Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts austrumu robežas apsardzības sistēmas izveidošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1997., Nr. 119 (834) https://vestnesis.lv/ta/id/29824

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums Nr.21

Par pieslēguma maksas aprēķina metodiku

Vēl šajā numurā

14.05.1997., Nr. 119 (834)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

KONCEPCIJAS. Projekti

Par valsts austrumu robežas apsardzības sistēmas izveidošanu

Iekšlietu ministrijas sagatavots un Ministru kabineta 11. marta sēdē

konceptuāli akceptēts konkursa nolikuma projekts

A. Vispārējie noteikumi

1. Ievads

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija (turpmāk tekstā — IeM) rīko konkursu ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos, lai izveidotu valsts austrumu robežas apsardzības sistēmu (turpmāk tekstā — RAS).

Latvijas Republikas valsts robežai jābūt atbilstošai mūsu neatkarīgās valsts statusam, bet tās austrumu posms vienlaikus uzskatāms arī par visas apvienotās Eiropas austrumu robežas daļu. RAS jāveido tā, lai novērstu valsts robežas pārkāpšanu, nelegālo imigrantu un noziedzīgo elementu iekļūšanu Latvijas Republikā (tālāk tekstā — LR) un to tālāku virzīšanos uz Eiropas Savienības valstīm, nepieļautu aizdzīto transportlīdzekļu izvešanu no LR teritorijas, novērstu kontrabandas preču, nelegālu ieroču, narkotisko, toksisko un radioaktīvo vielu tranzītu caur LR.

RAS izveidošana ietver sevī:

• robežas demarkāciju; robežas apsardzības un kontroles inženiertehnisko nodrošinājumu;

• Robežsardzes sakaru un informācijas sistēmas izveidošanu;

• Robežsardzes darbības telpas — pierobežas teritoriju infrastruktūras attīstīšanu līdz līmenim, kas nodrošinātu moderno inženiertehnisko sistēmu racionālu izmantošanu.

Konkursa mērķis:

• saņemt vispusīgus RAS kopumā un atsevišķu tās sastāvdaļu tehnisko risinājumu variantus un izvēlēties izdevīgākos;

• atlasīt visvairāk piemērotākos pretendentus, no kuriem turpmāk izvēlēties RAS izveidošanas darbu ģenerāluzņēmēju visam darbu kompleksam vai ģenerāluzņēmējus šo noteikumu “B” daļas 1., 2., 3., 4. un 5. nodaļā minētajiem darbu kompleksiem.

2. Dalībnieki

Konkursā var piedalīties jebkura LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona vai arī ārvalstīs reģistrēta juridiska persona.

Dalībnieku kvalifikāciju apstiprinošie dokumenti:

• reģistrācijas apliecības un statūtu kopija;

• bankas konts, uz kuru tiek pārskaitīti nepieciešamie maksājumi;

• pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums;

• bankas izziņa par konkursa dalībnieka finansiālo stāvokli;

• licence par tiesībām veikt attiecīgos darbus;

• apdrošināšanas summas lielums (apdrošināšanas garantija), kas tiek pārskaitīta pasūtītājam gadījumā, ja tiek radīti zaudējumi būvniecības gaitā;

• atsauksmes no pasūtītājiem par 1995.—1996. gadā veiktajiem darbiem;

• apstiprinājums iespējai iemaksāt piedāvājuma nodrošinājumu Ls 10 000 (USD 20 000), ja to pieprasītu pasūtītājs;

• apstiprinājums iespējai veikt montāžas un būvniecības darbus bez avansa.

3. Piedāvājumu iesniegšana

Piedāvājumus iesniedz latviešu valodā, citas valodas lietošana pieļaujama tikai ārvalstu dalībniekiem, saskaņojot to ar konkursa komisiju.

Katrs konkursa dalībnieks iesniedz piedāvājuma oriģinālu un divas tā kopijas.

Piesakoties konkursā, katrs tā dalībnieks iemaksā neatmaksājamu dalības naudu Ls 100 (USD 200) apmērā Robežapsardzības spēku kontā Nr. 21001502010 Latvijas Universālās bankas Rīdzenes nodaļā, bankas kods 310101900.

Dokumenta satura īstenumu ar savu parakstu apliecina uzņēmuma — dalībnieka vadītājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

Piedāvājumā, ko parakstījusi pilnvarotā persona, ir jābūt norādei — kas ir galvenā amatpersona, kuras vārdā tā darbojas.

Konkursa piedāvājumi tiek nosūtīti pa pastu ar reģistrētu sūtījumu vai nodoti konkursa komisijai pret kvīti, ko parakstījis par saņemšanu atbildīgais komisijas loceklis.

Visi dokumenti un to kopijas jāiesniedz apzīmogotā aploksnē.

Uz aploksnes jābūt:

• adresei, kas norādīta dokumentu iesniegšanai;

• konkursa dalībnieka nosaukumam ar juridisko adresi;

• uzrakstam — “Neatvērt pirms konkursa projekta izskatīšanas”.

Jebkurš konkursa dalībnieks var pārveidot vai atsaukt savu piedāvājumu pirms konkursa materiālu iesniegšanas galīgā termiņa beigām, ja konkursa komisija ir saņēmusi rakstisku paziņojumu par šāda lēmuma pieņemšanu. Atsaukšana ir bezierunu un izslēdz tālāku dalībnieka līdzdalību konkursā. Nosūtot šāda rakstura paziņojumu, ir jāievēro konkursa piedāvājumu iesniegšanas noteikumi.

Visi piedāvājumi iesniedzami līdz 1997. gada 6. oktobrim pulksten 17, adrese:

IeM Robežsardzes Galvenā pārvalde

LV–1012, Rūdolfa iela 5, Rīga

Latvija, tālr. 272225, fakss 7310159.

Konkursa komisija pēc saviem ieskatiem ir tiesīga pagarināt konkursa materiālu iesniegšanas galējo termiņu, izziņojot par to tādā pašā veidā kā par uzaicinājumu uz konkursu.

Nosūtot piedāvājumu pa pastu, konkursa dalībniekiem jānovērtē piedāvājuma pārsūtīšanai nepieciešamais laiks, ārkārtas gadījumus ieskaitot.

Konkursa piedāvājumus, kurus saņem vēlāk par konkursa projektu iesniegšanai noteikto datumu un laiku, nepieņem un nosūta atpakaļ konkursa dalībniekiem.

4. Pasūtījuma finansēšana

Priekšlikumus par finansēšanu un līdzekļu avotiem (ārvalstu neatmaksājamā palīdzība, PHARE programmas līdzekļi, Latvijas valdības garantēti kredīti u.c.) iesniedz konkursa dalībnieki.

5. Tiesiskais pamats

Konkursa un tā rezultātu realizācijas gaitā jāievēro LR spēkā esošie tiesību akti.

6. Novērtēšanas kritēriji

Galvenie novērtēšanas kritēriji: efektīva un stabila robežapsardzības uzdevumu izpildīšana ar minimālo robežapsardzības personāla skaitu un pieņemamiem finansēšanas noteikumiem kā sistēmas izveidošanas gaitā, tā arī tās ekspluatācijas laikā.

Priekšroka tiks dota piedāvājumiem, kuri:

• atrisina lielāku šo noteikumu “B” daļā uzskaitīto problēmu loku;

• paredz lielāku Latvijas Republikas ražošanas jaudu un darba spēka iesaistīšanu RAS izveidē;

• satur reālus un Latvijas Republikai izdevīgus finansēšanas avotus;

• prasa mazākus izdevumus sistēmas izveidošanai un tās turpmākai uzturēšanai;

• paredz izdevīgākus garantijas un pēcgarantijas apkalpošanas, kā arī sistēmu ekspluatējošā personāla apmācības noteikumus;

• salīdzinoši labvēlīgāk ietekmē pierobežas teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību un risina vides aizsardzības jautājumus.

7. Konkursa norise

Uzaicinājums piedalīties konkursā tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vietējā laikrakstā, kā arī kādā starptautiskā preses izdevumā.

Pretendenti uz piedalīšanos konkursā saņem konkursa materiālus (nolikumu un papildu informāciju) pēc nolikuma šīs daļas 3. punktā norādītās adreses, iemaksājot noteikto dalības maksu.

Iesniegtos piedāvājumus izvērtēs LR valdības izveidota konkursa komisija, nepieciešamības gadījumos iesaistot savā darbā atteicīgas nozares ekspertus.

Par konkursa rezultātiem saskaņā ar nolikumu šīs daļas 1. punktā minētajiem konkursa mērķiem tā dalībnieki tiek informēti rakstiski līdz 1997. gada 30. decembrim.

Komisija ir tiesīga noraidīt visus piedāvājumus, ja tie netiek atzīti par izdevīgiem.

8. Uzziņas

Kontaktu uzturēšanai ar konkursa dalībniekiem ir nozīmētas šādas personas:

Visvaldis Mežgailis Jānis Kleinbergs

Tālr. 272225 Tālr. 208331

Fakss 7310159 Fakss 208491

B. Darbu veidi un apjomi

1. Robežas demarkācija

Robežas demarkācija veicama, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem un abpusēji saskaņotiem demarkācijas tehniskajiem noteikumiem un darbu projektiem. Ir noslēgts un stājies spēkā līgums par robežas noteikšanu ar Baltkrieviju (parakstīts 21.02.94.); ar Krievijas Federāciju robežlīgums šobrīd vēl nav parakstīts.

1.1. Darbu veidi

Demarkācijas darbu kompleksā ietilpst robežas uzmērīšana un tās kartogrāfiskā noformēšana, kā arī robežas līnijas iezīmēšana dabā.

Robežas uzmērīšana un kartogrāfiskā noformēšana nepieciešama, lai robežu nostiprinātu dokumentāli. Robežas līnija un tās pagrieziena punkti tiek uzmērīti instrumentāli un piesaistīti valsts ģeodēziskajam atbalsta tīklam. Tiek sastādītas robežas kartes, detalizēts robežas apraksts un citi demarkācijas dokumenti saskaņā ar abu pušu vienošanos.

Robežas iezīmēšana dabā. Dokumentāli nostiprinātā valsts robeža dabā tiek iezīmēta, pamatojoties uz savstarpēji saskaņotiem robežas joslas iekārtošanas projektiem. Galvenie darbi: robežzīmju ierīkošana un robežas joslas izveidošana.

Gan Latvijas, gan Baltkrievijas valdība ir nozīmējusi savus pārstāvjus jauktās robežkomisijas sastāvā, tādēļ Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkācijas darbi finansiālo iespēju robežās var tikt uzsākti jau 1997. gadā.

Uz Krievijas robežas demarkācija būs iespējama pēc līguma par robežu spēkā stāšanos.

1.2. Darbu apjoms

1.2.1. Latvijas—Baltkrievijas robeža

Robežas līnijas garums pēc Valsts zemes dienesta datiem — 161 km, t. sk., apm. 80 km robeža iet pa upēm un strautiem, 10 km — pa ezeriem, 10 km — pa lieliem novadgrāvjiem. Robežas josla praktiski visa aizaugusi ar kokiem un krūmiem. Daudzi robežas posmi pārpurvoti, bijušie robežgrāvji, kā arī vēlāk izraktie novadgrāvji aizšķērsoti ar bebru celtiem aizsprostiem.

Darba veidus un apjomus precizēs Latvijas—Baltkrievijas jauktā robežkomisija, šobrīd to var noteikt tikai orientējoši:

• robežas līnijas rekognoscēšana, nospraušana ar pagaidu robežzīmēm un apstiprināšana, robežas joslas izpēte;

• robežas demarkācijas un robežas joslas iekārtošanas projekta izstrādāšana un saskaņošana;

• robežas joslas attīrīšana no apauguma;

• celmu novākšana, robežgrāvja rakšana (ja nepieciešams), robežas joslas izlīdzināšana, uzirdināšana, apsēšana ar zema augstuma stiebrzālēm;

• robežzīmju elementu projektēšana, apstiprināšana un izgatavošana (~ 600 komplektu);

• robežzīmju ierīkošana;

• robežas uzmērīšana, robežzīmju piesaiste ģeodēziskajam atbalsta tīklam, atbalsta tīkla sabiezināšana (ja nepieciešams);

• demarkācijas dokumentu izstrādāšana: robežas kartes, robežas detalizēts apraksts, robežzīmju koordināšu katalogs u.c.;

• demarkācijas dokumentu tipogrāfiskā izdošana (tiražēšana).

1.2.2. Latvijas—Krievijas robeža

Pašreizējās robežas līnijas garums ~ 276 km, t. sk. 110 km robeža iet pa upēm un strautiem, 7 km — pa ezeriem. Dabas apstākļi līdzīgi Baltkrievijas robežas apstākļiem.

Līgums ar Krieviju par robežas noteikšanu (atjaunošanu) nav noslēgts, taču, ņemot vērā principus, pie kādiem Krievija pašlaik pieturas, demarķējot savas robežas ar citām valstīm, var prognozēt, ka izpildāmo darbu veidi būs līdzīgi Baltkrievijas gadījumā minētajiem. Darbu kopējais apjoms uz Krievijas robežas tādēļ varētu būt par 75–80 procentiem lielāks nekā uz robežas ar Baltkrieviju (proporcionāli robežas garumam).

2. Robežas apsardzības un kontroles inženiertehniskais aprīkojums

Šis aprīkojums ietver sevī:

• robežas apsardzības tehniskās iekārtas t.s. “zaļās robežas” apsardzības nodrošināšanai;

• robežas šķērsošanas vietu (robežkontroles punktu un robežas pārejas punktu) aprīkojumu.

2.1. Robežas apsardzības tehniskās iekārtas

2.1.1. Vispārējās prasības

Robežas apsardzības tehnisko iekārtu kompleksam ir jānodrošina robežsardzes personāls ar informāciju, kas nepieciešama, lai savlaicīgi pārtvertu robežas pārkāpējus vai lokalizētu lielākas pārkāpēju grupas jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un klimata.

Šim nolūkam nepieciešams:

• konstatēt robežas pārkāpējus un noteikt to atrašanās vietu;

• noteikt pārkāpēju skaitu un kustības virzienu;

• konstatēt transportlīdzekļus visā novērošanas zonā, noteikt to atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu un ātrumu;

• iegūto informāciju reģistrēt, apstrādāt un nepieciešamības gadījumā nosūtīt uz vadības centru.

Iekārtām jābūt grūti samanāmām, labi maskētām, tām jāsatur elementi, kuri maksimāli samazinātu ārējo apstākļu ietekmi uz to funkcionēšanu, t. sk. lai novērstu pārkāpēju iespējas pretdarboties šīm iekārtām.

Projektējot iekārtas, jāparedz to iespēja iekļauties datorizētā vadības un informācijas tīklā.

Sistēmu jāveido tā, lai tās tālākā attīstība, paplašināšanās būtu iespējama bez tās kardinālas izmainīšanas.

2.1.2. Kompleksa sastāvs

Kompleksa sastāvā var būt stacionārie un mobilie novērošanas posteņi, apgādāti ar efektīvu novērošanas tehniku, kā arī signalizācijas iekārtām, kas bāzētas uz dažādu fizikālu procesu izmantošanu. Atsevišķi kompleksa elementi tiek izvietoti tiešā robežas tuvumā, citi — attālināti no tās, t.i., sistēma jāveido vairākos ešelonos.

Tehnisko iekārtu kompleksa struktūrai jāatbilst RAS struktūrai, t.i., jābūt orientētai uz 3 apgabaliem pa 4–5 iecirkņiem katrā. Robežas līnijas garums iecirkņos — 25–40 km. Normālā darba režīmā katrā iecirknī paredzēta 1 mobilā novērošanas posteņa (grupas) darbība, sevišķos apstākļos — līdz 4 posteņiem vienlaikus.

Stacionāro novērošanas un signalizācijas iekārtu skaits un izvietojums iecirkņos atkarīgs no apvidus, no ūdenstilpju, mežu un purvu izvietojuma, kā arī no izvēlētās aparatūras tehniskajiem rādītājiem.

2.2. Robežas šķērsošanas vietu aprīkojums

Robežas šķērsošanas vietu (robežkontroles punktu un robežas pārejas punktu) inženiertehniskais aprīkojums ietver sevī iekārtas un aparatūru, kas nodrošina efektīvu robežsargu darbību, veicot personu, transportlīdzekļu un kravu robežkontroli.

2.2.1. Vispārējās prasības

Robežkontroles tehniskajam aprīkojumam ir jāveicina divu galveno prasību vienlaicīgu izpildi:

• neaizkavēt pasažieru un preču plūsmu pāri robežai, radīt maksimāli iespējamās ērtības godīgiem robežas šķērsotājiem;

• nepieļaut nelikumīgu robežas šķērsošanu, kontrabandas vai nelikumīgu citu, ierobežojumiem pakļautu, pārvadājumu (narkotiku, ieroču un tamlīdzīgi) pārvietošanu pāri robežai.

Papildus jāparedz iespējas kontrolēt un nepieciešamības gadījumos arī dokumentēt robežkontroles punktu personāla darbību.

Šai nolūkā jānodrošina:

• augstu robežkontroles kvalitāti, vienlaikus samazinot kontroles procedūrām nepieciešamo laika patēriņu;

• robežsargu darba apstākļu uzlabošanu;

• maksimālu kontroles operāciju automatizāciju;

• nekļūdīgu visu veidu viltoto dokumentu atklāšanu;

• narkotisko vielu atklāšanu un identifikāciju;

• radioaktivitātes kontroli, noslēpto radioaktīvo materiālu atklāšanu;

• nelegālas transportlīdzekļos vai kravā noslēptu cilvēku un dzīvnieku pārvietošanas atklāšanu;

• nelikumīgas ieroču un citu aizliegtu priekšmetu pārvietošanas novēršanu;

• robežsargu un pārējā personāla darbības drošību.

Iekārtām un aparatūrai jābūt drošām, ērti lietojamām un apkalpojamām, tām stabili jādarbojas neatkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un klimata, gadalaika, temperatūras svārstībām un citiem ārējiem apstākļiem.

2.2.2. Darbu apjoms

Ar iekārtām un aparatūru jāapgādā 5 robežkontroles punkti uz autoceļiem, transporta plūsmu skaits kuros svārstās no 2 līdz 4 katrā virzienā, un 4 dzelzceļa robežkontroles punkti.

Robežas pārejas punktos kravu pārvietošana nenotiek, sakarā ar to kravu pārbaudes aparatūra nav nepieciešama.

Tiek plānots iekārtot 10–12 šādus punktus, galvenokārt ar 1 kustības joslu katrā virzienā.

2.3. Sistēmas realizācijas secība

Vadoties no situācijas uz robežas un finansiālām iespējām, aizsardzības sistēmas realizāciju var sadalīt pakāpeniski realizējamos posmos:

• pirmais posms — viena mobilā posteņa darbības nodrošināšana katrā robežas iecirknī, atsevišķu stacionāro novērošanas posteņu un signalizācijas ierīču iekārtošana visvairāk apdraudētajos robežas posmos;

• otrais posms — mobilo un stacionāro robežapsardzības sistēmu izvēršana pilnā apjomā;

• robežkontroles un robežas pārejas punktu aprīkošana notiek tādā secībā, kādā tie tiek izbūvēti un sagatavoti nodošanai ekspluatācijā.

2.4. Saistība ar citām programmām

Inženiertehnisko sistēmu projektiem un realizācijas secībai jābūt savstarpēji saskaņotai ar citām austrumu robežas iekārtošanas programmām: ar sakaru un komunikācijas sistēmu attīstību, valsts nozīmes datu pārraides tīkla (VNDPT) izveidošanu, ar Robežapsardzes datorizācijas attīstības programmu, elektrolīniju un ceļu tīkla būvi u.c., kā arī ar pierobežas teritoriju infrastruktūras attīstību kopumā.

3. Sakaru sistēmas izveidošana

Sistēmas izveidošanas mērķis — nodrošināt robežsardzi ar augstas kvalitātes drošiem sakariem, izmantojot gan speciālas robežapsardzības vajadzībām izveidotas sakaru sistēmas, gan vispārējās lietošanas tīklus, gan arī citu valsts institūciju speciālas sakaru sistēmas.

3.1. Vispārējās prasības

Veidojot robežsardzes sakaru sistēmu — jānodrošina:

• drošu radio, telekomunikāciju, speciālo sakaru tīklu izveidi;

• stabilas un pietiekami ātras darbības datu pārraides tīkla izveidi;

• radio, telekomunikācijus, speciālo sakaru tīklu kontroles iespējas;

• ar sakaru aparatūru strādājošo darbinieku apmācību;

• radio, telekomunikāciju, speciālo sakaru tīkli ar kriptēšanas aparatūru;

• apkalpošanas un remonta bāzes izveidošanu;

• robežsardzes sakaru sistēmu drošu salāgošanu ar visu sadarbības institūciju sakaru sistēmām.

Ultraīsviļņu (UĪV) radio tīklu jāveido uz “Motorolas” firmas aparatūras pamata, vai arī izmantojot citu firmu aparatūru, kas ir spējīga 100% pielāgoties “Motorolas” firmas aparatūrai, jo IeM strūktūrās tiek ieviesta šīs firmas aparatūra un ar to daļēji jau ir apgādātas atsevišķas robežsargu apakšvienības.

Iekārtām un aparatūrai jābūt drošām, ērti lietojamām un apkalpojamām, tām stabili jādarbojas neatkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un klimata.

3.2. Darbu apjoms

Katrs stacionārais robežsardzes dienesta punkts jāapgādā ar šādu aparatūru:

• lokālo robežsardzes telefonu;

• vispārējās lietošanas telefonu;

• lokālo robežsardzes datu pārraides tīkla izeju;

UĪV stacionāro radiostaciju ar rezerves barošanas avotu 24 stundām.

Katra speciālā automašīna (mobilā posteņa bāze) — UĪV mobilo radiostaciju ar iespēju pieslēgties datoram un ieslēgties ar to lokālajā robežsardzes datu pārraides tīklā no jebkuras vietas pierobežā, pārējās automašīnas, kas piedalās robežapsardzībā — ar UĪV mobilo radiostaciju.

Katram robežsargam, atrodoties norīkojumā, tiek izsniegta pārnēsājamā UĪV radiostacija.

3.3. Saistība ar citām programmām

Robežsardzes sakaru sistēmas projektus un realizācijas pasākumus jāsaskaņo ar citām austrumu pierobežā realizējamām programmām: IeM un citu institūciju sakaru sistēmām, VNDPT izveidošanu, robežas apsardzības un kontroles inženiertehnisko aprīkojumu u.c.

4. Informācijas sistēmas pilnveidošana

Mērķis — vienotas Robežsardzes informācijas sistēmas izveide, kura ir valsts nozīmes datu pārraides tīkla sastāvdaļa. Robežsardzes vienotā informācijas sistēma nodrošina:

• valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu reģistrāciju un datorizētu kontroli, pamatojoties uz valsts reģistriem un speciālām datu bāzēm un izmantojot gan “on line” režīmu, gan elektroniskā veida operatīvās apziņošanas sistēmu;

• “zaļās” robežas apsardzības un pierobežas kontroles organizāciju, izmantojot mobilās un stacionārās tehniskās iekārtas un aparatūru un paredzot to datorizētu vadību un informācijas apmaiņu;

• dienesta informācijas un dokumentu apmaiņas organizāciju ar reģionālajiem centriem un vadības punktiem;

• rezerves pieslēgšanās iespēju pie centralizētajām datu bāzēm (VNDPT bojājuma gadījumā);

• informācijas sistēmas un informācijas aizsardzību un drošību.

4.1. Vispārējās prasības

Pilnveidojot Robežsardzes informācijas sistēmu, jānodrošina:

• šīs sistēmas nepārtraukta darbība valsts nozīmes datu pārraides tīklā;

robežkontroles un robežpārejas punktos:

• robežkontroles efektivitātes palielināšana, pielietojot dokumentu skenerus u.c. specaprīkojumu,

• transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura, nepieciešamības gadījumā arī transportlīdzekļa attēla automatizēta elektroniska fiksēšana,

• robežas šķērsošanas vietu tuvumā esošo un citu palielināta riska valsts robežas iecirkņu tehniskās apsardzības komplekso (specaprīkojuma) risinājumu ar pieslēgumu pie Robežsardzes informācijas ssitēmas;

• robežstacijās, jūras ostās — mobilo tranzakciju datoru pielietošanu personu robežkontrolē;

• pierobežā — mobilo datoru pielietošanu operatīvām darbībām;

• robežsargu sākotnējo apmācību;

• bojāto informācijas sistēmas komponentu operatīvu nomaiņu, informācijas sistēmas apkalpošanas servisu;

• nepieciešamās dienesta programmatūras izstrāde sadarbībā ar Latvijas pusi;

• tās atbilstība Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajām prasībām.

Sistēmu jāveido tā, lai tās tālākā attīstība, paplašināšanās būtu iespējama bez tās kardinālas izmaiņas.

4.2. Darba apjoms

Katra robežkontroles punkta (RKP) un robežpārejas punkta (RPP) informatīvā sistēma ir jānodrošina pret elektriskās strāvas svārstībām un tās zudumiem.

Katrā RKP, RPP jābūt iespējai pieslēgties valsts nozīmes datu pārraides tīklam.

“Zaļās” robežas apsardzības aprīkojumam jāatbilst un jābūt savietojamam ar Robežsardzes informatīvās sistēmas aprīkojumu.

Piedāvājumā jābūt priekšlikumiem par RKP, RPP informatīvās sistēmas pieslēgšanas iespēju centralizētām datu bāzēm Rīgā VNDPT bojājuma gadījumā (rezerves variants).

Informācijas sistēmas komponentiem jāatbilst NATO drošības prasībām.

4.3. Sistēmas realizācijas secība

1) RKP, RPP, jūras ostas, robežstacijas un atsevišķi “zaļās” robežas iecirkņi;

2) reģionālo vadības centru izveide, “zaļās” robežas apsardzības informatīvās sistēmas izvēršana.

4.4. Saistība ar citām programmām

Robežsardzes informatīvās sistēmas projekti un realizācijas pasākumi jāsaskaņo ar citām austrumu pierobežā realizējamām programmām: IeM un citu institūciju informatīvajām sistēmām, valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveidošanu, robežas apsardzības un kontroles inženiertehnisko aprīkojumu u.c.

5. Austrumu robežas infrastruktūras attīstīšana

5.1. Dienesta ēku un tehnisko objektu celtniecība

Robežsardzes apakšvienības, kas tieši veic robežas apsardzību un kontroli, tiek izvietotas atbalsta punktos tiešā robežas tuvumā, apvienojot pēdējos ar robežas pārejas vai robežkontroles punktiem, vai arī atsevišķi ierīkotos atbalsta punktos, attālinātos no robežas, galvenokārt izmantojot šobrīd esošās robežsargu mītnes. Apakšvienību vadība notiek no reģionālajiem vadības centriem (pārvaldēm), izvietotiem 10—30 km no robežas.

5.1.1. Vispārējās prasības

Robežsargu izvietojumu iekārtojumam jānodrošina:

• optimāli apstākļi apakšvienību dienesta uzdevumu izpildīšanai;

• pašaizsardzība no bruņota uzbrukuma;

• pienācīgi personāla sadzīves apstākļi;

• ieroču, dokumentu, materiālo vērtību saglabāšanas iespējas;

• transportlīdzekļu izvietošana un uzturēšana pastāvīgā lietošanas kārtībā.

Ja robežsargu izvietojums apvienots ar robežas kontroles vai pārejas punktu, tad jāizpilda arī viss prasību komplekss, kas tiek izvirzīts šiem punktiem.

5.1.2. Darbu apjoms

Apvienotie robežas pārejas punktu un atbalsta punktu kompleksi — 6 gab. Kompleksā orientējoši izvietojas ikdienā 8–12 robežsargi, sevišķās situācijās — līdz 20, kā arī 3–4 transporta un speciālās automašīnas. Kompleksa sastāvā ietilpst dienesta ēka, saimnniecības būves, novērošanas tornis, nojume virs autoceļa.

Atbalsta punkts — kuteru stāvvieta uz Daugavas (8–12 robežsargi, 3–4 automašīnas, piestātne 3–4 kuteriem).

Robežpārejas punkti — 10–11 gab., kuru sastāvā ietilpst dienesta ēka 2–3 robežsargiem (sevišķos gadījumos — līdz 8) un nojume virs autoceļa.

Esošo 4 dzelzceļu robežkontroles punktu rekonstrukcija (novērošanas torņi, kontroles zonas organizācija, telpu labiekārtošana).

Esošo 3 robežsardzes reģionālo vadības centru (pārvalžu) objektu rekonstrukcija.

Jāizstrādā racionāla Robežsardzes autotransporta apkalpes sistēma un jāizveido attiecīgas ražošanas jaudas.

5.2. Ceļu tīkla izbūve

Tehnisko robežas apsardzības sistēmu pielietošana var būt efektīva tikai gadījumā, ja pēc informācijas saņemšanas no sistēmas sekos attiecīga personāla rīcība. Pašreizējie pierobežas ceļi atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, vairāki robežas posmi nav sasniedzami pat ar apvidus automašīnām.

5.2.1. Vispārējās prasības

Pierobežas ceļu tīklam jānodrošina:

• kājnieku patruļu ērtas pārvietošanās iespējas gar valsts robežas līniju (gar neitrālās joslas malu), kā arī pa aizsegtu, no blakus valsts teritorijas nepārredzamu maršrutu;

• iespējas mobilām patruļām (grupām) sasniegt jebkuru robežas posmu laikā, kas nepieciešams, lai pārtvertu robežas pārkāpēju pēc attiecīgās informācijas saņemšanas;

• papildspēku izvirzīšanās iespējas no reģionālās vadības centra vai citu valsts aizsardzības struktūru dislokācijas vietām.

Veidojot pierobežas ceļu tīklu, jāņem vērā pierobežas teritoriju vispārējās attīstības perspektīvas.

5.2.2. Darbu apjoms

Patrulēšanas maršruti gar valsts robežu iekārtojami visā robežas garumā. Daļēji šis darbs var tikt apvienots ar robežas joslas labiekārtošanu demarkācijas darbu gaitā.

Visā robežas garumā izbūvējams rokādes ceļš ar melno segumu, iespēju robežās izmantojot esošos ceļus un ņemot vērā robežsargu atbalsta punktu, novērošanas un signalizācijas iekārtu izvietojumu, apvidus apstākļus, kā arī teritorijas tautsaimniecības attīstības intereses.

No pierobežas rokādes ceļa jāizveido pietiekošā skaitā atzarojumi līdz ceļu tīklam valsts iekšienē, kā arī līdz robežai, lai nodrošinātu 5.2.1. punktā minēto prasību izpildi.

Jāiekārto helikopteru nosēšanās laukumi: stacionārie (ar cieto segumu) — reģionālo vadības centru (pārvalžu) izvietojumos, lauka (bez speciāla aprīkojuma) — robežas tuvumā atkarībā no vietējiem apstākļiem.

5.3. Elektroapgāde

Robežsargu izvietojumos, robežkontroles punktos un robežpārejas punktos uzstādītā kontroles un reģistrācijas aparatūra, kā arī tehniskās sistēmas patērē samērā lielu elektroenerģijas daudzumu, turklāt daļai strāvas patērētāju ir augstas prasības pēc strāvas kvalitātes.

5.3.1. Vispārējās prasības

Robežsardzes objektiem piegādātās elektroenerģijas kvalitātei jāatbilst LR spēkā esošiem standartiem, ja objektos nav speciāli patērētāji, kurus šie standarti neapmierina.

Speciālajiem objektiem piegādājamās elektroenerģijas kvalitātei jāatbilst patērētāju tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem rādītājiem vai arī jāparedz atsevišķi pasākumi, lai nodrošinātu šos patērētājus ar paaugstinātas kvalitātes strāvu.

Elektropiegādes līnijas, kas baro robežas novērošanas un signalizācijas sistēmas, maksimāli jānodrošina pret tīšu to sabojāšanu, gatavojot robežas pārkāpšanu.

Jāparedz rezerves barošanas avoti uz laiku, uz kādu prognozējami strāvas piegādes pārtraukumi dažādās situācijās.

5.3.2. Darbu apjoms

Darbu apjoms nosakāms elektroapgādes tīkla projektēšanas gaitā, izejot no augstāk minētajām prasībām un robežsardzes objektu celtniecības plāniem, paredzot nepieciešamo tīkla jaudas rezervi robežapsardzības sistēmas tālākai attīstībai.

5.4. Saistība ar citām programām

Visi punktos 5.1., 5.2. un 5.3. minēto programmu realizācijas etapi — izpēte, projektēšana un ieviešana — saskaņojami ar attiecīgiem etapiem citu robežapsardzības attīstības programmu realizācijas gaitā (sakaru un datu pārraides tīkla, robežas apsardzības un kontroles inženiertehniskā aprīkojuma izveidošana, autotransporta modernizācija).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!