Latviešu zemnieks dzīvē, darbā, dziesmā

Vakar Vēstures muzejā atklāja jaunu ekspozīciju

Turpinājums no 1.lpp.

Jācer, ka uz izstādi nāks skolēni, kam līdumnieka arkls “šķēpis”, egļu zaru ecēšas, spīļarkli un citi zemkopju darbarīki palīdzēs labāk izprast gan tos laikus, kad latviešu dzimtcilvēki strādāja muižas laukos, gan tos gadus pēc dzimtbūšanas atcelšanas, kad sākās zemes izpirkšana un savu saimniecību iekopšana.

Zemkopja, zvejnieka un amatnieka darabarīki, ģimenes svētki un gadskārtu ieražas, mūzikas instrumenti un rotaslietas, izstādītie priekšmeti un daudzie fotoattēli rāda zemnieku sētas, kur darbs iet roku rokā ar dziesmu, daili un prieku.

Piestas, lize, saldskābmaizes mulda un rupjmaizes abra, miltu sieti un abrkaši — katra lietiņa glīti darināta, katrai savs vārds. Bezmērs, olekts, garnica — dažādi bijuši mēri un svari. Latgales piena un medus podi, Vidzemes un Kurzemes podnieku darinājumi, bagātīgi novadu tautastērpi, rotaslietas.

Stallī dzima kumeliņis

No dzeltena auzu salma,

Pirtī dzima arājiņis

No slotiņas lapiņām.

Arī reti dzirdētas tautasdziesmas te var izlasīt, jo izstāde veidota un kārtota ar lielu mīlestību un izjūtu. To nevar nemanīt.

Latvijas kultūras ministrs Rihards Pīks meta tiltus no vēstures uz mūsdienām:

— Te bildēs skatām, ka latviešu zemnieki rīkojuši talkas, gājuši cits citam palīgā, dalījušies visā, kas lauku sētā bija. Šī dalīšanās tradīcija laimīgā kārtā ir dzīva! Šoreiz zviedru kolēģi dalījušies ar savām materiālajām iespējām, mēs esam devuši pienesumu ar darbu, ar zināšanam.

Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons, patiesi priecādamies par bagātīgo ekspozīciju, izteica cerību, ka šī sadarbība turpināsies un nākotnē kopīgi tiks veiktas lielas lietas.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons, kultūras ministrs Rihards Pīks, Valsts prezidenta padomnieks Raimonds Pauls, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Vēstures muzeja direktore Ināra Baumane. Foto: Māris Kaparkalēajs, “LV”