Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-53
Rīgā 2018. gada 6. martā
Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. punktu
Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Mazsāliju senkapu, kas atrodas Kuldīgas novadā, Snēpeles pagastā, "Pilenieki" (zemes vienības kadastra apzīmējums 6290 001 0018) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam pievienoti šādi dokumenti:
1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2017. gada 7. aprīļa sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/8;
1.2. informācija par Objekta nosaukumu;
1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;
1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;
1.5. Objekta apraksts;
1.6. Objekta un senlietu fotofiksācijas materiāli;
1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;
1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašniece – Ieva Jēkobsone, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar Inspekcijas 2017. gada 6. decembra vēstuli Nr. 04-06.2/6524 informēta par ierosinājumu.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objekta īpašnieces viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.
3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 474) 6.1. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: senvietas (līdz 13. gadsimtam ieskaitot).
4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 6.1. punktā noteiktajam kritērijam. Objektā iegūtais arheoloģiskais materiāls ir raksturīgs kuršu ugunskapiem no 11.–14. gadsimtam, un tās ir nozīmīgas liecības par kuršu materiālo kultūru un apbedīšanas tradīcijām, kā arī etnisko procesu norisi Rietumlatvijā no 11.–15. gadsimtam. Kuršu ugunskapi ir apbedīšanas tradīcija Rietumlatvijā vēlajā dzelzs laikmetā un turpinās arī viduslaikos. Objektam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.
Objekta saglabājamās vērtības: reljefs, ugunskapu izvietojums, to struktūra, kas ietver saglabājušās liecības par senajiem apbedījumiem – kalcinētus kaulus, ogles u.c., kā arī kapu inventārs, tajā skaitā arheoloģiskās senlietas.
5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:
izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:
9231 |
Valsts nozīmes |
Arheoloģija |
Mazsāliju senkapi |
Kuldīgas novads, Snēpeles pagasts, "Pilenieki" |
11.–14. gs. |
6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 6.1. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.
7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401).
Kultūras ministre D. Melbārde