VALDĪBĀ

Ministru kabineta 22.aprīļa sēdē

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par kopīgu jūras robežas punktu Baltijas jūrā”. Līgumu parakstīt ir pilnvarots LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā. Pēc parakstīšanas līgums iesniedzams apstiprināšanai Saeimā.

Akceptēts rīkojums “Par Cukura ražošanas veicināšanas fonda likvidēšanu”. Fonds tiek likvidēts saskaņā ar likuma “Par cukuru” 14.pantu. Noteikts, ka fizisko un juridisko personu nenokārtotās finansiālās saistības pret Cukura ražošanas veicināšanas fondu līdz to pilnīgai izpildei pārņem Zemkopības ministrija.

Valdība akceptēja “Noteikumus par ūdens lietošanas atļaujām”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama ūdens lietošanas atļauja, kā arī ūdens lietotāja un atļaujas izsniedzēja tiesības un pienākumus. Atļauja apliecina attiecīgā ūdens lietotāja tiesības lietot ūdeni un nosaka ūdens lietošanas veidu, daudzumu, termiņus, kā arī ūdens lietotāja pienākumus ūdeņu aizsardzībā. Atļauja reglamentē iekšējo un jūras ūdeņu lietošanu Latvijas Republikas teritorijā, tā ir obligāta, un tās nosacījumi ir saistoši ikvienam ūdens lietotājam.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par produkcijas un standartu atbilstības novērtēšanas sistēmas (sertifikācijas) savstarpēju atzīšanu”.

Ministru kabinets akceptēja Konkurences likuma projektu. Likuma uzdevums būs nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos un nodrošināt labvēlīgus apstākļus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai un attīstībai LR sabiedrības interesēs. Akceptēti grozījumu projekti likumos “Par uzņēmējdarbību”, “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” un Latvijas Kriminālkodeksā. Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu likumos “Par konkurenci” un “Par Konkurences padomi” ietverto normu realizāciju.

Akceptēts likumprojekts “LR likumam par konkurences padomi”. Konkurences padome būs koleģiāla valsts uzraudzības institūcija, kura atradīsies Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un kuras uzdevums būs nodrošināt Konkurences likuma un citu tiesību aktu efektīvu izpildi konkurences aizsardzības un veicināšanas nolūkā.

Akceptēti MK noteikumi “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtība”.

Noteikumi nosaka obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļu veidošanas un izlietošanas, apdrošināšanas maksājumu iekasēšanas un izmaksas veikšanas, kā arī apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību. Darba negadījumu apdrošināšanas līdzekļus pārvalda Valsts sociālās apdrošināšanas fonds un rajonu (pilsētu) Sociālās apdrošināšanas pārvaldes.

Akceptēti “Noteikumi par dienesta šaujamieročiem”. Tie paredz kārtību, kādā juridiskas personas dienesta pienākumu veikšanai iegādājas, reģistrē, uzskaita un glabā šaujamieročus un to munīciju; kā šaujamieroči tiek izņemti, realizēti vai iznīcināti, kā arī kārtību, kādā tiek atsavināti un iznīcināti tehniskajiem noteikumiem neatbilstoši un neizlabojami šaujamieroči; kā veicamas pilsoņu pārbaudes, kuru pieejamība šaujamieročiem tiek izskatīta; kā tiek noformētas šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, kā arī kārtību kādā attiecīgās atļaujas tiek izsniegtas un anulētas.

Akceptēts MK rīkojums “Par Eiropas Sociālo hartu, tās papildprotokolu un Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu”. Harta ir svarīgākais Eiropas Padomes instruments sociālās politikas un drošības jomā, kas garantē pilsoņu ekonomiskās un sociālās tiesības.

Akceptēti grozījumi MK 1996.gada 5.marta noteikumos nr.52 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”. Grozījumi veikti, lai 1997.gadā operatīvi novērtētu visus zemes īpašumus (lietojumus), kam nav veikta kadastrālā vērtēšana. Minētie grozījumi paredz ievērojami paātrināt zemes vērtēšanas procesu, iespēju lietot vienkāršotu vērtēšanas tehnoloģiju.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par Latvijas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas nolīgumu par regulāru gaisa satiksmi”.

Akceptēts Valsts mežu dienesta nolikums. Valsts mežu dienests ir patstāvīga mežsaimniecības nozare, valsts pārvaldes civiliestāde, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Dienests savas kompetences ietvaros kontrolē visu mežu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina valsts mežu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošina normatīvo aktu ieviešanu, kontrolē to izpildi u.c.

Valdība akceptēja Latvijas delegācijas sastāvu Starptautiskās darba organizācijas ikgadējai konferencei, kas sāksies 1997.gada 3.jūnijā Ženēvā. Latvijas delegāciju vadīs labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

Akceptēts likumprojekts “Par 1951.gada 28.jūlija konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967.gada 31.janvāra protokolu”. Konvencijas mērķis ir garantēt tām personām, kuras sakarā ar pamatotām bailēm no vajāšanas savā pilsonības vai pastāvīgas dzīvesvietas valstīs nevar izmantot šīs valsts tiesisko aizsardzību, iespēju baudīt visas starptautiski atzītās cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 22.aprīļa sēdes

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs — “Latvijas Vēstnesim”

— Šodienas Ministru kabineta sēdē tika akceptēta Eiropas Sociālās hartas, tās papildprotokola un labojumu protokola parakstīšana, un jūs esat pilnvarots to darīt. Ko Latvijai nozīmē pievienošanās šiem dokumentiem?

— Latvijai sava likumdošana ir jāveido atbilstoši Eiropas Savienības un Eiropas Padomes prasībām. Eiropas Sociālā harta nosaka minimālās prasības, kas jebkurai valstij jānodrošina saviem iedzīvotājiem sociālās aizsardzības, medicīniskās aprūpes, izglītības un citās jomās. Un šo dokumentu parakstīšana nozīme, ka Latvija pārskatīs un pilnveidos savu likumdošanu atbilstoši hartas un tās papildprotokolu prasībām. Tālākie uzdevumi — Latvijas pievienošanās Starptautiskās darba organizācijas 102. konvencijai un Eiropas Padomes Sociālās drošības kodiem. Tie jau ir konkrēti standarti un prasības, kas jāievēro valsts likumdošanā.

— Vai šīs Sociālās hartas izpilde tiek kontrolēta ar kādu īpašu mehānismu?

— Katra valsts, kas pievienojusies šiem dokumentiem, regulāri raksta ziņojumus pārskatu par sociālajām tiesībām valstī. Latvijai to būs jāsāk darīt ar brīdi, kad Saeima ratificēs pievienošanos šai hartai un tās papildprotokoliem.

— Kad ir paredzama pievienošanās ratifikācija parlamentā?

— Domāju — ne pārāk drīz. Līdz tam vēl daudz darāmā, jo, organizējot divus seminārus ar Starptautisko darba organizāciju, mēs saskārāmies pirmkārt jau ar statistikas problēmuā Latvijā nav noteikts statistiski vidējais darbinieks bez kvalifikācijas un viņa darba algas apmērs. Tātad jāsakārto statistiskā sistēma un atskaites sistēma. Jo šajā paredzamajā atskaites procesā mēs nevaram izmantot neko mītisku un realitātei neatbilstošu. Otrs uzdevums — jau konkrēta likumdošanas sakārtošana — cik ātri to spēsim realizēt. Piemēram, novērst pretrunas darba likumdošanā. Tas varētu būt darbs 3-4 gadu garumā.

— Kas varētu organizēt šo trūkstošo statistikas rādītāju noskaidrošanu?

— Kopīgi valsts statistikas komiteja, Labklājības ministrija, izglītības un zinātnes ministrija un citi. Sagatavošanās hartas un tās papildprotokolu ratifikācijai vispār nav viena resora darbalauks, jo šo dokumentu reglamentēto jautājumu loks ir ļoti plašs. Sociālās tiesības taču realizē valsts ar visu savu varas mehānismu, ne atsevišķa ministrija.

— Ministru kabineta sēdē jūs lasījāt arī ziņojumu par problēmām, īstenojot likumu “Par valsts pensijām”.

— Jā, mēs Ministru kabinetam esam iesnieguši pārskatu par tām problēmām, ar kurām saskaras jaunais pensiju likums. Piemēram — Latvijā ir reģioni ar salīdzinoši zemiem darba ienākumiem, tā sauktie depresīvie. Un šāda reģiona problēmas nekad nevarēs atrisināt ar sociālo apdrošināšanu. Tur jāiedarbina kāds cits mehānisms — veidojot jaunas darbavietas, aktivizējot iedzīvotājus, attīstot visu reģionu, veidojot arī īpašas sociālās palīdzības programmas. Līdzīgi ir arī ar dažām tautsaimniecības nozarēm, kur darba samaksa ir zema. Tās ir profesijas, ko varētu saukt arī par “valsts mugurkaulu” — medicīnas, izglītības, kultūras darbinieki, kuru darbs tiek finansēts no valsts un pašvaldību budžetiem. Jādomā par to, kāda ir valsts koncepcija darba samaksā šajās nozarēs. Tātad ne visas problēmas ir risināmas tikai ar pensiju likumdošanas palīdzību. Pensiju likums var tikai garantēt, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu un pieprasot pensiju, ienākumi nebūs mazāki par kādu noteiktu līmeni. Tie var būt 40, 60 procenti no iepriekšējiem, nākotnē varbūt — 70.

— Bet — par pašlaik sabiedrībā notiekošo diskusiju par problēmām saistībā ar pensijām...

— Mani uztrauc jautājums, cik brīvi politiķi drīkst uzsākt diskusijas par šiem tematiem, skaidri neformulējot savu viedokli. Es neatkāpjos no viedokļa, ka likumdošanai ir jābūt stabilai un laikā pieņemtai, lai sabiedrība paspētu mainīt savus uzskatus atbilstoši tai un līdz ar to arī plānot savu dzīvi.

— Varbūt pie neizpratnes sabiedrībā ir vainojams tieši īsais laika sprīdis starp pensiju likuma pieņemšanu un stāšanos spēkā?