Francijā, Itālijā, Beniluksa valstīs — mūsu jauni vēstnieki

Sandra Kalniete — Francijas Republikā

Vakar Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas rakstu Latvijas Republikas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Francijas Republikā Sandrai Kalnietei.

Viņas ekselence Sandra Kalniete, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā, dzimusi 1952.gada 22.septembrī Sibīrijā, kurp viņas vecākus bija izsūtījuši okupācijas režīma represiju īstenotāji. Latvijā Sandra Kalniete ieradās 1957.gadā četru gadu vecumā.

Sandra Kalniete ir profesionāla mākslas zinātniece, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Tautas atmodas laikā nākamā vēstniece aktīvi iesaistījās politikā, bija viena no Latvijas Tautas frontes dibinātājām un vadītājām. 1990.gadā Sandra Kalniete sāka strādāt Latvijas Ārlietu ministrijā, sākumā par protokola vadītāju, tad ministra vietnieci. Sandra Kalniete bijusi arī Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē pirmā sekretāre, pēc tam viņa vairākus gadus vadīja Latvijas Republikas misiju ANO Ženēvā, sākumā kā pagaidu pilnvarotā lietvede, pēc tam ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces rangā.

Sandra Kalniete ir apbalvota ar trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Vēstniece pārvalda latviešu, franču, krievu un angļu valodu.

Pasniedzot Sandrai Kalnietei akreditācijas rakstu, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka vēstniece stājas amatā ļoti nozīmīgā brīdī — kad Francija ir apliecinājusi savu ļoti aktīvo pozīciju attiecībās ar Latviju, Francija ir gatava aktivizēt savu ekonomisko sadarbību ar Latviju. Francija ir izteikusi apliecinājumu, ka Latvijai ir vieta gan NATO struktūrās, gan ES. Latvijas un Francijas draudzīgās attiecības nostiprinās, iegūst dziļāku izpratni un plašāku savstarpējo atbalstu. Tās veidojas par Eiropas partneru attiecībām, kas nepārtraukti jākopj un jāattīsta tālāk. G.Ulmanis izteica pārliecību, ka vēstnieces darbība ļaus veiksmīgi realizēt Francijas un Latvijas labos nodomus.

Sandra Kalniete, saņemot no Valsts prezidenta akreditācijas rakstu, savā atbildes runā teica:

“Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ir liela atbildība pārstāvēt Latvijas tautas un valsts intereses Francijā. Tā ir liela uzticība, kas man ir dāvāta. Tas ir augsts pienākums — strādāt par vēstnieci Francijā, valstī, kas vienmēr ir ieņēmusi ievērojamu vietu Eiropas un pasaules vēsturē. Nav tādas valsts pasaulē, kuras ārpolitikā attiecības ar Franciju neieņemtu īpašu vietu. Ārvalstu diplomāti bieži vien aktīvāk darbojas Parīzes virzienā nekā otrādi. Tādēļ Latvijai īpaši svarīgi ir panākt, lai arī Francijas ārpolitikā mūsu vieta būtu īpaša. Šī mērķa vārdā es veicināšu savstarpējo ekonomisko un kultūras attiecību attīstību. Šī mērķa vārdā līdzvērtīga prioritāte man būs Francijas atbalsta veicināšana Latvijas integrācijai Eiropas struktūrās.

Francijai vairākkārt bijusi ievērojama loma vēsturē. Tomēr ir kāda kopsakarība, ko es vēlos īpaši izcelt: franču tauta 1789.gadā pasaulei dāvāja Cilvēktiesību deklarāciju. 1990.gada 4.maijā, tūlīt pēc Deklarācijas par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu pieņemšanas, Latvijas parlaments pieņēma lēmumu par pievienošanos Starptautiskajai cilvēktiesību deklarācijai, tā sūtot pasaulei vēsti, ka Latvija ir atjaunojusi demokrātiju. Ar lielu lepnumu es pildīšu Latvijas vēstnieces pienākumus Francijā.”

Pēc akreditācijas raksta saņemšanas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani vēstniece Sandra Kalniete tikās ar žurnālistiem.

— Vēstnieces kundze, lūdzu, pieņemiet arī žurnālistu apsveikumu šajā svinīgajā brīdī!

— Es jums sirsnīgi pateicos!

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Francijas attiecības brīdī, kad pārņemat tik atbildīgos mūsu valsts vēstnieces pienākumus Francijā?

— Man ir laime pārņemt attiecības, kas ir ļoti sakārtotas. Tas ir liels līdzšinējās vēstnieces Ainas Ābolas–Nagobadas nopelns. Un, protams, liela nozīme ir arī tam īpašajam kontaktam, kas ir izveidojies pēdējās oficiālās vizītes laikā starp Latvijas Valsts prezidentu un Francijas prezidentu Žaku Širaka kungu.

— Ar ko jūs sāksit savu vēstnieces misiju Francijā?

— Viena no nopietnākajām lietām, līdzās šajā vizītē aizsākto iestrāžu turpināšanai, ir Latvijas īpašuma jautājuma nokārtošana, kas tagad lielā mērā gulsies uz maniem pleciem. Es to uzskatīšu par ļoti lielu panākumu, ja manā darba laikā šī problēma beidzot tiks atrisināta. Tam ir vajadzīga abu pušu griba, un šī griba no Francijas puses tagad ir apliecināta.

Mārtiņš Perts — Itālijas Republikā

Vakar, 22.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas rakstu arī Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Itālijas Republikā Mārtiņam Pertam.

Viņa ekselence Mārtiņš Perts, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Itālijas Republikā, dzimis Rīgā 1946.gada 8. augustā. 1974. gadā viņš beidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc augstskolas beigšanas līdz 1986. gadam bija Universitātes mācībspēks, bet pēc tam līdz 1991. gadam bija dažādos atbildīgos amatos Ekonomikas institūtā. 1991. gadā nākamais vēstnieks sāka strādāt Latvijas Ārlietu ministrijā un 1992. gadā tika norīkots par Latvijas vēstnieku Polijā. Mārtiņam Pertam uzticēts pārstāvēt Latvijas intereses arī Grieķijā un Bulgārijā. Mārtiņš Perts ir precējies, viņam ir divi bērni. Vēstnieks pārvalda latviešu, krievu, angļu, itāļu un vācu valodu.

Savā uzrunā pēc akreditācijas vēstules pasniegšanas Valsts prezidents atzīmēja, ka Itālija kopš pirmajām Latvijas atmodas dienām ir atbalstījusi Latviju. Ir labi zināmas mūsu aktīvās attiecības ar Itāliju pirms četrdesmitā gada. Šodien Latvijas un Itālijas attiecību nostiprināšanā ir sācies aktīvas sadarbības posms, mēs meklējam jaunus ceļus, kā veidot sadarbību ar Itāliju. Latvijas un Itālijas attiecībām nepieciešams piepildītāks saturs, kas veicinās plašāku sadarbību politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā. Guntis Ulmanis sacīja, ka gaidāmā Itālijas prezidenta vizīte Latvijā un Latvijas vēstniecības atvēršana Itālijā ir nozīmīgi notikumi Latvijas un Itālijas savstarpējo attiecību tālākas attīstības procesā. Gan Valsts prezidents, gan vēstnieks bija vienisprātis, ka ir grūti pārvērtēt Itālijas lielo lomu Eiropas Savienībā un NATO strukturās, tāpēc šīs valsts atbalsts Latvijai ceļā uz ES un NATO ir ļoti svarīgs. Mārtiņš Perts atzina, ka ir jāaktivizē Latvijas un Itālijas ekonomiskā sadarbība, tajā skaitā sadarbība starp ostām.

Pēc akreditācijas vēstules pasniegšanas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu vēstnieks Mārtiņš Perts tikās ar “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktoru un atbildēja uz viņa jautājumiem.

— Vēstnieka kungs, lūdzu, pieņemiet arī “Latvijas Vēstneša” apsveikumu ar norīkošanu augstajā amatā!

— Es jums pateicos!

— Kādā stāvoklī, jūsuprāt, ir Latvijas attiecības ar Itāliju, un cik aktuālas šīs attiecības ir mūsu valstij?

-—Vispirms par mūsu virzību uz Eiropas Savienību un NATO. ES ir 15 dalībvalstis, un, lai mēs tajā iestātos, mums vispirms būs vajadzīga arī visu 15 dalībvalstu piekrišana. Es pilnīgi piekrītu vārdiem, ko nesen dzirdēju Briselē par valstu attiecībām: labāk, ja ir attiecības ar piecpadsmit labiem paziņām, nekā ja ir divi trīs labi draugi. Tā ir dziļa patiesība. Ne velti Ārlietu ministrija pievērš lielu uzmanību šim apstāklim, ka mums ir jāatver misijas pilnīgi visās ES valstīs. Cik es zinu, nākamgad mēs plānojam atvērt kancelejas vairākās valstīs — jo tas ir labāk nekā nekas. Konkrēti — es esmu nerezidējošais vēstnieks arī Grieķijā. Lūk, Grieķijā mums nākamgad vajadzētu atvērt kanceleju. Tāpat kolēģis Lieģis: viņš ir vēstnieks visās trīs Beniluksa valstīs, un nākamgad arī Hāgā tiks atvērta kanceleja. Īrija mums ir ļoti svarīga zeme, jo mums lieti noderētu Īrijas pieredze Eiropas Savienībā. Ņemot vērā Īrijas apjomu un tās līdzīgo problemātiku, arī Dublinā mums ir jāatver kanceleja. Tas pats attiecas uz Portugāli. Un šādā veidā mēs pakāpeniski attīstām savus sakarus. Kaut vēstniecība ir maza, darbs ir jādara. Mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši šiem nolūkiem atvēl daudz lielākus līdzekļus. Mēs šobrīd diemžēl atpaliekam.

— Kāda ir situācija ar mūsu diplomātisko pārstāvniecību Romā?

— Mums Romā jau labu laiku ir kancelejas telpas. Romā jau arī strādā divi Latvijas diplomāti. Tā ka kanceleja savu darbu jau ir uzsākusi. Protams, tur ļoti straujos tempos jāuzsāk konsulārais darbs. Strauji jāķeras pie darba, jārada interese par mūsu valsti. Jo interese cilvēkiem rodas tikai par to, ko viņi zina. Šobrīd jāsaka: ka diez vai mūs visā Itālijā tik labi zina, kā mums gribētos.

— Jums uzticēts pārstāvēt Latvijas intereses arī vairākās citās valstīs.

Imants Lieģis — Beļģijas Karalistē, Nīderlandes Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē

Vakar, 22.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstules ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Beļģijas Karalistē, Nīderlandes Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē Imantam Lieģim.

Imants Viesturs Lieģis dzimis 1955.gada 30.aprīlī Meridenā, Lielbritānijā. 1976.gadā viņš beidza Ņūkāslas Universitāti ar zinātnisko grādu jurisprudencē. Divus gadus Imants Lieģis praktizējās Anglijas augstākajā Tiesā, pēc tam strādāja par advokātu Londonā un Notingemā. 1992.gada janvārī nākamais vēstnieks sāka strādāt Latvijas Ārlietu ministrijā Rīgā, Eiropas Kopienas un Eiropas Padomes nodaļā. No 1992.gada septembra viņš vienu gadu strādāja Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā, kopš 1993.gada februāra — padomnieka rangā. No 1993.gada septembra Imants Lieģis bija Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, viņa kompetencē bija starptautiskās organizācijas un ārvalstu tirdzniecība. No 1994.gada Imants Lieģis strādāja Latvijas vēstniecībā Stokholmā — vispirms par misijas vadītāja vietnieku, bet no 1996.gada janvāra līdz augustam — par pagaidu pilnvaroto lietvedi.

Imants Viesturs Lieģis ir precējies, vēstniekam ir divas meitas.

Pasniedzot Imantam Lieģim akreditācijas rakstu, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

“Es jūs apsveicu kā Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Beļģijas Karalistē, Nīderlandes Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē. Jūs stājaties amatā laikā, kad ļoti aktivizējušās Latvijas attiecības, pirmkārt, jau ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un šīs trīs valstis ir ļoti svarīgas vairāku faktoru dēļ. Vispirms ar savu piemēru, ar savu ciešo apņemšanos kopīgi sadarboties. Šīs valstis savā laikā veidoja tos drošības politikas metus, kas ir būtiski Eiropai. Šīs valstis veidoja vienotu ekonomisko politiku, šīs valstis nosargāja savu suverenitāti un izveidojās kā vienas no visattīstītākajām valstīm, ar vienu no augstākajiem labklājības līmeņiem šodien Eiropā. Šīs valstis raksturīgas ar savu demokrātiju. Ar savu demokrātisko attieksmi ne tikai pret procesiem valsts iekšienē, bet arī pret procesiem, kas notiek ārpus šīm valstīm. Šīs valstis ir aktīvi palīdzējušas mums Atmodas periodā, atbalstījušas mūs neatkarības atgūšanā un palīdzējušas veidot arī mūsu ekonomisko modeli. Nobeidzot es gribu pasvītrot, ka šīs valstis ir ieņēmušas aktīvu pozīciju, atbalstot Latviju tās ceļā uz Eiropas integrāciju, uz NATO, Eiropas Savienību un citām Eiropas institūcijām. Es gribu novēlēt jums grūtajā, atbildīgajā un interesantajā darbā panākumus un neatlaidību. Lai, pateicoties arī jūsu ieguldījumam, ciešāk veidotos attiecības starp šīm trim valstīm un Latvijas valsti. Atļaujiet jūs vēlreiz apsveikt kā Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku šajās trīs valstīs!”

Vēstnieks Imants Lieģis savā atbildē teica:

“Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Vispirms gribu jums pateikties par man izrādīto uzticību! Saņemot šīs akreditācijas vēstules, es apzinos ne tikai godu, kas man tiek izrādīts, bet arī lielo atbildību, ko man šis pilnvarojums uzlicis. Esmu gandarīts. Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, nenoliedzami, ir nozīmīga Eiropas sastāvdaļa. Jau vēsturiski — pēckara posmā šīs valstis piedalījās Latvijai pašlaik tik nozīmīgo starptautisko organizāciju — Eiropas Savienības un NATO veidošanā. Beniluksa valstis bija starp tām piecām Eiropas valstīm, kas 1948. gadā nodibināja vienotu aizsardzības sistēmu, ko šodien sauc par Ziemeļatlantijas līguma organizāciju — NATO. Beniluksa savienība tika izmantota kā sadarbības paraugs laikā, kad tika likti pamati Eiropas Savienībai. Visas šīs trīs valstis piedalījās ES dibināšanā. Tagad, kad Latvija uzsākusi savu ceļu uz integrāciju Eiropā, šai Eiropas daļai ir īpaša loma. Eiropas Savienības prezidentūra šogad, kad tiks lemts par Savienības paplašināšanos, ir Nīderlandes un Luksemburgas rokās. Līdz ar to palielināsies šī reģiona ietekmes apjoms. Mūsu uzdevums ir aktīvi veicināt politisko, ekonomisko un kultūras sadarbību, lai sekmētu šo trīs valstu atbalstu mūsu iniciatīvām integrēties Eiropā un iekļauties transatlantiskajās struktūrās. Ceru, ka jums jau šogad vizīšu ietvaros izdosies pārliecināties par šo valstu vēlmi un iespējām veicināt Latvijas centienu īstenošanu.”