Par mūsu Dabas, Domu un Cilvēku Daugavu

Daugavas svētki — jau piekto reizi

Šogad Augšdaugavā — Piedrujā, Kalniešos, Kaplavā, Ūdrīšos, Krāslavā 17.–25.maijā

Daugavas nedēļa, kas no 17. līdz 25. maijam tērpa svētku drānās Augšdaugavas galvaspilsētu Krāslavu un visus piedaugavas pagastus, pašus krāslaviešus, kaplaviešus, kalniešus un piedrujiešus un atveda ciemos draugus no Baltkrievijas Daugavas viņā krastā, no lielām un mazām pilsētām visā Daugavas garumā un arī no Dānijas, šogad noritēja ar dabas un cilvēku vienotības ideju.

Viesiem tie bija svētki nedēļas garumā, Kultūras fonda Daugavas programmas vadītājai Mirdzai Urmei — prieks par vairāku gadu darba skaisto vainagojumu, pašiem mājniekiem — apjausma, kādā brīnišķā vietā Dievs lēmis viņiem dzīvot un kāda atbildība viņiem jāuzņemas par sava novada šodienu un rītdienu.

17. maija sestdienas novakarē Daugavas nedēļu ievadīja koncerts Astoņpadsmitā novembra laukumā. Tautas deju ansambļu "Dancis", "Dziga", "Kalve", "Vektors" un Krāslavas mākslas skolas horeogrāfijas nodaļas audzēkņu dziesmas un danču ritmi atbalsojās Krāslavas priežu un ievziedu pakalnos.

18. maija rīts, saulains un skanīgs, Latvijas Kultūras fonda Daugavas nedēļas programmas veidotājus un viesus pulcināja Krāslavas svinīgo ceremoniju namā uz svinīgo pieņemšanu. Klātesošos sveica Krāslavas rajona padomes priekšsēdis Gunārs Upenieks un viņa vietnieks Jāzeps Dobkevičs.

"Daugavas nedēļas mērķis ir iepazīt Augšdaugavu, tās pagastus, cilvēkus, kas šeit dzīvo, mēģināt izjust mūsu dzīves ritmu, iepazīt paražas, dzīvesveidu, iemīlēt krāšņo dabu," teica Jāzeps Dobkevičs, pavadot mūs tālākceļā uz Piedruju.

Savukārt Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdis Valdis Tauriņš novēlēja: "Lai mums kopīgi izdotos pēc kāda laika atkal atgriezties šajās vietās un tās būtu vēl vairāk sakoptas, vēl vairāk mīlētas un lai šis krāšņais novads nākotnē vēl vairāk priecētu mūs un mūsu tautu."

Prāmis ved uz Druju

Piedruja ir pats nomaļākais Krāslavas rajona ciematiņš netālu no Baltkrievijas robežas. Iegrimis dārzu zaļumā, lauku klusuma piestrāvots, ikdienā tas rāmi snauž pie Likteņupes sāniem. Šeit baltkrievu Dzvinas mierīgais tecējums pārtop Latvijas Daugavas plūdumā. Bet 18. maija pēcpusdiena līdz pat zvaigžņu spietiem debesjumā bija skanīga un prieka pārpilna, jo tieši Piedrujā tā pa īstam iegavilējās Daugavas nedēļas dalībnieku balsis. Piedrujieši kopā ar rajona padomes un Krāslavas domes pārstāvjiem, un viesiem ar smaržīgu sālsmaizes kliņģeri un Latgales gardo alu, ar dziesmām, mūziku un dejām brauca uz Drujas krastu. Piedrujas prāmis ir pirmā starptautiskā pārceltuve Latvijā un pirmā arī uz Daugavas. Tā gatavota no tilta pontona, aprīkota ar paškonstruētām hidrauliskām iekārtām. To darbina traktora T-40 dzinējs. Prāmi darinājis vietējais meistars Vladimirs Muraško. Par prāmja stūrmani un kapteini strādā abi viņa brāļi — Anatolijs un Staņislavs.

Daugavas ūdeņi plūst rāmi, prāmis peld lēni, taču Drujas krasts tuvojas un priecīgi sveic mūs ar mūziku. Tautu meitas krāsainos brunčos un priekšautos, tautu dēli puszābakos ar ermoņikām un citiem skanīgiem rīkiem. Braslavas rajona padomes pārstāvji sasveicinās un apvienojas kopīgai svētku jautrībai.

Kad atkal pietauvojamies Piedrujā, lūdzu Latvijas konsulu Vitebskā Armandu Krūzi dalīties iespaidos par norisēm Daugavas krastos:

— Domāju, ka mēs daudz varam runāt par Lukašenko politiku, mēs daudz varam runāt par pašreizējo situāciju Baltkrievijā, bet mēs nevaram aizmirst tos daudzos cilvēkus, kas dzīvo pāri šai upei. Lai gan robeža ir svēta, muzikantiem un dejotājiem ir jāsatiekas. (Šoreiz viņi satikās, uzrādot vienreizējās robežas šķērsošanas atļaujas.) Šeit piedalās Krievijas un Baltkrievijas ģenerālkonsuli. Mēs gribam dalīties priekos un esam ieradušies arī tādēļ, lai šie kolektīvi, dažādu tautu pārstāvji varētu satikties un kopīgi svinēt mūsu dižās upes — vienotājas svētkus. Varbūt tas patiesi ir mūsu galvenais darbs. Politika ir un paliek politika. Mēs, konsuli, jau nerisinām politiskās situācijas, mēs tikai sekmējam procesus. Patīkamāk tomēr ir nodarboties nevis ar politiku, bet gādāt, lai kāds ansamblis vai sportistu kolektīvs varētu šķērsot robežu un nokļūt pie draugiem kaimiņu zemē. Tas patiešām ir svētīgs darbs, un es to vienmēr daru ar lielu prieku.

Armands Krūze jau ceturto gadu ir Latvijas konsuls Vitebskā. Šajā laikā divas reizes notikušas Latvijas kultūras dienas Baltkrievijā. Tās organizējis Latvijas konsulāts Vitebskā. Baltkrievijas kultūras dienas savukārt rīkotas Daugavpilī un Rēzeknē. Vitebskā atrodas liels Latvijas valsts īpašums ar ēkām un paprāvu zemes platību (3,5 tūkstoši m2). Konsulātā darbojas latviešu svētdienas skola, kurā mācās 36 bērni. Nesen viņi piedalījās nacionālo minoritāšu skatē Minskā un ieņēma pirmo vietu.

Zinta Žukova