SAEIMĀ

Mēs visi tomēr varētu strādāt ražīgāk

ALFREDS ČEPĀNIS, 6.Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Pēdējais. Pagājušās nedēļas plenārsēde liecina, ka mēs dažkārt ārkārtīgi neauglīgi strādājam. Piecas stundas strīdējāmies par to, vai deputātam ir vai nav jābrauc tikties ar vēlētājiem. Ja Saeimas darba stunda maksā vairāk nekā trīs tūkstošus latu, tad mēs iztērējām šausmīgu naudu un tā arī nepieņēmām labojumu, ko iesniedza Zīgerista partijas deputāti. Proti, deputātam esot jābrauc pie saviem vēlētājiem. Tas ir jādara jebkuram politiķim — tā pati par sevi saprotama lieta. Tad Kārtības rullī varētu arī ierakstīt, ka deputātam ir jāelpo, jāēd, jādzer un vēl kas cits jādara. Tādas pašsaprotamas lietas paņem ļoti daudz laika.

Es ceru, ka mēs ar šiem labojumiem varētu kaut mazliet attālināties no šādas destruktīvas rīcības un Saeima varētu drusku ražīgāk strādāt.

— No valdības puses — īpaši Šķēles kunga personā — pēdējā laikā ir pausti netieši pārmetumi Saeimai par tās gausumu likumdošanas procesā. Vai piekrītat tam, ka ir pamats prasīt to paātrināt?

— Šajā gadījumā es gribētu piekrist Šķēles kungam. Bieži vien labojumi ļoti būtiskos likumos gluži vienkārši iestrēgst.

Tādēļ šajā ziņā es gribētu atbalstīt Šķēles kungu.

Piemēram, attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem Kārtības rullī es paredzu mēģinājumus pārmest Čepānim gan nedemokrātismu, gan pārlieku autoritāru vadības stilu, kā tas bija gadījumā ar Valdmaņa kungu. Bet lai nu deputāti paši nospriež. Mani iepriecināja tās vairāk nekā piecdesmit vēstules, ko saņēmu par iespējamiem grozījumiem Kārtības rullī. Visi cilvēki, kas sūtījuši vēstules uz Saeimu, vienprātīgi ir teikuši, ka jārunā mazāk, konkrētāk un tikai par lietu. Starp citu, pagājušajā nedēļā pēc šīs pēdējās neauglīgās plenārsēdes pie manis ienāca Vidiņa kungs no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” un savas frakcijas vārdā oficiāli aicināja mani vienādi stingri izturēties pret visiem tiem, kas šo Kārtības ruļļa prasību runāt īsi un par lietu neievēro. Viņš man minēja arī konkrētus uzvārdus. Runa bija par Lujānu, Rubinu un citiem. Es viņam apsolīju, ka viņa frakcija šādu nostāju atbalstīs, es būšu gatavs būt neiecietīgāks pret tukšo salmu kūlējiem.

— Pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā. Kā jūs kā ilggadējs parlamenta deputāts uz to skatāties?

— Ja es šo jautājumu vērtētu kā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” cilvēks, kas es, protams, esmu, tad man šie labojumi vēlēšanu likumā būtu jāatbalsta. Jo Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija arī tos atbalsta. Tātad es it kā būtu šīs lietas piekritējs. Bet, ja skatās uz to visu objektīvi, man, protams, ir jāatzīst, ka tas ir tagad pie varas esošo partiju mēģinājums saglabāt savas pozīcijas. Tā jau tas ir. Te katram ir saprotams, ka politiķi var teikt vienalga ko, izdomāt nez kādus pierādījumus un apsvērumus. Būtība ir tāda — saglabāt pašlaik esošo varu. Tas attiecas gan uz “Saimnieku”, gan uz “Latvijas ceļu”, gan uz “Tēvzemei un Brīvībai”. Tikai un vienīgi šajā jautājumā mums ir apbrīnojama vienprātība. Parasti mēs par daudziem jautājumiem strīdamies, īpaši ar “Tēvzemei un Brīvībai” frakciju. Bet šajā jautājumā, kā redzams, kolēģiem ir liela vienprātība. Man ir cerība, ka šie labojumi gūs Saeimas vairākuma atbalstu.

— Nekad Latvijas Saeimā nav tā bijis, ka būtu piecpadsmit pie frakcijām nepiederoši deputāti. Vai tas ir normāli?

— Jā, piemēram, Ārlietu komisijā puse tās locekļu pašlaik, izrādās, ir pie frakcijām nepiederoši deputāti, kas ir “brīvie strēlnieki” un, ko grib, to dara. Balso, kā nu kuram prātā ienāk. Viņiem, protams, nav jāievēro nekāda partijas vai frakcijas disciplīna. Visi viņi saka, ka viņi pārstāv tikai un vienīgi savus vēlētājus, bet bez politikas jau tur nav. Tāpat katram ir savas intereses. Tas nav normāli, es jums piekrītu. Tāpēc ierobežojošus labojumus likumā par Saeimas vēlēšanām — proti, par pāreju no vienas frakcijas vai partijas uz citu, par šādu deputātu “staigāšanu” — es atbalstu. Kaut arī “Saimnieks” tur vinnēja dažas deputātu balsis. Personiski es to neatbalstu, un arī šī lieta ir jānoregulē. Jo cilvēki, ievēlot 6. Saeimu, tomēr balsoja par to vai citu personību, kas bija iekļauta kādas partijas sarakstā.

— Tagad politiskajā gaisotnē virmo arī jautājums par visas tautas ievēlētu Valsts prezidentu.

— Es uzskatu, ka Valsts prezidenta institūcijai ir jābūt autoritatīvākai, ar plašākām pilnvarām un iespējām regulēt valsts politisko dzīvi ietekmīgāk nekā tagad. Visiem ir skaidrs, ka pašlaik Valsts prezidenta pilnvaras ir visai ierobežotas. Tagad Guntis Ulmanis vairāk ir valsts reprezentatīvā persona, gluži kā simbols, kā karogs. Bet reālas ietekmes uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Valsts prezidentam gandrīz nav. Viņš uzstājas radio, televīzijā, laikrakstos ar dažādiem aicinājumiem. Protams, tie visi ir izsvērti un labvēlīgi. Bet tie ir tikai aicinājumi. Šos procesus regulēt kaut kā citādi ar savu likumdošanas vai citu ietekmi Valsts prezidents pašlaik nevar. Viņš var tikai aicināt. Bet ar to ir par maz. Un tad mums ir jāizdara grozījumi Satversmē, pārtopot no parlamentārās republikas par prezidentālo. Taču, ja mēs mainām Valsts prezidenta pilnvaras un viņa ievēlēšanas kārtību, protams, atbilstoši tam faktiski jāmaina visa Satversme vai vismaz tās lielākā daļa. Vai mēs jau esam gatavi tam? Par to es stipri vien šaubos. Bet tajās valstīs, kur ir visas tautas ievēlēts prezidents, kaut vai kaimiņvalstī Lietuvā, nemaz nerunājot par Franciju vai ASV, man šķiet, ka politiskie procesi tomēr noris organizētāk un ātrāk. Tātad es esmu par tautas ievēlētu Valsts prezidentu, bet tad ļoti radikāli būtu jāmaina Satversme vai pat būtu jāpieņem gluži jauna — prezidentālai republikai atbilstoša.

— Kāds parlamenta vēlēšanu princips, jūsuprāt, Latvijai būtu piemērotāks — tagadējais proporcionālais vai mažoritārais?

— Domāju, ka ļoti laba būtu vēlēšanu sistēma, kāda ir Lietuvā. Tur ir gan proporcionalitātes, gan mažoritārais princips. Tas tomēr dotu cilvēkam lielāku izvēles brīvību, nekā tas ir pilnīgi proporcionālajās vēlēšanās. Katrā ziņā tur, kur daudzkārt esmu bijis pirms pašvaldību vēlēšanām, lielākoties atbalsts ir tieši šādai vēlēšanu sistēmai.

— Kādas tuvākajā laikā paredzamas Saeimas vadības ārpolitiskās aktivitātes?

— Man ir paredzēts brauciens tikai jūlijā uz Turciju, kur ir iekavēta mūsu parlamenta pārstāvju vizīte. Saeimas sekretārs Daudiša kungs tūlīt maija beigās dosies uz Ziemeļatlantijas valstu asamblejas sanāksmi. Tajā viņš jau piecus gadus pārstāv Latvijas Republiku. Jūnijā pie mums viesosies diezgan iespaidīga Krievijas Federācijā esošās Tatarstānas valsts delegācija, ko pavadīs turienes biznesmeņi. Ļoti lielas cerības es lieku uz 27.maijā Tallinā paredzēto Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Polijas prezidentu tikšanos. Ukraina ar saviem 50 miljoniem un Polija ar saviem 40 miljoniem iedzīvotāju kopā ar Baltijas valstīm varētu nopietni klauvēt pie Eiropas Savienības un NATO durvīm — ar pavisam citādu svaru nekā to, kas mums ir tagad. Ļoti ceru uz šīs tikšanās sekmīgu iznākumu.

— Pirms dažām nedēļām notika Baltijas asamblejas kārtējā sesija. Kā vērtējat tās rezultātus?

— Noteikti pozitīvi. Tāpēc, ka tur piedalījās arī ministru kabinetu vadītāji. Vienojāmies, ka septembrī mēs ļoti intensīvi atjaunosim agrākos kontaktus un Stokholmā tiksimies ar Eiropas piecu Ziemeļvalstu vadītājiem — pēc formulas “5+3”. Esam izstrādājuši vienotu politiku ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā, un domāju, ka tā varētu radīt drošību mūsu Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanā un garantēšanā. Pateicoties Ziemeļvalstu aktīvākam, intensīvākam atbalstam mūsu centieniem.

Ļoti lielas cerības saistu ar Madrides tikšanos, kur, protams, piedalīsies tikai NATO valstis. Varbūt tomēr būs kaut kādi paziņojumi par valstu uzņemšanu NATO otrajā kārtā. Visticamāk, ka Igaunija, Latvija vai Lietuva šajā sakarā netiks pieminētas. Taču varbūt kāds cerību stariņš pavīdēs.

Aizpagājušajā nedēļā Ukrainā mans kolēģis Aleksandrs Morozs pateica, ka arī ukraiņi grib drīzā nākotnē Kijevā saaicināt to valstu parlamentu vadītājus, kas ir Eiropas Savienības asociēto valstu vidū. Bet Ukrainas nostāja var būt ļoti nozīmīga mūsu tālākajā politiskajā situācijā un rīcībā. To nedrīkst novērtēt par zemu.

— Mazliet par turpmāko Saeimas darbu līdz Jāņiem.

— Acīmredzot 20.vai 21.jūnijā mēs beigsim pavasara sesiju. Tad līdz augusta sākumam būs brīvdienas. Un tad sāksim rudens sesiju. Bet tā noritēs Saeimas nama Sarkanajā zālē. Es ļoti ceru, ka mums izdosies līdz Ziemassvētkiem restaurēt un pārkārtot plenārsēžu zāli.

Bet līdz vasaras brīvdienām varētu būt arī Saeimas papildu plenārsēdes. Es tam būšu iniciators, tiklīdz mēs jutīsim, ka sēdes darba kārtībā iekļaujami nevis 30 vai 40, bet 50, 60 vai pat 70 jautājumi. Ņemot vērā 6. Saeimas deputātu nervozitāti un vēlmi runāt, laikam būs jāsasauc ārkārtas sēdes.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Saeimas 1997. gada 22. maija sēdes darba kārtība

Sēdes sākums — pl. 17.30

1. Jautājums nr.208

Deputāti A.Rubins, G.Valdmanis, L.Ozoliņš, J.Strods, M.Lujāns, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par Sadarbības padomi

Lūdzam atbildēt

1. Kas ir Sadarbības padome, ar ko tā nodarbojas, no kā tā sastāv (personālijas), kad tā tika izveidota un ar kādu mērķi?

2. Ja sadarbības padome pastāv, mēs gribētu uzzināt, ko tā ir izdarījusi Latvijas un Latvijas iedzīvotāju labā?

2. Jautājums nr.213

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Kušnere —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par vienotu valdības viedokli par radiotranslācijas tīkla likvidāciju

1. Kāpēc valdībai nav vienota viedokļa par radiotranslācijas tīkla likvidāciju? Kad Satiksmes ministrija šajā jautājumā saskaņos viedokli ar Iekšlietu ministriju?

2. Vai kādas pašvaldības ir piekritušas pārņemt radiotranslācijas tīkla pakalpojumu nodrošināšanu? Kuras pašvaldības ir piekritušas?

3. Cik lielam daudzumam vientuļo pensionāru un vientuļo invalīdu bez maksas tiks izdalīti radiouztvērēji? Kad tas notiks? Kur šie cilvēki var pieteikties, lai saņemtu radiouztvērējus bez maksas?

4. Vai veco ļaužu pansionātiem (katrai istabiņai) arī bez maksas tiks izdalīti radiouztvērēji?

Steidzama jautājuma motivācija.

1997.gada 24.aprīļa plenārsēdē satiksmes ministra V.Krištopana sniegtās atbildes bija pretrunīgas un nekonkrētas.

3. Jautājums nr.216

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, O.Kostanda —

satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par problēmām, kas saistītas ar apdzīvotu vietu ceļa rādītāju novietošanu uz ceļiem

1. Kas traucē Latvijā un it īpaši Latgalē uz ceļiem novietot ceļa rādītājus ar vietu nosaukumiem? Cik daudz līdzekļu šiem pasākumiem tiek atvēlēts? Kas par šiem darbiem ir atbildīgs uz dažāda tipa ceļiem?

2. Daugavpils–Sanktpēterburgas šosejas posmā no Rēzeknes līdz Kārsavai 3 pagriezienos ir ceļa rādītājs “Rogovka”, bet nevienā nav norādes par I Mežvidiem un II Mežvidiem. Vai atbildīgās amatpersonas nezina Latvijas ģeogrāfiju un pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu? Kādas ir šo 2 ceļa rādītāju uzstādīšanas izmaksas? Kad un kas to veiks?

Steidzama jautājuma motivācija.

Latvijas infrastruktūra ir mazattīstīto valstu līmenī. Tas var kļūt par grūti pārvaramu šķērsli ceļā uz Eiropu.

4. Jautājums nr.218

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, O.Kostanda —

satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par ceļa segumu remontdarbiem paredzētajiem un izlietotajiem līdzekļiem pēdējo piecu gadu laikā

1. Vai Daugavpils–Sanktpēterburgas šosejas posma, Rēzeknes un īpaši Ludzas rajonā, ceļa segumu remontdarbiem pēdējo 5 gadu laikā tika paredzēti līdzekļi? Cik lielā apjomā? Kā tie tiek izmantoti?

2. Šo rajonu iedzīvotāji izdzirdējuši Jūsu vārdus “man Latgale ir īpaši mīļa” ļoti cer uz to, ka pa šo šoseju vismaz šogad varēs braukt taisni, nevis cilpu cilpām. Iedzīvotāji vēlas zināt, vai Jūs savus vārdus vērsīsiet arī uz konkrētiem darbiem, lai netraucēti varētu īstenoties Jūsu mīlestības apliecinājums?

3. Kas kompensēs šo pagastu izjukušos sadarbības projektus ar ārzemju partneriem, kuru atteikuma pamatā ir “šausmīgie” ceļi?

Steidzama jautājuma motivācija.

Arī pierobežas rajonos dzīvo darbīgi cilvēki, kuri vēlas dzīvot un strādāt, tuvojoties Eiropai.

5. Jautājums nr.221

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs —

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam:

Par problēmām, kas saistītas ar dzīvokļu privatizāciju

1. Lūdzam paskaidrot, kādi normatīvie akti regulē privatizētu dzīvokļu mantošanas iespējas mājās, kuras vēl pilnībā nav privatizētas. Vai pastāv kādi ierobežojumi uz šādām mantošanas tiesībam?

2. Kas un kādā kārtībā nosaka mājas ekspluatācijas izdevumus, kuru segšana tiek pieprasīta no privatizēta dzīvokļa īpašnieka mājā, kura vēl nav pilnībā privatizēta? Ja šādu kārtību regulē kādi VARAM struktūrā sagatavoti normatīvi (Būvniecības departamentā vai kādā citā vietā), lūdzam iepazīstināt ar tiem deputātus.

3. Vai Jūs šādu ekspluatācijas izdevumu segšanas kārtību uzskatāt par pamatotu?

4. Kādā veidā ir tikusi nodrošināta 2.punktā minēto normatīvu publicēšana?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams nodrošināt taisnīgus iedzīvotāju maksājumus par to dzīvokļiem.

6. Jautājums nr.222

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam:

Par pašvaldību arodskolu audzēkņu sociālo nodrošinājumu

1. Kāpēc pašvaldību arodskolu audzēkņi nesaņem stipendiju, pamatojoties uz LR Izglītības likuma 52.pantu “Mācību un audzināšanas iestāžu skolēnu, audzēkņu un studentu tiesības”, kas nosaka, ka profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem ir tiesības (neatkarīgi no tā, vai skola ir valsts vai pašvaldības) saņemt stipendijas?

2. Likums “Par sociālo palīdzību” nosaka, ka pabalstus ģimenes, kuras audzina bērnus, kas ir vecāki par 15 gadiem, saņem tikai tad, ja bērns mācās vispārizglītojošajā skolā (arī vakarskolā). Kad un kādā veidā IZM atrisinās jautājumu par pašvaldību arodskolu audzēkņiem tā, lai viņi vienā vai otrā veidā saņemtu to, kas pienākas ikvienam jaunietim, kas mācās?

Steidzama jautājuma motivācija.

Latvijā ir tikai četras pašvaldību skolas Preiļos, Jelgavā, Dobelē un Balvos, kuru audzēkņi nesaņam nedz stipendijas, nedz arī vecāki saņem bērnu pabalstus.

7. Jautājums nr.223

Deputāti L.Kuprijanova, V.Kalnbērzs, A.Saulītis, J.Vidiņš, P.Apinis —

finansu ministram R.Zīlem,

labklājības ministram V.Makarovam:

Par līdzekļu piešķiršanu ārstniecības iestāžu finansēšanai, veselības izglītības un propagandas pasākumu organizēšanai

18.12.1996. Saeimā pieņemtā un Valsts prezidenta izsludinātā likuma “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” 14.pants precīzi nosaka, ka 5% no līdzekļiem, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, izlietojami valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu finansēšanai, veselības izglītībai un veselīga dzīvesveida propagandai, kā arī valsts un reģionālo programmu — smēķēšanas profilakses, smēķēšanas izraisītu slimību un terapijas — finansēšanai.

Tai pat laikā Finansu ministrijas atbildīgi darbinieki šo likuma normu skaidro citādi un uzskata, ka likuma 14.pants nenosaka, ka 5% līdzekļu, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, būtu papildus jānovirza valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu un citu likumā norādīto pasākumu finansēšanai.

Tādējādi, cik mums zināms, Labklājības ministrija šogad nav saņēmusi papildu līdzekļus no tabakas izstrādājumu akcīzes.

Lai noskaidrotu iepriekš teikto, lūdzam atbildēt:

1. Kādēļ Finansu ministrija patvaļīgi interpretē likuma 14.panta prasības un nenodrošina tā izpildi?

2. Kad un kādu summu no tabakas akcīzes saņem Labklājības ministrija 1997. gadā (pa pusgadiem), lai pildītu likumā paredzētos uzdevumus?

3. Ko konkrēti ir darījusi Labklājības ministrija, lai nodrošinātu likuma 14.panta izpildi un panāktu līdzekļu iesaistīšanu likumā norādīto pasākumu finansēšanai, par kuru īstenošanu atbild ministrija?

8. Jautājums nr.224

Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, A.Golubovs, L.Stašs, M.Bekasovs —

iekšlietu ministram D.Turlajam

Par Iekšlietu ministrijas PID izolatoru Gaiziņa ielā 7

1997.gada 7.maijā LR Saeimas deputāts M.Lujāns pēc vēlētāju vairākkārtējiem ierosinājumiem apmeklēja LR Iekšlietu ministrijas PID izolatoru Gaiziņa ielā 7, lai iepazītos ar aizturēto stāvokli un tiesību ievērošanu, kā arī LR budžeta līdzekļu izlietošanu, taču iestādē netika ielaists.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai LR PID izolatoram (Gaiziņa 7) ir fiksēts cietuma statuss?

2. Kādi ir režīma nosacījumi minētajā iestādē, un kādi dokumenti tos reglamentē?

3. Vai uz izolatoru tiek attiecinātas LR likumu normas?

4. Ja tiek attiecinātas, tad kādi LR Iekšlietu ministrijas formulāri (anketas) ir jāaizpilda LR Saeimas (un citu līmeņu) deputātiem, lai apmeklētu izolatoru Gaiziņa 7, un kādas institūcijas kāda amatpersona akceptē iekļūšanu iepriekšminētajā aizturēšanas vietā?

9. Jautājums nr.225

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs —

labklājības ministram V.Makarovam:

Par slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju:

Godātais Makarova kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt Saeimas deputātus ar noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju.

2. Kādas iestādes ir tiesīgas veikt slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju?

3. Vai Jūsu rīcībā ir informācija, cik līdzekļu ir nepieciešams lauku slimnīcās šīs sertifikācijas veikšanai? Vai ministrija ir gādājusi, lai šīs sertifikācijas veikšanai nepieciešamie līdzekļi būtu paredzēti šo slimnīcu budžetos?

4. Vai Jūs neuztrauc tāda iespēja, ka nepamatoti stingro atestācijas un sertifikācijas prasību dēļ Latvijā var nākties slēgt virkni mazo lauku slimnīcu, kuru pakalpojumi lauku iedzīvotājiem ir sevišķi nepieciešami?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams panākt, lai Latvijā netiktu slēgtas mazās lauku slimnīcas.

10. Jautājums nr.226

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par PVAS “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķiniem

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs uzskatāt, ka, veicot PVAS “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķinu, tajā var neņemt vērā “Latvenergo” ieņēmumus no pieslēguma maksas iekasēšanas, kā tas redzams no PVAS “Latvenergo” iesniegtās tarifu pamatojuma dokumentācijas?

2. Cik lielas ir plānotas 1997.gadā saņemamās tranzīta elektroenerģijas kompensācijas no Lietuvas un Krievijas? Vai paredzamās tranzīta kompensācijas spēs nosegt plānotos 108,1 GWh tranzīta zudumus? Par kādu summu šie ieņēmumi pārsniegs tranzīta apkalpošanas izdevumus? Kāpēc peļņa no elektroenerģijas tranzīta notiek iekļauta “Latvenergo” enerģijas tarifu dokumentācijā?

3. Kādā veidā PVAS “Latvenergo” tehniski un praktiski nosaka tranzīta elektroenerģijas plūsmas caur Latviju? Kādi un kādas klases mēraparāti tiek lietoti? Kā tiek noteikti zudumi?

4. Kāpēc tarifu aprēķinos nekur neparādās energosistēmas “Baltija” dalībvalstu maksa par Daugavas HES saražoto “maksimuma slodžu elektroenerģiju”, kas PSRS laikos bija vismaz 3 reizes dārgāka?

5. Vai Ekonomikas ministrijai un ministram G.Krasta kungam ir priekšstats par Rīgas TEC-1 un TEC-2 jaudām, ja masu informācijas līdzekļos tiek izplatītas ziņas, ka sakarā ar Satversmes tiesas lēmumu būs jāpaaugstina elektroenerģijas tarifi?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams steidzami nodrošināt taisnīgus elektroenerģijas tarifus.

11. Jautājums nr.227

Deputāti K.Čerāns, I.Liepa, J.Kušnere, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par Energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu par PVAS “Latvenergo” tarifu kartējo paaugstināšanu

Godātais Krasta kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar Energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu (kurš padomes loceklis balsojis par un kurš pret) PVAS “Latvenergo” tarifu kārtējo paaugstinājumu, kas stājās spēkā ar 1.05.97.

2. Vai atbilst patiesībai laikrakstos minētā ziņa, ka tarifu paaugstinājums pieņemts padomē ar nelielu balsu vairākumu un virkne to padomes locekļu, kas balsoja par tarifu paaugstināšanu, šobrīd, t.sk. Atis Pakrastiņš un Juris Ozoliņš, ir atstādināti vai aizgājuši?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams iespējami ātrāk pārskatīt ERP lēmumu par elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu.

12. Jautājums nr.228

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par Latvijas dzelzceļa informatīvās infrastruktūras stratēģiju

Godātais Krištopana kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. 1996.gada 25.novembrī, atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem savā vēstulē Nr.01–13/190, attiecībā uz dzelzceļa informatīvās infrastruktūras modernizāciju Jūs rakstījāt: “(..) tiks noteikta informatīvās infrastruktūras stratēģija, prioritātes, nepieciešamās investīcijas un to avoti.” Kas no šī Jūsu solījuma uz šo brīdi ir izpildīts? Kādi secinājumi ir izdarīti attiecībā uz LDz informatīvās infrastruktūras stratēģiju? Kādas ir vai būs šīs stratēģijas pamattēzes?

2. Kas konkrēti šobrīd tiek darīts, kādi projekti tiek īstenoti, vai tiks īstenoti tuvākajā laikā LDz informatīvās inrastruktūras attīstības nodrošināšanai?

3. Kādā veidā satiksmes ministrija nodrošinās to, lai LDz informatīvā infrastruktūra attīstītos optimālā veidā, sasniedzot ar Eiropas dzelzceļu informatīvajām sistēmām pilnībā savienojamas sistēmas līmeni?

Vai Satiksmes ministrija piekrīt šāda mērķa nepieciešamībai?

4. Kuras amatpersonas Satiksmes ministrijā ir atbildīgas par LDz informatīvās infrastruktūras attīstības stratēģijas iestrādi un par šīs stratēģijas īstenošanu?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešama skaidra LDz informatīvās sistēmas attīstība, orientējoties uz savienojamību ar Eiropas valstu dzelzceļu informatīvajām sistēmām.

13. Jautājums nr.229

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par valdības plāniem Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas ietvaros

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krištopana kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt Saeimas deputātus ar konkrētu darbu plāniem, ko valdība ir iecerējusi veikt 1997.gadā plānotās Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas ietvaros.

2. Ko konkrēti valdība un Satiksmes ministrija jau ir paveikusi šajā jomā?

3. Kas Latvijas valdībā ir atbildīgs par tās deklarācijas 2.4.punkta “1997.gadā turpināt Latvijas dzelzceļa restrukturizāciju” īstenošanu?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Deputātiem un sabiedrībai ir nepieciešama iespējami detalizēta informācija par Latvijai tik stratēģiski svarīgas nozares kā dzelzceļš attīstību, bet Valdības deklarācijā šajā jomā ir ierakstīts tikai viens nekonkrēts teikums.

14. Jautājums nr.230

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par Energoapgādes regulēšanas padomes nosakāmo energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 27.panta 1.daļu Energoapgādes regulēšanas padomei ir pienākums noteikt energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar šo dokumentu.

2. Vai Energoapgādes regulēšanas padome ir izskatījusi un apstiprinājusi a/s “Rīgas siltums” tarifu par siltumenerģijas izmaksām Rīgā 1996./97.gada ziemā?

3. Vai šajā izskatīšanā, ja tāda ir notikusi, ir ņemti vērā apsvērumi patērētāju interešu aizsardzībai, kas izklāstīti Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības 27.04.97. vēstulē Rīgas Domes priekšsēdētājam A.Bērziņam (vēstules kopiju sk. pielikumā)?

4. Lūdzu Jūs iepazīstināt deputātus ar ERP locekļu balsojuma protokolu par a/s “Rīgas siltums” tarifiem (norādot, kā ir balsojis kurš ERP loceklis), ja šāds balsojums ir noticis.

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams ievērot siltumenerģijas patērētāju intereses.

15. Jautājums nr.231

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs —

finansu ministram R.Zīlem,

valsts ieņēmumu ministrei A.Počai:

Par Finansu ministrijas un VID pasākumiem, lai risinātu un atvieglotu procedūru preču ievešanai Latvijā uz laiku pārstrādei

Godātais Zīles kungs!

Cienītā Počas kundze!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ VID Muitas robežkontroles posteņiem ir uzlikts par pienākumu pieprasīt uz robežas no uzņēmumiem, kas ieved produkciju Latvijā uz laiku pārstrādei, atļauju preču ievešanai uz laiku pārstrādei oriģinālā (VID Muitas departamenta 21.03.96. norādījumi Nr.52)?

2. Vai Jūs saprotat to, ka virkne Latvijas uzņēmumu atrodas ģeogrāfiski ļoti tālu no LR Muitas robežkontroles posteņiem, un tādēļ atļaujas oriģināla nogādāšana līdz robežai pretī kādai kravai saistās ar lieliem izdevumiem, būtisku laika patēriņu, kā arī virknē gadījumu ar ilgu kravu aizturēšanu uz robežas?

3. Ko Finansu ministrija un VID darīs, lai risinātu šo jautājumu un atvieglotu procedūru preču ievešanai Latvijā uz laiku pārstrādei?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams steidzami likvidēt birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai.

16. Jautājums nr.232

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš, I.Liepa —

ārlietu ministram V.Birkavam,

tieslietu ministram Dz.Rasnačam:

Par LR un Vatikāna konkordāta līguma projektu

Godātais Birkava kungs!

Godātais Rasnača kungs!

Lūdzam iepazīstināt deputātus ar konkordāta līguma, kas tiek gatavots starp LR un Vatikānu, projektu.

Jautājuma Steidzamības motivācija.

Šis līgums ir būtisks Latvijas valsts un Romas katoļu baznīcas tālākām attiecībām.