MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par jauno iekšlietu ministru

Pēc premjerministra Marta Sīmana ierosinājuma valsts prezidents Lennarts Meri pieņēmis iekšlietu ministra Rīvo Sinijerves demisiju. Tas bijis pārsteigums arī daudziem citiem ministriem, jo šis fakts noskaidrojies tikai valdības sēdes laikā. Sinijerves atkāpšanos motivē ar viņa pāriešanu diplomātiskajā darbā.

Jaunā ministra posteni pieņēmis un jau parlamentā ministra zvērestu devis bijušais Tallinas pilsētas galva no Koalīcijas partijas Roberts Lepiksons. Pēc zvēresta jaunais ministrs izteicies, ka pašlaik savu darbības lauku viņš nevēloties komentēt, to varēšot darīt pēc pāris nedēļām, apsolot, ka ministrijā notikšot dažu struktūru un kadru pārkārtošana.

Marts Sīmans pamato Koalīcijas partijas priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu iekšlietu ministra postenī ar to, ka viņš ir ideju ģenerators un arī to realizētājs.

Roberts Lepiksons ir beidzis Tallinas Politehnisko institūtu kā elektroinženieris. Par Tallinas pilsētas mēru Lepiksons kļuva pagājušā gada novembrī. Viņš ir precējies, ģimenē aug dēls. Tiek uzskatīts par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Igaunijā.

Par ražojumu realizācijas kāpumu

Šā gada pirmajā ceturksnī par 9,3 procentiem pieaugusi Igaunijas uzņēmumu produkcijas realizācija salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn.

Uzņēmumi pārdevuši savu produkciju par 14,7 procentiem vairāk. Pēc statistikas datiem valstī caurmērā palielinājusies kokmateriālu pārdošana par 59,4 procentiem, celtniecības materiālu — par 40,1 procentu, gumijas un plastmasas izstrādājumu — par 23 procentiem, mēbeļu — par 15,9 procentiem. Vismazāk Igaunijā pieaugusi pārtikas preču, tekstilizstrādājumu un ķīmijas ražojumu pārdošana.

Par dziļāku un platāku piena upi

Pēc provizoriskiem statistikas datiem šī gada pirmajā ceturksnī par 7 procentiem palielinājusies piena ieguve, lopu un putnu pārdošana kautā veidā samazinājusies par 7 procentiem, olu ieguve — par 4 procentiem salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni. No govs vidēji ir izslaukti 875 kg piena, t.i., par 100 kg vairāk nekā pērn.

Šī gada 31. martā valstī bija 372 000 liellopu, to skaitā 173 600 slaucamu govju, 304 600 cūku, 66 700 aitu un kazu.

Par nepelnītiem pārmetumiem Igaunijas Bankai

Zemes līgas frakcija pārmet Igaunijas Bankai nekontrolējamu rīcību. Šos pārmetumus atspēko Igaunijas Bankas padomes priekšsēdētājs Uno Mereste. Zemes līgas frakcijas priekšsēdētājs Arvo Sirendi teicis, ka kontroles trūkums Igaunijas Bankā ir bīstams, jo tur atrodas valsts nauda. “Šī ir valsts banka, un tā ir kontrolējama”. Pasaulē daudzas katastrofas radušās nekontrolējamas rīcības dēļ. Valsts kontroles akts ir pamats tam, lai prasītu bankas padomes atkāpšanos.

Uno Mereste uz šiem pārmetumiem atbild, ka tie ir treššķirīgi, ka daļa no tiem ir novērsti pirms valsts kontroles ierašanās. Nav jau pārkāpts neviens Igaunijas likums, nav atklāta arī nekāda ļaunprātība vai valsts mantas izšķērdēšanas gadījumi. Diskutējams ir jautājums par valsts bankas darbinieku algām. Skaidrs, ka tās nedrīkst būt mazākas par komercbanku darbinieku algām, jo tad centrālās bankas darbinieki dosies uz labākiem medījumu laukiem.

Zemes līgas frakcija Igaunijas Bankai pārmet arī darījumus ar valsts zelta rezervēm, uzskatot, ka, pārdodot šo zeltu, valsts ir zaudējusi 12 miljonus kronu un neviens par to nav sodīts.

Merestes kunga atbilde: tas ir bijis labs pasākums, ka zelts tika pārdots. Šīs 11,08 tonnas zelta bija vienīgais, ko Igaunijas Banka varēja izlietot naudas reformas veikšanai. Igaunijas valstij bija nepieciešamas Vācijas markas, jo citādi nevarēja ieviest nodrošinātas Igaunijas kronas. Kā jau teikts, Igaunijas Valsts bankas rīcībā nodeva 11 tonnas zelta. Par šo zeltu veikto valūtas operāciju rezultātā pašlaik Igaunijas Bankas īpašums ir palielinājies seškārt un, “ja mēs šodien gribētu zeltu atpirkt, lai kādam būtu miers, tad mēs varētu nopirkt 60 tonnas zelta. Nekas tāds nebūtu iespējams, ja zelts neskarts gulētu bankas pagrabā”.

Par jauno Igaunijas Olimpiskās komitejas prezidentu

Igaunijas Olimpiskās komitejas pilnsapulce par komitejas prezidentu ievēlēja “Paulig” kafijas Austrumeiropas nodaļas vadītāju Tītu Nūdi. Uz šo posteni kandidēja arī Igaunijas parlamenta spīkers Tomass Savi, kas balsošanā tomēr atpalika no sāncenša.

Jaunais olimpiskās komitejas prezidents vēlas būt aktīvs olimpiskās idejas atbalstītājs un iemiesotājs, lai Igaunija varētu startēt olimpiskajās spēlēs pēc iespējas labāk. Tīts Nūdi centīsies iekļaut olimpiskajā kustībā arī uzņēmējus un iecerējis bijušajiem olimpiešiem piešķirt mūža pensiju.

Lietuvas Republikā

Par valdošās partijas — konservatoru prezidenta kandidātu

Šī gada nogalē Lietuvā notiks valsts prezidenta vēlēšanas. Kaislības ap tām un iespējamiem prezidenta amata kandidātiem Lietuvā un arī aiz tās robežām virmo jau tagad.

Sestdien, 10. maijā, Viļņā notika Lietuvas konservatoru konference, kurā pieņemts lēmums par prezidentu ievēlēt pašu labāko kandidātu — izcilu cilvēku, kuram ir visvairāk nopelnu Lietuvas labā — profesoru Vītautu Landsberģi. Konferences dalībnieki šo lēmumu, kā arī paziņojumu, ka par V. Landsberģa kandidatūras izvirzīšanu vienbalsīgi nobalsojuši 374 klātesošie, sveica ar vētrainiem aplausiem, kājās stāvot. Lietuvas Seima priekšsēdētāja pirmais vietnieks Andrjus Kubiļus uzskata: pats par sevi saprotams, kam jāuzvar un kas uzvarēs šajās vēlēšanās. Pats V. Landsberģis, pateikdamies par viņam dāvāto uzticību, teica: “Tagad mēs iesim uzvarēt prezidenta vēlēšanās, jo gribam, lai Lietuvas ceļš uz nākotni būtu taisnāks.” Par savu galveno konkurentu prezidenta vēlēšanās V. Landsberģis uzskata pašreizējo prezidentu Aļģirdu Brazausku.

V. Landsberģis konferencē uzstājās ar referātu “Lietuva ceļā uz XXI gadsimtu”, kurā skubināja cīnīties ar noziedzību, ar kandžas tecinātājiem un izplatītājiem, kā arī parūpēties par vienkāršo lauku iedzīvotāju vajadzībām un atteikties no zelta tualetēm, kamēr Lietuvā nav nevienas Eiropas standartiem atbilstošas publiskās tualetes. V. Landsberģis izteica izbrīnu par to, ka viena ierēdņa iestādei vajadzīgs milzīgs, lepns nams, un pauda savu viedokli, ka šo (bijušo Mākslinieku) namu vajadzētu atdot atpakaļ māksliniekiem. Žurnālistiem V. Landsberģis apgalvoja; ja kļūtu par prezidentu, viņš negribētu atrasties minētajā namā.

Atbalstu V. Landsberģim prezidenta vēlēšanās solīja arī citu labēji orientēto partiju vadītāji — Kristīgo demokrātu partijas priekšsēdētājs, ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs, Liberāļu partijas vicepriekšsēdētājs, Seima loceklis Alvīds Medaļinsks.

Pēc konferences V. Landsberģis un Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. No prognozēšanas, kas pārņems Konservatoru partijas vadību, ja V. Landsberģis kļūs par prezidentu, abi kungi atteicās, apgalvojot, ka viņu partija ir stipra un kandidātu partijas vadītāja postenim netrūks. Bet uz jautājumu, vai nerodas kārdinājums pašam mēģināt kļūt par valsts vadītāju, Ģ. Vagnoris atbildēja: “Ja visi labi veiktu savus pienākumus, darba pietiktu visiem — gan Seima priekšsēdētājam, gan prezidentam, gan premjerministram.”

Par trimdas tautieša viedokli

Pagājušajā nedēļā Lietuvas Seims noraidīja Centra savienības piedāvāto Konstitūcijas labojuma projektu, saskaņā ar kuru prezidenta amata kandidātam nebūtu nepieciešams trīs pēdējos gadus pastāvīgi dzīvot Lietuvā. No visām personām, kuras līdz šim jau izteikušas vēlēšanos kandidēt uz valsts prezidenta amatu, šāds labojums būtu vajadzīgs trimdas lietuvietim, ASV dabas aizsardzības ierēdnim Valdam Adamkum, kurš šobrīd jau atgriezies ASV. Tiekoties ar Čikāgas lietuviešu biedrības locekļiem, V. Adamkus paziņojis, ka Lietuvā ir izveidojušās vairākas juristu grupas, kuras kopā ar vienu no Centra savienības līderiem Eģidiju Bičkausku mēģina pierādīt V. Adamka (kurš dzimis Lietuvā, 1991. gadā saņēmis Lietuvas pasi, pierakstīts savā dzīvoklī Šauļos, ir kādas akciju sabiedrības oficiālais konsultants un maksā visus sociālos nodokļus) tiesības kandidēt prezidenta vēlēšanās. Pats V. Adamkus uzskata, ka tas ir juridisks jautājums, un tajā nejaucas.

V. Adamkus izteicis arī savas prognozes par iespējamiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc viņa domām, tie var būt divējādi. Ja cilvēki aktīvi nepiedalīsies vēlēšanās, par prezidentu kļūs V. Landsberģis (arī pašvaldību vēlēšanās, iegūstot tikai 15 procentus visu Lietuvas iedzīvotāju balsu, uzvarēja konservatori). Ja cilvēki būs aktīvi, būs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, pēc kuras par prezidentu vēlreiz kļūs A. Brazausks. Tādā gadījumā valsts tiks paralizēta, jo Seims (tāpat kā līdz šim) darīs visu, lai prezidentūra nevarētu normāli funkcionēt. To rāda pašreizējā situācija Lietuvā. V. Adamkus uzsvēra, ka, izsakot šādas prognozes, nerunā par savu iespējamo kandidēšanu vēlēšanās. Ja tomēr notiktu brīnums un viņš kļūtu par Lietuvas prezidentu, savu komandu V. Adamkus veidotu no jauniem cilvēkiem, kuriem ir “mazāk pagātnes un varbūt arī pieredzes”, bet kuri būtu ideālisti un gatavi sevi ziedot.

V. Adamkus runāja arī par, viņaprāt, sāpīgākajiem jautājumiem Lietuvas dzīvē: par nožēlojamo situāciju laukos (pastāvīgi piedzērušies vīrieši un nabadzīgas, raudošas sievietes); par cilvēku bailēm izteikt savas domas; par vecu, nepareizu metožu izmantošanu, mēģinot atjaunot juridisko sistēmu (labi atalgotos valsts amatos tiek iecelti savējie — brāļi, sievas, mīļākās) — tādējādi radot situāciju, kad vienā ģimenē ir pat trīs ministri; par cīņu ar mafiju (šim nolūkam V. Adamkus iesaka piemērot nāvessodu).

Par prezidenta rezidences iesvētīšanu

Sestdien, 10. maijā, valsts komisija pieņēma Lietuvas prezidenta pastāvīgo rezidenci Viļņā, S. Daukanta laukumā. Oficiālā tās atklāšana un iesvētīšana paredzēta piektdien, 16. maijā.

Ēka, kas atrodas vecpilsētā, līdzās Viļņas universitātei, ir būvēta XIX gadsimtā Krievijas ģenerālgubernatora Lietuvā vajadzībām. Apmēram pirms 20 gadiem tajā iekārtots Mākslinieku nams. Pēdējos divus gadus ēku rūpīgi restaurēja Panevēžas celtniecības trests, bet Lietuvas prezidentūra kopš 1993. gada atradās Seima ēkā. Tās daļēja pārcelšanās uz jaunajiem apartamentiem plānota šonedēļ, kamēr pats prezidents Aļģirds Brazausks atradīsies oficiālā vizītē Japānā (no 12. līdz 16. maijam). Pilnībā prezidentūra savā jaunajā mājvietā varēs iekārtoties tikai gada beigās, kad no daļas reprezentācijas ēkas kompleksa izvāksies arī ansamblis “Lietuva” un orķestris “Trimitas”.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu valodas

institūta atbalstu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane