DIPLOMĀTIJA

Par Izraēlas un Latvijas sadarbību

Satiksmes ministrs — pēc līguma parakstīšanas telekomunikāciju jomā

Vakar, 14. maijā, Izraēlas satiksmes ministre Limora Livnate un Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans parakstīja starpvaldību nolīgumu par sadarbību telekomunikāciju un pasta sakaru jomā. Nolīguma mērķis ir veicināt normatīvās bāzes veidošanu abu valstu sadarbībai telekomunikāciju un pasta sakaru jomā, kā arī stimulēt šīs jomas biznesa struktūru kontaktus.Svarīgākās paredzamās sadarbības jomas ietvertas nolīguma 3. un 4. pantā: pasta pakalpojumu datorizācija, sadarbība optiskās nolasīšanas šķirošanas sistēmu, drošības sistēmu un pasta šķirošanas centru izveidē, pasta uzziņu pakalpojumu sniegšanā, filatēlijas jomā, lauku apvidu radiosakaru attīstīšanā, kā arī sadarbība kabeļu televīzijas jomā un tiešo satelīta pārraižu organizēšanā. Parakstītais dokuments paredz Izraēlas un Latvijas atbalstu abu valstu uzņēmējiem kopuzņēmumu veidošanā, licencētas ražošanas iespējas un savstarpējas investīcijas.

Nolīgums parakstīts Izraēlas Satiksmes ministrijas un telekomunikāciju jomas uzņēmēju delegācijas Baltijas valstu apmeklējuma ietvaros. Kā sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Izraēlas satiksmes ministre Limora Livnate, viņa ir pirmā savas valsts ministre, kas apmeklē Latviju, un ir gandarīta, ka sadarbība abu valstu starpā aizsākas tieši ar komunikācijām. Limora Livnate izteica arī cerību, ka šis būs tikai abu valstu auglīgas sadarbības pirmais solis, kam sekos daudzi citi, un ka, līdzīgi sapratnei valdību līmenī, veiksmīgi būs arī uzņēmēju kontakti. Pamatu aizvien ciešākai ekonomiskajai sadarbībai abu valstu starpā, pēc Izraēlas satiksmes ministres domām, rada gan Latvijā, gan Izraēlā notiekošie privatizācijas procesi un Latvijas valdības veiktie ekonomikas liberalizācijas pasākumi.

Savukārt Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans, motivējot līguma noslēgšanu, uzsvēra Izraēlas līderpozīciju komunikāciju nozarē visas pasaules tirgū. Izraēlas tautsaimniecības telekomunikāciju sektora augstos sasniegumus rāda arī Izraēlas Satiksmes ministrijas apkopotā informācija. “Internet” tīkla informāciju Izraēlā izmanto 150 000 lietotāju, un šis skaits pieaug mēnesī vidēji par 5 — 7 procentiem.

Īpaši attīstīts šai valstī ir kabeļtelevīzijas tīkls. Tieši kabeļtelevīzijas attīstībā Izraēlas pieredze būs Latvijai īpaši nepieciešama jau tuvākajā laikā — pēc starpvaldību nolīguma parakstīšanas, uzsvēra Vilis Krištopans.

Dina Gailīte,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

"Par veiksmīgu sadarbību" - abu valstu satiksmes ministri

Par Eiropas un arī Latvijas drošību

Ārlietu ministrs — pēc Parīzes un Briseles vizītēm

“Mums bija un ir svarīgi visu laiku skaidri un precīzi definēt savu pozīciju,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs vakar ministrijā notikušajā īssaietā. Valdis Birkavs tajā informēja par Rietumeiropas Savienības valstu ārlietu ministru sesiju un kopējo ārlietu un aizsardzības ministru sesiju Parīzē, kā arī par savu darba vizīti Briselē, kur ministrs ticies ar Flandrijas ministru prezidentu van den Brandi, Belģijas ārlietu ministru Ēriku de Riki un vairākiem citiem politiķiem.

“Kā zināms, Rietumeiropas Savienība ir forums, kurā tiek diskutēti drošības jautājumi, un šajā reizē galvenais diskusijas temats bija “Eiropas drošības intereses XXI gadsimta priekšvakarā”,” teica V.Birkavs, uzsverot Rietumeiropas Savienības nozīmīgumu starptautiskās drošības jomā, kā arī šajā sesijā iekšējai lietošanai pieņemto dokumentu svarīgumu. Visnozīmīgākais no šiem dokumentiem līdz ar kopējo Parīzes deklarāciju, pēc V.Birkava domām, ir Rietumeiropas Savienības mācību jeb manevru plāns turpmākajiem pieciem gadiem.

Latvijas ārlietu ministrs šajā sesijā runājis par Rietumeiropas Savienības “vācu iniciatīvu”: Vācija, kas nākamajā pusgadā pārņems prezidentūru Rietumeiropas Savienībā, ierosinājusi pārskatīt asociēto partneru statusu, lai asociētās valstis varētu aktīvāk piedalīties Rietumeiropas Savienības militārajā sadarbībā. Līdz ar to arī paaugstinot Rietumeiropas Savienības efektivitāti. Valdis Birkavs runājis arī par NATO paplašināšanas perspektīvu un Latvijas pozīciju šajā jautājumā.

“Ir ļoti svarīgi, ka Rietumeiropas Savienības sēdes laikā kārtējoreiz tikās NATO ģenerālsekretārs Solana un Krievijas ārlietu ministrs Primakovs. “Mums ir ļoti skaidri un precīzi jādefinē sava pozīcija,” šajā sakarā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs V.Birkavs.

Tiekoties ar Luksemburgas ārlietu ministru, Valdim Birkavam bijis svarīgi uzzināt viņa viedokli par Eiropas Savienības paplašināšanu, jo tieši Luksemburgas prezidentūras laikā tiks pieņemts lēmums par ES paplašināšanu. “Mēs izklāstījām savu situāciju, savus sasniegumus un savu izpratni par lietu attīstību, apmainījāmies viedokļiem, ko Luksemburga uzskata par savas prezidentūras prioritātēm,” teica V. Birkavs.

Ļoti plašs jautājumu spektrs Briselē pārrunāts ar Beļģijas ārlietu ministru. Pēc V.Birkava domām, šī bijusi visplašākā abu ārlietu ministru saruna. Īpaši sarunā skarta Eiropas Savienības un NATO paplašināšana, turklāt de Rike atšķirībā no citiem ārlietu ministriem pievērsis uzmanību NATO paplašināšanas finansiālajiem aspektiem, kā arī valstu gatavībai, uzsverot, ka visām ES asociētajām valstīm vēl ir daudz darāmā, lai pēc eventuālās uzņemšanas šajā starptautiskajā organizācijā tās neradītu ES valstīm jaunas problēmas.

Ar Flandrijas ministru prezidentu van den Brandi pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas. Flandrijas puse jau ierosinājusi 14 dažādus sadarbības virzienus. Maija beigās vai jūnija sākumā notiks starpvaldību komisijas sēde, pēc tās būs kopīgas biznesa dienas un sāks attīstīties konkrēti sadarbības projekti dažādos virzienos.

Žurnālisti jautāja ārlietu ministram arī par presē parādījušos informāciju, ka Krievijas jaunā lokatora būves aizkavēšanās Baltkrievijā varētu apgrūtināt Latvijā joprojām strādājošā Krievijas lokatora darbības izbeigšanu.

“Es gribu kategoriski noraidīt jebkādas spekulācijas par šo tematu, mums ir starpvalstu līgums. Tas ratificēts abu valstu parlamentos, un nav nekāda iemesla bažām vai baumām par kaut kādu termiņu izmaiņu. Tā ir mūsu ļoti kategoriska pozīcija,” teica Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Turpinājumā Ārlietu ministrijas preses sekretārs Andrejs Pildegovičs informēja par nākamās nedēļas svarīgāko notikumu Latvijas starptautiskajos sakaros — Itālijas prezidenta Oskara Luidži Skalfaro valsts vizīti Latvijā. Vizītes programma vēl tiekot saskaņota, taču ir jau zināms, ka Itālijas prezidents Rīgā tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Andri Šķēli, Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, Rīgas Domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, Romas katoļu Baznīcas arhibīskapu Jāni Pujatu, kā arī ar Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem. Latvijas puse gaidāmo Itālijas prezidenta vizīti vertē ļoti augstu, paredzot, ka tā dos nozīmīgus impulsus starpvalstu attiecībām. Vizītes laikā paredzēts parakstīt trīs ļoti nozīmīgus dokumentus: līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību, nodokļu konvenciju un līgumu par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.

Zīmīgi un svarīgi, ka vakar, dažas dienas pirms Itālijas prezidenta vizītes, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Itālijā Mārtiņš Perts Romā iesniedza savu akreditācijas rakstu un ir stājies pie atbildīgās vēstnieka misijas pildīšanas.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors