Rīgā — Berlīnes virsbirģermeistars

Vakar, 21.maija pusdienlaikā, Berlīnes virsbirģermeistars Eberhards Dīpgens pieņemšanā pie Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 21. maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Berlīnes virsbirģermeistaru Eberhardu Dīpgenu (Eberhard Diepgen) . Sarunas gaitā skarti Eiropas drošības arhitektūras un politikas aspekti Vācijas un Latvijas divpusējo attiecību kontekstā, kā arī Rīgas un Berlīnes sadarbības iespējas nākotnē.

G.Ulmanis izteica pārliecību, ka eksistē visi nepieciešamie nosacījumi, lai Baltijas valstis varētu uzskatīt par stratēģiski nozīmīgu kontinenta sastāvdaļu un šis stratēģiskais nozīmīgums atspoguļotos arī Vācijas ārpolitiskajā sapratnē. “Skaidrs, ka attiecības ar Krieviju ir visas Eiropas interesēs, un Latvija pilnībā atbalsta Krievijas iesaisti Eiropas procesos. Tagad, risinot Baltijas valstu drošības problēmas, nedrīkstam pieļaut kļūdas. Ceru, ka laika gaitā sadarbība starp Baltijas valstīm un Vāciju kļūs vēl ciešāka,” teica Valsts prezidents.

Berlīnes birģermeistars solīja, ka Latvijas raizes par savu drošību darīs zināmas Vācijas federālajai valdībai un rosinās federālo kancleru apmeklēt Latviju. Viņš nešaubīgi apliecināja, ka Vācija noteikti atbalsta Baltiju ceļā uz Eiropas drošības modeli. E.Dīpgens piekrita, ka Vācijas ārpolitikā pastāv zināma piesardzība attiecībā uz Baltijas valstīm, tomēr ar laiku tā noteikti esot jāpārvar.

G.Ulmanis aicināja Vāciju daudz drošāk izteikt savu nostāju attieksmē pret Baltiju un tās nākotni, kā arī aktīvāk iesaistīties Baltijas procesos. “Ne mirkli neesmu pieļāvis domu, ka Vācija varētu pamest Baltiju,” teica G.Ulmanis. Kā argumentu tam prezidents minēja Vācijas aktīvo saimniecisko atbalstu Baltijas valstīm.

Sarunas noslēgumā abas puses pieskārās Austrumu un Rietumu akcentu vērtējumam. Šai sakarībā G.Ulmanis atzina, ka pats par Krievijas iesaisti procesos esot optimistiski noskaņots: “Ja demokrātijas principi un labklājība Krievijā sāks uzlaboties, ir cerība, ka Krievija kļūs par īstenu Eiropas sastāvdaļu. Šāda notikumu attīstība arī saliktu citus ģeopolitiskos akcentus nekā līdz šim, un mēs tajos esam ieinteresēti.”

Konkretizējot šo jautājumu, abas puses vienojās, ka laika gaitā vajadzētu izzust vecajam iedalījumam Austrumos un Rietumos. “Vecais iedalījums Austrumos un Rietumos būtībā ir jautājuma sakne. Ja to izdotos lauzt, tiktu nojaukts kāds daudz simboliskāks un lielāks mūris, nekā tas ir jau noticis Eiropā,” uzsvēra Valsts prezidents.

Sarunas izskaņā Valsts prezidents ierosināja rīkot kopīgu sarunu Berlīnē, kur abu valstu pārstāvji varētu apmainīties viedokļiem par indentitātes veidošanās procesiem un to izpratni abās valstīs, ne tikai ES un NATO, bet daudz plašākā kontekstā.

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Eberhards Dīpgens tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Anatoliju Gorbunovu un labklājības ministru Vladimiru Makarovu, kā arī apmeklēja Ekonomikas ministriju.

Vakarā Berlīnes virsbirģermeistars kopā ar Berlīnes ekonomikas pārstāvjiem tikās ar Latvijas ekonomikas speciālistiem.

Valsts prezidenta preses dienesta

un “LV” informācija

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”