“Itālija mums ir svarīga un droša partnervalsts”

Vakar un šodien mūsu valstī Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis — svinīgajās vakariņās par godu Itālijas Republikas prezidentam Oskaram Luidži Skalfaro Rīgā 1997.gada 21.maijā

Turpinājums no 1.lpp.

Augstsirdīgā Vidusjūras valsts bija izrādījusi politisko tālredzību Latvijai tik nozīmīgā vēsturiskā laikā.

Latvijas valsts pastāvēšanas desmitajā gadadienā 1928.gadā toreizējās Itālijas ārkārtējais sūtnis Stranjeri teica, ka “Latvijai ir lemts uzdevums, kurš gūst aizvien lielāku nozīmi — veicināt politiskā miera līdzsvaru un saimniecisko attīstību ziemeļaustrumu Eiropā”.

Itālijas sūtņa vārdi ir izrādījušies pareizi. Tieši Baltijas valstu drošības interešu ignorēšana vēlāk noveda pie notikumiem, kas pārveidoja kontinenta politisko karti. Tanī pēkšņi vairs nebija vietas neatkarīgai Latvijai un Baltijai kopumā.

Prezidenta kungs!

Jūsu vizīte iezīmē jaunu posmu Latvijas un Itālijas divpusējo attiecību attīstībā un tālākā abu mūsu draudzīgo valstu sadarbībā visās jomās.

Gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir bijuši auglīgi mūsu abpusēji izdevīgās sadarbības uzsākšanā. Mēs kopā esam apzinājuši iespējamās interešu saskarsmes jomas un esam gatavi savstarpējai apmaiņai ar idejām, kas ļautu kopā izmantot nākotnes iespējas un tādējādi abpusēji bagātināties.

Latvija augstu vērtē Itālijas atbildīgo pozīciju par to, ka Eiropas Savienības Starpvaldību konferencei jābeidzas ar tādiem rezultātiem, kas droši paver iespējas uzņemt jaunas dalībvalstis. Svarīgs mums šķiet politiskās atbildības princips, saskaņā ar kuru visām asociētajām valstīm būtu jādod vienādas tiesības uzsākt iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.

Latvija zina, cik nozīmīgs ir pašu asociēto valstu sagatavošanās process pilnīgai integrācijai, tāpēc īpaši novērtē Itālijas praktisko atbalstu šajā darbā. Tas sniegts Latvijai, pamatojoties uz divpusējās palīdzības programmām, kuras finansētas no Itālijas budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā Itālijas politisko atbalstu mūsu reģiona valstu ciešākai integrācijai Eiropas organizācijās, Latvija vēlētos, lai Itālija arī praktiski kāpinātu savu iesaisti šajā Eiropas reģionā. Baltijas reģions šobrīd attīstās, kļūstot par vienu no dinamiskākajiem, kā arī ekonomiski perspektīvākajiem reģioniem Eiropā. Itālijas ciešāka interese par Baltijas reģionu nākotnē noteiktu arī divpusējās, īpaši ekonomiskās sadarbības paplašināšanos.

Itālija mums ir svarīga un droša partnervalsts gan Eiropas Savienības, gan NATO atvērsmes procesos. Taču tikpat nozīmīga ir arī sadarbība kultūras un izglītības jomā.

Itālijas kultūras klātbūtne Latvijā ir bijusi jūtama vienmēr. Man ir īpaši patīkami atzīmēt, ka šobrīd Latvijā atkal jūtamāka kļuvusi Dantes dzimtenes elpa. Tā ir sena, tomēr svaiga un spēcinoša — tāpēc, ka mūžīga.

Kopš pagājušā gada Latvijā darbojas Dantes Aligjēri biedrība. Tādējādi Latvijas sabiedrība guvusi lielisku iespēju aizvien plašāk iepazīt Itālijas kultūru un apgūt itāliešu valodu.

Latvijā aizvien vairāk domājam par Eiropas idejas popularizēšanu. Latvijas tauta sevi aizvien vairāk apzinās kā Eiropas tautu. Šī ideja vienmēr visās zemēs bijusi ļoti konkrēta, un mums jāzina, kā Eiropas ideju izprot dažādās mūsu kontinenta valstīs. Gan itāļu, gan latviešu kā tautu senums izsakāms gadu tūkstošos — tieši tāpēc uzmanīgi ieklausāmies, kā ideju par vienoto Eiropu saprot Itālijā.

Prezidenta kungs!

Atļaujiet man uzsaukt tostu par seno un bagāto Itālijas kultūru, par spēcīgo un moderno Itāliju, par mūsu abu valstu sadarbību, veidojot vienoto Eiropu!

Prezidenta kungs — uz jūsu veselību!

Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa rīkotajās vakariņās Rīgā 1997. gada 21. maijā

Prezidents kungs,

paldies par jūsu laipnajiem vārdiem uun sirsnīgo uzņemšanu!

Man ir liels gods būt pirmajam Itālijas Valsts prezidentam, kas apmeklē Rīgu, demokrātiskas un beidzot brīvas valsts galvaspilsētu. Ilggadējas politiskās karjeras laikā es pārliecinājos par to labvēlīgo attieksmi, ar kādu Itālijas valdība un tauta vērojušas Latvijas tautas apņēmību gan saglabāt un aizsargāt savu identitāti, gan atgūt savas valsts neatkarību kā nepieciešamu priekšnoteikumu jaunas nākotnes celšanai.

Jūsu valsts vēsture, prezidenta kungs, ir grūtību un ciešanu pilna, saistīta ar gadsimtiem ilgušu pakļautību svešām varām. Bet tā ir arī senas dievbijīgas tautas vēsture, un tās liecinieces ir Dainas, Lielās Eiropas literatūras priekšteces, brīnišķīgā tautas mākslas izpausme, kuras saknes meklējamas senatnē.

Un tā ir arī tautas, kas negrib izzust, dzīva vēsture, tādas tautas vēsture, kas, pēc ciešanām atgūstot brīvību, vēlas, lai vienmēr degtu kultūras liesma, un dibina ciešus un auglīgus kultūras sakarus ar Itāliju un Eiropu.

Tādēļ šajā Ziemeļzemē atrodamas arī manas tautas radošā gara liecības. Te pieminama gan Jelgavas hercogu pils un baznīca, gan bijusī Kurzemes hercogu rezidence Rundāles pils, kas būvētas pēc arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektiem.

Jūsu sena piederība Hanzas ūnijai ļāva nostiprināt ciešus sakarus ar lielākajām Itālijas tirdzniecības pilsētām — Venēciju, Dženovu, Florenci.

Pievēršoties nesenākiem vēstures notikumiem: Latvijas valsts ieguva neatkarību 1918. gadā, un 1921. gadā to atzina Itālija. Es ar prieku atceros faktu, ka toreizējais Itālijas ārlietu ministrs grāfs Storca, kas pildīja ministra pienākumus arī Degasperī pirmajās valdībās un kopā ar mums piedalījās Satversmes Asamblejā, atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā.

Divdesmit gadu ilga neatkarīgas valsts pastāvēšanas pieredze nevarēja izzust no Latvijas ļaužu sirdīm, neskatoties uz ciešanu pilno aneksiju, ko īstenoja divas visbriesmīgākās mūsu gadsimta diktatūras: nacistu un padomju. Brīvības piemineklis, kas arī šodien atrodas Rīgas centrā, ir tautas pilsoniskās pašapziņas atskaites punkts. Jūsu tautas brīvības ideāliem nekad neizdzēstās ticības simbols.

Man prieks atcerēties, ka mēs bijām viena no pirmajām valstīm, kas atvēra savu vēstniecību Rīgā 1991.gada oktobrī, uzskatot par mūsu pienākumu sniegt draudzīgai valstij savu atbalstu, jo nekad neesam atzinuši tās piecdesmit gadus ilgušo netaisnīgo un nelikumīgo izsvītrošanu no Eiropas kartes.

Dikatoru necilvēcīga vardarība var mainīt ģeogrāfiskās kartes, bet nevar iznīcināt tautas dzīvi, vēsturi un pašcieņu.

Tagad, pēc savas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, Latvijai ir jāskatās nākotnē. Jūsu sasniegumi pēdējo gadu laikā demokrātiskas valsts dibināšanā un ekonomikas reformu veikšanā, kaut arī pārvarot lielas materiālas grūtības un ievērojot stingru budžeta politiku, skaidri apliecina Latvijas tautas uzticību savas atdzimšanas ideāliem.

Saprotams, ka pagātne ir atstājusi brūces, taču ir pienācis laiks tās sadziedēt, un valstīm, kurām ģeogrāfiski ir lemts dzīvot līdzās, jārod kopīga valoda sadarbības un savstarpējas palīdzības veicināšanai. Pagātnes mantojums reizēm ir smags slogs, tomēr nepieciešams skatīties uz priekšu, sajust vispārcilvēciskas saites un atzīt, ka ejams kopīgs ceļš.

Latvija ir skaidri pierādījusi spēju stāties pretim grūtībām un mācēt tās uzveikt.

Prezidenta kungs,

vēlos apliecināt, ka Itālija atbalsta Latvijas likumīgo vēlēšanos pilntiesīgi integrēties Eiropas Savienības struktūrās. Itālija uzskata Eiropas Savienības paplašināšanos par dabisku Eiropas apvienošanās procesu, kura pilntiesīgas locekles ir gan Latvija, gan Itālija. Šo apsvērumu dēļ Eiropas Savienības paplašināšana atteicībā uz visām asociētajām valstīm ir Itālijas kā Eiropas Savienības locekles politikas prioritāte, un tāda attieksme iezīmēja Itālijas prezidentūras laiku Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz drošības jautājumiem Itālija pievērsīs lielāku uzmanību Baltijas reģionam un īpaši Latvijai, uzsverot tiesības pilnīgāk integrēties eiroatlantiskajās struktūrās.

Itālijas draudzīgajai attieksmei pret Latviju jārod izpausmes vēl dziļākās abpusējās attiecībās, meklējot plašas sadarbības iespējas kultūras, politiskajā un ekonomiskajā jomā.

Mana vizīte ir Itālijas patiesas un sirsnīgas draudzības apstiprinājums, kas liecina par to, ka mēs gribam būt jums līdzās ceļā uz mūsu kopīgo cilvēktiesību, savstarpējās cieņas un miera ideālu sasniegšanu.

Ar tādām jūtām es paceļu šo glāzi, prezidenta kungs, par Latvijas uzplaukumu, par mūsu abu tautu brālību, par jūsu personisko un jūsu tuvinieku labklājību.

Itālijas prezidents pie Latvijas Ministru prezidenta

Vakar, 21. maijā, oficiālās vizītes Latvijā laikā Itālijas Republikas prezidents Oskars Luidži Skalfaro tikās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli.

Tika pārrunātas abu valstu ekonomiskās sadarbības problēmas. A.Šķēle uzsvēra, ka bezvīzu režīma ieviešana starp abām valstīm sekmētu ekonomiskās sadarbības paplašināšanos, kā to liecina pozitīvais piemērs — bezvīzu režīms starp Latviju un Lielbritāniju. O.L.Skalfaro apliecināja, ka vizītes laikā parakstītā vienošanās par bezvīzu režīmu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem ir pirmais solis bezvīzu režīma ieviešanai. Taču jāņem vērā Šengenas līgums, atzīmēja O.L.Skalfaro.

A.Šķēle un O.L.Skalfaro pārrunāja ES paplašināšanos, īpaši skarot Eiropas monetārās ūnijas problēmas.

O.L.Skalfaro paziņoja, ka Itālija vienmēr atbalstīs Latviju un pārējās Baltijas valstis to ceļā uz Eiropas Savienību.

Sarunu gaitā pārrunāti drošības politikas jautājumi un to risinājumi attiecībā uz krīzes situāciju bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.

Ministru prezidents izteica atzinību par Itālijas ieguldījumu krīzes noregulēšanā Albānijā.

Valdības preses departaments

Attēlā pa labi: Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Šķēli

Itālijas Ārlietu ministrijas valsts ministre pie Latvijas ārlietu ministra

Vakar, 21.maijā LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Itālijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts ministri Patrīciju Toju.

Sarunas dalībnieki augstu novērtēja Latvijas un Itālijas līdzšinējās divpusējās attiecības un pauda pārliecību, ka tās kļūs arvien spraigākas. V.Birkavs atzinīgi izteicās par Itālijas prezidenta Oskara Luidži Skalfaro vizīti Latvijā, kā arī par Itālijas politisko atbalstu Latvijas eirointegrācijas politikai.

P.Toja uzsvēra, ka viena no Itālijas ārpolitiskajām prioritātēm ir attiecības ar Viduseiropas un Baltijas valstīm. Puses bija vienisprātis, ka jāattīsta abu valstu sadarbība politikā, ekonomikā un kultūrā. Sarunas dalībnieki vienojās, ka ir jāpaplašina kontakti starp ārlietu resoriem un abu valstu darījumu aprindu pārstāvjiem.

IR ĀM valsts ministre apstiprināja Itālijas atbalstu Latvijas iesaistei eirointegrācijas procesos un Itālijas pozīciju par labu Eiropas Savienības paplašināšanās gaitai. Itālija pozitīvi vērtē vienotu starta pozīciju visām ES kandidātvalstīm.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās. Īpaša uzmanība tika veltīta ANO Drošības padomes reformai.

V.Birkavs un P.Toja parakstīja LR valdības un IR valdības līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas valstī nelegāli; LR valdības un IR valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu; LR valdības un IR valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Puses apmainījās ar notām par bezvīzu režīmu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem. Līgums stāsies spēkā 1997.gada 29.maijā.

ĀM preses centrs

Vizītes otrā diena

Itālijas prezidents piedalās katoļu dievkalpojumā Jēkaba katedrālē. No šejienes augstais viesis dosies uz līdzās esošo Saeimas namu, kur viņam paredzēts tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni un Latvijas — Itālijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem. Itālijas prezidents uzrunās Latvijas Republikas Saeimas deputātus.

Valsts vizītes noslēgumā būs kopīga abu prezidentu preses konference Rīgas pils Baltajā zālē. Vēl priekšpusdienā Itālijas prezidents ar savu meitu Mariannu Skalfaro izlidos uz Tallinu.

“LV” informācija

Foto: Māris Kaparkalējs

un Arnis Blumbergs, “LV”

Noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa

Ekskursijā pa Latvijas galvaspilsētu