informācija

Ministra atbildes Vidzemes zemniekiem

Zemkopības ministrija ir izskatījusi A.Kāposta kungam un A.Actiņa kunga parakstīto iesniegumu zemkopības ministram par laukos samilzušajām problēmām un sniedz informāciju par ministrijas paveikto un nostādnēm šajos jautājumos, kā arī aicina ražotājus ar konkrētiem priekšlikumiem arī turpmāk iesaitīties sāpīgu jautājumu veiksmīgākā risināšanā.

(Vidzemes zemnieku iniciatīvas grupas prasības Saeimai, valdībai un zemkopības ministram publicētas “Latvijas Vēstnesī” 18.04.97., nr.99. — redakcija)

Par kredītpolitiku lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija atbalsta Jūsu prasību un jau ilgāku laiku strādā, lai paplašinātu lauku ražotāju iespējas saņemt pieejamus kredītus. Šajā sakarībā jau veikti šādi pasākumi:

1. Kredītresursu palielināšanā:

• 1996.gadā sekmīgi paplašināts LHZB apkalpojošo filiāļu skaits, ar valdības finansiālo atbalstu pārņemot Sakaru bankas nodaļas, kas atvieglos ražotāju komerciālo darbību;

• palielināts LHZB pamatkapitāls, pārskaitot no Privatizācijas fonda Ls 0,5 milj. 1996.gadā un Ls 0,7 milg. 1997.gadā;

• atrisināts jautājums par “Laukkredīta” un LHZB apvienošanos;

• “Laukkredītam” piesaistīts Latvijas Investīciju bankas neizmantotais Pasaules bankas kredīts 11 milj. ASV dolāru apjomā;

• ir iestrādes, lai tuvākā laikā kredītu resursus vēl varētu palielināt par 25 milj. ASV dolāru, saņemot aizdevumu no Pasaules bankas.

2. Kredītu saņemšanas iespēju palielināšana:

• ar 1997.gadu — Ls 950 tūkst. no subsīdijām novirzīti procentu subsidēšanai par kredītiem modernas tehnikas un tehnoloģijas iegādei;

• izveidots kredītu garantijas fonds, šim nolūkam no subsīdijām ievirzot Ls 500 tūkst.;

• sekmīgi tiek risināts un ir valdības atbalsts par kredītu garantiju fonda palielināšanu vēl orientējoši par Ls 2 milj., privatizējot valsts kapitāla daļas akciju sabiedrībā “Ventamonjaks”.

Par Lauksaimniecības likuma izpildi

Pirms divām nedēļām Zemkopības ministrija panāca valdības konceptuālu atbalstu subsīdiju palielināšanai un strādā pie to izlietošanas perspektīvām un ilglaicīgām programmām, kuru akceptēšanas gadījumā tiks nodrošināta subsīdiju palielināšana līdz 3% no pamatbudžeta. Līdz ar to subsīdiju apjoms palielināsies no Ls 10 milj. (1997.gadā) līdz Ls 17 milj. (1998.gadā).

Zemkopības ministrija noraida Finansu ministrijas viedokli, ka nodokļa atlaides ir netiešās subsīdijas un iekļaujamas kopējā subsīdiju apjomā — 3% no valsts pamatbudžeta.

Zemkopības ministrija atbalsta Zemnieku savienības frakcijas iesniegto papildinājumu likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”, kas paredz, ka budžeta ieņēmumi, kas paredz likumā noteikto apjomu, prioritāri novirzāmi Lauksaimniecības likuma 16.panta 1.punkta izpildei. Rezultāti būs atkarīgi no citu Saeimas frakciju atbalsta.

Saeimā ir iesniegts likuma projekts “Likums par krājaizdevu sabiedrībām”, kā arī ministrijas atbalstītais Zemnieku savienības priekšlikums likumā “Par akciju sabiedrībām”. Priekšlikuma pieņemšanas gadījumā jau tuvākajā laikā būtu iespēja krājaizdevu sabiedrību dibināšanas kapitālu samazināt no Ls 5000 uz Ls 2000 un statūtu kapitālu pēc 5 gadiem no Ls 25000, kā to prasa pašreizējā likuma redakcija, uz Ls 5000.

Par inflācijas kompensēšanu, garantēto iepirkumu, cenu noteikšanu

Teorētiski iespējams administratīvi noteikt iepirkuma cenu, ierobežot peļņas līmeni u. tml., kā tas bija sociālisma laikos. Taču tas prasītu cenu regulāciju visos produktu virzības ķēdes posmos, kas savukārt radīs nepareizas piedāvājuma — pieprasījuma attiecības un preču uzkrāšanos vai atsevišķu preču trūkumu.

Brīvā tirgus apstākļos garantēto cenu noteikšana neizbēgami prasa papildu budžeta līdzekļus, kas šiem mērķiem nav atrodami.

Var izveidoties 1992.gada situācija tirgū, kad par valdības noteiktām cenām iepirkto produkciju nebija iespējams realizēt — to atkārtoti nesubsidējot.

Vai tas būtu pareizākais esošo subsīdiju izlietošanas variants? Atcerēsimies, ka 1992.gada cenu noteikšana visnelabvēlīgāko iespaidu atstāja, pirmām kārtām, uz graudu ražotāju un uz citu lauksaimniecības produkcijas veidu ražotājiem.

Par akcīzes nodokļa atmaksu

Zemkopības ministrija atbalsta un cer, ka Saeimā tiks pieņemts Zemnieku savienības likuma labojums, kas dotu iespēju akcīzes nodokļa atmaksu saņemt katru mēnesi pēc dokumentu iesniegšanas. Priekšlikumi par akcīzes nodokļa atmaksu par benzīnu iepriekšējos labojumos Saeimā netika pieņemti.

Par monopoluzņēmumiem

Zemkopības ministrs atbalsta dabisko monopolu tarifu regulēšanu, ar Ministru kabineta lēmumu izveidojot īpašu padomi, kuras uzdevums būtu izvērtēt šo uzņēmumu izmaksas un noteiktos tarifus.

Par vecuma pensijām

Šis jautājums nav tiešā Zemkopības ministrijas kompetencē. Informējam, ka Pensiju likums pašlaik tiek skatīts Saeimā.

Uzskatām, ka likuma pārejas noteikumi prasa precizējumus. Ir iesniegta virkne priekšlikumu, t.sk. arī no Zemnieku savienības, kas varētu atrisināt Jūsu izvirzītās problēmas. Arī zemkopības ministrs atbalsta pensiju saņemšanu laukos vismaz valsts vidējās pensijas līmenī.

Pildot Lauksaimniecības likuma prasības, ceram sasniegt 1998.gadā subsīdiju palielinājumu līdz 3% no valsts pamatbudžeta (Ls17 milj.) . Tomēr apzināmies, ka ar šo naudu visas lauksaimniecības problēmas atrisināt nevar. Tāpēc būsim pateicīgi par Jūsu konkrētiem priekšlikumiem, kā vislabāk, visefektīvāk subsīdiju nauda būtu izlietojama turpmākajos gados.

Kāda subsīdiju daļa būtu novirzāma kredītu atvieglojumiem?

Vai kredīta subsīdijas izmantojamas procentu maksājumu vai pamatsummas dzēšanai?

Vai tās izmantojamas jauno tehnoloģiju ieviešanai, augstražīgas tehnikas pirkšanai vai arī zemes pirkšanai?

Vai palielināms kredītu garantiju fonds?

Cik svarīgi lauksaimniekiem ir jautājumi par produkcijas kvalitātes nodrošināšanu, lopu selekciju, sēklkopību, konkrētu produktu ražošanu?

Kā atbalstīt tos ražotājus, kas ar visiem atvieglojumiem nevar sastādīt bankām pieņemamus biznesa plānus un nevar saņemt kredītu?

Ko darīt, ja tiks realizēta Finansu ministrijas prasība iekļaut esošās nodokļu atlaides kopējā subsīdiju apjomā, tas ir, 3% no valsts budžeta?

Kādas ir Jūsu domas par dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksāšanas vienkāršošanu, iesaistot pagastu pašvaldības, kuras varētu vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu atmaksas administrēšanu?

Acīmredzot subsīdijām pamatā ir jākalpo pašam galvenajam mērķim— saimniecību attīstībai, kas ar savu produkciju ietekmētu vietējo tirgu un liktu arī citām valstīm rēķināties ar mūsu ražotāju potencēm.

Un vēl ir kāda lieta, kuru mēs visi joprojām apgūstam, — tā ir spēja uzklausīt citam citu un visas problēmas atrisināt sarunu ceļā.

1997.gada 17.aprīlī Zemkopības ministrs R.Dilba

Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta Meža departaments

Par ugunsnedrošo laika posmu

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu Latvijas Republikas mežos 4.punktu Latvijas Zemkopības ministrijas Valsts meža dienests ar savu 1997.gada 21.aprīļa rīkojumu nr.35 visā valsts teritorijā, sākot ar šā gada 25.aprīli, nosaka ugunsnedrošo laika posmu.

Meža departamenta direktors U.G.Gavrilovs

Par ekonomikas ministra piedalīšanos ANO komisijas sesijā

No 21. līdz 25.aprīlim Ženēvā notiek ANO Eiropas ekonomiskās komisijas (EEK) 52. sesija, kas tiek dēvēta arī par jubilejas sesiju, jo šogad aprit piecdesmit gadu kopš EEK izveidošanas. EEK ir viena no piecām ANO reģionālajām ekonomiskajām komisijām. Pārējās četras ir Āfrikai, Rietumāzijai, Āzijai un Klusā okeāna reģionam, Latīņamerikai.

21. un 22.aprīlī EEK sesijā piedalījās un runu teica Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Guntars Krasts. G.Krasts savā runā atzina EEK nopelnus starptautisko konvenciju un līgumu sagatavošanā un uzsvēra, ka Latvija arī nākotnē redz labas sadarbības perspektīvas ar EEK gan starptautisko līgumu izstrādāšanā, gan tehniskās palīdzības projektu veidošanā.

Eiropas ekonomiskā komisija šajā sesijā pieņēma Deklarāciju par ekonomiskās sadarbības stiprināšanu Eiropā un darbības plānu, kas paredz radikāli samazināt EEK aktivitāšu un komiteju skaitu un koncentrēt pūles un līdzekļus uz tām darbības jomām, kuras dalībvalstīm ir pašas svarīgākās.

Kā telefonsarunā no Ženēvas informēja Guntars Krasts, komisijas piecdesmit gadu jubileja sakrīt ar plašu EEK reformu uzsākšanu, lai labāk saskaņotu tās darbību ar jaunajām pasaules politiskajām un ekonomiskajām realitātēm.

Eiropas ekonomiskajā komisijā ir 55 dalībvalstis, tai skaitā visas Eiropas valstis, NVS valstis, ASV un Kanāda. EEK galvenais uzdevums ir veicināt valstu ekonomisko sadarbību un attīstību, palīdzot koordinēt ekonomisko politiku. EEK ir devusi savu ieguldījumu daudzās svarīgās ekonomikas jomās.

Apspriežot un harmonizējot konvencijas, normas un standartus, komisija ir palīdzējusi aizkavēt un samazināt piesārņojumu, attīstīt transporta infrastruktūru un samazināt ceļa negadījumu skaitu, veicināt robežu šķērsošanu un vienkāršot starptautiskās tirdzniecības procedūras. Izstrādājot vadlīnijas likumdošanas reformām un starptautiskiem darījumiem, EEK ir veicinājusi tirdzniecību un investīciju piesaisti pārejas perioda ekonomikas valstīs. Komiteja regulāri publicē arī plašus ekonomiskus apskatus un statistikas datus, tādējādi veicinot viedokļu apmaiņu un savstarpēju sapratni, kā arī saskaņotas politikas attīstību.

Īpaši jāatzīmē šādi EEK panākumi:

— vairāki starptautiski līgumi un konvencijas transporta sektorā, kas vērsti uz saskaņotu un videi draudzīgu transporta sistēmu izveidošanu EEK dalībvalstīs;

— Muitas konvencijas par preču starptautisko transportu ar TIR grāmatiņām (TIR konvencijas) pārskatīšanas process, kas nodrošina tālāku šīs arī Latvijas transporta uzņēmumiem svarīgās konvencijas funkcionēšanu;

— Konvencija par pārrobežu gaisa piesārņošanu;

— Līgums par bīstamo preču transportēšanu.

Ieva Jākobsone, EM preses sekretāre

Par privātizācijas gaitu aprīlī

Aizvadītajā nedēļā Privatizācijas aģentūrā notika preses konference, kurā piedalījās PA direktori Arnis Freibergs, Andrejs Tiknuss un Viktors Šadinovs.

Kā uzsvēra A.Freibergs, galvenais, ilgi gaidītais notikums aprīlī bija “Latvijas gāzes” pirkuma un pārdevuma līguma parakstīšana starp Privatizācijas aģentūru, kas pārstāvēja Latvijas valsti, un Vācijas konsorciju “Ruhrgas/ PreussenElektra” un Krievijas gāzes piegādes uzņēmumu akciju sabiedrību “Gazprom”. Tika pārdoti 32,5 procenti “Latvijas gāzes” akciju. Tātad — sperts pirmais solis Latvijas energouzņēmumu privatizācijā.

Tiek izstrādāti “Ventspils naftas” privatizācijas noteikumi. Publiskais piedāvājums būs organizēts trīs posmos; paredzams, ka par uzņēmuma akcionāriem varēs kļūt aptuveni 100 tūkstoši privātpersonu. Kopējais uzņēmuma akciju skaits pēc apvienošanās ar akciju sabiedrību “LaSam” būs 206 miljoni.

Pirmajā kārtā kapitāla ieguldītājiem nav paredzēti nekādi ierobežojumi, bet otrajā atļaus piedalīties tikai fiziskajām personām. Lai nodrošinātu akciju plašāku pieejamību, viena persona publiskajā piedāvājumā varēs ieguldīt ne vairāk par 100 sertifikātiem. Pirmajā kārtā akcijas pārdos publiskajā izsolē, otrajā posmā — par Privatizācijas aģentūras noteikto cenu, un tā būs tuva pirmajā kārtā noteiktajai cenai. Trešā kārta notiks izsoles veidā. Vēl nav noteikts precīzs datums, kad sāksies “Ventspils naftas” publiskais piedāvājums. Taču otrā kārta, kā teica PA juridiskais direktors V.Šadinovs, varētu sākties septembrī.

Publiskajā piedāvājumā 14. aprīlī sākās parakstīšanās uz valsts akciju sabiedrības “Olaines kūdra” un akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” akcijām. Pēdējā mēneša laikā pavisam apstiprināts 41 uzņēmuma privatizācijas noteikums. Izsolē pārdoti v/u “Latvijas kuģniecība” objekts “Jūrnieku centrs” — par Ls 650 000, v/u “Poligrāfists” akciju pakete — par Ls 168 300 un likvidētās valsts mēbeļu firmas “Rīga” valsts īpašums — par Ls 40 000.

Šajās dienās aprit trīs gadi, kopš nodibināta Privatizācijas aģentūra. 1994. gada 29. martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu nodibināt bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra”. 12. aprīlī par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Ministru kabinets apstiprināja Jāni Nagli, bet 18. aprīlī privatizācijas valsts ministrs Druvis Skulte par Privatizācijas aģentūras direktoriem iecēla A.Freibergu, I.Razumovski, V.Šadinovu un A.Tiknusu. 22. aprīlī notika pirmā PA valdes sēde.

1994. gada 31. maijā PA strādāja 42 darbinieki, tagad — 120 darbinieku. Trīs gados notikušas 465 valdes sēdes, kurās pieņemti 5162 lēmumi. Saņemti 976 privatizācijas ierosinājumi par objektiem, bet par zemi — vairāk nekā 140 privatizācijas ierosinājumu. Pavisam privatizācijai nodoti 836 objekti, 148 valsts kapitāla daļas, 36 valsts nekustamie īpašumi. Likvidācijai nodoti 76 valsts uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības.

Privatizācijas aģentūras apgrozījums (ieņēmumi par pārdotajiem objektiem) 1996. gadā sasniedza 30,7 miljonus latu. PA valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitījusi 15,1 miljonu latu, bet pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos — 1,65 miljonus latu. Par aģentūras darba aktivitāti liecina arī fakts, ka tā saņēmusi 29309 dokumentus (vēstules, iesniegumus, privatizācijas priekšlikumus), bet izsūtījusi 33657 dokumentus. Vidēji nedēļā šo iestādi apmeklējuši 800 cilvēki. Par privatizāciju presē ievietoti 7899 sludinājumi. Privatizācijas aģentūras speciālisti piedalījušies vairāk nekā 50 tiesību aktu izstrādē.

Juridiskais direktors V.Šadinovs pastāstīja par grozījumiem likumdošanā, kas attiecas uz privatizāciju.

Ināra Zalcmane,

“LV” korespondente