Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likumā lietoti šādi termini:

1) aģentūra — tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos par finanšu instrumentu vadību un kontroli noteiktajā kārtībā īsteno daļu no programmas apsaimniekotāja funkcijām;

2) donorvalstis — Islande, Lihtenšteinas Firstiste un Norvēģijas Karaliste;

3) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja — Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta komiteja, kas vada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu un pieņem lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanu programmām;

4) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz 2003. gada 14. oktobrī Luksemburgā parakstīto līgumu "Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā" (turpmāk — Dalības līgums), un kura finansējumu nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis;

5) Finanšu instrumenta birojs — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūcija, kas no donorvalstu puses nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk arī — finanšu instrumenti) darbību;

6) iepriekš noteiktais projekts — saprašanās memoranda B pielikumā vai programmā noteikts projekts;

7) līdzfinansējuma saņēmējs — projekta iesnieguma iesniedzējs, kura projekta iesniegumu ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, kā arī iepriekš noteiktā projekta īstenotājs, kura projektu ir pozitīvi novērtējis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra;

8) Norvēģijas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz Dalības līgumu, un kura finansējumu nodrošina Norvēģijas Karaliste;

9) programma — pasākumu kopums, ko plānots īstenot ar finanšu instrumentu atbalstu, kas ir vērsts uz konkrētu rezultātu un mērķu sasniegšanu un kas ir noteikts saprašanās memoranda B pielikumā;

10) programmas apsaimniekotājs — nozares ministrija vai tās pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saprašanās memoranda B pielikumā noteikta kā atbildīgā par programmas īstenošanu;

11) programmas koncepcija — dokuments, kas ietver īsu programmā plānoto aktivitāšu jomas un rezultātu aprakstu;

12) programmas līgums — līgums par programmas īstenošanu, ko vadošā iestāde slēdz ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju vai Norvēģijas Ārlietu ministriju pēc programmas apstiprināšanas;

13) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa, tās pielikumi un citi dokumenti), ko iesniedz projekta iesnieguma iesniedzējs, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts budžeta līdzfinansējumu (turpmāk — programmas līdzfinansējums);

14) projekta lieta — projekta iesniegums vai iepriekš noteiktā projekta dokumentācija, projekta iesnieguma vai iepriekš noteiktā projekta vērtēšanas dokumenti, projekta līgums un citi ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītie dokumenti, kas ir programmas apsaimniekotāja vai aģentūras rīcībā;

15) projekta līgums — līgums par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, ko slēdz programmas apsaimniekotājs vai aģentūra ar līdzfinansējuma saņēmēju, un šis līgums ir:

a) civiltiesisks līgums, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība,

b) vienošanās, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona;

16) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra;

17) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — noteikumi, saskaņā ar kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

18) saprašanās memorands:

a) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 712 "Par Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā",

b) Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 713 "Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā".

Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā.

Likums nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera tiesības un pienākumus, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus programmas līdzfinansējuma piešķiršanai.

(1) Finanšu instrumentu vadība ir:

1) saprašanās memorandu grozījumu sagatavošana par finanšu instrumentu ieviešanu;

2) programmu koncepciju un iepriekš noteikto projektu sagatavošana, saskaņošana, apstiprināšana un programmu ieviešana;

3) finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas izveide;

4) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase;

5) vadības un kontroles sistēmas, programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu kontrole un revīzija;

6) maksājumu veikšana un izdevumu sertificēšana finanšu instrumentu ieviešanas ietvaros;

7) ziņošana par konstatētajām neatbilstībām;

8) uzraudzība un izvērtēšana.

(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas finanšu instrumentu vadībā ievēro efektivitātes, lietderības, saimnieciskuma un proporcionalitātes principu.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt projekta iesnieguma iesniedzējam programmas līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

(1) Finanšu instrumentu vadību nodrošina šādas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas:

1) vadošā iestāde;

2) programmas apsaimniekotājs;

3) aģentūra;

4) revīzijas iestāde;

5) sertifikācijas iestāde;

6) neatbilstību iestāde.

(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas finanšu instrumentu vadībā ievēro saprašanās memorandos noteikto.

(1) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt finanšu instrumentu efektīvu ieviešanu un uzraudzību;

2) nodrošināt saprašanās memorandu grozījumu sagatavošanu par finanšu instrumentu ieviešanu;

3) nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi attiecībā uz finanšu instrumentu vadību un ieviešanu;

4) nodrošināt finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas izveidi;

5) nodrošināt finanšu instrumentu ieviešanas publicitāti Latvijā;

6) nodrošināt programmu ieviešanas izvērtēšanas pasākumus;

7) veikt neatbilstību iestādes pienākumus, kas izriet no saprašanās memorandiem;

8) veikt citus pienākumus, kas noteikti šajā likumā vai izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt finanšu instrumentu ieviešanas kontroli un auditu;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(1) Programmas apsaimniekotāja funkcijas pilda Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

(2) Programmas apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas īstenošanu atbilstoši programmas līgumam;

2) izstrādāt normatīvo aktu projektus programmas ieviešanas nodrošināšanai;

3) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu;

4) izlases veidā veikt projektu un iepriekš noteikto projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

5) veikt citus pienākumus, kas noteikti šajā likumā vai izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Programmas apsaimniekotājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama programmas, projektu vai iepriekš noteikto projektu īstenošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

(4) Programmas apsaimniekotāja vadītājs nevar būt attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājs.

(1) Aģentūru un kompetences sadalījumu starp programmas apsaimniekotāju un aģentūru nosaka Ministru kabinets.

(2) Programmas apsaimniekotājs, pildot šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktos pienākumus, var daļu no tiem deleģēt aģentūrai, izņemot šādus pienākumus:

1) programmas koncepcijas izstrāde;

2) normatīvo aktu projektu izstrāde programmas ieviešanas nodrošināšanai;

3) sadarbības komitejas izveide un darba vadīšana programmās, kuras tiek īstenotas partnerībā ar donorvalstu institūcijām;

4) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde;

5) programmas vadības un kontroles sistēmas izstrāde.

(3) Aģentūra, pildot šā panta otrajā daļā noteiktos pienākumus, ir tā Ministru kabineta locekļa funkcionālajā pakļautībā, kura padotībā ir par šā likuma 8. panta otrajā daļā minēto pienākumu izpildi atbildīgais programmas apsaimniekotājs. Ministru kabineta loceklis aģentūras funkcionālo pakļautību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (programmas apsaimniekotāja vadītāja) starpniecību.

(4) Iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, tiktu nodalītas no citām iestādes funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā līdzfinansējuma saņēmējs.

(1) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt šajā likumā noteiktos un no saprašanās memorandiem izrietošos pienākumus;

2) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei gada revīzijas plānu;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar revīzijas iestādes funkciju nodrošināšanu.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu revīzijas nodrošināšanai, kā arī lai pārliecinātos par finanšu instrumentu ieviešanas un uzraudzības sistēmas darbības efektivitāti.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(5) Ja revīzijas iestādes rīcībā ir ziņas par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu ieviešanu, revīzijas iestāde nekavējoties informē par to Ministru kabinetu.

(1) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(2) Sertifikācijas iestāde veic pienākumus, kas izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

2) izstrādāt projektu un iepriekš noteikto projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes veikšanas metodiku (turpmāk – pirmspārbaužu metodika).

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi.

(1) Līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu atbilstoši projekta līgumam, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām;

2) nodrošināt, lai projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtais programmas līdzfinansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot efektivitātes, lietderības, saimnieciskuma un proporcionalitātes principus;

3) nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izmantošanas noteikumiem;

4) nekavējoties informēt programmas apsaimniekotāju vai aģentūru, ar kuru noslēgts projekta līgums, par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu;

5) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju, ievērojot projekta līgumā noteiktos nosacījumus un termiņus;

6) nodrošināt grāmatvedībā analītisko uzskaiti par katru projektu vai iepriekš noteikto projektu, atbilstoši kodificējot visus ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītos darījumus;

7) sniegt informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja, kā arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, grāmatvedības reģistriem vai nodrošināt to izdrukas vai vizuālos attēlus uz ekrāna, kā arī pieeju attiecīgā projekta īstenošanas vietai;

8) nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu publicitāti;

9) atmaksāt programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai saņemto programmas līdzfinansējumu, kas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noteikumiem.

(2) Ja līdzfinansējuma saņēmējs nav pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet no programmas līdzfinansējuma ir plānots segt 50 procentus vai vairāk no projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmajām izmaksām un paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību, ar kuru sākot nepieciešams publicēt paziņojumu par iepirkumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai pārsniedz to, iepirkumu projektā veic Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Līdzfinansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) saņemt programmas līdzfinansējumu, ja projekts vai iepriekš noteiktais projekts ir īstenots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem, saprašanās memorandu un projekta līgumu;

2) īstenot projektu vai iepriekš noteikto projektu kopā ar projekta partneri, saglabājot atbildību par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, mērķa sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, maksājumiem un iepirkuma procedūras veikšanu, kā arī ievērojot uz šā likuma 15. panta 12. punkta pamata izdotos normatīvos aktus;

3) pieprasīt un saņemt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, Iepirkumu uzraudzības biroja un projekta partnera.

(1) Projekta partnerim, kas ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība un kas ar līdzfinansējuma saņēmēju ir noslēdzis sadarbības līgumu, ir šādi pienākumi:

1) īstenot projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitātes atbilstoši partnerības līgumam, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām;

2) nodrošināt, lai tā pārziņā esošo projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanai piešķirtais programmas līdzfinansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot efektivitātes, lietderības, saimnieciskuma un proporcionalitātes principus;

3) nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie projekta partnera izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši piešķirtā finansējuma izmantošanas noteikumiem;

4) nekavējoties informēt līdzfinansējuma saņēmēju, ar kuru noslēgts partnerības līgums, par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanu;

5) nodrošināt grāmatvedībā analītisko uzskaiti par katra projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitātēm, atbilstoši kodificējot visus ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītos darījumus;

6) sniegt informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja, kā arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, grāmatvedības reģistriem vai nodrošināt to izdrukas vai vizuālos attēlus uz ekrāna, kā arī pieeju attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

(2) Ja projekta partneris nav pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet no programmas līdzfinansējuma ir plānots segt 50 procentus vai vairāk no projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmajām izmaksām un paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību, ar kuru sākot nepieciešams publicēt paziņojumu par iepirkumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai pārsniedz to, iepirkumu projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veic Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam projekta partnerim ir šādas tiesības:

1) saņemt programmas līdzfinansējumu, ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitātes ir īstenotas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem, saprašanās memorandu un ar līdzfinansējuma saņēmēju noslēgto sadarbības līgumu;

2) pieprasīt un saņemt projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo informāciju no līdzfinansējuma saņēmēja, finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām un Iepirkumu uzraudzības biroja.

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā saskaņo un slēdz programmas līgumu un izdara grozījumus programmā;

2) projektu iesniegumu atlases un iepriekš noteikto projektu novērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, iepriekš noteikto projektu novērtēšanas nolikuma saturu, projekta līguma saturu, tā slēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera sadarbības līguma saturu un saskaņošanas kārtību;

3) kārtību, kādā publisko informāciju par programmām, projektiem un iepriekš noteiktajiem projektiem un nodrošina finanšu instrumentu publicitātes un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

4) finanšu instrumentu tehniskās palīdzības un saskaņā ar saprašanās memorandu izveidotā divpusējās sadarbības fonda ieviešanas kārtību;

5) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu īstenošanai, veic maksājumus un sagatavo pārskatus;

6) gadījumus un kārtību, kādā vadošā iestāde uz laiku aptur programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma finanšu pārskatā vai noslēguma pārskatā;

7) kārtību, kādā nodrošina finanšu instrumentu uzraudzību un kontroli;

8) kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām, kā arī noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus un piemēro proporcionālo finanšu korekciju;

9) kārtību un apjomu, kādā programmas apsaimniekotājs, aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs veic projekta un iepriekš noteiktā projekta iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

10) kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu programmas, projektu un iepriekš noteikto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu attiecināmajās izmaksās;

11) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas finanšu instrumentu vadībā;

12) programmas mērķi, pieejamo finansējumu, sasniedzamos rezultātus, programmas apsaimniekotāju, aģentūru un tās pienākumus, ja aģentūra īsteno daļu no programmas apsaimniekotāja pienākumiem, prasības projekta iesniedzējam vai iepriekš noteiktā projekta iesniedzēju, prasības projekta partneriem, ja tos pieaicina, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus, divpusējās sadarbības fonda aktivitāšu ieviešanas kārtību, ja tādas paredzētas programmā, kā arī komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus, ja programmā paredzēts komercdarbības atbalsts.

(1) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas izdoti, pamatojoties uz šā likuma 15. panta 2. un 12. punktu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi apstiprina programmas apsaimniekotājs vai aģentūra. Ja projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā aģentūra, tā nolikumu saskaņo arī ar programmas apsaimniekotāju.

(2) Paziņojumu par projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu programmas apsaimniekotājs vai aģentūra iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

(1) Projektu iesniegumu vērtēšanai programmas apsaimniekotājs vai aģentūra izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kurā ir vismaz trīs locekļi. Izveidojot projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, programmas apsaimniekotājs ņem vērā programmas līguma noteikumus.

(2) Vadošās iestādes pārstāvis var piedalīties projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sēdē novērotāja statusā.

(3) Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.

(1) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra atbilstoši projekta iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, programmas apsaimniekotāja un aģentūras lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, programmas apsaimniekotāja un aģentūras lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) programmas apsaimniekotāja vai aģentūras nosaukums un adrese;

2) adresāts — projekta iesnieguma iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) adresātam piešķirtās tiesības vai noraidītās tiesības;

7) nosacījumi (ja nepieciešams);

8) lēmuma apstrīdēšanas kārtība.

(1) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un atklātā konkursa ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.

(3) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesnieguma iesniedzējam jāveic programmas apsaimniekotāja vai aģentūras noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi programmas apsaimniekotājs vai aģentūra paziņo projekta iesniedzējam viena mēneša laikā no precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

(4) Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana saskaņā ar šā panta trešo daļu ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības, kā arī tad, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet atklātā konkursa ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.

(5) Ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra par to informē projekta iesniedzēju. Ja šajā daļā minēto iemeslu dēļ projekta iesniegumu atsaka pieņemt un projekta iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams.

Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem četru mēnešu laikā pēc projekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

Projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams.

(1) Projekta iesnieguma iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētos lēmumus šādā kārtībā:

1) aģentūras lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tam programmas apsaimniekotāja vadītājam, kura funkcionālajā pakļautībā atbilstoši šā likuma 9. panta trešajai daļai ir aģentūra. Programmas apsaimniekotāja izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto aģentūras lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Programmas apsaimniekotāja pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto aģentūras lēmumu nav pārsūdzams;

2) programmas apsaimniekotāja lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs. Tiešās pārvaldes iestādes vadītāja izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto programmas apsaimniekotāja lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Tiešās pārvaldes iestādes vadītāja pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto programmas apsaimniekotāja lēmumu nav pārsūdzams.

(2) Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi apstrīd un pārsūdz tādā pašā kārtībā un termiņos kā lēmumu, par kurā ietvertā nosacījuma izpildi sagatavots atzinums. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi var apstrīdēt un pārsūdzēt arī atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums.

(1) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra veic iepriekš noteiktā projekta novērtēšanu saskaņā ar iepriekš noteikto projektu novērtēšanas nolikumu. Iepriekš noteikto projektu novērtēšanas nolikumu izstrādā un apstiprina programmas apsaimniekotājs vai aģentūra. Ja novērtēšanas nolikumu izstrādā aģentūra, tā nolikumu saskaņo ar programmas apsaimniekotāju.

(2) Iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz iepriekš noteikto projektu saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētā nolikuma prasībām.

(3) Pēc iepriekš noteiktā projekta novērtēšanas programmas apsaimniekotājs vai aģentūra sagatavo atzinumu ar pozitīvu projekta novērtējumu vai atzinumu ar nosacījumu, ka iesniedzējs veic programmas apsaimniekotāja vai aģentūras noteiktās darbības, lai iepriekš noteiktais projekts pilnībā atbilstu šā panta pirmajā daļā minētajam nolikumam un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus atzinumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot iepriekš noteikto projektu novērtēšanas nolikumu. Par atzinumā ietverto nosacījumu izpildi programmas apsaimniekotājs vai aģentūra paziņo iepriekš noteiktā projekta iesniedzējam viena mēneša laikā no precizētā projekta iesniegšanas dienas.

(4) Atzinums par iepriekš noteiktā projekta novērtējumu ir apstrīdams un pārsūdzams kārtībā, kāda šā likuma 22. pantā noteikta programmas apsaimniekotāja un aģentūras lēmumu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra atzinumu ar iepriekš noteiktā projekta pozitīvu novērtējumu vai atzinumu ar nosacījumu sniedz četru mēnešu laikā pēc projekta iesniegšanas beigu datuma.

(1) Iepriekš noteikto projektu novērtēšanai programmas apsaimniekotājs vai aģentūra izveido iepriekš noteikto projektu vērtēšanas komisiju.

(2) Vadošās iestādes pārstāvis var piedalīties iepriekš noteikto projektu vērtēšanas komisijas sēdē novērotāja statusā.

(3) Iepriekš noteikto projektu vērtēšanas komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.

Ja līdzfinansējuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, strīdus, kas attiecas uz projekta līguma izpildi, tai skaitā piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksu turpināšanu vai līdzekļu atgūšanu, risina civiltiesiskā kārtībā. Dokumenti, kas sagatavoti un pieņemti šā panta pirmajā teikumā minēto darbību veikšanai (lēmumi, atzinumi, brīdinājumi, līgums un citi ar līgumu izpildi saistīti dokumenti), nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā.

(1) Ja līdzfinansējuma saņēmējam, kurš ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, un programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai rodas domstarpības sakarā ar projekta līguma ietvaros pieņemto lēmumu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksu turpināšanu vai citu lēmumu un vienošanās nav panākta sarunu ceļā, līdzfinansējuma saņēmējs to var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgi programmas apsaimniekotājam vai tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs.

(2) Programmas apsaimniekotājs vai tiešās pārvaldes iestādes vadītājs izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto līdzfinansējuma saņēmēja iesniegumu un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt aģentūras vai programmas apsaimniekotāja lēmumu negrozītu;

2) atcelt aģentūras vai programmas apsaimniekotāja lēmumu pilnībā vai kādā daļā un, ja nepieciešams, uzdot aģentūrai vai programmas apsaimniekotājam izskatīt līdzfinansējuma saņēmēja iebildumus atkārtoti, ņemot vērā programmas apsaimniekotāja vai tiešās pārvaldes iestādes vadītāja norādījumus;

3) izdot satura ziņā citādu lēmumu.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta otrajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, programmas apsaimniekotājs vai tiešās pārvaldes iestādes vadītājs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(4) Informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu šā panta otrajā daļā minēto pārvaldes lēmumu, programmas apsaimniekotājs vai tiešās pārvaldes iestādes vadītājs iegūst saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā iestāžu sadarbībai un informācijas iegūšanai administratīvajā procesā iestādē.

(5) Šā panta otrajā daļā minētais programmas apsaimniekotāja vai tiešās pārvaldes iestādes pieņemtais pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

Programmas apsaimniekotājs un aģentūra, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

(1) Projekta iesnieguma vai iepriekš noteiktā projekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā projekta lietu, ņemot vērā šā panta otrajā daļā noteikto nosacījumu.

(2) Projekta iesnieguma vai iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs ir tiesīgs iepazīties ar tā iesniegtā projekta iesnieguma vai iepriekš noteiktā projekta vērtēšanas materiāliem (tai skaitā ekspertu atzinumiem, vērtēšanas komisijas protokoliem un lēmumiem) tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu vai atzinums ar iepriekš noteiktā projekta pozitīvu novērtējumu, vai atzinums ar nosacījumu.

(3) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas uzaicina projekta iesnieguma vai iepriekš noteiktā projekta iesniedzēju iepazīties ar pieprasīto informāciju abpusēji pieņemamā laikā iestādē.

(1) Fiziskās vai juridiskās personas projekta lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, vai atzinums par iepriekš noteiktā projekta pozitīvu novērtējumu, vai atzinums par novērtējumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(2) Tiešās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes projekta lieta ir vispārpieejama informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tai skaitā projekta izmaksu plānu. Informācija par minēto projektu ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projekta iesnieguma vai iepriekš noteiktā projekta iesniegšanas beigu datuma. Šā likuma 29. panta otrajā daļā minētā informācija saistībā ar projekta iesnieguma un iepriekš noteiktā projekta vērtēšanu pieejama pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu vai atzinums ar iepriekš noteiktā projekta pozitīvu novērtējumu, vai atzinums par novērtējumā ietverto nosacījumu izpildi.

Finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas, līdzfinansējuma saņēmēji un projekta partneri glabā visu ar finanšu instrumenta programmas, projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus vai to atvasinājumus trīs gadus pēc programmas noslēguma pārskata apstiprināšanas, ja komercdarbības atbalsta piešķiršanu regulējošie tiesību akti nenosaka citu dokumentu glabāšanas termiņu.

1. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 15. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets viena gada laikā pēc tam, kad programmas koncepciju ir apstiprinājusi Norvēģijas Ārlietu ministrija vai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja, izdod šā likuma 9. panta pirmajā daļā un 15. panta 12. punktā minētos noteikumus.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 19. aprīlī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 9. maijā