DIPLOMĀTIJA

Par Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanos

Pirmdien, 12.maijā, Tallinā notika Baltijas valstu iekšlietu ministru sanāksme, kurā piedalījās Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais, Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Vidmants Ziemelis, Igaunijas Republikas iekšlietu ministrs Roberts Lepiksons. Latvijas delegācijas sastāvā bija arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Arvīds Marhels un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktora vietnieks Oskars Vaikulis.

Tikšanās laikā tika saskaņoti jautājumi, kurus šā gada 29.maijā paredzēts izskatīt Briselē tieslietu un iekšlietu ministru apspriedē. Tā galvenokārt būs veltīta patvēruma meklētāju un bēgļu problēmām. Briselē paredzēts apstiprināt darbības programmu par patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Tallinā apsprieda arī jautājumu par nelegālo narkotiku apkarošanu un sadarbības uzlabošanu cīņā pret to.

Tikšanās laikā panākta vienošanās par sakaru virsnieku (policijas atašeju) pārstāvniecību reģionos, kas skar Baltijas valstu intereses. Sakaru virsnieku institūcijas izveidošanas mērķis ir stiprināt policiju starpvalstu sadarbību, apkarot starptautisko organizēto noziedzību, nelegālo narkotiku izplatīšanu, kā arī pilnveidot sadarbību ar Interpolu.

Lai veicinātu sadarbību cīņā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālo izplatīšanu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšlietu ministri vienojās izveidot koordinācijas grupu šo noziegumu apkarošanai. Koordinācijas grupā būs viens pārstāvis no katras valsts Iekšlietu ministrijas. Latviju grupā pārstāvēs Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Vilnis Ķipēns, Lietuvu — Lietuvas policijas ģenerālkomisāra pirmais vietnieks Benedikts Lazutka, Igauniju — Policijas departamenta ģenerāldirektora pirmais vietnieks Prīts Manniks. Koordinācijas grupas priekšsēdētājs būs tās valsts pārstāvis, kas attiecīgajā laika posmā vadīs Baltijas valstu Ministru padomi.

IeM preses centrs

Par Latvijas un Luksemburgas ārlietu ministru tikšanos

Vakar, 13.maijā, Parīzē LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes ārlietu ministru Žaku Posu ( Jacque Poos ). Abu valstu ārlietu ministri atklāti un lietišķi pārrunāja jautājumus, kas skar NATO un ES aktualitātes.

V.Birkavs uzsvēra Latvijas vēlmi paātrināt integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, norādot, ka Luksemburgas prezidentūras periods būs svarīgs visām asociētajām valstīm, jo sāksies sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Luksemburgas ārlietu ministrs uzsvēra, ka visām asociētajām valstīm ir jāveic priekšdarbi, lai kļūtu par pilntiesīgām ES dalībvalstīm.

Ministri augstu novērtēja abu valstu sadarbību. V.Birkavs un Ž.Poss nolēma paplašināt politiskas konsultācijas starp abu valstu valdībām un ārlietu resoriem. V.Birkavs ielūdza Luksemburgas valdības pārstāvjus piedalīties Baltijas jūras valstu ārlietu ministru konferencē 2. un 3.jūlijā.

ĀM preses centrs

Par Čīli Baltijā un Latvijā

Viņa ekselence Marijano Fernandess (Mariano Fernandez) , Čīles ārlietu ministra vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā esat apmierināts ar savu pirmo vizīti Latvijā?

— Patiesi, esmu apmierināts. Manai vizītei bija divi mērķi, un abus esmu pilnībā sasniedzis. Pirmais bija piedalīties jaunās sulu fabrikas — Čīles un Latvijas kopuzņēmuma priekšā stādīšanā. Tas bija simbolisks un nozīmīgs pasākums — aizsākums konkrētai mūsu valstu ekonomiskajai sadarbībai. Šajā ceremonijā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle, ekonomikas ministrs Guntars Krasts un vairāki citi Latvijas valdības locekļi, arī Latvijas parlamenta vicepriekšsēdētājs. Es esmu ļoti apmierināts ar šo notikumu.

Mans otrais mērķis bija tikties ar Latvijas valdības locekļiem, un šīs tikšanās bija ļoti sekmīgas. Apspriedām galvenokārt divus aspektus. Vispirms vienprātīgi secinājām, ka starp mūsu valstīm ir ļoti labas politiskās attiecības. Otrkārt, mēs bijām vienisprātis, ka mums ir jāuzlabo savstarpējā tirdzniecība un ekonomiskās attiecības kopumā. Diemžēl pašreizējais tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm ir ļoti mazs, arī mūsu ekonomiskās attiecības vēl tikai sākas.

Tātad mums šajā virzienā ir ļoti daudz un enerģiski jāstrādā. Mēs vienojāmies par trim ļoti svarīgiem jautājumiem. Pirmkārt, jau 9.jūnijā Rīgā sāksies sarunas par savstarpējā investīciju sekmēšanas un aizsardzības līguma noslēgšanu. Otrkārt, mēs ceram šī gada otrajā pusē sākt sarunas par līgumu, kas atcels dubulto aplikšanu ar nodokļiem. Šis aspekts ir ļoti būtisks ekonomisko attiecību un tirdzniecības sekmēšanai. Un, treškārt, mēs nolēmām gada beigās Rīgā sarīkot abu valstu darījumu aprindu pārstāvju tikšanos, lai apspriestu kopīgus pasākumus mūsu ekonomisko attiecību uzlabošanai. Es arī uzzināju ļoti daudz svarīgu faktu par Latvijas saimniecisko un politisko situāciju un attīstību, par jūsu valsts virzību uz integrāciju Eiropas struktūrās. Gribu uzsvērt, ka es vadu vēsturē pašu pirmo Čīles delegāciju Latvijā, līdz ar to vizīte ir īpaši interesanta. Mūs šeit ļoti labi uzņēma, un abas puses šo Rīgas tikšanos laikā apliecināja interesi turpināt aizsākto dialogu. Mēs runājām arī par eventuālu Latvijas vēstniecības atvēršanu kādā no Latīņamerikas valstīm, varbūt Čīlē. Protams, šo jautājumu izlems Latvijas valdība. Taču mēs būtu ļoti priecīgi un ieinteresēti, lai Latvijas valdība izvēlētos tieši Čīles galvaspilsētu Santjāgo. Tātad es esmu ļoti apmierināts ar savu un delegācijas vizīti Latvijā. Personīgi mani ļoti ietekmēja skaistā Latvijas galvaspilsēta. Vispirms mani pārsteidza daudzās ļoti skaistās ēkas Rīgas centrā. Taču vēl jo vairāk mani iespaidoja lielais darbs, ko jūs ieguldāt šo ēku restaurēšanā. Es domāju, šis aspekts ļoti skaidri rāda Latvijas sasniegumus kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

— Ir patīkami dzirdēt, ka esat guvis tik pozitīvus iespaidus. Taču jūsu vizīte Rīgā diemžēl ir visai īsa un līdz ar to ļoti saspringta.

— Jā, tā jau tas ir vienmēr. Pusotra diena ļoti intensīva darba — tā ir parastā manu ārzemju vizīšu programma. Galu galā man jāstrādā tā, lai cilvēki manā valstī nedomātu, ka es uz ārzemēm braucu atpūsties.

— Tas ir saprotams. Taču starp mūsu valstīm līdz šim bijis ļoti maz kontaktu. Čīles vēstnieka Latvijā rezidence ir Stokholmā, un šī patiešām ir pirmā Čīles oficiālā delegācija Latvijā.