VALSTS KONTROLES DOKUMENTI

Latvijas Republikas Valsts kontroles par Latvijas Republikas par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu

Valsts ārējais parāds uz 1997. gada 1. janvāri — Ls 240,27 milj., t.sk. valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 227,36 milj., valdības izsniegtās garantijas — Ls 12,91 milj.

Latvijas valsts ārējo parādu veido:

1. 1992. gada Somijas un ASV kompāniju aizdevums SIA “Lata International” graudu un lauksaimniecības tehnikas iegādei. Bankrotējušās “Lata International” vietā līdz 1996. gada beigām no valsts līdzekļiem atmaksāti Ls 10,04 milj., t.sk. 1996. gadā Ls 2,43 milj.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 9,54 milj.

2. G-24 un Starptautiskā valūtas fonda (SVF – STF-1, STF-2) aizdevumi valsts maskājumu bilances (importa) stabilizēšanai, enerģijas, izejvielu un tehnoloģijas iegādei pasaules tirgū. Atmaksas termiņš no 2000. gada līdz 2003. gadam.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 78,20 milj.

3. Starptautiskā valūtas fonda aizdevums (SVF — Stand by –1, Stand by –2) Latvijas Bankai nacionālās valūtas stabilizēšanai.

Atmaksas termiņš — 1998. un 1999. gads.

Ārvalstu aizdevējiem 1996. gadā atmaksāti Ls 14,02 milj.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 35,67 milj.

4. Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB) aizdevums valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām rehabilitācijai, lauksaimniecības attīstībai, privatizācijai, banku sistēmas attīstībai un vides aizsardzībai.

1996. gadā izsniegti Ls 13,72 milj., no kuriem lielākā daļa — Ls 7,51 milj., — paredzēta privatizācijai un banku sistēmas attīstībai, Ls 4,08 milj. — lauksaimniecības attīstībai.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 42,45 milj.

5. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) aizdevums enerģētikas sektora attīstībai. Kredītlietotājiem 1996. gadā izsniegti Ls 7,22 milj. no kuriem Ls 3,40 milj. saņēmusi LR Satiksmes ministrija Latvijas ceļu projektiem.

Atmaksāts ārvalstu aizdevējiem — Ls 2,85 milj.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 17,02 milj.

6. Japānas Eksporta un importa bankas (JEXIM) aizdevums. Lielāko daļu — Ls 11,8 milj. saņēmusi VAS “Latvijas gāze”.

1996. gadā Ls 3,70 milj. izsniegti LR Satiksmes ministrijai Latvijas ceļu projektiem.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 16,45 milj.

7. Vācijas kompānijas AEG aizdevums Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijai, kas ārvalstu aizdevējam tiek atmaksāts no valsts budžeta. 1996. gadā atmaksāti Ls 0,67 milj.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 2,28 milj.

8. “Nomura International” aizdevums, par kuru tika izlaistas valsts parādzīmes valsts budžeta deficīta segšanai. Tā atmaksa paredzēta 1997. gadā.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 19,44 milj.

9. Dānijas Unibankas bezprocentu aizdevums, kas izsniegts 11 pašvaldībām, Satiksmes ministrijai un “Rīgas gāzei”.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 5,68milj.

10. Francijas kompānijas “Credit Lyonnais” aizdevums Labklājības ministrijai. 1996. gadā ārvalstu aizdevējam atmaksāti Ls 0,05 milj.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 0,47 milj.

11. 1996. gadā Kanādas kompānijas “Export Development, Corporation” aizdevums Iekšlietu ministrijai nepilsoņu pasu projektam.

Parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 0,16 milj.

Uz 1997. gada 1. janvāri valdība izsniegusi garantijas par Ls 71,72 milj., t.sk. 1996. gadā Ls 48,50 milj.

Garantijas izsniegtas a/s “Rīgas miesnieks”, lidostai “Rīga”, Daugavpils ķīmiskās šķiedras kombinātam, a/s “Ādaži”, a/s “Preses nams”, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Investīciju Bankai, a/s “Latvenergo” un Rīgas Domei.

Uz valdības izsniegto garantiju pamata saņemto kredītlīdzekļu parāda atlikums uz 01.01.1997. — Ls 12,91 milj.

Kredītu līgumus ar ārvalstu kreditoriem Latvijas Republikas valdības vārdā slēdz LR Finansu ministrija. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Finansu ministrijas noslēgto līgumu Latvijas Banka veic valdības finansu aģenta funkcijas. Ārvalstu aizdevumu sadale un apkalpošana notiek ar komercbanku starpniecību un ar Finansu ministrijas starpniecību.

Komercbankas apkalpo ārvalstu aizdevumus saskaņā ar attiecīgās komercbankas un Finansu ministrijas līgumu par aizdevuma izlietošanu un atmaksāšanu.

Uz 1997. gada 1. janvāri komercbankās apkalpojamo G-24 un SVF kredītu atlikums — Ls 14,68 milj. Pilnu atbildību par aizdevumu un procentu atmaksu komercbankas uzņēmušās par Ls 7,24 milj. Ar valsts garantijām komercbanku apkalpošanā ir kredīti par Ls 7,44 milj.

Kredītu atmaksas termiņš 1996. gadā bija 17 kredītlietotājiem kopsummā par Ls 4,62 milj. Atmaksāti Latvijas Bankā Ls 4,18 milj. Parāda saistības noteiktajā termiņā nav nokārtojusi SIA “Faber” un “Berģu nams”, kuru kredītu atmaksu garantējusi Latvijas Industriālā banka.

Vairākas komercbankas kas garantējušas kredītus, atmaksājušas aizdevumus pirms noteiktā termiņa. 1996. gadā atmaksāti — Ls 10,20 milj.

Pirms termiņa atmaksāto kredītu summas tiek uzkrātas pamatmaksājumu kontos Latvijas Bankā, kuros uz 1997. gada 1. janvāri bija Ls 21,55 milj., t.sk. G-24 aizdevumu kontos Ls 9,3 milj., SVF aizdevumu kontos — Ls 12,52 milj. Ārvalstu aizdevēji šīs summas neatļauj izmantot turpmākai kreditēšanai. 1996. gada beigās saņemta Starptautiskā valūtas fonda atļauja pirmstermiņa atmaksāto SVF (STF-1 un STF-2) aizdevumu tālākai izmantošanai. Nav atrisināts jautājums par G-24 aizdevumu pamatmaksājumu kontos ieskaitīto atmaksāto kredītu summu tālākas izmantošanas iespējām. Par uzkrātajām pamatsummām ārvalstu aizdevējiem ir jāmaksā procenti no valsts līdzekļiem.

Finansu ministrija apkalpo G-24 un SVF kredītus par Ls 21,42 milj. , t.sk. no budžeta atmaksājamos Ls 13,48 milj.

Kredītu atmaksas termiņš 1996. gadā bija 3 kredītlietotājiem par Ls 9,10 milj. Atmaksāti Latvijas Bankai Ls 2,80 milj.

Kredītu Ls 6,30 milj. līgumā noteiktā termiņā nav atmaksājusi VAS “Latvijas gāze”. 1996. gada maijā noslēgts līgums starp Finansu ministriju un VAS “Latvijas gāze” par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu līdz 1999. gada 1. septembrim.

Par G-24 un SVF aizdevumu lietošanu 1996. gadā Latvijas Bankā atmaksātas pamatsummas Ls 22,14 milj., t.sk. no valsts līdzekļiem — Ls 2,85 milj., samaksāti procenti Ls 6,20 milj. t.sk., no valsts līdzekļiem — Ls 2,46 milj.

1996. gadā ārvalstu aizdevējiem samaksāti procenti Ls 4,26 milj.

G-24 un SVF kredītu atlikums bankrotējušās un maksātnespējīgās bankās — Ls 19,70 milj. 1996. gadā atmaksas termiņš bija 18 kredītlietotājiem par Ls 7,51 milj., no kuriem atmaksāti Ls 0,16 milj.

Saskaņā ar 1996. gada 9. aprīļa grozījumiem kredītiestāžu likuma 114. pantā (noteikumi nr.118, protokola Nr.20, 29.¤) noteikts, ka Finansu ministrijai jāpārņem bankrotējošo banku kredītsaistības vai jānodod tās citām bankām.

Pēc atkārtotas konkursa rīkošanas Finansu ministrija kredītu apkalpošanai izvēlējusies divas komercbankas. 1996. gada 27. decembrī noslēgts līgums ar a/s “Baltijas Tranzītu banka” par kredīta pārņemšanu no a/s “Talsu komercbanka” un a/s “Alejas komercbanka”. Kredīti nodoti komercbankai 1997. gada 10. janvārī.

1996. gada 9. oktobrī a/s “Parekss banka” apkalpošanā nodoti likvidējamās AKB “Olimpija” kredīti, bet 1997. gada 5. februārī — a/s “Latvijas Depozītu banka” kredīti.

Saskaņā ar Finansu ministrijas un a/s “Parekss banka” 1996. gada 1. oktobrī parakstīto līgumu paredzētā likvidējamās a/s “Banka Baltija” kredītu pārņemšana nav notikusi sakarā ar tās likvidatora atteikšanos nodot kredītus apkalpošanā.

Visos gadījumos komercbankas uzņēmušās tikai kredītu apkalpošanas funkcijas, negarantējot kredītu atmaksu un neveidojot uzkrājumus nedrošiem kredītiem.

Veicot kredītu pārņemšanu, nav ievērots kredītiestāžu likuma 114.panta grozījumu nosacījums, ka šis jautājums jālemj kopīgi ar Latvijas Banku. Finansu ministrija Latvijas Bankai līdz 1997. gada 15. februārim nebija sniegusi nekādu informāciju par bankrotējošo un likvidēto banku kredītsaistību nodošanu citām bankām.

Par SRAB , ERAB un JEXIM bankas aizdevumu mērķkredītu lietošanu 1996. gadā Finansu ministrijai samaksāti Ls 9,39 milj., no kuriem ārvalstu aizdevējiem atmaksātas pamatsummas Ls 2,85 milj., procenti — Ls 4,08 milj., t.sk. no valsts līdzekļiem Ls 0,380 milj.

Valsts budžeta parādnieki 1996. gadā ir SRAB aizdevuma rehabilitācijai lietotāji: PVU “Latvijas nafta” — Ls 192 054, SIA “Grindekss” — Ls 6 071; ERAB aizdevuma enerģētikai lietotāji: Gulbenes rajona valsts siltumtīkla uzņēmums — Ls 89 500, z/s “Karlīna” — Ls 21 000; JEXIM bankas rehabilitācijas aizdevuma lietotāji: SIA “Ozolzeme” — Ls 16 500, SIA “Dobe” — Ls 11 000.

Valsts ārējā parāda struktūra pēc garantijas rakstura (miljonos Ls)

Valsts ārējā parāda struktūra pēc izlietošanas mērķiem uz 1997. gada 1. janvāri (miljonos Ls)

1. G-24 un SVF (STF-1, STF-2) aizdevumi maksājumu bilances stabilizācijai — 78,20 .

2. SRAB aizdevums rehabilitācijai, lauksaimniecībai, privatizācijai — 42,46 .

3. SVF ( Stand by) aizdevumi Latvijas Bankai nacionālās valūtas stabilizācijai — 35,67 .

4. “Nomura International” aizdevums valsts budžeta deficīta segšanai — 19,44 .

5. ERAB aizdevums (enerģētikai) — 16,50 .

6. JEXIM aizdevums rehabilitācijai (VAS “Latvijas gāze”) — 16,45 .

7. Somijas un Kanādas graudu valdes aizdevumi SIA “Lata International” — 9,54 .

8. Pārējie aizdevumi (Dānijas Unibankas bezprocentu aizdevums, Vācijas kompānijas AEG aizdevums Latvijas Nacionālai operai, Kanādas “Export Development Corporation” aizdevums) — 9,10 .

Kopā: 227,36

Kontroles funkcijas pār ārvalstu aizdevumu izlietošanu saskaņā ar kredītu izsniegšanas noteikumiem jāveic LR Finansu ministrijai. Kredītu izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudes Finansu ministrijas uzdevumā veic auditorfirmas “Interaudits”, “Invest – Rīga”, SIA “Grāmatvedis”, “Cooper & Lybrand” un “Price Waterhouse”.

Uz 1997. gada 1. janvāri pārbaudīti G-24 un SVF (STF-1, STF-2) kredīti par Ls 35,62 milj. Par drošiem kredītiem, ko lietotāji atmaksās termiņā, auditori atzinuši Ls 3,03 milj. vai 8% no visiem pārbaudītajiem kredītiem.

Auditorpārbaudēs konstatēts, ka Ls 11,04 milj. vai 30% no pārbaudītajiem kredītiem izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem.

Auditori pārbaudījuši 29 no 48 SRAB rehabilitācijas aizdevuma un ERAB aizdevuma enerģētikai lietotājiem par Ls 32,40 milj.

Par drošiem kredītiem auditori novērtējuši Ls 4,63 milj. vai 14% no pārbaudītajiem kredītiem.

Neviena auditorpārbaude nav veikta par SRAB izsniegto kredītu lauksaimniecības attīstībai un par JEXIM bankas aizdevuma izsniegto kredītu rehabilitācijai.

Lai nodrošinātu līdzekļu rezervi aizdevumu atmaksāšanai un ar to realizāciju saistīto izdevumu segšanu, Finansu ministrijā izveidots valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonds.

Valsts kontrole 1996. gada oktobrī – novembrī veikusi pārbaudi par rezerves fonda līdzekļu izlietojumu. Konstatēts, ka Finansu ministrijā netiek plānoti aizdevumu apkalpošanas ieņēmumi un izdevumi saskaņā ar noslēgtiem kredītlīgumiem, bet tie tiek prognozēti.

Finansu ministrija nekontrolē Latvijas Bankas iesniegtos aprēķinus par aizdevumu apkalpošanas ieņēmumiem un izdevumiem. Kredīta apkalpošanas finansēšanas avoti var būt kredītu gala lietotāju samaksātie procenti, bet, neievērojot to, ka daudzi kredītu lietotāji tos nav maksājuši, Latvijas Banka par aizdevumu apkalpošanu visos gadījumos aprēķinājusi maksu 0,5% gadā no aizdevuma līguma summas, tādējādi laikā no 1993. gada novembra līdz 1996. gada beigām saņemot nepamatotus ieņēmumus no rezerves fonda USD 0,620 milj., t.sk. 1996. gadā USD 0,249 milj.

No ārvalstu aizdevumu rezerves fonda sistemātiski tiek veikti pamatmaksājumi un procentu maksājumi kredītu lietotāju nemaksātāju vietā. No 1993. gada novembra izmaksāti USD 5,41 milj., t.sk. bankrotējošo SIA “Lears” un “Lata International” vietā samaksāti USD 3,80 milj., par Latvijas Attīstības aģentūras saņemto kredītu — USD 0,47 milj., SIA “Latvijas kurināmais” — USD 0,34 milj, par piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem — USD 0,56 milj. un par VAS “Dautekss” — USD 0,24 milj.

No rezerves fonda veiktas izmaksas, kas Finansu ministrijas 1995. gada rīkojumā Nr.143 nav paredzētas. 1995. gada novembrī piešķirts aizdevums Ls 137 310 pārskaitīšanai uz VAS “Latvijas Krājbanka” speciālo noguldījumu kontu fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksām a/s “Banka Baltija”.

Sakarā ar to, ka rezerves fondā līdzekļu nepietiek, maksājumi veikti arī no garantēto ārvalstu aizdevumu riska fondiem. Līdz 1996. gada beigām ārvalstu aizdevējiem pārskaitīts USD 1,58 milj., t.sk., par bankrotējušās SIA “Lata International” kredītu — USD 0,91 milj., par bankrotējušo banku “Latvijas Tautas banka” un “Siguldas banka” kredītiem — USD 0,035 milj., par VAS “Latvijas gāze” kredītu — USD 0,66 milj.

Valsts kontrole 1996. gadā pārbaudījusi G-24 un SVF kredītu piešķiršanu, izlietošanu un atmaksas iespējas SIA “Romas līnijas”, SIA “Dane & Co”, SIA “Doma”, SIA “Skabardis”.

Pasaules bankas piešķirto aizdevumu izlietošana pārbaudīta v/u “Latvijas agroķīmija”, SIA “Doma”, SIA “Bauskas klēts”, Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā, SIA “Grindekss”, lauksaimniecības finansu sabiedrībā “Laukkredīts”.

Pārbaudīts ar valdības tiešajām garantijām izsniegtais kredīts a/s “Ādaži”.

Pārbaudēs konstatēts, ka vairākus kredītus valdības ārvalstu kredītu sadales komisija piešķīrusi, nepieprasot biznesa plānus (Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, v/u “Latvijas agroķīmija”), kredīta līdzekļi izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem (SIA “Bauskas klēts”, v/u “Latvijas agroķīmija”), saņemtie kredīti nav nodrošināti ar garantijām (SIA “Doma”, v/u “Latvijas agroķīmija”, SIA “Grindekss”, Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca), kredīti tiek izmantoti neveiksmīgi un atmaksas iespējas ir apšaubāmas (SIA “Doma”, Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, SIA “Grindekss” un a/s “Ādaži”).

Valsts kontrole konstatē:

1. Līdz 1997. gada 1. janvārim ar ārvalstīm:

1.1. noslēgti līgumi un izsniegti galvojumi par Ls 425,03 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 353,31 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 71,72 milj.

1.2. saņemti ārvalstu aizdevumi par Ls 278,74 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 262,00 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 16,74 milj.

1.3. atmaksāti ārvalstu aizdevējiem Ls 38,47 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 34,64 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 3,83 milj.

1.4. pēc noslēgtiem līgumiem vēl nav saņemti Ls 146,29 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 91,31 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 54,78 milj.

2. Valsts ārējais parāds uz 1997. gada 1. janvāri —Ls 240,27 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 227,36 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 12,91 milj.

3. 1996. gadā kredītu lietotājiem izsniegti kredīti — Ls 31,12 milj., atmaksāti ārvalstu aizdevējiem — Ls 20,02 milj.

4. Komercbanku apkalpošanā izsniegto G-24 un SVF kredītu atlikums ir Ls 14,68 milj., no kuriem ar komercbanku garantijām — Ls 7,24 milj., ar valsts garantijām — Ls 7,44 milj.

5. Finansu ministrijas apkalpojamie G-24 un SVF kredīti — Ls 21,42 milj. t.sk. Ls 13,48 milj., ko paredzēts atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem.

6. Pamatmaksājumu kontos Latvijas Bankā pirmstermiņa atmaksāto, uzkrāto un turpmākai kreditēšanai neizmantojamo kredītu kopsumma uz 1997. gada 1. janvāri — Ls 21,55 milj., par ko ārvalstu aizdevējiem jāmaksā procenti no valsts līdzekļiem.

7. Kredītlīgumos noteiktajā termiņā 1996. gadā neatmaksātie G-24 un SVF kredīti — Ls 14,08 milj., t.sk.

— VAS “Latvijas gāze” — Ls 6,30 milj.,

— likvidēto un bankrotējušo banku kredīti — Ls 7,35 milj.,

— darbojošos komercbanku kredīti — Ls 0,43 milj.

8. Līdz 1996. gada beigām auditorfirmas pārbaudījušas 63% no izsniegtiem G-24 un SVF kredītiem, 39% no izsniegtiem SRAB un ERAB aizdevumu kredītiem.

Pēc auditoru slēdzieniem par drošiem kredītiem, kas tiks atmaksāti, uzskatāmi 11% no pārbaudīto kredītu kopsummas.

Biznesa plānos neparedzētiem mērķiem izmantoti 30% no pārbaudītiem kredītiem.

9. Kredītu atlikums bankrotējušās un likvidējamās komercbankās — Ls 19,7 milj.

Veicot tranzītkredītu nodošanu citām komercbankām, Finansu ministrija nav ievērojusi Latvijas Republikas kredītiestāžu likuma 114. panta nosacījumu par Latvijas Bankas līdzdalību lēmuma pieņemšanā.

10. Finansu ministrijas kontrole pār kredītu izlietošanu un atmaksāšanu ir nepietiekama, un valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonda apsaimniekošana neefektīva.

10.1. Nav veiktas auditorpārbaudes par SRAB aizdevuma lauksaimniecības attīstībai un JEXIM bankas aizdevuma rehabilitācijai izsniegto kredītu izmantošanu un atmaksas iespējām.

10.2. Veicot sistemātiskus maksājumus kredītlietotāju nemaksātāju vietā, no rezerves fonda samaksāti USD 5,41 milj., no valdības riska fondiem USD 1,58 milj.

10.3. Netiek kontrolēti Latvijas Bankas iesniegtie ieņēmumu un izdevumu aprēķini par aizdevumu apkalpošanu un ieņēmumu ieskaitīšana ārvalstu aizdevumu rezerves fondā.

Latvijas Banka no 1993. gada novembra līdz 1996. gada beigām saņēmusi nepamatotus ieņēmumus USD 0,620 milj. par kredītiem, kas nav izsniegti un par kuriem nav maksāti procenti.

11. Valsts kontroles pārbaudēs konstatēti nopietni pārkāpumi kredītu piešķiršanā un izlietošanā.

11.1. Ārvalstu kredītu sadales komisija atsevišķus kredītus piešķīrusi, nepieprasot biznesa plānus.

11.2. Finansu ministrija, noslēdzot līgumus ar kredītu lietotājiem, nav pieprasījusi garantijas vai ķīlas.

11.3. Kredītu lietotāji saņemtos kredīta līdzekļus izmantojuši biznesa plānos neparedzētiem mērķiem.

11.4. Vairums saņemto kredīta līdzekļu izmantoti neveiksmīgi, un to atmaksas iespējas ir apšaubāmas.

12. 1996. gadā atmaksātas aizdevumu pamatsummas un procenti par kredītu lietošanu Ls 48,1 milj., no kuriem parādu dzēšanai ārvalstu aizdevējiem samaksāti Ls 32,19 milj., t.sk. kredītu lietotāju nemaksātāju vietā Ls 6,4 milj.

Valsts kontrolieris R.Černajs