VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 22.aprīļa sēdes

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

— Jā. Likums “Par valsts pensijām” tika pieņemts 1995.gada novembrī un stājās spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Un sabiedrībai ir vajadzīgs laiks, lai to aptvertu. Bet, runājot par pašlaik notiekošajām diskusijām, — daži skatļi: 1997.gada janvārī pensijas piešķirtas aptuveni 1200 cilvēkiem, martā pensijas pieprasa jau 3900 cilvēku. Vidējā piešķirtā pensija — attiecīgi 48 un 42 lati. Darba stāžs, no kura tika aprēķināta pensija, — 32 un 26 gadi. Tas nozīmē, ka šī neskaidri formulētā politiķu diskusija — ar kādu mērķi, cik ilgi, kādas izmaiņas — uzreiz izraisa reakciju cilvēkos un viņi vadās pēc principa “labāk zīle rokā nekā mednis kokā”, jo nevar būt, ka tieši tajā laikā ir bijis tik milzīgs demogrāfiskais sprādziens, ka martā būtu piedzimuši par 2500 cilvēkiem vairāk nekā janvārī.

Un zaudētāji noteikti ir cilvēki ar zemiem ienākumiem. Varbūt pēc gada mēs būsim spiesti atgriezties atpakaļ, lai spriestu par to, kā kompensēt viņiem šo zaudējumu.

Tāpēc vēlreiz uzsveru — pirms kāds atbildīgs politiķis saka, ka likumā kaut kas jāmaina, ir jāveic analīze un konkrēti jāformulē problēmas. Tad sabiedrība izvairīsies no neziņas un dezinformācijas. Tas ir visu politiķu atbildības jautājums.

— Ko Labklājības ministrija dara, lai likvidētu sociālo spriedzi, kas radusies milzīgās pensiju diferenciācijas rezultātā?

— Vispirms jāsaka, ka likums pieņemts, lai mums būtu arī tā realizēšanai nepieciešamie ienākumi. Tāpēc esam ieinteresēti veicināt visus strādājošos maksāt nodokļus no visiem ienākumiem un neslēpt tos. Pārlūkojot 1996. gadā veiktos sociālā nodokļa maksājumus, mēs redzam, ka apmēram 1330 cilvēki maksā nodokļus no ienākumiem virs 1000 latiem. Ir arī tādi, kas maksā nodokļus no algas, kas lielāka par desmit tūkstoš latiem. Un tie tik drīz nebūs pensijas pieprasītāji. Tātad mēs esam radījuši sistēmu, kas aicina cilvēku maksāt. Un, pat ja tiktu piešķirtas aptuveni 40 pensijas gadā virs pierastajiem apmēriem — virs 500 latiem, bet vienlaikus arī tik daudzi maksā nodokļus no 1000 latus lielas algas, tas nesagrautu sociālo budžetu. Un, radot cilvēkos pārliecību par nodokļu maksāšanas nepieciešamību, pēc pāris gadiem šādu lielu sociālā nodokļa maksātāju varbūt jau būs desmit tūkstoši.

— Tomēr pašlaik lielākās problēmas ir tieši tiem gados vecajiem cilvēkiem, kuriem vairs nav iespēju uzkrāt sev pensiju, maksājot lielu sociālo nodokli.

— Pensiju sistēma jau tagad darbojas uz pārdales principa — tie, kas saņem labas algas, taču nesaņem pensiju, kas atbilstu iemaksātajam sociālajam nodoklim. Tātad daļa no viņu iemaksātā tiek pārbīdīta, lai paaugstinātu pensijas cilvēkiem, kas pelnījuši 38 latus. Likums nosaka, ka gadījumā, ja darba stāžs Latvijā ir vismaz 30 gadi un ienākumi 1996.gadā bijuši mazāki par valstī vidējo iemaksu algu — 92 lati un 41 santīms —, tad pensijas kapitālu rēķina no šīs valstī noteiktās vidējās darba algas.

Kopīgi ar Latvijas Pensionāru federāciju esam sākuši apspriest divas problēmas. Pirmā — vai nepārskatīt to pakalpojumu grozu, pēc kura rēķina cenu indeksu pensionāriem, jo viņu pakalpojumu grozā daudz lielāks īpatsvars ilgtermiņa lietošanas preču vietā ir komunālajiem pakalpojumiem. Otra problēma — varbūt sākt indeksāciju gan atbilstoši cenu indeksam, gan algu indeksam. Tam visam tomēr pamatnosacījums ir — vai mēs spēsim savus solījumus arī finansiāli nodrošināt.

Piebildīšu vēl, ka jau ir parakstīts lēmums indeksēt pensijas par 5,4 procentiem, sākot ar maiju. Šī gada sociālās apdrošināšanas budžetam tas maksās 11 miljonus latu.

Dina Gailīte,

“LV” korespondente