Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tirzniecības iespēju paplašināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1997., Nr. 119 (834) https://vestnesis.lv/ta/id/29825

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Notāru, tiesu ziņas

Vēl šajā numurā

14.05.1997., Nr. 119 (834)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS PASAULĒ

Par tirdzniecības iespēju paplašināšanu

Tiecoties uz Rietumiem

Vilnis Rantiņš,

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Jūs bijāt Hannoveres rūpniecības gadatirgū. Ar ko šī izstāde atšķīrās no iepriekšējām?

— Hannoveres izstāde ir kā pasaules ekonomikas attīstības barometrs, kur redzams viss jaunākais, kas pasaules tirgū parādījies mašīnbūvē, rūpniecisko iekārtu būvē, elektronikā un elektrotehnikā. Šogad gadatirgu apmeklēja vairāk nekā 100 valstu valdību delegācijas. Hannoverē notiks arī pasaules izstāde “EXPO 2000”, kas būs veltīta cilvēces izredzēm izdzīvot nākamajā gadsimtā. Šīgada izstāde bija kā šī lielā notikuma priekšspēle.

— Kādi Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi piedalījās šajā izstādē?

— Savu jaunāko produkciju parādīja Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca, Rēzeknes elektrisko rokas instrumentu rūpnīca REBIR, Rīgas tehnoloģisko rīku rūpnīca ACOT TECHNOLOGIES, RAF Tehnoloģiskais centrs un MONO TRANSSERVIS. Kopumā Latviju izstādē pārstāvēja 21 firma, no tām 12 rūpniecības uzņēmumi.

— Vai izstādes apmeklētāji pievērsa uzmanību mūsu izstrādājumiem?

— Latvijas uzņēmumu stendi bija kupli apmeklēti. Vairāki uzņēmumi ievadīja sarunas par sadarbību. Par interesantiem informācijas materiāliem bija parūpējušies Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvji.

— Kā gadatirgū notika informācijas apmaiņa?

— Visos izstādes paviljonos ik dienas notika plaši zinātnieku un praktiķu saieti. Simtiem speciālistu piedalījās simpozijos un semināros par aktuālām tehniskām un ekonomiskām problēmām. Bija arī semināri par atsevišķu valstu tautsaimniecības jautājumiem. Kā zināms, sava diena tika atvēlēta arī Latvijai. To atklāja mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Bija ieradušies vairāk nekā 200 dažādu valstu firmu pārstāvju.

Vācijā par mūsu valsts ekonomiku ir liela interese. Jūnijā Latvijā ieradīsies Vācijas mašīnbūvētāju delegācija. Viesi apmeklēs uzņēmumus, pētīs sadarbības iespējas un dibinās kontaktus.

— Kādus secinājumus var izdarīt pēc Hannoveres?

— Sešās dienās mēs redzējām dažādu pasaules valstu firmu tehnikas jaunumus un vērojām tehnikas attīstības tendences. Ieguvām plašu informāciju.

Diemžēl Hannoveres gadatirgū arī pārliecinājāmis, ka vēl neprotam sevi pienācīgi parādīt un vadīt plašāku interesi par mūsu potenciālajām iespējām. Latvijas uzņēmumi izstādīja lielākoties pašu ražoto produkciju, turpretī ārzemju firmas plašāk parādīja savas tehnoloģiskās iespējas un jaunatklājumus, kas arī visvairāk interesē uzņēmējus.

Mūsu dienās šādas izstādes vairs nav pirkšanas un pārdošanas laukums, bet gan vieta, kur saplūst visi modernās dzīves aspekti. Te risinās politiski dialogi, notiek informācijas apmaiņa, tiek slēgti līgumi, uzņēmēji iepazīstas ar pastāvošo konkurenci, apspriežas ar sadarbības un nozares partneriem par jaunievedumiem un projektu iecerēm. Šiem mērķiem bija atvēlēts arī īpašs paviljons, kurā izvietojās Starptautiskais ekonomiskais forums. Tajā gadatirgus dalībniekiem un apmeklētājiem bija radīti ideāli apstākļi darbam, lai pieņemtu lēmumus par investīcijām un kooperāciju, slēgtu līgumus un meklētu sadarbības partnerus.

Mūsu izstāžu rīkotājiem tā bija arī lieliska skola, kā ar minimāliem līdzekļiem var sasniegt vislielāko efektu.


Tiecoties uz Austrumiem

Edvīns Laucis, Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes koordinācijas komisijas priekšsēdis, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kāpēc bija jāveido šāda sadarbības padome?

— Latvijai un Krievijai arvien ir bijušas savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Pēc plānveida ekonomikas sairšanas šīs attiecības ir stipri deformējušās un vājinājušās. Pārejas laika grūtības ceļā uz tirgus ekonomiku abām valstīm liek intensīvi meklēt jaunas sadarbības formas.

Tirdzniecības politiku ar Krieviju valstiskā līmeni veido mūsu Ārlietu un Ekonomikas ministrija. Ir vesela rinda ekonomisku vienošanos, bet to realizācija nereti kavējas dažādu ekonomisku, juridisku vai politisku šķēršļu dēļ.

Tāpēc paralēli valstisko institūciju darbībai ir jāorganizē nevalstisko organizāciju aktivitātes. Nevalstiskajām organizācijām ir vieglāk kontaktēties ar līdzīgām organizācijām Krievijā, labāk izpētīt situāciju atsevišķos rajonos, veidot interesantu Latvijas tēlu ar tautas diplomātijas palīdzību un tādējādi labvēlīgi ietekmēt sadarbības procesu.

— Kā tika izveidota Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padome (LSP)?

— Latvijas un Krievijas LSP nodibināta ar mērķi aktivizēt Latvijas un Krievijas saimnieciskos sakarus un izstrādāt ieteikumus šo sakaru uzlabošanā.

Pērnā gada oktobrī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā izstāde “Expo Latvia” notika Pleskavā. Tur arī tika radīts pirmsākums šai padomei, kopīgi ar Krievijas tirdzniecības un rūpniecības palātu (KTRP) pieņemot deklarāciju par padomes izveidošanas nepieciešamību. Trīs mēnešu laikā tika saskaņoti viedokļi, un šī gada 23.janvārī izveidota Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padome. Padomē ietilpst 84 Latvijas uzņēmumi un asociācijas.

Latvijas un Krievijas LSP ir mūsu Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības padomes kopīgs veidojums. Tai nav juridiskas personas statusa. Šai padomei ir divas puses: Latvijas un Krievijas un Krievijas un Latvijas LSP, kas katra darbojas savā valstī patstāvīgi.

Latvijas un Krievijas LSP vada LTRK ģenerāldirektors V.Kulbergs. Krievijas un Latvijas LSP — KTRP priekšsēdētājs S.Smirnovs.

Ikdienas darbu veikšanai ir izveidota izpildinstitūcija — koordinācijas komisija, kurā ir 16 cilvēku. Par tās vadītāju apstiprināja a/s VEF prezidentu E.Lauci. Krievijas un Latvijas koordinācijas komisiju vada V.Stepanovs.

Kopējās Latvijas un Krievijas un Krievijas un Latvijas LSP sēdes notiks pārmaiņus vienā no abām valstīm. Šajās sēdēs piedalīsies katras puses koordinācijas komisijas, kas veidos kopēju padomes prezidiju, kurā izskatīs aktuālās problēmas un katras puses padarīto.

— Kādi ir Latvijas un Krievijas LSP galvenie darbības virzieni?

— Latvijai jau ir noslēgti tirdzniecības līgumi ar atsevišķām Krievijas republikām un apgabaliem. Lai veicinātu šo līgumu pildīšanu, līgumslēdzēju pusēm ir jāieņem aktīva pozīcija esošo un neatrisināto jautājumu kārtošanā. Tāpēc koordinācijas komisijas uzmanības centrā būs līdzdalība šādu jautājumu risināšanā:

— saimniecisko strīdu izšķiršanas kārtība un tiesas lēmumu savstarpējā atzīšana;

— preču kvalitātes sertifikātu savstarpējā atzīšana;

— kapitālieguldījumu veicināšana un savstarpējā aizsardzība;

— banku savstarpējā sadarbība kreditēšanas un investīciju jautājumos;

— labvēlīgas muitas politikas veidošana;

— kravu nodrošināšana un tranzītkravu apdrošināšana;

— nodokļu dubultā neaplikšana.

Tas viss tiks virzīts uz iepriekš noslēgto līgumu aktivizāciju. Mūsu aktivitāšu smailē ir regulāra informācijas apmaiņa par līgumslēdzējpušu interesēm un nepieciešamo preču sarakstiem.

Viena no galvenajām Koordinācijas komisijas darbības jomām pašlaik ir sadarbība ar valstiskajām institūcijām jaunu ekonomisku līgumu izstrādē, lai tiktu ievērotas uzņēmēju intereses. No koordinācijas komisijas šajā darbā piedalās 11 eksperti.

Arī Krievijas puses koordinācijas komisija veic analogu darbību savās valsts institūcijās.

— Kādās aktivitātēs Latvijas un Krievijas LSP jau ir piedalījusies?

— Īpaši jārunā par sadarbību ar Pleskavas rajona uzņēmējiem, kuri ir nodibinājuši sabiedrisku organizāciju “Pleskavas apgabals un Latvija”. Šī organizācija iestājas par vislabvēlīgāko apstākļu radīšanu jebkādai Pleskavas apgabala un Latvijas sadarbībai, par starptautisko attiecību demokratizāciju un tautas diplomātiju. Šo organizāciju atbalsta arī Pleskavas apgabala administrācija.

Pleskavā ir ļoti augsts bezdarba līmenis, un viņi aktīvi meklē sadarbības iespējas ar Latviju. Pleskavā ir iecerēts arī izveidot tirdzniecības namu “Pleskavas apgabals un Latvija”.

Nesen Pleskavā notika seminārs par pierobežas rajonu saimniecisko sakaru uzlabošanu un investīciju veicināšanu. No Latvijas tajā piedalījās 25 uzņēmumi, tai skaitā sešas komercbankas. Krievijas puse piedāvāja iespēju piedalīties 61 investicīju projekta īstenošanā. Izskatīja arī divus vieglās rūpniecības kopuzņēmumu projektus par a/s “Latvija” un a/s “Aurora” ražotņu attīstību Pleskavā. No Krievijas puses ir solītas valsts garantijas investīciju aizsardzībā. Panākta arī zināma vienošanās ar Baltijas Tranzīta banku, kas kopā ar Maskavas “Promradtehbank” varētu kreditēt mūsu uzņēmējus, investējot Pleskavas apgabalā.

— Kad notiks pirmā kopīgā Latvijas un Krievijas un Krievijas un Latvijas LSP sēde?

— Kopīgā sēde notiks jau drīz — 20.maijā Novgorodā, kur no 20. līdz 22.maijam LTRK sadarbībā ar Latvijas konsulātu Pleskavā rīko kārtējo “Expo Latvia” izstādi. No Latvijas šajā izstādē piedalīsies 26 uzņēmumi, tai skaitā Baltijas Tranzīta banka.

Novgorodas apgabals ir viens no Krievijas attīstītākajiem rūpniecības rajoniem un tāpēc allaž ir bijis mūsu ražotāju un tirgotāju uzmanības centrā. Šoreiz mūsu ražotāji izstādīs pārtiku, tabakas un vieglās rūpniecības izstrādājumus, mēbeles, elektroinstrumentus, pievadķēdes, medikamentus un citus izstrādājumus.

— Ko jūs gribētu piebilst mūsu sarunas nobeigumā?

— Valsts līmenī ir noslēgti tirdzniecības un sadarbības līgumi ar Sahas Republiku, Mari Republiku, Omskas apgabalu, Karēlijas apgabalu, Baškorstonas Republiku, Kirovas apgabalu, Maskavas apgabalu un Čuvašijas Republiku.

Mūsu tuvākais uzdevums būtu izvērst šo līgumu darbības analīzi un to iedzīvināšanu, šim nolūkam meklējot, izvēloties un apstiprinot atbildīgas personas, kas būtu spējīgas šādus sakarus uzturēt un paplašināt.

Šājā sadarbībā ieinteresētas personas un organizācijas informāciju var saņemt pie koordinācijas komisijas sekretāres Baibas Grēdas, tālrunis 7225558, Rīgā, Brīvības bulvārī 21, LV-1849.

Gunārs Freibergs,

“LV” korespondents

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!