informācija

Par Ārlietu ministrijas iknedēļas preses īssaietu

Vakar Ārlietu ministrijā notikušajā iknedēļas preses īssaietā ministrijas valsts sekretāra vietnieks Alberts Sarkanis un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors Jānis Motte informēja žurnālistus par situāciju, kas izveidojusies ar Benjamiņu īpašuma Jūrmalā, Bulduru prospektā 135, atpirkšanu valsts vajadzībām. Alberts Sarkanis žurnālistiem atgādināja, ka Latvijas Ārlietu ministrija un arī Krievijas Ārlietu ministrija kārto ar diplomātisko misiju īpašuma jautājumus. Šī procesa mērķis ir parakstīt vienošanos starp abām valstīm par attiecīgo ēku iznomāšanu Latvijas vēstniecībai Maskavā un Krievijas vēstnieka rezidencei Jūrmalā (Krievijas Federācijas vēstniecības ēka Rīgā ir šīs valsts īpašums). A. Sarkanis paskaidroja, ka vienošanās noslēgšanai nepieciešams, lai attiecīgā ēka Jūrmalā kļūtu par valsts īpašumu.

Runa ir par Benjamiņu dzimtas namu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135, kuram ir četri likumīgi mantinieki. Trīs no mantiniekiem pastāvīgi dzīvo ASV, bet viens uzturas Latvijā. Mantinieku intereses sarunās par īpašuma atpirkšanu valsts vajadzībām pārstāv advokāte Inta Sikora. A. Sarkanis pastāstīja, ka Ārlietu ministrija par zināmu rezultātu uzskata savu lēmumu maksāt Benjamiņu dzimtas mantiniekiem 618 tūkstošus latu — šādu īpašuma vērtību noteikuši profesionāli valsts akciju sabiedrības “Rosme” novērtētāji. Savukārt Benjamiņu pieaicinātie novērtētāji, gan neapskatot objektu dabā, noteikuši cenu 650 tūkstoši latu, piedevām vēl pieprasot apmaksāt 240 tūkstoš latu “papildu vērtību”.

Ārlietu ministrija ierosinājusi Benjamiņu dzimtas mantiniekiem vienoties par atpirkšanas summu, kas būtu vidējā summa starp diviem novērtējumiem, vienlaikus paziņojot, ka nevar akceptēt prasību par papildu vērtības apmaksāšanu. “Mēs tam neredzam pamatojumu, “teica Alberts Sarkanis, uzsverot, ka vēl 1992. gadā šis īpašums nebūtu maksājis vairāk kā 600 tūkstošus ASV dolāru. Pēc tam šajā īpašumā, kur atrodas Krievijas Federācijas vēstnieka rezidence, esot veikti būtiski remontdarbi, kas celtnes vērtību palielinājuši. Darba grupa piedāvājusi Benjamiņu dzimtas mantiniekiem arī citus variantus . Savukārt otra puse par savu īpašumu sākumā prasījusi 4 miljonus ASV dolāru, pēc tam šo summu samazinot uz 2 miljoniem dolāru, prasot arī līdzvērtīgu zemes gabalu Jūrmalā.

Taču no sešiem piedāvātajiem līdzvērtīgajiem zemes gabaliem Benjamiņu dzimtas pārstāvji atteikušies. Tad Ārlietu ministrijas pārstāvji centušies ar otru pusi vienoties par kompromisa variantu — 634 tūkstošiem latu, taču savā pēdējā Ministru prezidentam Andrim Šķēlem adresētajā atbildē Benjamiņu dzimtas pārstāvji atkal pieprasījuši apmaksāt papildus arī “ēkas sevišķo vērtību”. “Es kā speciālists uzskatu, ka, izvērtējot situāciju pašlaik Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, cena patiešām ir ļoti normāla, pieklājīga un taisnīga. Man nav saprotama otras puses attieksme — kāpēc Benjamiņu dzimtas pārstāvji neakceptē šo cenu,“ teica Jānis Motte, piebilstot, ka minētais namīpašums Benjamiņu dzimtas mantiniekiem ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu tika nodots 1992. gadā. “Šajā lēmumā ir arī teikts, ka namīpašums jāpārņem gada laikā. Taču tas netika izdarīts — īpašums pārņemts tikai 1996. gadā, kad Krievijas puse tajā bija veikusi daudzus uzlabojumus un kad namīpašuma vērtība tādējādi bija paaugstinājusies,” teica J. Motte.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, ko konkrēti Benjamiņu dzimtas mantinieki domā ar apzīmējumu “ēkas sevišķā vērtība” un vai viņu pozīciju nosaka arī morāli psiholoģiskie apstākļi — ņemot vērā, ka Benjamiņu dzimta 1941. gadā ir smagi cietusi staļiniskajās represijās, — valsts sekretāra vietnieks Alberts Sarkanis paskaidroja: “”Ēkas sevišķo vērtību” viņi pamato, pirmkārt, ar īpašnieka nevēlēšanos pārdot īpašumu morālu apsvērumu dēļ un, otrkārt, ar pircēju sevišķo interesi par konkrēto īpašumu. Un arī ar faktu, ka tas ir slavenas dzimtas īpašums.” Alberts Sarkanis arī piebilda, ka Benjamiņu nams pēc 1992. gada vērtējuma ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Taču Latvijā esot apmēram 8 400 šādu objektu .

Valsts sekretāra vietnieks Alberts Sarkanis izteica cerību, ka Ārlietu ministrijai ar Benjamiņu dzimtas mantiniekiem līdz 20. jūnijam izdosies panākt vienošanos. Pretējā gadījumā ministrijai nāktos noteiktajā kārtībā iesniegt valdībā projektu par 1992. gada likuma par īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām piemērošanu. Šī likuma 5. pantā paredzēts, ka iesniedzējs nosaka arī kompensējamo summu. “Teorētiski — ja šāda situācija radīsies, tad Ārlietu ministrija vadīsies no valsts akciju sabiedrības “Rosme” novērtētāju noteiktās summas — 618 tūkstošiem latu,” teica A. Sarkanis.

Uz nākamo “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai ir kāda attīstība Ārlietu ministrijas centienos atgūt Latvijas valsts īpašumu — pirmskara Latvijas vēstniecības ēku Parīzē, valsts sekretāra vietnieks atbildēja: “Šis jautājums patiešām ir aktuāls jau ilgāku laiku. Risinājums joprojām nav atrasts. Taču Ārlietu ministrija pie šī jautājuma ir aktīvāk strādājusi pagājušā gada rudenī un šogad. Francijas Ārlietu ministrijā iesniegts dokuments ar līdzīgu precedentu aprakstu, Latvijai atgūstot savus nekustamos īpašumus neatkarīgās Latvijas valsts diplomātisko pārstāvniecību ēkas citās valstīs. Šis jautājums tika apspriests arī abu valstu prezidentu sarunās. Paredzams, ka vēl šīs vasaras sākumā tiks intensificēti abu pušu centieni risinājuma meklējumos.” Alberts Sarkanis arī piebilda, ka līdzīgas prasības par savu īpašumu atgūšanu Parīzē ir arī Lietuvai un Igaunijai.

Jānis Ūdris,

`LV” ārpolitikas redaktor

Par Latvijas nepilsoņu pasu atzīšanu Dānijā

Otrdien, 20.maijā, Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijas Republikā informēja LR Ārlietu ministriju, ka Dānija ir atzinusi Latvijas nepilsoņu pases kā legālu Latvijas ceļošanas dokumentu. Turklāt Latvijas nepilsoņu pasu turētājiem tiek garantēta bezvīzu ceļošanas iespēja tāpat kā LR pilsoņiem. Dānijas puse uzsver, ka “Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes Līguma par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas ieceļojuši un uzturas valstī nelegāli”, 3. un 4. paragrāfs attiecas arī uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas ceļo ar nepilsoņu pasēm.

ĀM preses centrs

s