MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par sievieti pirmoreiz Igaunijas galvaspilsētas mēra amatā

Kā jau informējām, iepriekšējais Tallinas pilsētas mērs Roberts Lepiksons ir iecelts par iekšlietu ministru. Kā jau tika prognozēts, par jauno mēru Tallinas dome ievēlēja līdzšinējo Nacionālās bibliotēkas direktori Ivi Ēnmā.

Ivi Ēnmā dzimusi 1943.gadā Rakverē. 1973.gadā beigusi Maskavas Valsts kultūras institūtu bibliotekāru un bibliogrāfu specialitātē, bet 1979.gadā Krupskas vārdā nosauktajā kultūras institūtā Ļeņingradā aizstāvējusi kandidātes disertāciju.

Ivi Ēnmā ir lasījusi lekcijas Igaunijas augstskolās, kā arī ASV, Austrālijā, Somijā un Zviedrijā. Kopš 1976.gada Ēnmā ir publicējusi 147 zinātniskus rakstus, no tiem 45 — svešvalodās.

Ivi Ēnmā ir Igaunijas Kultūras fonda padomes priekšsēdētāja, Tallinas domes kultūras komisijas priekšsēdētāja.

Stājoties jaunajā amatā, Ivi Ēnmā solīja pārņemt lielāko daļu no iepriekšējā pilsētas galvas Lepiksona iesāktā.

Līdz šim bezpartijiskā Ēnmā sacīja, ka iestāsies koalīcijas partijā, bet tagad uzskata, ka pilsētas galvai ir jābūt tādam politiķim, kura politiskos uzskatus pilsētas iedzīvotājs neizjūt.

Par identifikācijas un ceļojumu dokumentiem

Igaunija veltī diezgan lielu piepūli, lai integrētu Igaunijā dzīvojošos nepilsoņus. Valdība apsver, ko darīt ar spēkā esošajiem identifikācijas un ceļojumu dokumentiem, ar visiem pastāvīgajiem Igaunijas iedzīvotājiem, veicot svarīgu soli integrācijas procesā.

Saskaņā ar Igaunijas Ārlietu ministrijas informāciju no 1997.gada 15.maija Padomju savienības iekšzemes pases vairs nav derīgas. Pēc šī datuma visiem Igaunijas iedzīvotājiem jābūt personu apliecinošam dokumentam, kas izdots Igaunijā, vai kādas citas valsts pasei.

Padomju Savienība beidza pastāvēt 1991.gada decembrī, bet padomju iekšzemes pases palika derīgas personām, kurām nebija citu identifikācijas dokumentu. No 1992.līdz 1997.gadam visiem Igaunijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija iespēja iegūt saskaņā ar viņu statusu starpvalstu nolīgumos akceptētu identifikācijas dokumentu: Igaunijas vai kādas citas valsts pasi. Personas, kuras nav ne Igaunijas, ne kādas citas valsts pilsoņi, var iegūt ārzemju pasi.

Pilsonības un imigrācijas departaments garantē, ka katram, kurš ir nolēmis iegūt ārzemju pasi vai uzturēšanās atļauju, ir iespēja saņemt ārzemju pasi vai uzturēšanās atļauju, pirms beidzas padomju iekšzemes pases termiņš.

Par patēriņa cenām

Salīdzinot ar martu, aprīlī Igaunijā par 1,9 procentiem ir palielinājušās patēriņa cenas. Kopumā preces ir padārdzinājušās par 1,4 procentiem, tostarp pārtikas preces — par 1 procentu, rūpniecības preces — par 2,1 procentu, pakalpojumu cenas — par 2,4 procentiem. Vidēji visvairāk ir paaugstinājušās ūdens, kanalizācijas un laikrakstu cenas. Salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli patēriņa preču un pakalpojumu cenas ir paaugstinājušās par 9,2 procentiem. Preču un pakalpojumu cenas, kas ir administratīvi regulētas, gada laikā ir paaugstinājušās par 11,4 procentiem, bet brīvi veidojušās cenas — tikai par 7,9 procentiem

Lietuvas Republikā

Par Itālijas prezidenta pirmo vizīti

20.maijā Lietuvā divu dienu oficiālā vizītē ieradās Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro ar meitu Mariannu, Itālijas valsts ierēdņu delegācija, kā arī 16 itāļu žurnālisti. Viļņas lidostā viesus sagaidīja Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs ar kundzi, Lietuvas vēstnieks Itālijā Romans Podagēlis un Lietuvas prezidenta padomnieks ārpolitikas jautājumos Neris Germans.

O.L.Skalfaro ir pirmais ārvalstu vadītājs, kuru Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks pieņēma tikko restaurētajā Prezidentūras namā S.Daukanta laukumā. Pēc konfidenciālas abu prezidentu sarunas divatā Baltajā zālē notika īsa preses konference ar abu valstu žurnālistu piedalīšanos. O.L.Skalfaro teica, ka Lietuvas prasības esot ļoti dabiskas un saprotamas. “Lietuva tiecas uz likumīgu mērķi: tikt atzītai par Eiropas daļu. Lietuva taču ir Eiropas kartes daļa.” Itālijas prezidentam ir saprotamas arī Lietuvas prasības drošības jomā, bet viņš nevēlējās komentēt Krievijas prezidenta paziņojumu par izmaiņām līgumā ar NATO, ja tajā tiks uzņemta kaut viena no bijušajām padomju republikām. O.L.Skalfaro atteicās arī pareģot, vai uz NATO valstu vadītāju tikšanos jūlijā Madridē varētu tikt uzaicināta kāda no Baltijas valstīm. Savukārt A.Brazausks izteicās, ka Lietuvas Republika nekad nav bijusi tiesiska PSRS daļa, bet gan ar varu inkorporēta šajā savienībā, un ka Lietuvu nevajadzētu saukt par bijušo padomju republiku.

Jautāts par Lietuvas iespējām integrēties Eiropas Savienībā, Itālijas prezidents atbildēja, ka viņa valsts atbalsta principu: visām kandidējošām valstīm vienādas iespējas, bet galvenais tomēr ir politiskais kritērijs. Pēc Itālijas žurnālistu pētījumiem, Lietuvas makroekonomikas rādītāji jau atbilst Māstrihtas līguma prasībām.

Tikšanās laikā Lietuvas ārlietu viceministrs Albins Januška un Itālijas ārlietu viceministre Patricija Toja parakstīja vairākus divpusējus starpvalstu līgumus: par personu atpakaļuzņemšanu un par bezvīzu režīma ieviešanu personām ar diplomātiskajām un dienesta pasēm, kravas transporta un pasažieru autobusu šoferiem. Līgums par readmisiju gan stāsies spēkā tikai tad, kad būs noslēgts līgums par bezvīzu režīmu visiem abu valstu pilsoņiem. Bet tas, pēc Itālijas diplomātu domām, var notikt tikai tad, kad Lietuva būs kļuvusi par pilntiesīgu ES locekli.

Pēc tam Itālijas prezidents devās uz Lietuvas parlamentu, kur tikās ar Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi un teica runu Seima plenārsēdē. O.L.Skalfaro izteica savu cieņu un atzinību Lietuvai par to, ka tā, pārcietusi vairākas okupācijas, tomēr nav sevi pazaudējusi, nav zaudējusi mīlestību uz savu kultūru un nav atteikusies no brīvības idejas. Itālijas prezidents uzslavēja Lietuvas miera cīnītājus, kas piedalījās miera uzturēšanas misijā Balkānos, pateicās Lietuvai par atbalstu miera operācijā Albānijā. O.L.Skalfaro priecājās arī par viņam parādīto godu — atrast šeit Itāliju, t.i., daudzu itāļu mākslinieku darbus.

Vēl Itālijas prezidents nolika vainagu par Lietuvas neatkarību bojā gājušo memoriālā Antakaļņa kapos, apmeklēja Sv.Pētera un Pāvila baznīcu, Katedrāli–baziliku, Aušras vārtus un Nacionālo filharmoniju.

21.maijā O.L.Skalfaro tikās ar Lietuvas premjerministru Ģediminu Vagnori, apmeklēja Viļņas Universitāti un piedalījās dievkalpojumā Sv.Jona baznīcā, bet pēc tam devās uz Rīgu..

Par vēl vienu mēģinājumu mainīt Lietuvas Konstitūciju

Lietuvas Liberāļu savienība (LLS) apspriež iespēju valsts prezidenta vēlēšanām izvirzīt savu līderi Euģēniju Ģentvilu vai viņa vietnieku Šarūnu Davaini. Taču E.Ģentvilam vēl nav 40 gadu, tādēļ 20.maijā Seima liberālo reformu frakcija sākusi vākt parakstus zem ierosinājuma samazināt prezidenta amata kandidāta vecuma robežu no 40 līdz 35 gadiem. Ja šo ierosinājumu parakstīs vismaz 36 Seima deputāti, tas tiks iesniegts izskatīšanai Seimā (kurš, protams, var to ar balsu vairākumu noraidīt).

Citu partiju attieksme pret šo LLS ierosinājumu ir dažāda — Centra savienība (kurai Seimā ir 15 locekļu) un LDDP frakcija (12 locekļu) ir gatavas to atbalstīt, bet Kristīgo demokrātu (16 locekļu) un Sociāldemokrātu (12 locekļu) frakcija uzskata, ka nav vērts mainīt konstitūciju viena cilvēka (E.Ģentvila) dēļ.

Par starptautisko stikla rūpniecības izstādi

Viļņā, Karolinas izstāžu centrā, atklāta otrā starptautiskā stikla rūpniecības iekārtu, tehnoloģijas un ražojumu izstāde “Glass expo' 97”, kurā piedalās 33 firmas no 9 valstīm — Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Čehijas, Krievijas, Ukrainas, Vācijas, Itālijas, Somijas.

Kā izstādes atklāšanā apgalvoja Lietuvas Seima priekšsēdētājs V.Landsberģis, daži Lietuvas stikla izstrādājumi var veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū. V.Landsberģis apsveica visus klātesošos arī ar Lietuvas stikla rūpniecības 450 gadu jubileju.

Lietuvas rūpnieku konfederācijas prezidents Broņislavs Lubis informēja, ka valsts stikla rūpniecības uzņēmumi kompleksi ievieš mūsdienīgas ražošanas tehnoloģijas, meklē jaunus tirdzniecības partnerus Austrumos. Panevēžas, Kauņas un Viļņas stikla rūpniecības uzņēmumos drīzumā tiks uzstādītas modernas rietumnieciskas ražošanas iekārtas.

Panevēžas a/s “Ekrāns” ražotie kineskopi tiek izmantoti 13 pasaules valstu televizoros. Bez tam šī akciju sabiedrība pēdējos deviņos gados ir saražojusi 5,1 miljonu parastā stikla un 26 miljonus kristāla trauku, kurus eksportē uz 11 valstīm. Cita akciju sabiedrība “Panevēžas stikls” šobrīd ir lielākā stikla un tā izstrādājumu ražotne visās Baltijas valstīs. Šeit ražo ap 200 modeļu stiklu vieglajām automašīnām un bezkrāsaina stikla taru (pudeles un burkas) pārtikas produktu un dzērienu ražotājiem.

Lielu vietu izstādē aizņem arī slavenā Itālijas “Baveloni” kompānija, kuras visaugstākās kvalitātes stikla griešanas, urbšanas un slīpēšanas iekārtas darbojas daudzās pasaules valstīs.

Par “Aldara” tirgus iespēju meklējumiem Lietuvā

Baltijas valstu otrās lielākās (aiz “Utenas dzērieniem” (“Utenos gerimai”)) alus darītavas — “Aldara” prezidents Vitālijs Gavrilovs preses konferencē paziņojis par sava uzņēmuma iekļaušanos Lietuvas tirgū. Pēc viņa domām, vietas alus tirgū pietiek visiem, vajag tikai to sameklēt. Jau pirms diviem gadiem “Aldaris” mēģināja iekļūt Lietuvas tirgū, taču to piemeklēja neveiksme partneru izvēles dēļ. Tagad “Aldarim” Lietuvā ir labi partneri, un tas nolēmis iekarot 5—15 procentus Lietuvas importētā alus tirgu. Lietuvā tiks pārdotas trīs alus šķirnes — “Zelta”, “Pilzenes” un “Tumšais”.

Kā norādīja V.Gavrilovs, Latvijas alkohola tirgū ap 59 procentiem aizņem degvīns un liķieris, 22 procentus — vīns un tikai 17 procentus — alus. Līdzīgi ir arī Lietuvā.” Ar tādām proporcijām mēs nevaram iet Eiropā, kuras iedzīvotāji pārsvarā dzer alu,” atzina V.Gavrilovs.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”

par Lietuvu — ar Lietuviešu valodas institūta atbalstu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane