referāti

Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle:

Latvija ir atvērta pasaules investīcijām

Dāmas un kungi!

Ir patīkami redzēt šeit tik daudz ievērojamu cilvēku, kas ir ieinteresēti sadarbībā ar Latviju. Šodienas tikšanās mērķis ir veicināt darījumu sakarus starp mūsu valstīm. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību mūsu iepriekšējai pozitīvajai pieredzei divpusējas sadarbības jomā un izcelt mūsu tautsaimniecības reformas rezultātus, kas nostiprina pamatus turpmākai ekonomiskās sadarbības attīstībai Apvienotās Karalistes un Latvijas starpā.

Gadsimtu gaitā mūsu tautas ir vienojušas daudzveidīgas vēsturiskās saites. Tirdzniecības sakari starp Rīgu un Lielbritāniju ir aizsākušies jau Hanzas savienības laikos. Mūsu agrās neatkarības dienās 1918. un 1919. gadā britu armija un flote atbalstīja jauno demokrātisko Latvijas valdību tās cīņā pret spēkiem, kas uzstājās kā mūsu valsts neatkarības pretinieki. Latvijas ekonomika divu pasaules karu starplaikā bija orientēta uz Rietumeiropu, un Lielbritānija bija viens no lielākajiem mūsu tirdzniecības partneriem.

Piecdesmit okupācijas gadi nav mainījuši latviešu pasaules uzskatu. Līdz ar neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, Latvija ir deklarējusi savu orientāciju uz Rietumu demokrātijām un 1995. gadā iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā. Latvija ir izteikusi arī vēlēšanos iestāties NATO. Neraugoties uz plašo politisko spektru, par šo jautājumu ir panākta principiāla vienošanās parlamentā pārstāvēto partiju starpā. Mēs ticam, ka sekmīga šo divu jautājumu atrisināšana nostiprinās Baltijas valstu un arī pārējās Eiropas drošību.

Ir svarīgi, lai Latvija ekonomiski integrētos Rietumeiropā. Lai sasniegtu šo mērķi, Latvija ir apņēmusies attīstīt visu veidu ekonomiskos kontaktus ar Apvienoto Karalisti: savstarpēju tirdzniecību, tiešu sadarbību uzņēmumu vai uzņēmēju starpā, kā arī veicināt britu biznesa investīcijas Latvijā privatizācijā vai investējot “nulles projektos”. Līdzšinējā Britānijas un Latvijas ekonomiskā sadarbība ir labs pamats, lai sekmīgi risinātu minētos jautājumus.

Patlaban Apvienotā Karaliste ir trešā lielākā Latvijas tirdzniecības partnere, kuras daļa Latvijas eksportā ir 11 procenti, bet importā — 3 procenti. Tirdzniecības bilancē Latvijai ir vadošā loma, un šim faktam ir jāveicina britu kompāniju darījumu aktivitāšu paplašināšanās. Latvija uz Lielbritāniju eksportē galvenokārt kokmateriālus — 40 procentu Latvijas kokmateriālu tiek izvests uz Lielbritāniju. Tiek eksportēti arī tekstilizstrādājumi un metāls.

Apvienotā Karaliste nav tikai lielākā Latvijas tirdzniecības partnere, bet arī lielākā investētājvalsts — apmēram 18 procentu visu ārzemju investīciju Latvijā nāk no Lielbritānijas. Tas ir lielā mērā pateicoties “Cable & Wireless” investīcijām “Lattelekom”, kas palīdz modernizēt Latvijas telekomunikāciju sistēmu un nodrošināt uzņēmējdarbību ar modernu ciparu telekomunikāciju infrastruktūru.

Turpinājums 5.lpp.

Citi lielākie investori ir “Shell” un “Hydro Texaco”. Es gribētu arī pieminēt britu kompānijas “BSW Timber” investīcijas, kas paaugstinās kokapstrādes nozares rentabilitāti.

Vēl viens pozitīvs Apvienotās Karalistes un Latvijas biznesa attiecību rādītājs ir Britu tirdzniecības kameras izveidošana un sekmīga darbība Latvijā. Mēs esam pateicīgi Britu un Latvijas tirdzniecības kamerai, kas sekmīgi veicina biznesa darījumus starp mūsu valstīm šeit, Apvienotajā Karalistē.

Kāpēc ārzemju kompānijas investē mūsu valstī, un kāpēc britu kompānijām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība Latvijai?

Latvijas Republikas valdība apzinās, ka Latvijai ir nepieciešamas ārzemju investīcijas, lai paātrinātu nacionālās ekonomikas attīstību, turklāt Latvija dara visu nepieciešamo, lai apmierinātu ārzemju investoru vajadzības. Latvija piedāvā ārzemju uzņēmumiem stabilu makroekonomisko vidi, stabilu un konvertējamu valūtu, kas piesaistīta SVF norēķinu vienībai, un liberālu valūtas maiņas režīmu.

Mūsu iekšējais tirgus ir neliels, un mēs skaidri apzināmies, ka nepieciešams to padarīt pieejamāku, lai veicinātu tirdzniecību un investīcijas. Latvijai ir un tā turpinās attīstīt infrastruktūras, tirdzniecības un kultūras saites, lai paplašinātu sakarus ar Krieviju. Mūsu uzmanības centrā ir produkcijas pašizmaksas samazināšana Baltijas jūras reģionā. Valdība ir parakstījusi brīvās tirdzniecības līgumus ar citām Baltijas valstīm, Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju un Ukrainu. Šie līgumi aptver aptuveni 60 procentu mūsu ārējās tirdzniecības apgrozījuma. Brīvās tirdzniecības līgumi ar vairākām citām valstīm tiek gatavoti. Atsevišķas sabiedrības šodien varēs šeit īstenot savas ieceres tirdzniecības, pakalpojumu un ražošanas jomās, nodibinot kopuzņēmumus vai slēdzot līgumus ar Latvijas uzņēmumiem. Sakaru līdzekļu ražošana, mašīnbūve, elektronika, ķīmija, farmācija, tekstilrūpniecība, kokapstrāde un pārtikas ražošana ir vienas no galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm.

Salīdzinot ar citām valstīm, ar kurām Latvija sacenšas par tiešām ārzemju investīcijām, mēs esam starp konkurētspējīgākajām. Protams, to nosaka ne vien izmaksas, arī augsts darba ražīgums un augsti kvalificēts darbaspēks ir ļoti būtisks faktors. Runājot par kvalifikāciju, ir jāatzīmē, ka pat iepriekšējās komandekonomikas apstākļos izglītība bija prioritāra nozare, tādēļ Latvijā bija salīdzinoši liels studentu skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu, ļoti augsts ir zinātnieku un inženieru īpatsvars. Un ir pārsteidzoši, ka studentu skaits turpina augt. Tas nozīmē, ka jaunie cilvēki apzinās izglītības nozīmi.

Es domāju, ka Latvijas saimnieciskās reformas pozitīvie rezultāti veidos stabilu pamatu sekmīgai sadarbībai un veicinās britu kompāniju investīciju drošību Latvijā.

Pārejas laika ekonomikā pirmie pārmaiņu gadi izraisīja nacionālā kopprodukta krasu samazināšanos, bet negatīvās tendences tika pārvarētas, un augšupeja sākās 1994. gadā. 1996. gadā nacionālā kopprodukta pieaugums bija 3,4 procenti, un analītiķi prognozē, ka šogad tas varētu sasniegt 5 procentus.

Vēl viens faktors, kas skaidri parāda, ka valdības politika ekonomikas pārveidošanā ir pareiza, ir ievērojamie panākumi inflācijas samazināšanā. 1996. gadā inflācija bija 13,1 procents. Ir cerības, ka 1997. gadā to izdosies samazināt līdz viencipara skaitlim un tad tā būs viszemākā Viduseiropā un Austrumeiropā. Pateicoties 1997. gada pirmajā ceturksnī gūtajiem rezultātiem, šī gada inflācijas koeficients varētu būt 8,8 procenti.

Novērtējot Latvijas iespējas izpildīt dažus no galvenajiem Māstrihtas kritērijiem, jāatzīmē, ka Latvijai ir sevišķi labs stāvoklis attiecībā uz ārējo parādu un budžeta deficītu. Ārējais parāds, kas ir 450 milj. ASV dolāru, sastāda 8,1 procentu no nacionālā kopprodukta. Budžeta deficīts, kas 1996. gadā bija 72 milj. ASV dolāru, bija tikai 0,8 procentus no nacionālā kopprodukta. Valdība ir pieņēmusi bezdeficīta budžetu 1997. gadam, un mēs turēsimies pie šīs tradīcijas arī nākotnē.

“Standard and Poors” nesen piešķīra Latvijai A reitingu attiecībā uz ilgtermiņa parādu valsts valūtā un BBB reitingu attiecībā uz ilgtermiņa parādu ārzemju valūtās, ierindojot Latviju augstākā vietā nekā Grieķija, Polija un Ungārija. Turklāt starptautiskā aģentūra “Thomson Bank Wath” nesen piešķīra Rīgas Komercbankai vienu no vislabākajiem īstermiņa kredītreitingiem, kas parāda, ka valdības un Latvijas Bankas stingrās politikas rezultātā ir pārvarēta banku krīze, kura tagad pieder pagātnei. To apstiprina arī komercbanku kopējā kapitāla apjoms — 1,2 miljardi latu (apmēram 2 miljardi ASV dolāru) 1996. gada decembrī, kas ir vairāk nekā visu komercbanku kopējais kapitāls 1995. gada sākumā pirms krīzes.

Nav brīnums, ka pēc kredītreitinga piešķiršanas sākās strauja ārzemju kapitāla ieplūde Latvijas vērtspapīru tirgū, kas samazināja valsts parādzīmju diskonta likmes par 4 — 6 procentiem gadā. Pēc tam dažu mēnešu laikā ievērojami palielinājās akciju cenas Rīgas Fondu biržā. Rīgas Fondu birža darbojas katru dienu, un līdz ar lielo uzņēmumu privatizāciju tās kapitalizācija ievērojami pieaugs. Bet šodien kopā ar mums ir Fondu biržas prezidents Uldis Cērps, un viņš jums vēlāk pastāstīs par to vairāk.

Es gribētu atgādināt jums par galvenajiem pasākumiem, ko pagājušajā gadā veikusi Latvijas valdība, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli Latvijā un palielinātu investoru interesi par to.

Lai nodrošinātu ekonomiskās attīstības stabilitāti, valdība ir pieņēmusi bezdeficīta budžetu 1997. gadam, un mēs esam stingri apņēmušies nepalielināt valsts parādu uz patēriņa izdevumu rēķina. Turpmāk aizdevumus būs atļauts ņemt tikai valsts investīciju programmas finansēšanai. Tā rezultātā komercbankas sāka samazināt kredītprocentu likmes un uzņēmējiem ir vieglāk saņemt lētākus kredītus.

Pagājušajā gadā valdība pieņēma lēmumu, ka jāprivatizē visi atlikušie valsts uzņēmumi. Tagad ir jāpabeidz visu lielo valsts rūpniecības uzņēmumu privatizācija. Ir sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē lielākie kapitālieguldījumi Latvijā tiks izdarīti ar privatizācijas procesa palīdzību. Pašreiz Latvijā notiek arī tādu lielu infrastruktūras uzņēmumu kā “Latvenergo” privatizācija. Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis informēs jūs par privatizācijas iespējām vēlāk, bet gribu jums dot padomu neatlikt piedalīšanos privatizācijas procesā uz vēlāku laiku. Mēs esam nolēmuši pabeigt privatizāciju līdz nākamā gada vidum.

Valdība ir veikusi virkni pasākumu, lai pilnveidotu likumdošanu un uzlabotu biznesa klimatu. Ir pieņemts jauns likums par bankrotu, lai aizsargātu kreditoru tiesības. Ir paplašināts to ārzemju juridisko personu un privātpersonu loks, kam ir tiesības pirkt zemi. Ir liberalizēts likums par ārzemju kapitālieguldījumiem. Ir atcelti nozaru ierobežojumi un prasības reģistrēt lielus ieguldījumus. Ir ieviesta īpaša biznesa vīza, kas dod tiesības iebraukt un uzturēties Latvijā vienu gadu. Nesen pieņemtie likumi par uz eksportu orientētām ražošanas zonām un brīvostām Latvijā paredz labvēlīgus nodokļu režīmus ieguldītājiem.

Tomēr reforma Latvijā vēl nav pabeigta. Tāpēc es gribu informēt jūs par valdības svarīgākajiem uzdevumiem 1997. gadā. Mēs esam nolēmuši turpināt straujo un konsekvento privatizācijas procesu. Valdība pievērsīs uzmanību tam, lai tiktu vienkāršotas eksporta un tranzīta procedūras un lai kontroles procedūras uz valsts robežas prasītu mazāk laika. Tuvākajā nākotnē pabeigts darbs pie jauna Muitas kodeksa, kas līdzināsies Eiropas Savienības standartiem. Ir paredzēts ieviest muitā brokeru darbību, kas atvieglos preču tranzītu un pagaidu importu. Latvija plāno iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā 1997. gadā. Valdība pieliks visas pūles, lai pilnveidotu likumdošanu, kas nosaka uzņēmējdarbību un licencēšanas prasības un tādējādi sekmētu biznesa attīstību.

Kā jūs redzat, valdībai jāveic liels darbs, lai uzlabotu ekonomikas regulēšanas struktūru. Un mēs konsekventi turpināsim savu darbu, kas ir vērsts uz to, lai uzlabotos apstākļi biznesa attīstībai un kapitālieguldījumu ieplūšanai.

Tagad es gribētu īsumā pastāstīt par tiem ārzemju kapitālieguldījumu projektiem, kas jau ir īstenoti, bet pēc tam pievērsties projektiem, kas pašreiz tiek izskatīti un tāpēc var ieinteresēt britu firmas.

Bez lielajiem stratēģiskajiem ieguldījumiem, kas izdarīti, pateicoties “Cable and Wireless” un “Finnish Telecom” sadarbībai ar “Lattelekom” un tādiem nulles projektiem kā 25 milj. vērtais ASV “Kellog's” uzņēmums, ir izveidoti daudzi kopuzņēmumi, kas sekmīgi darbojas un devuši pozitīvus rezultātus pēc privatizācijas. Vācu firmas “Ruhrgas” un “Preussen Electra” piedalās uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijā. Kopējais investīciju apjoms ir aptuveni 50 milj. dolāru.

Arī tuvākajā nākotnē lielākie kapitālieguldījumi Latvijā tiks izdarīti, pateicoties privatizācijai. Privatizēti tiks lieli infrastruktūras uzņēmumi, kā arī mašīnbūves un elektrotehnikas rūpnīcas. Jūs varat saņemt informāciju par iespējām piedalīties privatizācijā no Latvijas Privatizācijas aģentūras Rīgā vai no Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvniecības Londonā.

Bez privatizācijas projektiem ir vēl vairāki ievērojami investīciju projekti, un Latvijas Meža dienests un Latvijas Attīstības aģentūra strādā pie “nulles” projekta tālākai papīra rūpniecības attīstībai Latvijā, kas var piesaistīt kapitālieguldījumus aptuveni 1,2 miljardu ASV dolāru.

Latvijas ostas ir un paliek pievilcīgs investīciju objekts.

Ventspils osta, kas ir lielākā kravu apgrozījuma ziņā Baltijā, ir piesaistījusi investīciju programmu 400 milj. ASV dolāru apjomā ostas terminālu paplašināšanai. Osta var uzņemt kuģus, kuru kravnesība ir 100 000 tonnu. Ir izstrādāts arī Rīgas ostas attīstības plāns. Ir pieņemts likums par brīvo ekonomisko zonu, kas paredz labvēlīgu nodokļu režīmu Liepājas ostā. Lai darbotos kā katalizators un stimulētu tālāku biznesa attīstību, Rīgas un Ventspils ostai ir piešķirts brīvostas statuss. Latvijas ostās 1996. gadā ir pārkrautas 45 Mt preču, kas ir vairāk, nekā pārkrauts Somijas, Igaunijas un Krievijas Baltijas jūras ostās kopā.

Rezumējot gribu minēt svarīgāko:

1) Latvijā ir stabila makroekonomiskā situācija;

2) likumdošana sekmē ārvalstu investīcijas;

3) Latvijā ir attīstīta infrastruktūra, augsti kvalificēts darbaspēks un daudz iespēju biznesa attīstībai.

Nobeidzot es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka Latvija ir izvirzījusi sev skaidru mērķi — ar reformas palīdzību sekmēt šos procesus. Latvijai ir tālejošs mērķis — iestāties ES, un es ceru, ka jūs būsiet vairāk ieinteresēti veikt biznesa darījumus Latvijā, kas dos mums kopīgu labumu.

Paldies par uzmanību!

“Latvijas Vēstneša” (Juris Afremovičs, Gunta Štrauhmane) tulkojums

Ministru prezidenta Andra Šķēles uzruna britu rūpniekiem un finansistiem 14. aprīlī Londonā