Latviešu zemnieks dzīvē, darbā, dziesmā

Valsts prezidents — Latvijas Vēstures muzeja jaunās ekspozīcijas apmeklējumā

Latvijas Vēstures muzejā trešdien, 14. maijā, atklāja jauno ekspozīciju “Zemnieku dzīves veids Latvijā. XVIII–XX gs. sākums”. Tai ierādītas trīs plašas zāles, kas izremontētas ar Zviedrijas valdības atbalstu. Izstādes atklāšanas brīdi skaistu un svinīgu darīja Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Zviedrijas vēstnieka Hansa Magnusona, kultūras ministra Riharda Pīka, Valsts prezidenta padomnieka Raimonda Paula un Zviedrijas vēstniecības kultūras atašeja Matsa Silvana klātbūtne un skolēnu ansambļa “Tonika” dziesmas.

Novēlot jaunajai ekspozīcijai daudz vērīgu apmeklētāju, muzeja direktore Ināra Baumane sirsnīgi pateicās zviedru draugiem, kas sagādājuši visu remontam nepieciešamo, sākot ar nagliņām un skrūvītēm un beidzot ar apgaismes iekārtām. Jaunā ekspozīcija ir muzeja Etnogrāfijas nodaļas ilgu gadu lolojums. Pateicība par to pienākas nesen aizsaulē aizgājušajai Veltai Rozenbergai, kas nodaļu vadīja vairāk nekā trīsdesmit gadus, viņas darba turpinātājai Ilzei Ziņģītei un visai muzeja saimei. Izstāde ar apskatāmo priekšmetu tiešumu, fotogrāfijās tverto dzīves daudzveidību un bagāto tekstuālo materiālu ļauj iztēloties mūsu senču sūro darba cēlienu, krietnumu un prasmi darīt katru darbu pamatīgi un arī skaisti.

Ināra Baumane tāpēc aicināja: “Skatieties, priecājieties, kāda varena zemnieku tauta mēs esam!”

Jācer, ka uz izstādi nāks skolēni, kam līdumnieka arkls “šķēpis”, egļu zaru ecēšas, spīļarkli un citi zemkopju darbarīki palīdzēs labāk izprast gan tos laikus, kad latviešu dzimtcilvēki strādāja muižas laukos, gan tos gadus pēc dzimtbūšanas atcelšanas, kad sākās zemes izpirkšana un savu saimniecību iekopšana.

Zemkopja, zvejnieka un amatnieka darabarīki, ģimenes svētki un gadskārtu ieražas, mūzikas instrumenti un rotaslietas, izstādītie priekšmeti un daudzie fotoattēli rāda zemnieku sētas, kur darbs iet roku rokā ar dziesmu, daili un prieku.

Piestas, lize, saldskābmaizes mulda un rupjmaizes abra, miltu sieti un abrkaši — katra lietiņa glīti darināta, katrai savs vārds. Bezmērs, olekts, garnica — dažādi bijuši mēri un svari. Latgales piena un medus podi, Vidzemes un Kurzemes podnieku darinājumi, bagātīgi novadu tautastērpi, rotaslietas.

Stallī dzima kumeliņis

No dzeltena auzu salma,

Pirtī dzima arājiņis

No slotiņas lapiņām.

Arī reti dzirdētas tautasdziesmas te var izlasīt, jo izstāde veidota un kārtota ar lielu mīlestību un izjūtu. To nevar nemanīt.

Latvijas kultūras ministrs Rihards Pīks meta tiltus no vēstures uz mūsdienām:

— Te bildēs skatām, ka latviešu zemnieki rīkojuši talkas, gājuši cits citam palīgā, dalījušies visā, kas lauku sētā bija. Šī dalīšanās tradīcija laimīgā kārtā ir dzīva! Šoreiz zviedru kolēģi dalījušies ar savām materiālajām iespējām, mēs esam devuši pienesumu ar darbu, ar zināšanam.

Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons, patiesi priecādamies par bagātīgo ekspozīciju, izteica cerību, ka šī sadarbība turpināsies un nākotnē kopīgi tiks veiktas lielas lietas.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore