Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1997., Nr. 119 (834) https://vestnesis.lv/ta/id/29809

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - pie jums dodas 10. burtnīca

Vēl šajā numurā

14.05.1997., Nr. 119 (834)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Par Polijas ministra lekciju

Rīgā viesojās Polijas Republikas kultūras un mākslas ministrs Zdzislavs Podkaņskis un nolasīja lekciju “Jaunā kultūras attīstības sistēma Polijā un Eiropas izaicinājums”.

Referents atzīmēja, ka viņa valstī pāreja uz tirgus ekonomiku sākusies agrāk nekā Latvijā, tālab arī šajā pārmaiņu ceļā tikts tālāk. Kultūras sistēmas reformas ir veiktas, “ejot decentralizācijas un regulēšanas mehānismu ietekmes samazināšanas ceļu”. Līdz ar to daļu Kultūras un mākslas ministrijas pilnvaru pārņēma vojevodistes, bet daļa vojevodistu pilnvaru nonāca pašvaldību ziņā. Tas ļāva paplašināt institūciju loku, kurām ir tiesības finansēt kultūru, kaut arī jauno avotu — fondu un privāto sponsoru — finansiālais atbalsts joprojām ir pieticīgs.

Kultūras un mākslas ministrijas kompetencē ir likumu izstrādāšana, jaunu ārpusbudžeta finansējumu avotu meklēšana un aktivizēšana, kultūras politikas analīze un tās īstenošanas procesu kontrole. Valsts galvenā misija ir kultūra, jo tā ir tautas eksistences un attīstības avots.

Šoruden jābeidz izstrādāt Polijas kultūras attīstības programmu. Tās pamatā būs ziņojums par kultūras stāvokli Polijā, kuru gatavo Kultūras institūts sadarbībā ar radošo aprindu pārstāvjiem. Domājams, ka notiks arī Polijas kultūras pārstāvju kongress, lai gan tā sagatavošanu var iespaidot ļoti biežā kultūras un mākslas ministru maiņa.

Valsts palīdzība radošo profesiju pārstāvjiem nav palikusi tikai deklarāciju līmenī — no 1.aprīļa šajā jomā strādājošo algas paaugstinātas par 23,7 procentiem.

Priekšlasījumā tika detalizēti analizēta tirgus ekonomikas un Eiropas Savienības prasību ietekme uz kultūras attīstības procesiem, atklājot iespējamos ieguvumus un iezīmējot problēmas.

Referents izsmeļoši atbildēja uz klātesošo jautājumiem — Rīgas poļu kopienas pārstāvjus galvenokārt interesēja Polijas valsts atbalsts tautiešu kultūras rosināšanai Latvijā. Polijas ministra priekšlasījumā bija klāt Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks un Polijas vēstnieks Latvijā Jaroslavs Bratkevičs, kā arī Latvijas kultūras un mākslas aprindu pārstāvji.

“LV” informācija

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"


Par Polijas mākslas izstādi

Baltijas valstu izstāde “Personīgais laiks”, kas septembrī bija sarīkota Varšavā, 12.maijā atbalsojās Rīgas mākslas muzejā “Arsenāls”. Te svinīgi atklāja Polijas mākslas ekspozīciju, kas tāpat kā Baltijas izstāde aptver pusgadsimtu no 1945.līdz 1996.gadam. Polija pirmo reizi pēckara gados tik plaši parāda savu mākslu Austrumeiropā. Ar izstādi atšķirīgās versijās jau iepazinušies Budapeštas un Viļņas skatītāji, jūlijā to atklās Tallinā.

Izstādes koncepcijas autori mākslas zinātnieki Anda Rotenberga un Jaromirs Jedļinskis pēc rūpīgas atlases ekspozīcijā iekļāvuši 40 mākslinieku darbus ļoti plašā un daudzveidīgā māksliniecisko izpausmju diapazonā no sociālistiskā reālisma apguves mēģinājumiem līdz visradikālākajiem radošajiem meklējumiem 80.un 90.gados. Uzmanība pievērsta galvenokārt individualitātēm, spēcīgām personībām. Izstādē iekļauti pagājušajā gadsimtā dzimušo mākslinieku Katažinas Kobro, Henriha Staževska un Vladislava Stžemiņska vēlīnā perioda darbi, Tadeuša Kantora, Magdalēnas Abakanovičas, Edvarda Krasiņska un citu vecākās un vidējās paaudzes mākslinieku veikums un Mareka Hladnas, Katažinas Koziras un citu visjaunākās paaudzes autoru jaunākie darbi. Pēc ekspozīcijas veidotāju ieceres, tā atklāj jaunas, līdz šim neapjaustas attiecības ar pasauli, apliecina konstruēšanas skaistumu vai, kā teicis Stžemiņskis, — konstruē skaisto. Te ir darbi, kuru izpildījumu raksturo kuģu būvētāju precizitāte. Lietderība apvienojas ar sapni.

Ekspozīcija dod priekšstatu par galvenajiem avangarda mākslas centriem. Tajā iekļauti darbi no Varšavas, Poznaņas, Vroclavas, Krakovas un Bidgoščas mākslas un novadpētniecības muzejiem un privātkolekcijām.

Izstādei ir vēsturisks raksturs, jo tā aptver pusgadsimtu Polijas mākslā. Aicinot skatītāju iesaistīties aktuālā dialogā ar mūsdienām un ieklausīties rezonansē, ko raisa dialogs ar vēsturi, ekspozīcijas autori mēģinājuši noteikt poļu mūsdienu mākslas vietu gan vēsturiskā ģeneoloģijā, gan perspektīvā pasaules mākslas kontekstā.

Kā izstādes atklāšanas ceremonijā atzīmēja Polijas kultūras un mākslas ministrs Zdzislavs Podkaņskis, poļu mūsdienu māksla izaugusi no ļoti bagātām pirmskara kultūras tradīcijām, tāpēc spējusi saglabāt savu identitāti. Kultūra allaž bijusi vienojošs faktors. Arī šī izstāde aicināta stiprināt Latvijas un Polijas tautu vienotību, ko ciešāku darīs jaunās atskārsmes par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm abu tautu mākslā.

Latvijas kultūras ministrs Rihards Pīks, kas septembrī piedalījās arī Baltijas mākslas izstādes atklāšanā Varšavā, izteica prieku par to, ka Polija tik ātri atsaukusies uz toreiz izteikto aicinājumu sarīkot šādu izstādi. Jau padomju laikos Latvijā iemantoja popularitāti poļu kinomāksla, mūzika, literatūra un arī teātris, bet tēlotāja māksla tik plaši tiek parādīta pirmoreiz. Ilgus gadsimtus esam dzīvojuši līdzās, arī Latvijā dzīvo daudz poļu, kas devuši savu pienesumu Latvijas kultūrā. Tā ir mūsu kopīgā bagātība. Un var tikai priecāties, ka tik sekmīgi tiek pildīts jau 1992.gadā parakstītais abu valstu kultūras un izglītības sadarbības līgums.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore


Par Latvijas un Polijas tālāko sadarbību

Atbildot uz Latvijas Republikas kultūras ministra Riharda Pīka vizīti Varšavā 1996.gada septembrī, šā gada 11.maijā Rīgā ieradās Polijas Republikas kultūras un mākslas ministrs Zdzislavs Podkaņskis. 12.maijā abu republiku ministri mākslas muzejā “Arsenāls” svinīgi atklāja izstādi “Polijas māksla 1945—1996”. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Jaroslavs Bratkevičs.

Latvijas Valsts vēstures muzejā viesis tikās ar Latvijas poļu sabiedrības pārstāvjiem.

13.maijā Polijas kultūras un mākslas ministrs apmeklēja Valsts mākslas muzeju un noskatījās tautas deju ansambļa “Uguntiņa” koncertu Latvijas Nacionālajā operā.

Kultūras ministrijā viesis tikās ar ministru Rihardu Pīku un rīkoja preses konferenci.

Ministrs Zdzislavs Podkaņskis atzinīgi novērtēja Latvijas un Polijas ekonomisko sakaru un kultūras kontaktu attīstību un izteica pārliecību, ka šī sadarbība kļūs vēl daudzveidīgāka. Turpināsies poļu speciālistu līdzdalība Vecrīgas arhitektūras pieminekļu restaurēšanā, attīstīsies filmu un televīzijas programmu apmaiņa.

Rihards Pīks savukārt atzīmēja, ka nākamgad Latvijā viesosies kāds Polijas teātris un tiks uzaicināts kāds viesdiriģents, kas varētu sagatavot programmu ar Nacionālo simfonisko orķestri. Iespējams, ka kopīgi tiks veidots televīzijas seriāls, kura tematiku varētu meklēt abu valstu un tautu vēstures un kultūras saskares punktos.

Viesis sīki raksturoja kultūras un izglītības finansēšanas politiku Polijā. Finansēšanas avoti ir vairāki. No valsts budžeta kultūras finansējums kopš 1994.gada pieaudzis no 0,64 līdz 0,80 procentiem. Tā kā pats valsts budžets šai laikā palielinājies divkārt, kultūrai atvēlēto līdzekļu summa pieaugusi vēl vairāk. Prāvu līdzekļu daļu kultūrai un izglītībai dod municipalitātes. Vidēji tās šiem mērķiem atvēlē trīs procentus no sava budžeta. Kultūru un izglītību atbalsta dažādi fondi, organizācijas un uzņēmumi. Kultūru un zinātnisko progresu sekmē elastīgā nodokļu politika. Nodokļu atvieglojumi paredzēti gan cilvēkiem, kas rada mākslas un kultūras vērtības, gan arī iedzīvotājiem, kas tās iegādājas. Tādējādi ģimenei ir izdevīgāk nopirkt savai atvasei, teiksim, datoru nevis jaunu uzvalciņu. Līdz ar to katrs cilvēks var dot savu ieguldījumu mākslas un progresa veicināšanā.

Zdzislavs Podkaņskis izteica gandarījumu par Latvijas poļu kopienas rosīgo piedalīšanos kultūras dzīvē un priecājās, ka poļu bērni apgūst valodas. Polijas Republikas vēstniecībā par godu ministram notika pieņemšana. Augstu novērtējot līdzšinējo kontaktu attīstību, Zdzislavs Podkaņskis izteica cerību, ka nākamā tikšanās ar kolēģi Rihardu Pīku notiks Varšavā un uz to nebūs ilgi jāgaida, jo kultūras sakaru attīstība ir izdevīga un vēlama abām valstīm.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore


Par sarīkojumu Raiņa un Aspazijas muzejmājā

Raiņa un Aspazijas muzejmājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, skan pavasarīgas melodijas. “Jaunais bērziņš”. “Pavasara ganības”. “Kaķenīte”. Tās ir Bruno Skultes komponētās dziesmas. Bērnu dziesmu ciklā pavisam to ir vienpadsmit. Visām kompozīcijām izmantoti Raiņa dzejoļi. Komponists tās visas rakstījis pasaulslavenajai latviešu dziedonei Paulai Brīvkalnei (skat. “LV” 25.02.1997.). Tās viņa arī skandēja Eiropas, Amerikas un Austrālijas kontinentā. Vēlāk, 1963.gadā, P.Brīvkalne dāvina astoņu dziesmu nošu kopijas tuvai domubiedrei, arī latviešu dziedonei trimdā — Brigitai Saivai. Arī viņa skandē Bruno Skulti un Raini koncertos.

Līdz šim šīs dziesmas izpildīja tikai divas dziedones pasaulē. Tagad notis ir Rīgā un gaida jaunus izpildītājus. Taču pirmo reizi tās Rīgā ieskandināja nu jau ne tikai dziedone, bet pēc teoloģijas studijām arī ordinētā diakone Brigita Saiva. Tas notika Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā Paulai Brīvkalnei rīkotajā pirmajā atcerē.

Interesanti, ka komponists Bruno Skulte šīm mīļajām, vienkāršajām bērnu dziesmiņām ir uzrakstījis savdabīgu, gribētos piebilst — sarežģītu, bet skanīgu un trauksmainu pavadījumu. To Raiņa un Aspazijas mājā izpildīja talantīgā koncertmeistare Inta Villeruša.

Sarīkojumā, kurā piedalījās klausītāji no vairākām valstīm, latviešu dziedones un interesenti, bija arī neliela izstāde un pavairots “LV” publicētais vērienīgais raksts.

Par Paulu Brīvkalni. Par to kā pasaulē vērtētas viņas 50 operu un 21 operetes varoņu lomas stāstīja Inta Blūma (Rīga) un Guntars Saiva (Austrālija).

Saivu ģimene gatavojas ceļā uz Paulas Brīvkalnes dzimto pusi —Sasmaku, tagad Valdemārpili, un Talsiem. Latvijas radio jau ir daļēji apzināts iedziedātais repertuārs, un tas skan. Paula Brīvkalne “atgriezusies” savā dzimtenē, kuru viņa mīlēja.

Sigizmunda Timšāna teksts un foto

Kā redzams, ar priekšnesumu apmierināti ne tikai klausītāji, bet arī pati dziedone Brigita Saiva (no labās), koncertmeistare Inta Villeruša un dziedone Alīda Zvagule


Par jaunas latviešu mākslas filmas tapšanu

Atkal top jauna mākslas filma. Šoreiz tieši režisora Jāņa Streiča iesniegtais projekts guvis atzinību un valsts finansiālu atbalstu.

Jau vairākus gadus meistars lolojis sapni — veidot filmu pēc Jāņa Klīdzēja romāna “Sniegi”, kur skartas abiem tuvas problēmas. Galvenie varoņi — nāvei nolemts cilvēks un akla, ticīga meitene. Vai dzīvē notiek brīnumi? Cik daudz ir Dieva varā, cik — cilvēka spēkos?

Latgali, Aglonu šī gadsimta 20. gados uz ekrāna atainot ir sarežģīti. Tādēļ filmā saglabātas romāna pamattēmas un personas, bet mainīta darbības vieta. Tā ir Kurzeme un Rīga, un varoņu likteņi risinās mūsdienās. J. Streičs vairākkārt ticies ar J.Klīdzēju, un autors devis savu piekrišanu jaunajam variantam.

Lomās aicināti gan pazīstami aktieri ar lielu kino pieredzi (Ivars Kalniņš, Mirdza Martinsone, Romualds Ancāns), gan jaunās paaudzes pārstāvji (Agnese Zeltiņa, Artūrs Skrastiņš).

Radošā grupa jau sastrādājusies, kopā veidotas vairākas filmas — operators Harijs Kukelis, māksliniece inscenētāja Ieva Romānova, kostīmu māksliniece Sandra Sila, direktore Sarma Matveka.

Šovasar filmēšana notiks galvenokārt Matkules pagasta Pūces dzirnavās, arī Rīgas apkārtnē. Jānis Streičs ir optimists. Ja vien būšot laba vasara, tad šī gada vienīgā latviešu mākslas filma “Likteņdzirnas” jau rudenī parādīsies uz ekrāniem.

Attēlos: Aktieris Ivars Kalniņš (profesors), režisors Jānis Streičs un aktrise Agnese Zeltiņa (aklā meitene); režisors Jānis Streičs un profesora dēla Aivara lomā — Kristaps Streičs

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!