Informācija

Par ES pārstāvjiem Zemkopības ministrijā

Vakar, 13. maijā, Zemkopības ministrijā bija tikšanās ar Nīderlandes Lauksaimniecības ministrijas ģenerālsekretāru T. H. J. Jaustru ( T. H. Joustra ), Nīderlandes Lauksaimniecības ministrijas ministra kabineta direktoru R. P. J. Bolu ( R. P. J. Bol ) un Nīderlandes lauksaimniecības atašeju, kura pārziņā ir Baltijas valstis, B. B. van der Mēru ( B. B. van der Meer ). Vizītes mērķis bija noskaidrot, cik tālu Latvija veikusi reformas lauksaimniecības sektorā un kas darīts likumdošanas saskaņošanas jomā saistībā ar integrāciju Eiropas Savienībā.

Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Māris Sprindžuks, šī tikšanās ir saistīta ar Nīderlandes prezidentūras laiku un tai jāpauž viedoklis par to, cik katra ES asociētā valsts ir gatava iestāties Eiropas Savienībā. Tātad vizītes mērķis bija izpētīt, kāda situācija šobrīd ir Latvijā. Uz iestāšanos ES šobrīd pretendē 11 valstis — Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Baltijas valstis un Kipra. Eiropā tiek veikts liels darbs, lai novērtētu, kāda ir katra valsts un ar ko ES var rēķināties.

Saruna Zemkopības ministrijā skāra reformas Latvijas lauksaimniecībā saistībā ar Eiropas direktīvām — kas paveikts veiksmīgi, kur bijušas kādas kļūmes, cik efektīva un spēcīga ir mūsu lauksaimniecība, kāda ir lauku attīstība, kādi ir attīstības “ vājie punkti”, kāda ir lauksaimniecības politikas nozīme, un kāda ir sapratne valstī par lauksaimniecības problēmām. Eiropas Savienības pārstāvji ar atbildēm bija apmierināti. Protams, izprotot, ka Latvija reformu jomā vēl nav sasniegusi Ungārijas un Čehijas līmeni, kur šīs reformas sākās agrāk.

Būtiska piezīme no viesu puses bija par Eiropas Savienības praksi likumdošanas jomā. Proti, likumdošanu, kas skar tikai vienu nozari, šajā gadījumā — lauksaimniecību, tiesīgs veidot un arī akceptēt pats nozares ministrs, lai valsts spētu straujāk attīstīties un ieviest Eiropas prasības, jo lauksaimniecība ir vissmagāk reglamentētais sektors. Šis process ir ļoti būtisks ES likumdošanas sistēmā, un šādam nozares ministra pilnvarojumam būtu jābūt arī Latvijā. Protams, ja Latvijas mērķis ir iestāties Eiropas Savienībā.

Viesi iepazinās ar Rīgas piena kombinātu, un tas liecināja, ka viņi vēlas gūt vispusīgu iespaidu par to, kas notiek Latvijas lauksaimniecībā. Šī tikšanās, kurā piedalījās arī ZM valsts sekretārs Jānis Lapše un Veterinārā departamenta direktors Jāzeps Rimeicāns, Māris Sprindžuka vērtējumā bija ļoti atbildīga tieši no politiskā viedokļa.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore