VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 13.maija sēdes

Zemkopības ministra Roberta Dilbas un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildes, skaidrojumi un komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Ieteikuma formā ir apstiprināts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas tipveida līgums valsts un pašvaldību institūcijām. Bet tas ir ieteikuma formā.

Diezgan būtiskas izmaiņas tika izdarītas Energoapgādes regulēšanas padomes sastāvā. No tās pēc paša vēlēšanās ir aizgājis Ekonomikas ministrijas pārstāvis, ekonomikas ministra padomnieks Ozoliņa kungs, un aizgāja arī bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Lorenca kungs. Pēc mana ierosinājuma tika nomainīts arī Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs Pakrastiņa kungs, kura vietā uz laiku līdz konkursa rezultātu apstiprināšanai ir iecelts viens no šīs padomes locekļiem — Luna kungs, Ministru kabineta padomnieks. Šajā gadījumā viņš pārstāv arī monopoluzņēmuma “Latvijas gāze” padomi. Tātad viņš pagaidām ir vietas izpildītājs. Pakrastiņš atbilstoši noteikumiem par Energoapgādes regulēšanas padomes veidošanu vairs nav tās sastāvā. Tur ir stingri noteikta pārstāvniecība no dažādām institūcijām. Pakrastiņš bija kokursa kārtībā ievēlēts par Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāju.

Jautājums: — Kas būs Ozoliņa kunga un Lorenca kunga vietā?

Guntars Krasts: — Lorenca kunga vietā būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu departamenta direktors Brūvera kungs. Bet Ozoliņa kunga vietā, ja nemaldos, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietniece Baltiņas kundze.

Ir vesels iemeslu komplekss, kas man radīja šaubas par Pakrastiņa kunga darbību. Es uzskatu, ka pēdējā laikā Pakrastiņa kunga darbība apdraudēja Energoapgādes regulēšanas padomes kā neatkarīgas institūcijas darbību. Ļoti daudzos aspektos es jau biju gan saņēmis aizrādījumus no Saeimas deputātiem, gan valdībā kritizēts. Piemēram, tas attiecas uz elektroenerģijas pieslēguma masu, vilcināšanos, izstrādājot noteikumus par to, un nekonsekventu pieeju tai. Tāpat Energoapgādes regulēšanas padome vilcinājās ar licenču izsniegšanu. Bija vērojama nekonsekvence, pretrunīgums, ko daudzējādā ziņā noteica darbs, kas veikts licencēšanas birojā, ko vadīja Pakrastiņa kungs. Energoapgādes regulēšanas padome maz un pilnīgi bez skatiena nākotnē piedalījās pārstrukturēšanas procesos un energosistēmas liberalizācijas procesā. Varētu uzskaitīt daudz ko, kā pietrūka Energoapgādes regulēšanas padomei. Un daudzi jautājumi netika risināti tieši Pakrastiņa kunga personīgo īpašību dēļ. Viņš nekļuva par līderi, par neatkarīgu “energoregulatoru”, par tādu kā karognesēju. Šajā amatā cilvēkam ir jābūt līderim.

Vārds tika dots Robertam Dilbam:

— Šodien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus “Par kārtību, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Esmu gandarīts, ka mūsu sagatavotais priekšlikums tiks akceptēts tikai ar nedaudziem, vairāk formāliem, labojumiem. Ir panākts tas, ka atmaksāšanu nodrošina divu nedēļu laikā pēc dokumentu iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. Nav vairs noteikts atmaksāšanas reižu skaits — ne gadā, ne ceturksnī, ne mēnesī, zemnieks var pieprasīt atmaksāšanu, kad vēlas. Līdz 10.janvārim pašvaldība iesniedz zemes apsaimniekotāju vai īpašnieku sarakstu. Un 1.jūnijā pašvaldība iesniedz precizējošu sarakstu — par reālajiem zemes apsaimniekotājiem. Šis precizējums ir nepieciešams, lai pašvaldības noteiktu, vai zeme tiešām ir izmantota lauksaimnieciskai apsaimniekošanai, un lai gadījumā, ja gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests ir pārmaksājis, tātad samaksājis par tādas zemes apstrādi, kas vēlāk tiek izmantota citiem mērķiem, varētu šo summu piedzīt atpakaļ. Vēlreiz gribu uzsvērt — šie noteikumi maksimāli atvieglos atmaksāšanas procesu zemniekam par labu. Ir nepieciešami tikai divi dokumenti — izziņa no pagasta par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un rēķins — pierādījums tam, ka dīzeļdegviela pirkta licencētā uzņēmumā.

Jautājums: — Kāpēc noteikumi paredz akcīzes nodokļa atmaksu tikai par dīzeļdegvielu? Lauksaimniecībā taču izmanto arī benzīnu.

Roberts Dilba: — Tas ir noteikts likumā. Kad tas tika skatīts, projektā bija 80 litri dīzeļdegvielas un 20 litri benzīna. Tad panāca kompromisu — 120 litri dīzeļdegvielas. Un tagad rodas jautājums, arī šodienas sēdē, ka dīzeļdegvielas ir par daudz. Tāpēc ir iespējams, ka nākotnē notiks grozījumi — tiks samazināts dīzeļdegvielas daudzums un pievienots zināms apjoms benzīna.

Šodienas sēdes konceptuālo jautājumu daļā tika izskatīts gan ilgi diskutēts jautājums — “Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.—2002.gadam”. Kā jūs zināt, likums nosaka lauksaimniecības subsīdiju apjomu — 3 procenti no valsts budžeta. Protams, var diskutēt par to, vai netiešās subsīdijas nav arī jau pieminētā akcīzes nodokļa atmaksāšana un nodokļu atlaides, kas skar zemniekus. Tomēr, manuprāt, šajos trīs procentos ir jābūt subsīdijām tiešā veidā — tad mēs varam izpildīt šo likuma normu. Šodien mēs piedāvājām jau konkrētas subsīdiju izmantošanas programmas. Programmu kopapjoms bija vairāk nekā 23 miljoni. Pēc apspriešanas apjoms, kurā būs jāiekļaujas, palika 17 miljoni. Subsīdiju jomā lauku uzņēmējam ir jājūt stabilitāte, ir jābeidz valdības svārstības. Tāpēc nākamgad mēs paturam jau līdz šim subsidētās programmas, tikai paaugstinot kvalitatīvos rādītājus. Un finansu pieaugums — virs šī gada subsīdiju apjoma — desmit miljoniem tiek novirzīts jaunām programmām. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem būs domāta lauksaimniecības intensificēšanas stimulēšanai — tātad, ja zemnieks ņems kredītu un izpildīs programmu, mēs dzēsīsim 30 procentus no kredīta apjoma. Ir noteikts iespējamais kredīta izmantojums — zemes platības palielināšanai, ražošanas infrastruktūras objektu būvniecībai, tehnikas un tehnoloģijas iekārtu pirkšanai, ganāmpulka paplašināšanai un atjaunošanai, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, pārstrādes tehnoloģijas uzlabošanai atbilstoši Eiropas Savienības standartu līmenim. Šīs jomas skars kredītgrantu finansējums.

Jautājums: — Vai ir noteikta robeža — summa, kuru nedrīkst pārsniegt šie trīsdesmit procenti?

Roberts Dilba: — Mūsu subsīdijām ir jāiekļaujas šajos 17 miljonos. Tādēļ mums ir jāizvērtē, cik daudz šo pieprasītāju varētu būt, lai doto solījumu — atmaksāt kredīta daļu — mēs varētu arī reāli izpildīt. Ja šo pieprasītāju, jau potenciāli vērtējot, būs vairāk, nekā mēs spēsim subsidēt, tad rīkosim konkursus. Bet summa, ko nedrīkst pārsniegt, nebūs noteikta.

Jautājums: — Cik liela summa varētu būt atvēlēta šai kredīta dzēšanas programmai?

Roberts Dilba: — Sagatavotajā projektā bija 7 miljoni. Tā kā samazinājās viss subsīdiju kopapjoms, samazināsies arī šī summa, domāju — aptuveni 5 miljoni, tas tiks precizēts reizē ar citām subsīdiju programmām.

Jautājums: — Šogad jūs subsidējāt kredītu procentus...

Roberts Dilba: — Jā, tas bija izmisuma solis naudas trūkuma dēļ. To neatzina arī Pasaules bankas eksperti. Tāpēc turpmāk dzēsīsim daļu no kredīta.

Mintauts Ducmanis,

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 13.maija

preses konferencē Valdības namā