Sadarbības programma piedāvā realizēt projektu, kas sevī ietver informācijas apkopošanu, izpēti, analīzi, plānošanu un praktisku darbību. Darbības plāns paredzēts četru gadu ilgam laika posmam, kas sastāv no četrām fāzēm. Pirmā fāze ilgst 8 mēnešus (1997.gada janvāris — augusts). Tajā tiek piedāvāti alternatīvās plānošanas modeļi, notiek to analīze. Tiek izvērtēti priekšlikumi, sastādīts darbības attīstības ziņojums. Otrā fāze ilgst 4 mēnešus (1997.gada septembris — decembris). Šajā laikā galvenais ir Rīgas kandidatūras izvērtēšana un iespējamā iekļaušana UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Šis jautājums šā gada beigās tiks izlemts UNESCO Pasaules Mantojuma Komitejas sēdē Neapolē. Līdz Komitejas sēdei jāsagatavo darbības attīstības ziņojums, savukārt atjaunošanas projekta ietvaros jāveic detalizēta plānošanas pārbaude, jāizdara institucionāla un aadministratīva izvēle. Trešā fāze ilgst 6 mēnešus (1998.gada janvāris — jūnijs), un tajā paredzēts izstrādāt detalizētus pilsētbūvniecības plānus, veikt tehnisko izpēti un ekonomisko analīzi, izstrādāt finansējuma mehānismu un uzsākt projekta īstenošanu. Ceturtā fāze ir realizācijas laiks 30 mēnešu garumā, kas noslēdzas ar svinībām 2001.gadā. Projekta izstrādāšanu un ekspertu vizītes apmaksā Dānijas un Francijas valdības, kas sniedz arī tehnisku palīdzību. Projekts aptver partnerattiecības starp Latvijas valdību un Rīgas pilsētas vadību, kā arī Dānijas un Francijas valdībām, ko pārrauga un koordinē UNESCO Pasaules Mantojuma centrs. No Latvijas puses projektā iesaistījušās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Kultūras ministrija, kas sadarbojas ar Rīgas pilsētas domi un Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Sekmīgai projekta attīstībai būtu nepieciešama Finansu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas u.c.institūciju līdzdarbība, bet līdz šim interese nav izrādīta. Paredzams, ka bez Dānijas, Francijas un UNESCO projektā iesaistīsies arī Norvēģija, kas ir izrādījusi interesi par Rīgas koka arhitektūru. Ziemeļvalstīm ir liela pieredze koka mantojuma saglabāšanā, tāpēc Ziemeļvalstu Pasaules Mantojuma birojs, kas atrodas Oslo, ir ļoti nopietns un vērtīgs sadarbības partneris. Kopā ar Skandināvijas valstīm, Krieviju, Lietuvu un Igauniju Latvija jau iesaistījusies plašā projektā `' Ziemeļvalstu koka pilsētas''. Rīgas tradicionālās koka apbūves restaurācija atbilst abu šo projektu mērķiem, kā arī ikviena Rīgas iedzīvotāja interesēm.

Procesa virzība

Sadarbības projekts izstrādāts un tiek īstenots atbilstoši plānam, protams, ar aktuālu notikumu raisītām korekcijām. Katru mēnesi Rīgā darba vizītē ierodas UNESCO eksperti, kas tiekas ar partneriem no Latvijas institūcijām. Patlaban ir izveidota darba grupas struktūra. Vienošanās paredz, ka šī projekta īstenošanai tiks izveidots neliels birojs, kurā strādās divi Latvijas speciālisti — vienu algotu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, otru — Rīgas dome. Darbu vadītu koordinators, ko apmaksātu Dānijas un Francijas valdības, bet konsultētu ekspertu padome, kas sastāvētu no Latvijas zinošākajiem speciālistiem — praktiķiem un UNESCO konsultantiem. Pēdējā darba sanāksme notika no 14. līdz 16.aprīlim. Iepriekšējā tikšanās reizē piedalījās eksperti no Dānijas, Francijas un Norvēģijas. Diskusijās izskanēja kopējs viedoklis, ka aktuālākais ir panākt informācijas atklātību, padarīt to pieejamu ikvienam interesentam, tāpēc nepieciešams sākt informācijas centra izveidi. Konkrētākais darbs no Francijas puses saistās ar krastmalas vizuālā tēla izstrādi. Pirmkārt, tas paredz ekspertiem kopīgi ar Latvijas pilsētplānotājiem u.c. speciālistiem noteikt zonas ekonomiskās attīstības modeļus, priekšlikumus transporta sakārtošanai, zaļās zonas īpatsvaru utt. Lai saņemtu nepieciešamo finansējumu, jāizstrādā konkrēti projekti. Nolemts to darīt semināra veidā. Tajā pieredzējušu speciālistu vadībā piedalītos Latvijā un Francijā studējošie arhitektūras studenti no visām Eiropas valstīm. Paredzams, ka pasniedzēju darbu apmaksātu Francijas valdība, bet uzturēšanās izdevumus segtu Latvijas puse. Semināra gaitā tapušos projektus izvērtētu visi ieinteresētie speciālisti, lai atrastu visatbilstošāko. Pasākums būtu atvērts, tam būtu pievērsta speciālistu, masu mediju un iedzīvotāju uzmanība, to papildinātu publikācijas, izdevumi, izstādes. Līdzīga veida pasākumi jau sevi veiksmīgi pierādījuši vairākās citās Eiropas valstīs. Pēc izpētes un materiālu vākšanas (maijs — jūnijs) un pēc publiski apspriežama scenārija izstrādes (septembris — oktobris) pats seminārs varētu notikt nākamā gada martā vai aprīlī. Dānijas puse savos priekšlikumas nav tik konkrēta. Tā vairāk orientējas uz ilgtermiņa mērķu izvirzīšanu, cenšoties atbildēt uz būtiskiem jautājumiem, piemēram: vai valsts institūcijas atbilst vajadzīgajiem mērķiem, kāds ir valsts ieguldījums infrastruktūras attīstībā, kā municipālajā attīstībā iesaistīt privātos līdzekļus, kā stimulēt investīciju iegūšanu?

Aktuāls viedoklis

Uzsāktā sadarbība un biežās ekspertu vizītes Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir radījušas aktuālas pārdomas. Inspekcija ir izteikusi vēlēšanos topošo sadarbības projektu redzēt daudz konkrētāku un sadalītu noteiktos posmos ar skaidri saredzamu rezultātu. Līdzīgu viedokli, piedaloties darba procesā, izteicis arī Ziemeļu pasaules mantojuma centra padomnieks Hanss Jakobs Roalds. Tas ir brīdinājums no vispārīgiem, tāliem, nekonkrētiem plāniem, pie kuriem tik ļoti bija pierasts PSRS laikos. Jāsaprot, ka nekonkrēto nav iespējams realizēt, bet pārāk globālus plānus neizbēgami nobremzēs finansējuma trūkums. Finansu lietās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsver, ka jebkurai naudas plūsmai no Eiropas (UNESCO, konkrēto valstu valdības u.c. finansu avoti), kas paredzēta projektam, ir jābūt pilnīgi atklātai. Jābūt skaidrībai par tās izlietojumu un atdevi. Inspekciju satrauc projekta lielie mērogi un nekonkrētība, kā arī gausā virzība. Diemžēl ne viss iecerētais tiek īstenots. Patlaban no Latvijas puses pie projekta strādā inspekcijas algotā koordinatore Daina Gibola, kas nesen darba vizītē viesojās Lietuvā. Viļņas vecpilsēta UNESCO Pasules Mantojuma sarakstā iekļauta jau 1995.gadā, tādēļ pie Lietuvas kolēģiem ir iespējams smelties pieredzi, ko izmantot darbā ar Rīgas atzīšanu. Rīgas domes darbinieks šajā procesā vēl nav iekļāvies, tādēļ par viņa pieredzi spriest ir grūti.

Nākotnes projekti — nākotnes vīzijas?

Rīgas vēsturiskā centra un krastmalas atjaunošanas projekts orientēts uz ilgāku laika posmu, tomēr tā rezultātiem jābūt manāmiem jau tuvākajos gados. Pirmais paveiktā darba rādītājs būs Rīgas iespējamā iekļaušana UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā, jautājums, kurš tiks izlemts šā gada beigās Neapolē. Nākamais atskaites punkts — Rīgas 800 gadu jubileja, līdz kurai atlikuši tikai nepilni četri gadi. Visi citi darbi ietiecas nākotnē, jo Rīga ir bijusi, ir un būs, gluži tāpat kā plāni to pilnveidot. Rīga nekad nedrīkst būt gatava, lai paliktu iespēja to vērst arvien skaistāku un ērtāku. Tiekties pēc tā var gan ar sapņainu vīziju, gan konkrētu projektu palīdzību, svarīgākais ir tos atšķirt vienu no otra.