DIPLOMĀTIJA

Par Čīli Baltijā un Latvijā

Viņa ekselence Marijano Fernandess (Mariano Fernandez) , Čīles ārlietu ministra vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Līdz ar to Latvijā ir arī visai maz informācijas par Čīli, un liela daļa priekšstatu par jūsu valsti mūsu cilvēkiem veidojusies vēl 70. un 80.gados, kad Padomju Savienības informācijas un propagandas līdzekļi akcentēja galvenokārt Salvadora Aljendes vadītās administrācijas veiktās sociālās reformas un pēc tam ģenerāļa Pinočeta valdīšanas laika dramatiskos notikumus. Tiesa, tagad Čīlei Latvijā ir goda konsuls, kura darbība acīmredzot pavērs plašākas informācijas izplatīšanas iespējas par Čīli Latvijā. Lūdzu, pastāstiet īsumā, kādi ir svarīgākie procesi pašlaik jūsu valstī?

— Man jāteic, ka tagad mūsu valstī ir iestājies ļoti pozitīvs periods. Politiskā situācija valstī ir ļoti mierīga. Čīlē pastāv sociālais miers un ļoti plaša nacionālā vienprātība svarīgākajos politiskajos jautājumos. Pat opozīcijas partijām nav īpaši dziļu pretenziju pret valdības darbību. Ekonomika un sociālā sfēra valstī, domāju, attīstās visnotaļ sekmīgi. Pēdējos desmit gadus mūsu valsts nacionālais kopprodukts ik gadu pieaudzis par septiņiem līdz desmit procentiem. Inflācija ir samērā zema — pērn tā bija 6,5 procenti, šogad paredzams, ka tā samazināsies līdz 5,5 procentiem. Arī bezdarba līmenis ir relatīvi zems — 5,5 procenti. Mums nav budžeta deficīta. Mūsu valstī tagad ir arī ļoti augsts investīciju līmenis — 28 procenti no nacionālā kopprodukta. Ik gadu mēs eksportējam preces par gandrīz 16 miljardiem dolāru. Turklāt mūsu eksporta ģeogrāfija tagad aptver visu pasauli. 30 procentus preču mēs eksportējam uz Āzijas valstīm, apmēram tikpat uz Eiropu, apmēram 20 procentus uz Ziemeļameriku un apmēram tikpat — uz citām Dienvidamerikas valstīm. Varētu teikt, ka mūsu valstij šis ir patiešām labs laiks.

— Tad jo patīkamāka ir Čīles interese par ekonomisko sadarbību ar Latviju. Kuros virzienos, jūsuprāt, šī sadarbība varētu attīstīties vissekmīgāk? Kuri Latvijas ražojumi varētu interesēt vai varbūt ir jau ieinteresējuši Čīli?

— Pašlaik vēl ir grūti pateikt — mēs neesam paguvuši pietiekamā apjomā apmainīties ar informāciju. Ir skaidrs, ka pastāv jomas, kurās mēs varētu darboties kopā, un ir jomas, kurās perspektīvāka būtu tirdzniecība. Taču kopumā mums ir liela interese attīstīt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar jūsu valsti. Mēs no savas puses arī centīsimies sekmēt šo mērķi. Protams, runa varētu būt arī par Čīles investīcijām Latvijā.

— Kā jūs vērtējat pirmo Latvijas un Čīles kopuzņēmumu “Corpora Tres Montes”, kas atvērts Rīgā, bijušās rūpnīcas “Straume” telpās?

— Es to vērtēju kā ļoti sekmīgu un zīmīgu projektu. Čīles puse šajā projektā ir investējusi 50 miljonus dolāru. Tātad tas ir ilgtermiņa projekts, kam mēs paredzam lielu nākotni. Šis uzņēmums ražo augļu sulu koncentrātu, un produkcija tiks ne vien pārdota Latvijā, bet galvenokārt eksportēta uz abām pārējām Baltijas valstīm, kā arī uz Krieviju un citām NVS valstīm — tas ir patiešām liels tirgus. Baltijas reģions ir ļoti interesants tieši šādu uzņēmumu darbībai. Domāju, nākotnē mēs varētu sadarboties vēl citu sektoru attīstībā — kokmateriālu apstrādē un mēbeļu rūpniecībā, arī zivju produktu ražošanā.

— Ģeogrāfiski mūsu valstis atrodas viena no otras ļoti tālu. Kā šis faktors varētu ietekmēt mūsu valstu turpmāko sadarbību?

— Ziniet, lielam attālumam ir savas priekšrocības. Starp mūsu valstīm nav nekādu konfliktu. Mums nav nekā ko dalīt. Runa ir vienīgi par to, lai mēs izmantotu tuvināšanās iespējas. Arī no šī viedokļa mēs esam ieinteresēti attīstīt sadarbību ar Baltijas reģionu.

— Taču jūs, cik zinu, neesat bijis un negrasāties braukt uz abām pārējām Baltijas valstīm.

— Jā, savu uzmanību esam koncentrējuši uz Latviju. Mūsu vērtējumā Latvijā ir labi apstākļi tautsaimniecības privātā sektora attīstībai. Es te domāju gan politiskos, gan ekonomiskos apstākļus. Mēs arī jūtam ļoti nopietnu profesionālu attieksmi no Latvijas partneru puses, arī tas padziļina mūsu interesi tieši par Latviju. No Latvijas mēs varēsim izvērst savu darbību arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā vizīšu turnejā es savu uzmanību koncentrēju arī uz citiem reģioniem — pirms jūsu valsts biju Turcijā un Austrijā. Tagad no Rīgas es dodos mājup.

— Jums ir liela pieredze starptautiskajā politikā, kā jūs, no cita kontinenta raugoties, vērtējat Latvijas virzību uz mūsu valsts stratēģisko mērķi — integrāciju Eiropas struktūrās?

— Man šķiet ļoti loģiski Latvijas centieni iestāties Eiropas Savienībā. ES — tas ir patiešām liels vecā kontinenta politiskais un ekonomiskais sasniegums. Pirms piecdesmit gadiem ko tādu nevarēja pat iedomāties. Es varu tikai vēlēt Latvijai panākumus ceļā uz šo organizāciju.

— Visbeidzot, kāds ir jūsu pats galvenais, pats spilgtākais iespaids Latvijā šīs vizītes laikā?

— Mani dziļi iespaidoja Latvijas cilvēku laipnība un augstais inteliģences līmenis, kas jūtams cilvēku attiecībās. Arī brīnišķīgā vide, kurā jūs dzīvojat. Latviešiem raksturīga dziļa un patiesa viesmīlība, un es savas vizītes laikā Rīgā jutos patiešām kā starp draugiem.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors