Nozaru dokumenti

Energoapgādes regulēšanas padome

Rīkojums Nr. 15 Rīgā 1997. gada 27. martā

Par elektroenerģijas tarifu aprēķina metodikas apstiprināšanu

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1996. gada 7. maija noteikumu nr. 163 "Energoapgādes regulēšanas padomes un tās izpildinstitūcijas nolikums" 14. punktu:

1. Apstiprināt elektroenerģijas tarifu aprēķina metodiku.

2. PVAS "Latvenergo" elektroenerģijas tarifu aprēķinos ievērot metodikā noteikto diferencēto tarifu sistēmas linearitāti. Jebkuras izmaiņas saskaņot ar Energoapgādes regulēšanas padomi.

Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs A.Pakrastiņš

Elektroenerģijas tarifu aprēķina metodika

Apstiprināta

ar Energoapgādes regulēšanas padomes

1997. gada 27. marta rīkojumu Nr. 15

I. Metodikā lietotie termini

Elektroenerģijas piegādātājs - turpmāk Piegādātājs

- juridiska vai fiziska persona, kas saskaņā ar līgumu piegādā elektroenerģiju Lietotājam.

Elektroenerģijas patērētājs - turpmāk Lietotājs

-juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģiju patērējošām iekārtām vai ierīcēm, pārvēršot to cita veida enerģijā.

Elektroenerģijas apakšlietotājs - turpmāk Apakšlietotājs

-juridiska vai fiziska persona, kuras elektroietaise pieslēgta Lietotāja elektrotīklam un kura par elektrisko enerģiju norēķinās ar šo Lietotāju.

Elektroenerģijas tālākpārdevējs - turpmāk Tālākpārdevējs

-elektroenerģijas Lietotājs, kuram pieder elektrotīkli un kurš iepirkto elektroenerģiju realizē citiem Lietotājiem.

Elektroietaises piederības robeža

- piederības robeža starp elektroenerģijas Piegādātāju un Lietotāju vai Lietotāju un Apakšlietotāju.

Elektroietaises apkalpošanas robeža

- apkalpošanas robeža starp elektroenerģijas Piegādātāju un Lietotāju vai Lietotāju un Apakšlietotāju.

Elektroenerģijas Lietotāja uzstādītā jauda

-elektroenerģijas Lietotāja uzstādīto elektro patērētāju summārā nominālā jauda.

Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts

-uzskaites mēraparāts vai to sistēma patērētās elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķiniem.

Elektroenerģijas kontroluzskaites mēraparāts

-patērētās elektroenerģijas daudzuma kontrolei paredzēts uzskaites mēraparāts vai to sistēma, ko Lietotājs uzstāda savām vajadzībām.

Norēķina periods

-laika periods, par kuru elektroenerģijas Lietotājs veic norēķinus ar enerģijas Piegādātāju.

Maksājuma dokuments

-dokuments, pamatojoties uz kuru izdara maksājumu.

Galīgais norēķins

- pilnā samaksa par norēķinu periodā patērēto elektroenerģiju un līgumā atļauto slodzi.

Starpnorēķins

-daļēja samaksa par plānoto elektroenerģijas patēriņu un līgumā atļauto slodzi norēķina periodā.

Atļautā slodze

- atļauta maksimālā slodze, ko Lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar līgumu.

Elektriskā slodze

- Lietotāja ierīces vai iekārtas darbību raksturojošs lielums, kas vienāds ar visu elektrotīklam pieslēgto elektroenerģijas patērējamo jaudu, ieskaitot jaudas zudumus Lietotāja elektroietaisē.

Elektroenerģijas pārvade

-elektroenerģijas transportēšana pa maģistrālajām elektropārvades līnijām līdz sadalei.

Elektriskais sadales tīkls

- elektriskā tīkla daļa, kas savieno elektriskā pārvades tīkla apakšstacijas ar patērētājiem. Elektriskie sadales tīkli parasti ir ar nominālo spriegumu 20, 10, 6, un 0,4 kV.

Elektroenerģijas sadale

- elektroenerģijas transportēšana pa vietējām elektropārvades līnijām.

Elektroenerģijas realizācija

-elektroenerģijas pārdošana Lietotājiem (patērētājiem).

Elektroenerģijas zudumi elektrotīklā

- jaudas zudumu elektrotīklā integrālis pēc laika. Elektrotīklam pievadītās un no elektrotīkla aizvadītās enerģijas starpība dotajā laika periodā.

II. Vispārīgie noteikumi

Metodika izstrādāta saskaņā ar likumu ,,Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Nepieciešamie aprēķini un pamatojumi tarifa noteikšanai, kā arī aprēķinātais tarifa projekts jāiesniedz saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto kārtību.

1.Metodika nosaka kārtību, kādā veic vidējā elektroenerģijas realizācijas tarifa aprēķinu, kā arī diferencētu elektroenerģijas realizācijas tarifu aprēķinu, kur lietota izmaksu atgūšanas metode un pamatojas uz reālām ražošanas izmaksām.

2.Elektroenerģijas tarifi tiek noteikti tādi, lai energoapgādes uzņēmumi nosegtu energoresursu ražošanas izmaksas, iepirktās elektroenerģijas izmaksas, pārvades, sadales un realizācijas izmaksas, kā arī izveidotu peļņu, kas nosegtu nodokļu un valsts dividendes maksājumus, bankas kredīta procentu un ilgtermiņa kredītu maksājumus, nodrošinātu esošā kapitāla saglabāšanu, jaunu kapitālu ieguldīšanu un sociālo vajadzību nosegšanu.

3.Izdevumi aprēķināmi viena gada periodam pēc šīs metodikas pielikumā dotajām veidlapām. Dati iesniedzami par iepriekšējā gada atskaites periodu, esošā gada plānu(budžetu) un sagaidāmo, kā arī nākošā gada projektu.

4.Elektroenerģijas piegāde un lietošana notiek saskaņā ar savstarpējo Piegādātāja un Lietotāja, Lietotāja - Apakšlietotāja vai Lietotāja -Tālākpārdevēja noslēgto līgumu, atbilstoši "Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem".

5. Elektroenerģijas tarifs ir elektroenerģijas piegādes - lietošanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

6.Elektroenerģijas tarifus izskata un apstiprina Energoapgādes regulēšanas padome.

III. Elektroenerģijas patēriņa bilance

7.Elektroenerģijas patēriņa bilanci sastāda aprēķinu ceļā, novērtējot Lietotāju patēriņu, kā arī elektrostaciju ražošanas vajadzībām izlietoto elektroenerģiju un nepieciešamo elektroenerģijas tehnoloģisko patēriņu tās transportēšanai (elektroenerģijas zudumus).

E real. = E raž.+ E pirk. - E raž. vaj.- E zud., [ GWh ], kur:

E real. - prognozējamais uz piederības robežas Lietotājiem realizējamais elektroenerģijas daudzums [ GWh ];

E raž. - elektrostacijās (TEC,HES) saražotais elektroenerģijas daudzums [ Gwh ] pie ģenerātoru izvadiem;

E pirk. - iepirktais elektroenerģijas daudzums (saldo) no citām valstīm un citiem ražotājiem valstī [ Gwh ];

E raž.vaj. - elektrostaciju ražošanas vajadzībām nepieciešamais elektroenerģijas daudzums [ Gwh ];

E zud. - prognozētais kopējais elektroenerģijas patēriņš transportēšanai elektrotīklos (elektroenerģijas zudumi)[ Gwh ].

8.Elektroenerģijas patēriņš tiek nosegts ar prognozētajiem elektroenerģijas resursiem-elektroenerģijas izstrādi uzņēmumā un nepieciešamo iepirkto elektroenerģijas daudzumu, kas nosedz elektroenerģijas iztrūkumu.

9.Elektroenerģijas izstrāde termoelektrocentrālēs tiek plānota termofikācijas režīmā, izejot no pieprasītā siltumenerģijas apjoma, sistēmas drošuma un stacijas plānotajiem remontiem.

10.Hidroelektrostaciju izstrādi plāno, ievērojot statistisko ilggadīgo ūdens pieteci Daugavas upē, un tās svārstību likumsakarību attiecīgā laika periodā.

11.Elektroenerģijas patēriņu pašu elektrostaciju ražošanas vajadzībām (pašpatēriņu) nosaka, ņemot vērā iepriekšējo bāzes gadu, ievedot korekcijas par prognozējamo elektroenerģijas izstrādes apjomu, kurināmā struktūru, kurināmā kvalitāti un iekārtas tehniskā stāvokļa izvērtējumu. Termoelektrocentrālēs pašpatēriņa elektroenerģiju sadala starp elektriskās un siltuma enerģijas ražošanu saskaņā ar "Termoelektrostaciju tehniski-ekonomisko rādītāju noteikšanas pagaidu metodiku", kura saskaņota ar Ekonomikas ministrijas Enerģētikas attīstības un resursu bilances departamentu 1995.gada 18.janvārī.

12.Elektroenerģijas tehnoloģisko patēriņu tās transportēšanai elektrotīklos (elektroenerģijas zudumus) nosaka, ņemot vērā elektrisko tīklu tehnisko stāvokli, kā arī faktisko situāciju komerczudumu jomā, plānotās elektroenerģijas plūsmas režīmus un transformatoru un līnijas noslogojumu.

IV. Elektroenerģijas vidējā realizācijas tarifa izmaksu aprēķins

13.Elektroenerģijas vidējais realizācijas tarifs tiek noteikts tāds, lai energoapgādes uzņēmumi nosegtu energoresursu ražošanas izmaksas, iepirktās elektroenerģijas izmaksas , pārvades, sadales un realizācijas izmaksas, kā arī izveidotu peļņu, kurai jānosedz nodokļu un valsts dividendes maksājumus, bankas kredīta procentu maksājumus, jānodrošina esošā kapitāla saglabāšanu, jaunu kapitālu ieguldīšanu un nosegtu sociālās vajadzības.

Vispirms nosaka elektroeneģijas pilnās izmaksas [ I ], kurās ietverami šādi izdevumi:

I = I kur. + I pirk. + I nol. + I rem. + I ds. + I par. + I nod.+ I ien.n. + I kr.% + I kap. + I soc. + I div. + I rez. [ t.Ls ], kur

I kur. - kurināmā izmaksas tehnoloģiskām vajadzībām;

I pirk. - iepirktās elektroenerģijas izmaksas;

I nol. - pamatlīdzekļu nolietojums (amortizācija);

I rem. - pamatlīdzekļu remonta izdevumi (uzturēšanai darba kārtībā) ;

I ds. - darba samaksa un sociālais nodoklis ;

I pār. - pārējie pastāvīgie izdevumi - materiāli, rezerves daļas, administrācijas izdevumi , transports, sakari, enerģija, apdrošināšana, noma un citi izdevumi.

Nepieciešamās peļņas izdevumi:

I nod. - īpašuma un zemes nodoklis;

I ien.n.- uzņēmuma ienākuma nodoklis;

I kr.% - procentu maksa par kredītiem un ilgtermiņa kredītu atmaksa;

I kap. - pamatlīdzekļu izveidošanas, iegādes, rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas (kapitālās izmaksas)izdevumi;

I soc. - sociāla rakstura izmaksas- infrastruktūras objektu uzturēšanas zaudējumu segšana, darba koplīgumos paredzētie izdevumi;

I div. - valsts dividende;

I rez. - statūtos paredzēta rezerves kapitāla daļa.

13.1. Kurināmais tehnoloģiskām vajadzībām termoelektrocentrālēs tiek prognozēts, ņemot vērā prognozējamo elektroenerģijas atlaidi no elektrostaciju izvada kopnēm, īpatnējo kurināmā izlietojumu, naturālā kurināmā optimālo struktūru. Pēdējā ir atkarīga no mazuta pieļaujamā daudzuma, sakarā ar dabas resursu nodokli, kurināmā veida kaloritātes un cenām.

Īpatnējā kurināmā patēriņa aprēķiniem par bāzi tiek pieņemts iepriekšējais periods, kuru koriģē, ņemot vērā elektroenerģijas izstrādes apjomu un siltuma atlaidi, pamatiekārtas remontu un rekonstrukcijas plānus, kurināmā kvalitāti un struktūru. Īpatnējo kurināmo termoelektrocentrālēs elektroenerģijas ražošanai aprēķina saskaņā ar "Termoelektrostaciju tehniski-ekonomisko rādītāju noteikšanas pagaidu metodiku", kura saskaņota ar Ekonomikas ministrijas Enerģētikas attīstības un resursu bilances departamentu 1995.gada 18.janvārī.

Prognozējot naturālā kurināmā cenu, tiek ņemti vērā noslēgtie līgumi par kurināmā piegādi, krājumu daudzumi, kā arī prognozējamās cenas pieauguma faktori.

13.2.Iepirktās elektroenerģijas izmaksas prognozē, ņemot par pamatu elektroenerģijas iepirkuma prognozi pēc bilances, kā arī piegādes līgumus vai nodomu protokolus.

13.3.Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem nr. 93 "Par pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) normām" un 1994.gada 30.maija Finansu ministrijas "Norādījumus par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas uzskaiti)" nr. 357.

13.4.Pamatlīdzekļu remonta izdevumi uzturēšanai darba kārtībā tiek plānoti pamatojoties uz atteikumu statistikas datiem un prognozi, kā arī remontdarbu izmaksām servisa tirgū.

13.5.Darba samaksu nosaka, ņemot par pamatu darbinieku esošo darba algas līmeni, izmaiņas likumdošanā, prognozējamo inflācijas pieaugumu un gaidāmām personāla skaita izmaiņām. Sociālo nodokli aprēķina atbilstoši esošajai likumdošanai.

13.6.Pārējos izdevumus - palīgmateriālus, rezerves daļas, administrācijas izdevumus, transporta, sakaru, enerģijas, apdrošināšanas, nomas un citus izdevumus plāno, balstoties uz faktiskajiem izdevumiem, ņemot vērā cenu pieaugumu.

13.7.Nodokļu lielumu aprēķina atbilstoši nodokļu likumdošanai.

13.8.Procentu maksu par kredītiem aprēķina, ņemot par pamatu esošos un paredzamos ilgtermiņa un īstermiņa kredītus.

13.9.Kapitālieguldījumu (investīciju) lielumu pamatlīdzekļu izveidošanai, iegādei, rekonstrukcijai, uzlabošanai, un atjaunošanai (kapitālām izmaksām) nosaka ņemot vērā rekonstrukciju, uzlabošanas, atjaunošanas(kapitālā remonta) plānus, kas pamatojas uz normatīviem kalpošanas ilgumiem, sistemātisku analīzi un apsekošanas aktiem par tehnoloģiskiem traucējumiem, bojājumiem. Rekonstrukciju, atjaunošanas vai uzlabojumu rezultātā mainās esošo pamatlīdzekļu ekonomiskie parametri salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem-paildzinās pamatlīdzekļa derīgās lietošanas laiks, palielinās jauda, ietilpība vai citas spējas, būtiski uzlabojas produkcijas kvalitāte vai arī samazinās ražošanas izdevumi.

13.10.Valsts dividendi aprēķina saskaņā ar esošo likumdošanu.

13.11.Statūtos paredzēto rezerves kapitāla daļu iekļauj peļņas izdevumos.

14. Dalot augstāk minēto pilno izmaksu summu [ I , t.Ls ], kura sastāda uzņēmuma nepieciešamos ienākumus ar lietotājiem realizēto elektroenerģijas daudzumu [ E real.,Gwh], iegūst elektroenerģijas vidējo realizācijas tarifu [ T vid., Ls/kWh].

	I
T vid. =	------	[Ls/kWh]
	E real.

15. Dalot nepieciešamās pelņas izdevumus [ P nep., t.Ls] ar nepieciešamajiem ienākumiem [ I , t.Ls ] , iegūst elektroenerģijas realizācijas rentabilitāti [ R , % ], ko izsaka procentos.

	P nep. *100
R =	-------------	[ % ]
	I

V. Elektroenerģijas izmaksu aprēķins pa sprieguma pakāpēm

16. Eelektroenerģijas tarifu izstrādes metodika pa sprieguma pakāpēm izstrādāta pēc sekojošiem principiem:

- elektroenerģijas lietotājiem par saņemto elektroenerģiju jāmaksā tik, cik lielas ir pilnās izmaksas šī Lietotāja elektropiegādē;

- nodrošināt elektroenerģijas ražošanas un izlietošanas efektivitāti;

- izstrādājot laika zonu tarifus, elektroenerģijas Lietotājam ir dota iespēja savā grupā brīvi izvēlēties no 2 - 3 apmaksas variantiem.

17. Izstrādājot elektroenerģijas tarifus, jāņem vērā Latvijas energosistēmas īpatnības:

- aptuveni 40 % elektroenerģijas jāiepērk no citām valstīm;

- hidroelektrostaciju izstrāde ir atkarīga no hidrometeoroloģiskiem apstākļiem;

- mainīgās iepirktās elektroenerģijas un kurināmā cenas;

- nenostabilizējies elektroenerģijas patēriņš;

- lielais elektroenerģijas patēriņš transportēšanai elektropārvades līnijās.

18.Elektroenerģijas kopējās izmaksas pa izmaksu veidiem ietver sevī ražošanas kopējās izmaksas, iepirktās elektroenerģijas izmaksas, pārvades un sadales elektrisko tīklu kopējās izmaksas.

18.1. Elektroenerģijas ražošanas izmaksas termoelektrocentrālēs sastāv no 13. punktā minētajiem izdevumiem, izņemot iepirkto elektroenerģiju. Koģenerācijas procesā saražotās enerģijas izmaksas sadala starp elektroenerģiju un siltumenerģiju saskaņā ar "Termoelektrostaciju tehniski ekonomisko rādītāju noteikšanas pagaidu metodiku", kura saskaņota ar Ekonomikas ministrijas Enerģētikas un resursu bilances departamentu 1995.gada 18.janvārī.

18.2.Hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas izmaksas ietver 13.punktā minētos izdevumus, izņemot izmaksas par kurināmo tehnoloģiskām vajadzībām un iepirkto elektroenerģiju.

18.3.Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu kopējās izmaksas ietver ražošanas kopējo izmaksu elementus, izņemot izmaksas par kurināmo. Pārvades izmaksās ir ietverti izdevumi, kas saistīti ar energosistēmas pārvaldes uzturēšanu. Kopējās sadales tīklu izmaksās ir iekļautas ar elektroenerģijas realizāciju saistītās izmaksas, jo parasti ar elektroenerģijas piegādi un realizāciju nodarbojas viens un tas pats uzņēmums. Kopējos pārvades un sadales izmaksu aprēķinos ir ietverti arī elektroenerģijas zudumi.

19. Elektroenerģijas kopējās izmaksas, tiek sadalītas tālāk pa sprieguma pakāpēm atkarībā no Lietotājiem realizētās elektroenerģijas daudzuma un elektrotīklu izmaksu koeficienta, kas, ņemot vērā šodienas tehnisko un ekonomisko līmeni, tiek pieņemts:

19.1. - 110 kV sprieguma Lietotājiem: k = 0,4 no kopējām elektrotīklu izmaksām;

19.2.- 6-10-20 kV sprieguma Lietotājiem: k = 0,4 no kopējām elektrotīklu izmaksām;

19.3.- 0,4 kV sprieguma lietotājiem: k = 0,2 no kopējām elektrotīklu izmaksām.

20. Elektroenerģijas realizācijas tarifu aprēķins pa sprieguma pakāpēm:

Katrai sprieguma pakāpei tiek noteiktas attiecīgā sprieguma elektroenerģijas kopējās izmaksas un, dalot tās ar attiecīgā sprieguma pakāpē realizēto elektroenerģiju, nosaka tarifu konkrētai sprieguma pakāpei, par kuru realizē elektroenerģiju lietotājiem:

20.1.110 kV sprieguma tīklā realizētās elektroenerģijas tarifs [ Ls/kWh]

	I 110kV .
T 110 kV=	-----------
	E 110 kV

kurš tiek pielietots, realizējot elektroenerģiju 110 kV sprieguma lietotājiem.

20.2. 6-10-20 kV sprieguma tīklā realizētās elektroenerģijas tarifs [Ls/kWh]

	I 6-10-20kV
T 20-10-6 kV=	---------------
	E 6-10-20 kV

kurš tiek pielietots, realizējot elektroenerģiju 20-10-6 kV sprieguma lietotājiem.

20.3. 0,4 kV sprieguma tīklā realizētās elektroenerģijas tarifs [ Ls/kWh]

	I 0,4 kV
T 0,4 kV=	----------
	E 0,4 kV

kurš tiek pielietots, realizējot elektroenerģiju 0,4 kV sprieguma lietotājiem.

VI. Elektroenerģijas tarifu struktūra

21. No izmaksu aprēķina redzams, ka elektroenerģijas tarifa lielums ir atkarīgs no elektroenerģijas piegādes tīkla sprieguma. Tāpēc tarifi dalās trīs sprieguma pakāpēs:

0,4 kV; 6 kV -10kV - 20 kV; 110 kV un augstāk.

Elektroenerģijas tarifs augstākā sprieguma pakāpei ir attiecīgi zemāks, jo piegādes izmaksas ir zemākas.

22. Kā izejas materiāli konkrēto elektroenerģijas tarifu izstrādei ir izmantoti šādi dokumenti:

- aprēķinātais vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs;

- elektrotīklu filiāļu elektroenerģijas lietotāju sadalījums pa tarifu grupām ar gaidāmo patēriņu un elektropiegādes līgumos atļauto elektrisko slodzi;

- energosistēmas slodzes grafiki;

- elektroenerģijas realizācijas atskaites;

- abonēšanas maksas aprēķins.

23. Tarifos dažādos virknējumos ir iekļautas:

- realizētās elektroenerģijas cenas ( 80% - 100% no tarifa lieluma );

- maksa par elektrisko slodzi ( 10% - 20% );

- abonēšanas maksa ( 1% - 5% ).

24. Realizētās elektroenerģijas cenā ir elektroenerģijas ražošanas un piegādes mainīgās izmaksas, kuras veido kurināmā un pirktās elektroenerģijas izmaksas. Atsevišķos tarifu variantos elektroenerģijas cenas ir patstāvīgas un tās nav atkarīgas no izlietošanas laika. Citos ir mainīgas un ir atkarīgas no elektroenerģijas izlietošanas laika divās vai trīs laika zonās un nedēļas nogalē

25. Maksa par atļauto elektrisko slodzi atspoguļo elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales patstāvīgās izmaksas, kas ietver pamatlīdzekļu nolietojumu, remontus, uzturēšanas izdevumus, materiālus, darba algu u.c.

26. Abonēšanas maksā iekļauti izdevumi, kas saistīti ar elektroenerģijas uzskaites organizēšanu un uzturēšanu, norēķiniem par izlietoto elektroenerģiju, realizācijas darbinieku algu.

Abonēšanas maksa lietotāju grupām tiek noteikta diferencēti, izejot no mēraparātu sarežģītības, to ekspluatācijas un norēķinu atšķirībām.

Abonēšanas maksa nav atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

27. Tarifos elektroenerģijas lietotājus sadala:

27.1.Iedzīvotāju sektorā (T-1; T-2);

27.2. Pārējos lietotājos atkarībā no vienlaicīgi atļautās slodzes lieluma:

- līdz 60 kW(T-3; T-4),

- no 60,1 kW līdz 399 kW(T-5; T-6; T-7),

400 kW un vairāk (T-8; T-9; T-10).

28. Pieņemts, ka:

- katram elektroenerģijas lietotājam atbilstoši vienlaicīgi atļautās slodzes lielumam un pievienotā sprieguma pakāpei ir iespēja izvēlēties divus vai trīs tarifu variantus ( kopā izstrādāti 10 tarifi ),

- lietotājiem ar atļauto slodzi līdz 60 kW maksu par atļauto slodzi iekļaut elektroenerģijas cenā, no tās izdalot tikai abonēšanas maksu.

29. Tarifos ir paredzēta elektroenerģijas cenas izmaiņa laika zonā. Tas ir efektīvs elektroenerģijas izlietošanas vadības līdzeklis, kas sekmē elektroenerģijas patēriņa nobīdni uz nakts periodu (23.00 līdz 7.00), uz nedēļas nogali (sestdiena, svētdiena ), ārpus energosistēmas maksimālo slodžu stundām.

Tarifos ir paredzēti divu un trīs laika zonu tarifu varianti.

Lietotājiem, kas izvēlēsies laika zonu tarifus, jāmaksā par skaitītāju lietošanu, kas nav tarifa sastāvdaļa, bet tā lielums ir atkarīgs no nomājamā skaitītāja tipa.

Laika zonas nosaka piegādātājs pēc konkrētiem apstākļiem.

30. Maksa par reaktīvo enerģiju lietotājiem ir noteikta, ja to atļautā slodze ir lielāka par 100kW un reaktīvās enerģijas patēriņa attiecība pret aktīvās enerģijas patēriņu ir lielāka par 0,4 (tg =0,4 vai cos =0,929).

Pilsētu un ciematu ielu apgaismošanai pielieto iedzīvotāju grupai paredzēto dienas un nakts zonu tarifu.

31. Elektronerģijas lietotājiem - slodzes regulatoriem tarifu nosaka, savstarpēji vienojoties.

Pēc vidējā elektroenerģijas tarifa noteikšanas, diferencēto tarifu aprēķinus izdara, izmantojot koeficientu tabulu Nr.2. Tabula Nr.1 un tabula Nr.3 izpilda indikatoru funkcijas. Ja enerģijas sadalījuma īpatsvars pa sprieguma pakāpēm vai diferencēto tarifu lietotāju grupām ir būtiski izmainījies, tiek koriģēti koeficienti tabulā Nr.2, šīs izmaiņas saskaņojot ar Energoapgādes regulēšanas padomi.

Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs A.Pakrastiņš

Rādītāji elektroenerģijas vidējā realizācijas tarifa izmaksu aprēķinam

N.p.k.	Rādītāji	Mērv.
1.	Elektroenerģijas ražošana pavisam	Milj.kWh
1.1.	siltumelektrostacijās	Milj.kWh
1.2.	hidroelektrostacijās	Milj.kWh
2.	Pirktā elektroenerģija(saldo)	Milj.kWh
3.	Elektrostaciju el.en.patēriņš ražošanas vajadzībām	Milj.kWh
4.	Elektroenerģijas zudumi	Milj.kWh
5.	Lietotājiem realizētā elektroenerģija	Milj.kWh
6.	Ieņēmumi pie esošā tarifa (neto)	tūkst.Ls
	Tarifs	Ls/MWh
7.	Īpatnējais kurin. el.en. ražošanai	gn.k./kWh
8.	Nosac. kurin.el.en. ražošanai	tūkst.t/n.k.
9.	Naturālais kurināmais
9.1.	dabasgāze	milj.m3
9.2.	mazuts (sausais)	t.t
9.3.	kūdra (40%)	t.t
	dabīgais mitrums	t.t
10.	Naturālā kurināmā cena
10.1.	dabasgāze	Ls/t m3
10.2.	mazuts (sausais)	Ls/t
10.3.	kūdra (40%)	Ls/t
	dabīgais mitrums	Ls/t
11.	Pirktās enerģijas cena (saldo)	Ls/MWh
12.	Ražošanas izmaksas kopā	tūkst.Ls
	tas pats	Ls/MWh
12.1.	Kurināmā izmaksas	tūkst.Ls
12.2.	Pirktās enerģijas izmaksas	tūkst.Ls
12.3.	Pamatlīdzekļu nolietojums	tūkst.Ls
12.4.	Remontu izdevumi	tūkst.Ls
12.5.	Darba samaksa un sociālais nodoklis	tūkst.Ls
12.6.	Pārējie pastāvīgie izdevumi	tūkst.Ls
13.	Nodokļi kopā	tūkst.Ls
13.1.	īpašuma un zemes nodoklis	tūkst.Ls
13.2.	ienākuma nodoklis	tūkst.Ls
14.	Izmaksas saskaņā ar attīstības un soc.tāmēm	tūkst.Ls
15.	Kredīta % izmaksas	tūkst.Ls
16.	Valsts dividente	tūkst.Ls
17.	Statūtos paredzētā rezerves kapitāla daļa	tūkst.Ls
18.	Nepieciešamā peļņa	tūkst.Ls
19.	Pavisam izmaksas	tūkst.Ls
	Tas pats	tūkst.Ls
	Iepriekšējā perioda zaudējumu segšana	tūkst.Ls
20.	Nepieciešamie ieņēmumi	tūkst.Ls
21.	Nepieciešamais tarifs	tūkst.Ls
22.	Rentabilitāte-peļņa/reāl.ieņ.	%

1.pielikums

Pārdotās elektroenerģijas sadalījums pa sprieguma pakāpēm

	1996.g. II pusgads		1996.g. II pusgads		1997.g.
	(aprēķins)		(fakts)		(aprēķins)
Spriegums	apjoms		apjoms		apjoms
	milj.kWh	%	milj.kWh	%	milj.kWh	%
0,4 kV	1717,0	66,4	951,7	44,4	1443,31	43,3
6-20 kV	374,7	14,5	850,6	39,7	1274,51	38,2
110 kV	495,0	19,1	340,2	15,9	616,28	18,5
Kopā:	2586,7	100	2142,5	100	3334,1	100

Piezīmes:

1) 1997.g.aprēķinā pieņemts sadalījums pa sprieguma pakāpēm visam gadam;

2) faktiski sadalījums pa sprieguma pakāpēm katru mēnesi mainās 1-2% apmērā.

2.pielikums

Tarifu aprēķinu koeficienti, ņemot vērā, ka vidējais tarifs 0,02849 = 1

		0,4 kV		6 - 20 kV		110 kV
Tarifa	Mērvie-	Koefi-	Tarifs	Koefi-	Tarifs	Koefi	Tarifs
veids	nība	cients		cients		cients
1. T-1
1.1. maksa par
el. enerģiju	Ls/kWh	1,1006	0,031356
2. T-2
2.1. maksa par el. enerģiju
2.1.1. naktī	Ls/kWh	0,8501	0,02422
2.2.2. dienā	Ls/kWh	1,2145	0,03460
3. T-3
3.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	400,140	11,40	400,140	11,40
3.2. maksa par
el.enerģiju	Ls/kWh	1,1232	0,032	0,9231	0,0263
4. T-4
4.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	400,140	11,40	400,140	11,40
4.2. maksa par el. enerģiju
4.2.1. naktī	Ls/kWh	0,9617	0,0274	0,7862	0,0224
4.2.2. dienā	Ls/kWh	1,3724	0,0391	1,1232	0,0320
5. T-5
5.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	2295,542	65,40	2295,542	65,40
5.2. maksa par
el. enerģiju	Ls/kWh	0,9653	0,0275	0,8424	0,024
5.3. maksa par
atļ.slodzi	Ls/kW/g.	147,420	4,20	126,360	3,60
6. T-6
6.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	2295,542	65,40	2295,542	65,40
6.2. maksa par el.enerģiju
6.2.1. naktī	Ls/kWh	0,9126	0,0260	0,7406	0,0211
6.2.2. dienā	Ls/kWh	1,3057	0,0372	1,0600	0,0302
6.3. maksa par
atļ.slodzi	Ls/kW/g.	147,420	4,20	126,360	3,60
7. T-7
7.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	2295,542	65,40	2295,542	65,40
7.2. maksa par
el.enerģiju
7.2.1. naktī	Ls/kWh	0,8880	0,0253	0,7301	0,0208
7.2.2. maksimum-
stundās	Ls/kWh	1,8954	0,0540	1,5655	0,0446
7.2.3. dienā	Ls/kWh	1,2636	0,0360	1,0425	0,0297
8. T-8
8.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	3453,843	98,40	3453,843	98,40	3453,843	98,40
8.2. maksa par
el.enerģiju	Ls/kWh	0,9337	0,0263	0,7722	0,022	0,6423	0,0183
8.3. maksa par
piepr.slodzi	Ls/kW/g.	1179,361	33,60	892,945	25,44	728,677	20,76
9. T-9
9.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	3453,843	98,40	3453,843	98,40	3453,843	98,40
9.2. maksa par
el.enerģiju
9.2.1.naktī	Ls/kWh	0,7231	0,0206	0,6739	0,0192	0,6283	0,0179
9.2.2. dienā	Ls/kWh	1,0355	0,0295	0,9617	0,0274	0,8951	0,0255
9.3. maksa par
piepr.slodzi	Ls/kW/g.	1179, 361	33,60	892,945	25,44	728,677	20,76
10. T-10
10.1. abonēšanas
maksa	Ls/gadā	3453,843	98,40	3453,843	98,40	3453,843	98,40
10.2. maksa par el.enerģiju
10.2.1. naktī	Ls/kWh	0,8319	0,0237	0,6985	0,0199	0,6107	0,0174
10.2.2. maksimum-
stundās	Ls/kWh	1,7761	0,0506	1,4953	0,0426	1,3092	0,0373
10.2.3. dienā	Ls/kWh	1,1864	0,0338	0,9968	0,0284	0,8705	0,0248

3.pielikums

Īpatsvara koeficienti tarifu veidiem, ņemot vērā plānoto elektroenerģijas realizāciju 1997.g. (4757,4 milj.kWh = 1)

	0.4 kV		6 - 20 kV		110 kV
Tarifa	plānotais	īpatsvara	plānotais	īpatsvara	plānotais	īpatsvara
veids	patēriņš	koeficients	patēriņš	koeficients	patēriņš	koeficients
	milj.kWh		milj.kWh		milj.kWh
T- 1	1115,4	0,23445
T- 2 kopā	64,34	0,01352
t.sk. naktī	34,05	0,00716
dienā	30,29	0,00636
T- 3	548,9	0,11538	88,98	0,01870
T- 4 kopā	6,0	0,00126	3,6	0,00075
t.sk. naktī	3,18	0,00067	2,0	0,00042
dienā	2,82	0,00059	1,6	0,00033
T - 5	302,2	0,06352	435,7	0,09158
T - 6 kopā	5,1	0,00107	27,2	0,00572
t.sk. naktī	2,9	0,00061	12,6	0,00265
dienā	2,2	0,00046	14,6	0,00307
T - 7 kopā	3,1	0,00064	45,4	0,00954
t.sk. naktī	1,4	0,00029	22,2	0,00467
maks.stund.	0,3	0,00006	5,5	0,00115
dienā	1,4	0,00029	17,7	0,00372
T - 8	9,3	0,00195	839,69	0,1765	232,4	0,04885
T - 9 kopā	-	-	29,0	0,00619	227,9	0,04790
t.sk. naktī	-	-	13,0	0,00273	117,4	0,02468
dienā	-	-	16,0	0,00336	110,5	0,02322
T -10 kopā	1,0	0,00021	345,79	0,07267	426,38	0,08960
t.sk. naktī	0,4	0,000084	156,3	0,03285	198,2	0,04164
maks.stund.	0,2	0,000042	55,69	0,01170	93,88	0,01973
dienā	0,4	0,000084	133,8	0,02812	134,3	0,02823
Kopā	2055,34	0,432	1815,36	0,38165	886,7	0,18635