INFORMĀCIJA

Enerģētikas aģentūra pārtop par departamentu

Vakar, 14. maijā Rīgā, Ķīpsalas jaunajā izstāžu kompleksā, tika atklāta starptautiskā izstāde “Enerģētika”, ko otro gadu pēc kārtas organizē nu jau bijusī Latvijas Enerģētikas aģentūra kopā ar izstāžu rīkotājfirmu “R.A.S.A.”. Izstādes tematika — energoapgādes sistēmas un taupības iespējas — piedāvā ražotājiem un tirdzniecības firmām, kā arī nozares zinātniekiem iepazīties ar sevi un Latvijas tautsaimniecībai tik nepieciešamiem ražojumiem. Turpinot iesākto tradīciju, izstādes laikā tiks rīkoti tematiski semināri “Jaunas iekārtas un tehnoloģijas”, “Energoefektivitāte un energotaupība” un “Vietējo un alternatīvo energoresursu izmantošana”, kuros uzstāsies ārzemju un pašmāju energofirmu speciālisti.

Latvijas Enerģētikas aģentūras bijušais direktors profesors Pēteris Šipkovs ir pārliecināts, ka šī izstāde gūs tikpat milzīgu atsaucību, kā citi līdz šim organizētie energotaupības pasākumi. Vērā ņemamu pieredzi aģentūra uzkrājusi trijos savas pastāvēšanas gados, kas nu beigušies: valdība nolēmusi to pārveidot par Latvijas Attīstības aģentūras departamentu.

Par aģentūras fundamentālāko darbu bijušais direktors uzskata ANO standartiem atbilstošas energoresursu bilances izstrādāšanu Latvijai. Tāda nepieciešama, lai principiāli sakārtotu energonesēju un patērētāju pozīcijas, kā arī lai radītu starptautiski atzītus un saprotamus kritērijus nozares vērtēšanai, salīdzinājumiem un prognozēšanai. Loģiskas izmaiņas Latvijas energobilancē izraisīja energoresursu patēriņa samazināšanās rūpniecībā un lauksaimniecībā, taču šīs kustības nu var adekvāti fiksēt un sasaistīt ar citiem procesiem nozarē. Jaunais modelis palīdzēs izstrādāt arī citu Latvijas tautsaimniecības nozaru stratēģiskās programmas, kurās būs jāuzskaita, jāplāno un jāprognozē energoresursu izmantošana.

Kopā ar Norvēģijas Enerģijas tehnoloģijas institūtu izstrādāts valsts enerģētisko sistēmu matemātiskais modelis. Šo lineārās programmēšanas modeli pasaulē izmanto, analizējot jebkura projekta mijiedarbību ar citiem tautsaimniecības sektoriem (rūpniecību, lauksaimniecību, transportu, sociālo sfēru utt.) garākā vai īsākā laika posmā. Matemātiskais modelis optimālā variantā spēj prognozēt jebkuras valsts (reģiona, jaunbūves) ekonomisko attīstību atkarībā no ģenerējošām jaudām. Ja vien ir zināma kopējā ekonomiskās attīstības stratēģija, fiksēts tehnoloģiskās attīstības līmenis, precizēti dabas aizsardzības nosacījumi utt. Tādējādi, projektējot kādu jaunu energoģenerējošo avotu, var laikus jau noteikt šīs ieceres lietderīgumu vispār: iespējams, ka jaunbūve ir mazāk vajadzīga nekā taupības pasākumi enerģijas izlietošanai.

Modeļa pirmais praktiskais pielietojums būs bijušās aģentūras speciālistu kopdarbs ar Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju — līdz 2010. gadam par 20 procentiem samazināt ogļskābās gāzes izmešu daudzumu enerģētikas sektorā.

Pērn aģentūra ir izskatījusi vairāk nekā 22 plānu koncepcijas, tas ir, īsus pašreizējās situācijas un projekta nepieciešamības un gaidīto rezultātu aprakstus, iekļaušanai 1998. gada valsts investīciju programmā, ko paredzēts finansēt no budžeta vai izmantojot valsts garantētos kredītus. Taču, zinot, ka valsts parasti spēj segt tikai niecīgu daļu no pieteiktajiem projektiem, aģentūras Investīciju un ekonomiskās analīzes sektora speciālisti vāca informāciju par citiem finansēšanas avotiem Latvijā un ārvalstīs un stājās kontaktos ar tiem. Tā, piemēram, projekts “Katlu pārveidošana uz vietējo kurināmo” Viesītē, Jēkabpils lidostā un Raunas ciematā tika uzsākts ar NUTEK (Zviedrijas Nacionālā rūpniecības un tehniskās attīstības padome) aizdevumu. Dānijas valdības bezprocentu aizdevumu mūsdienīgas siltumapgādes sistēmas (ar signālsistēmu iespējamo bojājuma vietu noteikšanai) pieteikušās izmantot deviņas pašvaldības.

PHARE programmas ietvaros izstrādātā Latvijas energoekonomijas stratēģiskā programma paredz, ka līdz 2000.gadam Latvija varētu ietaupīt 300 000 t kurināmā (jeb 10 miljonu latu) gadā, bet, pakāpeniski piemērojoties Rietumeiropas standartu līmenim, no 2000. līdz 2010.gadam būtu iespējams ik gadus ietaupīt papildu 150 000 tonnas kurināmā (ap 5 miljoniem latu).

Tas panākams, pirmkārt, ar pilnīgu enerģijas patēriņa uzskaiti. To Enerģētikas aģentūra sāka realizēt, ar ERAB kredīta palīdzību organizējot komercnorēķinu siltumskaitītāju uzstādīšanu vairākās rajonu pašvaldībās, kā arī rīkojot piegādātājfirmu konkursu.

Līdz ar dzīvokļu privatizācijas uzsākšanu aktivizēsies ēku siltināšana, uz ko cer arī uzņēmēji un tirgotāji. Viņi jau sarūpējuši plašu modernu izolācijas materiālu klāstu un uzsākuši kvalitatīvu ēku siltināšanas materiālu ražošanu.

Ar Ministru kabineta lēmumu Latvijas Enerģētikas aģentūra (LEA) tiek pievienota Latvijas Attīstības aģentūrai. Šo lēmumu komentē divas ieinteresētās amatpersonas.

LR ekonomikas ministrs Guntars Krasts:

— Latvijas Enerģētikas aģentūras pastāvēšanas ideja bija — tai jākļūst par ministrijas Enerģētikas departamenta dažādu praktisko darbu veicēju jeb “labo roku”. Diemžēl abu šo institūciju vadītāju attiecības neveidojās korektas, faktiski tās pastāvēja “nulles” līmenī. Nerunājot jau nemaz par to, ka LEA šajos divos gados nebija spējīga noformēt nolikumu, aģentūra bija institūcija “nekas”. Un arī visos jautājumos, kur man pašam nācās sadurties ar enerģētikas aģentūru, kad lūdzām kaut ko izdarīt vai pieaicinājām kādās komisijās, nekādu atsaucību nesaņēmu, labākā gadījumā — klusēšanu. LEA darbojās pati kaut kādu savu, man bieži vien grūti izprotamu, mērķu vārdā.

Tā, piemēram, Enerģētikas aģentūrai tika uzdots gatavot Nacionālo enerģētikas programmu un pēc kāda laika konstatēts, ka tas darbs nav izdarīts. Nācās šo uzdevumu atdot Rīgas Tehniskajai universitātei, kas varbūt mazliet sasteigtā veidā sagatavoja šo variantu, lai mēs iekļautos kaut kādos laika rāmjos, tāpēc darbs pie tā turpinās.

Kurš tagad īstenos praktiskos projektus, kas bija LEA rokās? Jāteic, ka nemaz tik daudz to projektu arī nebija, un dažos, piemēram, par skaitītāju uzstādīšanu, ir pieļautas finansiālas nelikumības. Tās nu izskata prokuratūrā.

Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts:

— Atklāti sakot, man ir diezgan maz ko teikt šinī jautājumā, jo Ministru kabinets nu reiz ir nolēmis šādu reorganizāciju veikt un mums atliek šo lēmumu izpildīt. Ko iegūsim vai ko zaudēsim no tā? Man nav īsti bijis laika apdomāt, jo pēdējos mēnešos bijām ļoti aizņemti ar saviem pasākumiem.

Protams, Latvijas Attīstības aģentūrai līdz ar to nāk klāt papildu darbs, jomas, arī cilvēki. Bet par finansējumu īstas skaidrības nav, jo ne Attīstības aģentūra, ne Enerģētikas aģentūra nav tikušas finansētas no valsts pamatbudžeta. Teiksim, viņi pelnīja ar pasūtījumiem, izstrādājot siltumapgādes un rekonstrukcijas projektus, izvērtējot tos u.tml. Tas arī turpināsies, un tas ir viens no ceļiem, kā līdzekļi tiks pelnīti. Bet, ja tās ir valstiski vajadzīgas funkcijas — un es uzskatu, ka enerģētikai ir jābūt vienai no prioritātēm, — tad ir jābūt arī valsts pasūtījumam un finansējumam šādai lietai. Tā, piemēram, ir iespējas enerģētikas lietu sakārtošanai izmantot kredītresursus no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kas samērā lielus kredīta resursus piešķir siltumprojekta realizācijai, minimālā summa ir 5 milj. ASV dolāru. Bet tas nozīmē, ka neviena pašvaldība “pa tiešo” šos samērā reālos kredīta resursus paņemt nevar, vienai tie ir par apjomīgiem. Ir jābūt kādam pa vidu, kurš saliek šos projektus kopā, vada tos kopumā, lai būtu pieejams šis lielais finansējums, kas pēc tam tiek sadalīts uz atsevišķiem projektiem. Jautājums: vai tai ir jābūt Enerģētikas aģentūrai? Varbūt jā, varbūt - nē, varbūt kāds cits to var darīt, nezinu.

— Bet pasaulē tomēr pastāv enerģētikas aģentūras, kuras pat apvienojušās savā organizācijā...

— Jā, un tā būtu atbilde uz to, ko mēs ar to zaudēsim. Droši vien tādējādi zaudējam to, ka līdz šim Eiropā un, ne tikai Eiropā, ir bijis zināms, ka Latvijā darbojas Enerģētikas aģentūra, tātad tie būs kaut kādi pārtraukti kontakti, tas ir neizbēgami. Mīnuss būs arī papildu darba slodze, kas nāks mūsu cilvēkiem, kopējam administratīvajam aparātam. Plusi - līdz ar darba apjoma palielināšanos pieaugs Attīstības aģentūras kopējais īpatsvars. Vai tas ir liels pluss, to es nezinu.

Ligita Liepa,

“LV” korespondente

Mājai, dārzam, ģimenei, sev katram un — dvēselei

Izstādē gadatirgū “Daba un mēs '97”, kas notika Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala ar savu pienesumu piedalījās 69 firmas.

Šo vērienīgo pasākumu rīkoja sabiedrība “R.A.S.A. Ekspo”, un tāds Latvijā notika pirmo reizi.

Izstādi atklājot, firmas direktors Gunārs Pīlādzis teica:

— Ar šo izstādi tiek ievadīts jauns izstāžu cikls, kas būtībā veltīts cilvēku vaļaspriekam, viņu dzīves daļai ārpus lietišķajiem darba pienākumiem. Rudenī šī tēma tiks turpināta izklaides industrijai, dažādiem hobijiem veltītā izstādē. Bet šīs trīs dienas būs saistītas tieši ar dabu — gan augiem, gan dzīvniekiem un visu, kas nepieciešams to kopšanai un uzturēšanai. Viens no mūsu izstādes galvenajiem apmeklētājiem ir bērns — esam ļoti daudz domājuši, lai darītu viņam prieku un rosinātu viņa labestību.

Kādēļ izstāde reizē ir arī gadatirgus? Tādēļ, ka tie latviešiem ļoti patīk. No visiem izstādes dalībniekiem četrdesmit firmas savu produkciju vēlējās pārdot.

Latvijas Universitātes zinātniskais prorektors Rihards Kondratovičs uzsvēra, ka nosaukums “Daba un mēs” ir ļoti zīmīgs: izstādē radīta optimāla vide, kurā dārzkopji var parādīt savus sasniegumus. Izstādē piedalījās gan Latvijas Universitātes Augu audu kultūru laboratorija, kas nodarbojas ar jaunu brīvdabas rododendru šķirņu pavairošanu un veic pētījumus optimālu augu mikropavairošanas tehnoloģiju izstrādē, gan Universitātes Botāniskais dārzs, kurā izveidota liela rododendru un ziemciešu kolekcija, kā arī bagātīgs liliju, dāliju, persiku un aprikožu šķirņu klāsts. Tā kā īstais rododendru ziedēšanas laiks vēl nav pienācis, izstādes apmeklētāji varēja priecēt acis un sirdi, aplūkojot ziedu krāsainos paraugus teleekrānā, un turpat arī iegādāties vistīkamākās šķirnes stādus.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Valdemārs Gavars uzsvēra, ka izstāde “Daba un mēs” ir ļoti vajadzīga, jo atrauj cilvēkus no ikdienas sausajām un lietišķajām interesēm, liekot domāt “ne tikai par santehniku, bet arī par ziediem”. Viņš apsveica izstādes rīkotājus ar pasākuma brīnišķīgo ideju un arī firmu “BT—1”, kas, radot šo izstāžu centru, pierādījusi, kā brīvi cilvēki var pieņemt lēmumus un tos īstenot. Izstādes vēriens kopumā apliecināja arī privāto firmu aktivitāti un iniciatīvu lielā publiskā pasākumā parādīt sevi no vislabākās puses un rast jaunus klientus.

Būtībā šī vērienīgā pasākuma ietvaros notika divas izstādes: “Dārzs” un “Interzoo”. “Dārzā” bija ietvertas šādas galvenās tēmas: dārzkopība, biškopība, kokaudzēšana; dārza arhitektūras projekti, dizains, labiekārtošana un apzaļumošana; dekoratīvi dārza elementi, strūklakas utt.; preces profesionāliem dārzkopjiem un ziedu kārtotājiem, stādāmie materiāli, sēklas; siltumnīcas, dārzkopības inventārs un tehnika; augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēslojumi. Savukārt “Interzoo” varēja gan aplūkot dažādus mājdzīvniekus, gan iegādāties dzīvnieku barību un kopšanas līdzekļus, dzīvnieku dresūras piederumus, iegriezties gan veterinārajās klīnikās, gan dzīvnieku frizētavās.

Pirmo reizi vienā paviljonā kopā pulcējās daudzu un dažādu nozaru profesionāļi, kuriem bija iespēja iegūt savstarpēju pieredzi un idejas, nodibināt jaunus biznesa kontaktus un iegūt informāciju, kā arī reklamēt savu produkciju un paplašināt klientu loku. Piemēram, Ķekavas SIA “Kalnakrogs” pārstāvis pastāstīja, ka viņa firma specializējusies lauksaimniecības un dārzkopības tehnikas tirdzniecībā. Izstādē arī bija redzams košs “Tomahawk” firmas salmu smalcinātājs. Šo un citu firmas piegādāto tehniku Latvijā labi pazīstot un pēc tās esot pieprasījums. Taču šajā reizē ”Kalnakroga” nolūks bija interesentus vairāk iepazīstināt tieši ar dārzkopības tehniku. Piemēram, ļoti ērtu agregātu zemeņu audzētājiem — zemeņu lakstu pļāvēju. Izdevumi, ko prasīja piedalīšanās izstādē, uzreiz droši vien neatmaksāšoties, taču tas esot ieguldījums panākumiem nākotnē.

Pāršķirstot izstādes katalogu, tajā bija atrodami daudzu pazīstamu firmu nosaukumi — “Mārupe”, “Agroprojekts”, Bulduru Dārzkopības tehnikums, Valsts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija, “Dienesta suņu audzētava”, “Carnikavas dārznieks”, biškopības firma “Miandum” un daudzas citas. Izstādē piedalījās tikai divas ārvalstu firmas — no Pēterburgas un Lietuvas. Daļēji tas saistīts ar sarežģītajām formalitātēm, kas vajadzīgas, lai dzīvnieki varētu šķērsot valstu robežas. Gunārs Pīlādzis solīja, ka nākampavasar ciemiņu būšot daudz vairāk.

Izstādes viesus priecēja arī plaša izglītojoša un izklaides programma. Tās ietvaros darbojās seminārs “Sīpolpuķu selekcija un audzēšana Latvijā”, kuru rīkoja Baltijas liliju audzētāju asociācija “Lilium Balticum”, Bulduru dārzkopības ziedu kompozīciju meistaru darbnīcā varēja apgūt šīs mākslas iemaņas, bija arī ornitoloģijas speciālistu lekcijas un konsultācijas. Un, protams, visas trīs dienas izstādes apmeklētāji bija aculiecinieki dažādiem suņu konkursiem, ik dienu varēja izvēlēt skaistāko dienas kaķi, vizināties ar zirgiem un ponijiem un — , jā, visu uzskaitīt atkal nav iespējams.

Varu vienīgi vēlreiz uzsvērt — Ķīpsalā trīs dienas bija svētki ģimenei, mājai, dārzam un — dvēselei. Izstādi apmeklēja apmēram 9 tūkstoši cilvēku, un tās rīkotāji ir gandarīti par panākumiem.

Mudīte Luksa,

“LV” privatizācijas lietu

redaktore

“R.A.S.A. Ekspo” direktors Gunārs Pīladzis, Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Valdemārs Gavars un Latvijas Universitātes zinātniskais prorektors Rihards Kondratovičs Foto: Atis Ieviņš