Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Intervijas. Preses konferences. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1997., Nr. 119 (834) https://vestnesis.lv/ta/id/29815

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par starptautisko projektu "Latvijas jūrnieku misija"

Vēl šajā numurā

14.05.1997., Nr. 119 (834)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJAS. Intervijas. PRESES KONFERENCES

Pēc Satversmes tiesas pirmā sprieduma

Vakar, 13.maijā, Satversmes tiesas pirmajā preses konferencē

Ievadot sarunu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Endziņš teica, ka “noslēdzies zināms posms Satversmes tiesas darbībā: izveidota šī institūcija, izstrādāts un pieņemts Satversmes tiesas reglaments un beidzot izskatīta arī pirmā lieta. Šīs aktivitātes un pirmais tiesas spriedums radījušas dažādas atskaņas presē. Šai sakarā tika nolemts aicināt žurnālistus, lai izklāstītu Satversmes tiesas viedokli, kā arī vērst uzmanību uz dažiem aspektiem.”

Galvenokārt presē izskan viedoklis, ko pauž Ekonomikas ministrija, proti: Satversmes tiesa nav iedziļinājusies ekonomiskajās finesēs, un pirmais šāds spriedums būs par pamatu tam, ka pieaugs tarifi, ko nodokļu maksātājiem, iedzīvotājiem būs jāmaksā no savas kabatas. Taču Satversmes tiesas uzdevums nav analizēt situāciju no ekonomiskās, politiskās lietderības, bet gan izskatīt lietu, vai apstrīdamā norma atbilst augstākstāvošajai normai vai ne. Šajā pirmajā spriedumā tiesa pamatojusi, ka Ministru kabineta attiecīgie noteikumi tam neatbilst.

Dažos saziņas līdzekļos tiek apšaubīta Satversmes tiesas profesionalitāte, objektivitāte un nepieciešamība pēc šādas institūcijas vispār. Kas attiecas uz pirmās lietas juridisko pusi, jāpaskaidro, ka 5. Saeima pieņēma likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”, kas 27.panta 9. un 10. daļā noteica: no koģenerācijas stacijām ar jaudu no 1 līdz 12 megavatiem astoņus gadus no to ekspluatācijas sākuma elektroenerģija jāiepērk par dubultu elektroenerģijas realizācijas tarifu. Ministru kabinets 6. Saeimas laikā iesniedza priekšlikumu, lai minētās daļas no likuma svītrotu. Tomēr deputāti pērn 25. novembra sēdē šo priekšlikumu noraidīja, atstājot spēkā likuma 27.panta 9. un 10. daļu. Bet pēc pusotra mēneša — 1997.gada 10.janvārī — Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā Ministru kabinets izdeva noteikumus nr.23 “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””, izsakot minētā likuma 27.panta 9.daļu citā redakcijā un svītrojot šī panta 10.daļu. Protams, saņemot noteikumus, saskaņā ar Kārtības rulli deputāti varēja tos noraidīt, taču viņi šo brīdi “nogulēja”. Tikai 7.martā 35 Saeimas deputāti iesniedza Saeimā pieteikumu atzīt noteikumus nr.23 par spēkā neesošiem, jo MK pārkāpis Satversmes 81.pantu. Protams, atbilstoši Satversmes 81.pantam laikā starp Saeimas sesijām MK ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Taču šādu noteikumu izdošana ir ierobežota satura ziņā, un viens no tiem ir, ka MK noteikumi ar likuma spēku “nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus”. Ja šāds ierobežojums tiek pārkāpts, šādi MK noteikumi vērtējami kā pretkonstitucionāli un spēkā neesoši. To arī izdarīja Satversmes tiesa savā pirmajā spriedumā.

Otrais aspekts, kam pieskārās preses konferencē, bija šur tur izteiktā atziņa, ka, lūk, Satversmes tiesā ir “labi apmaksāti liekēži”, kuriem nav ko darīt, jo pusgada laikā izskatīta tikai viena lieta. Taču Satversmes tiesas likums paredz, ka pašai tiesai nav tiesību ierosināt lietas, tai nav arī likumdošanas iniciatīvas tiesību, lai grozītu pastāvošo Satversmes tiesas likumu. Ar pieteikumu tiesā likumā noteiktās kompetences ietvaros var griezties Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, tai skaitā atsevišķs ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas plēnums un pašvaldības. Taču diemžēl līdz šim minētās institūcijas nav izmantojušas šīs tiesības. Lai gan tiesību aktu jomā ne jau viss mūsu valstī ir labākajā kārtībā.

Līdztekus tam, kā atzina Satversmes tiesas tiesneši, nākotnē varētu pilnveidot Satversmes tiesas Reglamentu, arī likumu, paplašinot subjektu loku, kuriem ir tiesības iesniegt pieteikumu šai tiesai. Piemēram, minēja tādus subjektus kā valsts kontrole, Cilvēktiesību birojs, mazāks deputātu skaits...

Kā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, teica Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis, jebkurš likums, ko pieņem Saeima, taču tiek pārbaudīts praksē. Tāpēc nevar būt absolūti pilnīgu likumu. Prakse parāda, kas pilnveidojams. Jebkura jauna instance ir kā neiebraukti rati. Arī Satversmes tiesa ir jauna institūcija, kuras darbība pilnveidojama. Tāpēc ar Satversmes tiesas procesa likumu, kas pamazām top, nevajadzētu steigties.

Atbildot uz “LV” jautājumu par Satversmes tiesas tiesnešu un darbinieku pieredzes apgūšanas iespējām citās valstīs, kur pastāv konstitucionālās tiesas, Aivars Endziņš pastāstīja, ka ir vairākas konkrētas ieceres un plāni. Nesen vienam tiesnesim bija iespējams piedalīties tiesas procesā Luksemburgā, drīzumā pēc Francijas puses ielūguma daži tiesneši dosies uz Parīzi. Visus izdevumus šādās pieredzes apmaiņās apmaksā tā puse, kas aicina un organizē mācības.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore


Par mūsu gatavību 2000.gada tautskaitei

Arvils Sautiņš, Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Saskaņā ar 1995. gada 7. februārī izdotajiem Latvijas Repulikas Ministru kabineta noteikumiem nr. 31 Latvijas Republikā 2000. gadā notiks kārtējā tautas skaitīšana. Atbilstoši noteikumiem par tautas skaitīšanas sarīkošanu atbildīgā valsts institūcija ir Valsts statistikas komiteja. Kā notiek gatavošanās šim notikumam?

— Vispirms jāatzīmē, ka šī tautas skaitīšana ir nozīmīga ar to, ka tā būs pirmā neatkarīgajā Latvijā. Iepriekšējā tautas skaitīšana Latvijas teritorijā notika 1989. gadā, vēl PSRS statistikas komitejas vadībā. Turklāt šī tautas skaitīšana būs pirmā pēc Krievijas karaspēka izvešanas, tādēļ ir būtiski noskaidrot patieso demogrāfisko situāciju valstī.

Gatavošanos 2000. gada tautas skaitīšanai vada šim nolūkam speciāli dibināta valdības komisija ekonomikas ministra Guntara Krasta vadībā. Komisija pulcējas regulāri aptuveni reizi divos mēnešos un apspriež ar tautas skaitīšanu saistītās problēmas.

— Kādu institūciju pārstāvji vēl ietilpst šīs valdības komisijas sastāvā?

— Komisijas priekšsēdētājs, kā jau minēju, ir ekonomikas ministrs, vietnieks — Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs, komisijas locekļi — pārstāvji no Iekšlietu, Finansu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta, kā arī Valsts statistikas komitejas Iedzīvotāju statistikas nodaļas vadītājs.

Kāds ir tautas skaitīšanas mērķis?

— Nodrošināt sabiedrību, valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, zinātniskās iestādes ar vispusīgiem, detalizētiem un kvalitatīviem datiem par iedzīvotājiem un viņu mājokļiem. Tautas skaitīšanas ir vienīgā pasaules praksē atzītā metode, kā šādu informāciju nodrošināt par mazākajām administratīvajām teritorijām, daļēji pat par katru apdzīvotu vietu. Skaitīšanas rezultāti ir kā bāze analogas statistiskās informācijas sagatavošanai, izmantojot matemātiskās metodes to starpposmos.

Kāpēc tautas skaitīšanas notiek tik reti? Skaidrojums ir vienkāršs. Visu valsts iedzīvotāju un tos raksturojošu parametru uzskaite katru gadu izmaksātu pārāk daudz. Tāpēc pastāv šī starptautiski pieņemtā prakse tautas skaitīšanu veikt reizi desmit gados.

— Kāpēc tautas skaitīšanu paredzams rīkot tieši 2000. gadā?

— Arī tā ir starptautiski pieņemta prakse. ANO iesaka savām dalībvalstīm rīkot tautas skaitīšanas vai nu katras desmitgades beigās, vai desmitgades pirmajā gadā. Tātad aptuveni vienotā laika periodā — lai iegūtie dati būtu labāk salīdzināmi arī valstu starpā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Eiropas Savienības valstis kārtējo tautas skaitīšanu veiks 2000. gadā. Arī Lietuvas valdība ir pieņēmusi lēmumu to darīt 2000. gadā. Tāpēc pieņēmām šādu lēmumu.

— Kādas ziņas tiks apkopotas tautas skaitīšanā?

— Jau esam izstrādājuši anketu paraugus ar jautājumiem, uz kuriem būs jāatbild respondentiem. Tiks veidoti mājsaimniecību locekļu saraksti, noskaidroti iedzīvotāju dzīves apstākļi, teiksim, vai mājsaimniecība aizņem individuālu māju, tās daļu, atsevišķu dzīvokli, komunālo dzīvokli, istabu vai vietu dienesta viesnīcā, īrētu istabu vai cita veida mājokli, kam pieder mājoklis, cik liels un labiekārtots tas ir, kāds ir apdzīvotās ēkas vecums un stāvoklis. Atsevišķa nodaļa — “Personas lapa” — ir veltīta respondenta raksturojumam. Šeit ir jautājumi par radnieciskajām saitēm ar mājsaimniecības galvu, par valodu prasmi, iztikas līdzekļu avotu, nodarbinātības statusu, izglītības līmeni. Sievietes norādīs arī savu bērnu skaitu, bet personas no 15 gadu vecuma raksturos darba vietu un apstākļus.

Anketas ar šādiem jautājumiem jau esam izplatījuši izmēģinājuma tautas skaitīšanā četrās apdzīvotās vietās — Līgatnē, Sabilē, kā arī Dobeles un Leimaņu pagastā. Pašlaik pētām, vai anketās uzdotie jautājumi ir pietiekami saprotami un skaidri formulēti.


Lietišķās darba sarunās pie Valsts prezidenta

— Ministru prezidents un Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps

Vakar, 13.maijā, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas tikās Valsts prezidents, Ministru prezidents Andris Šķēle un Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats. Saruna bija par Aglonas bazilikas un Aglonas katoļu ģimnāzijas problēmām.

Tuvāk par sarunu — 7.lpp.

— Rīgas Domes priekšsēdētājs

Vakar, 13. maijā, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas Rīgas pilī viņš tikās ar jaunievēlēto Rīgas pilsētas galvu Andri Bērziņu. Sarunas gaitā Valsts prezidents vēlējās iegūt informāciju par pilsētas attīstības stratēģiju, neatliekamo jautājumu risināšanu, kā arī valstiskuma idejas izkopšanu, sagatavojot Latvijas galvaspilsētu 800 gadu jubilejas svinībām 2001. gadā.

Tuvāk par sarunu — 7.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!