Ministru kabineta noteikumi Nr. 239

Rīgā 2018. gada 24. aprīlī (prot. Nr. 21 31. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Ovīši" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo jūras piekrastes ekosistēmu kompleksa saglabāšanu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

3. Dabas liegumā ir šādas funkcionālās zonas:

3.1. regulējamā režīma zona;

3.2. dabas lieguma zona;

3.3. dabas parka zona;

3.4. neitrālā zona.

4. Dabas lieguma platība ir 5078 hektāru. Dabas lieguma funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Visā dabas lieguma teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

6. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas lieguma dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā.

9. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

10. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

10.1. ierīkot atkritumu poligonus;

10.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

10.3. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

10.4. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

10.5. veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

10.5.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

10.5.2. bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un tālāku izmantošanu;

10.5.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

10.5.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

10.5.5. gadījumu, ja meteoroloģisko apstākļu dēļ putnu ligzdošana nav sākusies un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

10.6. cirst kokus un krūmus elektrolīniju trasēs un cirst kokus ārpus meža no 1. marta līdz 31. jūlijam. Aizliegums neattiecas uz koku (tai skaitā augļu koku) ciršanu pagalmos un dārzos;

10.7. cirst sausus kokus un izvākt nokritušus kokus, to daļas un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, ja to kopējais apjoms ir mazāks par 20 kubikmetriem, rēķinot uz katru mežaudzes hektāru;

10.8. uzstādīt vēja elektrostacijas;

10.9. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm mežā, kā arī pa pludmali un kāpām, izņemot:

10.9.1. pārvietošanos pa pludmali ne vairāk kā četrus metrus platā joslā no ūdens līnijas un pārvietošanos pa šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem laivu pievešanas ceļiem pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām;

10.9.2. gadījumu, ja pārvietošanās ir saistīta ar dabas lieguma teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

10.10. pārvietoties ar zirgiem, zirgu pajūgiem un braukt ar velosipēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm mežā, kā arī pa kāpām, izņemot pārvietošanos neitrālajā zonā, pārvietošanos pa maršrutiem atbilstoši maršruta izveidošanas mērķim vai pārvietošanos, kas saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

10.11. ierīkot jaunus laivu pievešanas ceļus;

10.12. rīkot ātrumsacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (izņemot neitrālo zonu un valsts un pašvaldības autoceļus);

10.13. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

10.14. būvēt telekomunikāciju torņus (izņemot neitrālo zonu);

10.15. novietot (deponēt) dabas lieguma teritorijā (izņemot pagalmus un dārzus) lauksaimniecības un pārtikas produktus;

10.16. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

10.17. vākt oļus pludmalē vairāk par vienu sauju;

10.18. iegūt vai pārvietot laukakmeņus, kuru caurmērs platākajā vietā ir lielāks par 50 centimetriem;

10.19. novietot (deponēt) pludmalē un kāpās zāli, aļģes un citus bioloģiski kompostējamos atkritumus;

10.20. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un saglabāšanai;

10.21. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža un kāpu zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

10.22. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes un pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

10.22.1. dabiski apmežojušās vai pirms dabas lieguma izveidošanas apmežotas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

10.22.2. dabiski applūdušas un pārpurvojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "purvs" vai "zeme zem ūdeņiem";

10.22.3. neitrālajā zonā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kategorijas maiņu – līdz 25 kvadrātmetriem vienā zemes vienībā;

10.22.4. zemes lietošanas kategorijas maiņu šo noteikumu 10.23. apakšpunktā un 16. punktā minētajos gadījumos un kārtībā;

10.22.5. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju un pēc attiecīgajā sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde:

10.22.5.1. darbības neitrālajā zonā (izņemot šo noteikumu 10.22.3.apakšpunktā minēto gadījumu) un dabas parka zonā;

10.22.5.2. darbības īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

10.22.5.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, skatu torņu, telšu vietu, stāvlaukumu, veloceliņu, apmeklētāju centru un informācijas centru) ierīkošanu;

10.22.5.4. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

10.23. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to atjaunošanu un pārbūvi, izņemot gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams, lai:

10.23.1. novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu;

10.23.2. nodrošinātu upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

10.23.3. nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu;

10.23.4. nodrošinātu caurteku būvi un atjaunošanu ceļu un nobrauktuvju uzturēšanas vajadzībām.

11. Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

11.1. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanu un atjaunošanu, izņemot zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu atbilstoši zālāju biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumam;

11.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus, tai skaitā velomaršrutus, zirgu izjādes un zirgu pajūgu izbraucienu maršrutus;

11.3. veikt inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

11.4. būvēt jaunus komersantu (arī mežsaimniecības uzņēmumu) ceļus;

11.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

11.6. veikt arheoloģiskās un ģeoloģiskās izpētes darbus;

11.7. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus un nometnes, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības (izņemot neitrālo zonu).

12. Dabas liegumā ietilpstošajos īpašumos, kuri norādīti šo noteikumu 3. pielikumā, aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, un esošo ēku un būvju pārbūve pieļaujama, izstrādājot detālplānojumu.

13. Visā dabas lieguma teritorijā medījamo dzīvnieku piebarošana pieļaujama pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas, izmantojot un uzstādot vienīgi dozētās dzīvnieku barotavas:

13.1. vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu, tai skaitā ne tuvāk par 500 metriem no īpaši aizsargājamiem zālāju biotopiem;

13.2. ne tuvāk par 500 metriem no pludmales;

13.3. vienlaikus ne vairāk par piecām dozētajām dzīvnieku barotavām dabas lieguma teritorijā.

14. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo augu un putnu sugu aizsardzību, kā arī jūras piekrastes ekosistēmu kompleksu dabiskos attīstības procesus.

15. Regulējamā režīma zonā aizliegts:

15.1. veikt jebkādu saimniecisko darbību (tai skaitā mežsaimniecisko darbību), izņemot:

15.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

15.1.2. pasākumus, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

15.1.3. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

15.2. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, izņemot:

15.2.1. pārvietošanos pa šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem ceļiem;

15.2.2. pārvietošanos pa servitūta ceļiem šo servitūtu lietotājiem;

15.2.3. pārvietošanos pa pludmali ne vairāk kā četrus metrus platā joslā no ūdens līnijas un pārvietošanos pa šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem laivu pievešanas ceļiem pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām;

15.2.4. gadījumu, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem, un gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zinātnisko pētījumu veikšanai;

15.3. medīt no 1. februāra līdz 1. augustam, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai;

15.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus;

15.5. savvaļas ogu iegūšanā izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

15.6. veikt inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums, izņemot ceļus, kas šo noteikumu 1. pielikumā norādīti kā pārbūvējamie ceļi;

15.7. rīkot publiskus pasākumus brīvā dabā starp Ovīšu un Lūžņas ciemiem;

15.8. ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus.

16. Regulējamā režīma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas un attiecīgā sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas aizliegta:

16.1. valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo būvju un objektu ierīkošana;

16.2. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo ēku un būvju (piemēram, lopu novietņu, siena šķūņu) ierīkošana.

17. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu jūras piekrastei raksturīgos un īpaši aizsargājamos kāpu, mežu un pļavu biotopus.

18. Dabas lieguma zonā aizliegts:

18.1. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kā arī meža pļavas un lauces;

18.2. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs. Aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 10.23. apakšpunktā minētajiem gadījumiem un kārtību;

18.3. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

18.4. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus.

19. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķas zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai un uzturēšanai.

20. Dabas lieguma zonā mežā aizliegts:

20.1. veikt mežsaimniecisko darbību mežaudzēs uz slapjām minerālaugsnēm un slapjām kūdras augsnēm, kā arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamā biotopā – mežainās piejūras kāpās (biotopa kods 2180), kas vienlaikus atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam – veciem vai dabiskiem boreālajiem mežiem (biotopa kods 9010*) un ir norādītas šo noteikumu 1. pielikumā;

20.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

20.3. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

20.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

20.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

20.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

20.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

20.5. atjaunot mežu stādot vai sējot;

20.6. ierīkot un uzturēt sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

20.7. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

21. Ja dabas lieguma zonā slimību, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma:

21.1. mežaudzē, kur pastāv egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas draudi, bojātās egles atļauts cirst sanitārajā cirtē, ja ir saņemts Valsts meža dienesta pozitīvs sanitārais atzinums, kurā novērtēts meža sanitārais stāvoklis. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;

21.2. citos gadījumos bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē, ja ir saņemts bezmugurkaulnieku sugu aizsardzības jomā sertificēta eksperta rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde un kuru izvērtē Valsts meža dienests, izsniedzot sanitāro atzinumu un apliecinājumu koku ciršanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

22. Dabas lieguma zonā uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

23. Dabas lieguma zonā kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, priedes, ošus un melnalkšņus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

24. Lai nodrošinātu netraucētu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu, dabas lieguma zonā no 1. aprīļa līdz 1. augustam noteikts sezonas liegums.

25. Sezonas lieguma robežu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā. Sezonas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.

26. Sezonas lieguma teritorijā ir spēkā dabas lieguma zonā noteiktie ierobežojumi.

27. Sezonas lieguma teritorijā no 1. aprīļa līdz 1. augustam aizliegts uzturēties, izņemot gadījumu, ja uzturēšanās ir saistīta ar šīs teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem vai ārkārtas situāciju uz ūdens, un gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zinātnisko pētījumu veikšanai.

28. Dabas parka zona ir izveidota, lai nodrošinātu jūras piekrastes mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

29. Dabas parka zonā aizliegts:

29.1. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus;

29.2. nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs. Aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 10.23. apakšpunktā minētajiem gadījumiem un kārtību;

29.3. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību. Aizliegums neattiecas uz augsnes sagatavošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām;

29.4. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus.

30. Dabas parka zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai un uzturēšanai, un uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

31. Dabas parka zonā mežā aizliegts:

31.1. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

31.2. veikt mežsaimniecisko darbību mežaudzēs uz slapjām minerālaugsnēm un slapjām kūdras augsnēm, kā arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamā biotopā – mežainās piejūras kāpās (biotopa kods 2180), kas vienlaikus atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam – veciem vai dabiskiem boreālajiem mežiem (biotopa kods 9010*) un ir norādītas šo noteikumu 1. pielikumā;

31.3. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

32. Lai veicinātu meža dažādošanos, atjaunošanos un atsegtu saules gaismu nākamās paaudzes kokiem, dabas parka zonā, veicot izlases cirti priežu audzēs, uz vienu mežaudzes hektāru veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,3 hektāriem. Mežaudzes kopējo šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma.

33. Dabas parka zonā izlases cirtē un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, priedes, ošus, melnalkšņus un bērzus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

34. Dabas parka zonā uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

35. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, jūras piekrastes ciemu attīstību, kā arī transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

36. Neitrālajā zonā mežā aizliegts cirst kokus kailcirtē.

37. Neitrālajā zonā mežā atļauts cirst kokus kopšanas cirtē pirms meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvajos aktos noteiktā mežaudzes galvenās cirtes vecuma sasniegšanas.

38. Lai veicinātu meža dažādošanos, atjaunošanos un atsegtu saules gaismu nākamās paaudzes kokiem, neitrālajā zonā, veicot izlases cirti priežu audzēs, uz vienu mežaudzes hektāru veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,3 hektāriem. Mežaudzes kopējo šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma.

39. Šīs nodaļas prasības attiecas uz:

39.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

39.2. aizsargājamiem dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru un vairāk) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).

40. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība.

41. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

41.1. mainīt zemes lietošanas kategoriju;

41.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

41.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

41.4. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;

41.5. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi.

42. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.

43. Aizsargājamā koka ciršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, uzstādīt atsaites), ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

44. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

45. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz aizsargājamiem dižakmeņiem un tos pārvietot.

46. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 29. marta noteikumus Nr. 213 "Dabas lieguma "Ovīši" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 52. nr.; 2013, 168. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 24. aprīļa
noteikumiem Nr. 239

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10 000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus un Meža valsts reģistra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada  24. aprīļa
noteikumiem Nr. 239

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma un sezonas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem);

3.5. uzstādot zīmi dabā, to var papildināt ar informāciju par dabas liegumu (piemēram, dabas lieguma nosaukums un robežas, izveidošanas un aizsardzības mērķi) un tā funkcionālo zonējumu, kā arī sezonas lieguma periodu.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 24. aprīla
noteikumiem Nr. 239

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada  24. aprīļa
noteikumiem Nr. 239

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards