PIRMS NOTIKUMA

Pensionāri kā sociāls, intelektuāls un garīgs spēks

Piektdien, 25. aprīlī, notiks Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 3. kongress. Tas notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) zālē Bruņinieku ielā 29/31, un sāksies pulksten 10.

Tagad LPF kopā ar Ziemeļvalstu pensionāru apvienības NORSAM Dānijas organizāciju sāk īstenot Latvijas pensionāru informācijas un viņu brīvprātīgo darbinieku apmācības centru izveidošanu Liepājā, Jēkabpilī un kopā ar Rīgas Nevalstisko organizāciju centru (NVO) arī galvaspilsētā. Tas notiks, izmantojot Eiropas Komisijas “PHARE” un “Tacis LIEN” programmu finansējumu.

Ko darījusi un kā veicies LPF tās pastāvēšanas piecos gados, — šī informācija.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) trešo kongresu sagaidot

Šī gada martā apritēja pieci gadi, kopš nodibināta un darbojas Latvijas Pensionāru federācija. LPF galvenais uzdevums ir Latvijas veco ļaužu sociālo interešu aizstāvēšana, viņu sabiedriskās darbības koordinēšana, aktīvi piedaloties pensionāriem svarīgu jautājumu izlemšanā Saeimā, valdībā un vietējās pašvaldībās.

LPF ir patstāvīgu reģionālo un nozaru pensionāru vietējo apvienību federācija. Tagad Latvijas Pensionāru federācijā ir iestājušās 76 pilsētu, rajonu un pagastu, kā arī dzelzceļnieku pensionāru, pensionēto skolotāju, kinodarbinieku, aktieru un mūziķu un citu veco ļaužu vietējās apvienības. Ļoti rosīgi darbojas Aizkraukles, Alūksnes, Cēsu, Daugavpils, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Madonas, Ogres, Rīgas pilsētas un rajona, Valmieras, Ventspils un citu rajonu un pilsētu, kā arī Latvijas Dzelzceļa, kinodarbinieku un vairākas citas LPF vietējās apvienības.

Visi federācijas, kā arī tās vietējo apvienību vadītāji, tostarp arī valdes un domes locekļi šo savu humāno darbu veic tikai sabiedriskā kārtā, bez atlīdzības. Sevišķi rosīgi un ar lielu iniciatīvu aizvadītājos piecos gados ir darbojušies Vladimirs Aglišs, Kārlis Bormanis, Alina Dambe, Teodors Erenštreits, Hermanis Grāpis, Biruta Jemeljanova, Mērija Kārkliņa, Aija Kušķe, Voldemārs Konuševskis, Roberts Lapiņš, Līvija Liepa, Vitolds Markss, Veneranda Rancāne, Irēna Reinholde, Ārija Skuba, Antonija Stirāne, Haralds Strēle, Lilija Škutāne, Arnolds Upmalis, Herberts Valters, Aina Verze, Zofija Zujeva un daudzi jo daudzi citi. Lai viņiem visiem Latvijas pensionāru lieta pateicība!

Pašreizējās sociālās situācijas raksturojums

Latvijas Pensionāru federācijas 3. kongress notiek laika posmā, kad joprojām turpina pasliktināties veco ļaužu jau tā traģiskais sociālais stāvoklis. Kaut arī aizvadītājā 1996. gadā ir noticis neliels Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums un pagausinājušies inflācijas tempi, joprojām arvien vairāk pensionāru un citu trūcīgo iedzīvotāju kļūst pret savu gribu par īres, apkures un citu komunālo maksājumu parādniekiem, badojas un nav spējīgi iegādāties sev pašus nepieciešamākos mājsaimniecības priekšmetus. Minimālā pensija sedz tikai apmēram pusi no iztikas minimuma, bet inflācija turpina apsteigt pensiju indeksācijas tempu. Nesakārtotā likumdošana un lielo enerģētisko resursu piegādātāju praktiski neierobežotais monopolstāvoklis padara pensionāru, kā arī ģimeņu, kuras audzina bērnus, invalīdu un bezdarbnieku sociālo stāvokli vēl smagāku. Būtiski papildinājumi nepieciešami jaunajam Pensiju likumam, jo tas nenodrošina vajadzīgo sociālo taisnīgumu. Šajā situācijā federācijas valdes un domes, kā arī pensionāru vietējo apvienību darbība kongresu starplaikā bija visvairāk veltīta veco ļaužu sociālo interešu aizstāvēšanai. Šis uzdevums kā patlaban vissvarīgākais ir detalizēti ietverts delegātiem sagatavotajā kongresa rezolūcijas projektā un LPF programmas papildinājumos.

LPF domes un valdes darbība

Ar pensionāru sociālo aizsardzību saistītie svarīgākie jautājumi tika demokrātiski izlemti federācijas domes sēdēs. Savukārt LPF valdes sēdes bija galvenokārt veltītas kārtējo darbu organizēšanai. Laikā starp LPF otro kongresu, kurš notika 1995. gada 7. aprīlī, un trešo kongresu 1997. gada 25. aprīlī ir notikušas 9 domes un 18 valdes sēdes. Tajās apspriesti ar pensiju likumdošanu un to indeksāciju saistītie jautājumi, privatizācijas sertifikātu izmantošanas problēmas, pensionāru medicīniskās aprūpes uzlabošanas pasākumi, priekšlikumi pasažieru transporta tarifu normalizēšanai, gatavošanās Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanām, kā arī svarīgākie dokumentu projekti izsniegšanai Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai, Labklājības un citām ministrijām un vietējām pašvaldībām. Tikai pagājušajā 1996. gadā vien sagatavoti un iesniegti dažādiem adresātiem 130 dokumenti. Visos piecos mūsu federācijas darbības gados ir sagatavoti 536 dokumenti.

Gadu no gada ir audzis arī federācijas saņemto vēstuļu, tostarp atbilžu uz mūsu iesniegumiem un cita veida dokumentu skaits. Tikai aizvadītajā 1996. gadā vien tādu bija 212, bet visos piecos gados — 813 LPF saņemtie sūtījumi.

Kongresu starplaikā uzlabojusies federācijas atgriezeniskā saikne ar mūsu pamatstruktūrām — LPF vietējām teritoriālajām un profesionālajām pensionāru apvienībām. Pēc otrā kongresa tām kopumā nosūtītas 18 informatīvas vēstules, kurās ietvērām augstāko varas iestāžu mūsu federācijai dotās atbildes. Šais vēstulēs sniegto informāciju vietējās apvienības centušās izmantot savu rakstu sagatavošanai publicēšanai rajonu laikrakstos, kā arī atspoguļošanai vietējos radio un televīzijas raidījumos.

LPF vadības pārstāvji Ārija Skuba, Aija Kušķe, Silvija Terehova un daži citi aizstāvēja pensionāru intereses Saeimas komisijās.

Atsevišķās domes sēdēs piedalījās arī uz tām uzaicinātie Saeimas frakciju pārstāvji ar informāciju par konrētās partijas deputātu darbību pensionāru sociālo interešu aizstāvēšanā. Lielāka atsaucība šai ziņā bija vērojama no Saeimas opozīcijas partiju puses. Mazākā mērā no valdību veidojošo partiju deputātiem.

LPF piedalījās Latvijas Nevalstisko organizāciju (NVO) Rīgas centra organizēšanā, federācijas priekšsēdētājam veicot arī tā pagaidu valdes locekļa pienākumus. Tagad šis ar Dānijas valdības finansiālo atbalstu izveidotais centrs ir kļuvis par ļoti nozīmīgu Latvijas nevalstisku organizāciju, tostarp arī LPF darbības balstītāju, nodrošinot iespēju par minimālu atlīdzību izmantot tā datorus, kopējamo iekārtu un citu tehniku.

LPF vietējo apvienību darbība

Pēc otrā kongresa federācijā iestājās 7 jaunas pensionāru vietējās apvienības. Tādējādi trešā kongresa laikā LPF jau apvieno 76 teritoriālās un profesionālās pensionāru organizācijas. Tās ir paveikušas tiešām lielu un nozīmīgu darbu savu pensionāru sociālo interešu aizsardzībai, plaši izmantojot šim nolūkam savu vietējo pašvaldību, kā arī to uzņēmumu un iestāžu atbalstu, kurās strādāja vai vēl turpina strādāt vecie ļaudis.

LPF vietējo apvienību valdes ir centušās iespējami pilnīgāk apzināt savu pensionāru sociālo stāvokli. Viņu visneatliekamākās vajadzības, organizējot to apmierināšanu savu un savas pašvaldības iespēju robežās. Daudzu LPF vietējo apvienību plašie un konrētiem faktiem bagātie ziņojumi par savu darbību pēc federācijas otrā kongresa ļauj izdarīt pamatotu secinājumu, ka sistemātiska cieša sadarbība ar savu vietējo pašvaldību palīdz labāk apmierināt vistrūcīgāko pensionāru vajadzības.

Pēdējā laikā LPF vietējās apvienības ir kļuvušas ievērojami rosīgākas savu prasību, piekšlikumu un vērtējumu sagatavošanā un iesniegšanā Saeimā, valdībā, Labklājības un citās ministrijās, vienlaikus to kopijas nosūtot arī federācijas vadībai un laikrakstiem. Tas palīdz labāk koordinēt mūsu kopējo darbību, kā arī iedarbīgāk veidot pensionāru sociālajām interesēm atbilstošu sabiedrisko domu.

LPF sadarbība ar ārvalstu pensionāru organizācijām

Pēdējos gados ievērojami paplašinājusies federācijas sadarbība ar vairākām starptautiskajām pensionāru organizācijām. LPF ir uzņemta par asociēto locekli Skandināvijas valstu pensionāru organizāciju starptautiskajā apvienībā NORSAM, ievēlot divus mūsu pārstāvjus — Kārli Bormani un Jāni Porieti — tās valdē. Ar NORSAM Dānijas pārstāvju gādību tika savākta un nosūtīta Latvijas veco ļaužu pansionātiem ārstnieciskā iekārta 4,5 miljoni dāņu kronu vērtībā. Dānijas pārstāvjiem un pirmām kārtām starptautiskās sadarbības koordinatoram Rolfam Dresleram pienākas vislielākā pateicība par kopēja palīdzības projekta izstrādāšanu un aizstāvēšanu Eiropas Savienības sociālo jautājumu iestādēs. Šis NORSAM Odin Vita projekts tagad ir pieņemts un apstiprināts, tā nodrošinot Latvijas pensionāru triju informatīvo centru — Rīgā, Liepājā un Jēkabpilī — izveidošanu. Mūsu svarīgs uzdevums ir šos piešķirtos līdzekļus izmantot iespējami rezultatīvāk. Ir cerība, ka tiks apstiprināts arī otrs mūsu izstrādātais projekts LPF informatīvā biļetena izdošanas finansēšanai, kura tapšanā daudz pūļu ieguldīja mūsus federācijas valdes loceklis Kārlis Bormanis.

LPF tagad ir uzņemta arī Eiropas valstu pensionāru organizācijā EURAG. Starptautiskajā veco ļaužu organizācijā Help Age International , kā arī ilgstoši sadarbojas ar līdzīga rakstura apvienību Epso un Eiropas Pensiju fondu klubu. Šīs organizācijas regulāri publicē mūsu sagatavotos materiālus par Latvijas pensionāru stāvokli.

Tāda, ļoti konspektīvi raksturojot, ir bijusi mūsu federācijas darbība kā visos aizvadītājos gados kopumā, tā arī laikposmā starp LPF otro un trešo kongresu. LPF vadība ir parliecināta, ka kongresa delegāti ar saviem priekšlikumiem, kritiskajām piezīmēm un ieteikumiem būtiski palīdzēs tālāk paplašināt un uzlabot mūsu kopējo darbu Latvijas veco ļaužu sociālā stāvokļa uzlabošanā.

Latvijas Pensionāru

federācijas priekšsēdētājs

profesors Jānis Porietis

1997.gada 14.aprīlī