No pērnās ražas dzīvojot, par jauno ražu — domājot

Zemniekiem sācies lielais darba cēliens: kurš tēvutēvu metodēm, kurš ar nule iegādātu “John Deere” vai “Valmet” traktoru rušinās pa tīrumiem. Varbūt kāds aizkavējies zemkopis vēl steidz zemes sastrādāšanas darbus, bet sausākās augsnēs zemnieki labību jau sasējuši un dzen pēdējās kartupeļu vagas. Kur smagāka, mitrāka, tur jāsagaida pāris trīs saulainas dienas, kaut arī augošais mēness steidzina sasēt un sastādīt visus tos augus, kas ražu dod virs zemes. Taču lielo platību apsaimniekotāji kartupeļu stādīšanas talkai ne vienmēr var atļauties gaidīt veco mēnesi.

Rudenī iesētie ziemāji katru mirkli tver saulīti, un nu jau pienācis to stiebrošanas laiks. Bet čaklākās saimnieces savās puķu un dārzeņu dobēs pārlūko, vai sēklas dīgst pietiekami raženi. Tiesa, ar āra gurķu un tomātu stādīšanu vēl jāpagaida, jo maija beigās meteorologi sola salnas.

Latvijā turpinās zemes reformas otrā kārta. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka līdz šā gada 1. aprīlim ar zemes komisiju (pašvaldību) lēmumiem zemes īpašuma tiesības atjaunotas 94,5 tūkstošiem zemes īpašnieku, bet īpašumā par samaksu zeme piešķirta 74,3 tūkstošiem pilsoņu. Zemes kadastra centrā reģistrēti 117 224 zemes īpašumi.

Valsts statistika vēsta, ka šā gada sākumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu visu veidu saimniecībās liellopi ir 94,8 procenti (tajā skaitā govis — 95 procenti), cūkas — 83,1 procents, aitas — 76,9, putni — 90,3 un zirgi — 94,7 procenti. Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās šis salīdzinošais skaitlis ir: liellopiem — 88,5 procenti (tajā skaitā govīm — 89,7 procenti), cūkām — 84, aitām — 47,7, putniem — 87,7 un zirgiem — 77,2 procenti. Savukārt zemnieku un piemājas saimniecībās, kā arī personiskajās palīgsaimniecībās šā gada sākumā lopu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu ir: liellopiem — 97,1 procents (tajā skaitā govīm — 96,4 procenti), cūkām — 82,7 procenti, aitām — 77,3 , putniem — 95,7 un zirgiem — 97 procenti. Tātad lopu skaits Latvijā ir krities, un šo rādītāju diezin vai var uzskatīt par iepriecinošu.

Šā gada martā visu veidu saimniecībās tika saražots 8,1 tūkstotis tonnu gaļas dzīvmasā (salīdzinājumā ar pagājušā gada martu — 109,5%), 59,7 tūkstoši tonnu piena (salīdzinoši — 135,7%), 40,5 miljoni olu (118,8%). Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās martā saražoja 3,6 tūkstošus tonnu gaļas dzīvmasā (salīdzinoši — 105,6%), 10,6 tūkstošus tonnu piena (121%) un 28,7 miljonus olu (106,4%). Zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās martā saražoja 4,5 tūkstošus tonnu gaļas dzīvmasā (salīdzinoši — 112,5%), 49,1 tūkstoti tonnu piena (139,1%) un 11,8 miljonus olu (163,9%).

Kaut arī sēšanas rūpju papilnam, zemnieki vēl dzīvo no pagājušā gada ražas. Maija sākumā, kā vēsta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati, vidējā kviešu iepirkuma cena pārstrādes uzņēmumos bija 80 lati tonnā, miežu — 70 lati, bet rudzu un auzu — 60 lati tonnā.

Gaļas produktu iepirkuma cenas Latvijā svārstās no 0,32 līdz 0.40 latiem kilogramā 1. kategorijas liellopiem dzīvsvarā un no 0,77 līdz 0,80 latiem par kilogramu liellopiem kautsvarā. Arī liellopu gaļu pārstrādes uzņēmumi iepērk par 0,70 — 0,80 latiem kilogramā. Cūkas dzīvsvarā atkarībā no kategorijas iepērk par 0,75 — 0,82 latiem kilogramā. Kautsvarā — par 0,98 — 1,10 latiem, bet cūkgaļu — par 1,15 — 1,20 latiem kilogramā.

Piena iepirkuma cena maija sākumā salīdzinājumā ar aprīli, pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības ziņām, būtiski mainījusies nav, un Latvijā vidēji tā ir 94,99 lati tonnā.

Nodarbinātības valsts dienests apkopojis datus par reģistrēto bezdarbnieku sastāvu pēc profesiju grupām. Šā gada martā pavisam reģistrēti 94 699 bezdarbnieki. Tajā skaitā kvalificētu lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieku ir 4228, un tie ir 4,5% no visu bezdarbnieku skaita. Pagājušā gada martā bez darba bija 3589 kvalificēti lauksaimnieki un zivsaimniecības speciālisti, un tas bija 4,1% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.

Runājot par bezdarbu Baltijas valstīs, šā gada sākumā Latvijā pavisam tas bija 7,5%, Lietuvā — 6,2 % un Igaunijā — 2,6%. Šādus datus sniedz Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs. Liellopu gaļas (1.šķiras) vidējā mazumtirdzniecības cena martā Latvijā bija 1,54 lati kilogramā, Lietuvā — 1,53 lati kilogramā un Igaunijā — 1,39 lati kilogramā. Cūkgaļas (1. šķiras) cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā martā attiecīgi bija 1,71, 1,95 un 1,84 lati kilogramā, piena (2,5%) — 0,27, 0,28 un 0,24 lati, sviesta — 2,27, 2,06 un 1,93 lati kilogramā, kartupeļu — 0,11, 0,10 un 0,14 lati, bet cukurs maksāja 0,48, 0,50 un 0,34 latus kilogramā.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore