Ārlietu ministrs Eiroatlantiskajā padomē

Vakar Ārlietu ministrijas iknedēļas īssaietā ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs Pēteris Viņķelis informēja žurnālistus par gaidāmo Ziemeļatlantijas sadarbības padomes (NACCV) sesiju Sinkā, Portugālē, un par šajā organizācijā gaidāmajām pārmaiņām, kā arī par organizācijas turpmāko struktūru.

Kā zināms, Ziemeļatlantijas sadarbības padome (NACC) kopš 1991. gada apvieno NATO valstis un bijušās sociālisma nometnes valstis. 1994. gadā tika uzsākta programma “Partnerattiecības mieram”. Tagad līdz ar pašas NATO alianses paplašināšanos radies arī projekts paplašināt programmu “Partnerattiecības mieram”, kā arī apvienot to vienā formācijā ar Ziemeļatlantijas sadarbības padomi. Līdz ar to 30. maijā Ziemeļatlantijas sadarbības padomes valstu ārlietu ministri savu sesiju uzsāks kā NACC valstu un jau pēc pusstundas turpinās kā Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) valstu ārlietu ministri.

Pēc P. Viņķeļa vārdiem, tā nebūs tikai formāla nosaukuma maiņa, pārdēvējot NACC par EAPC. Reorganizācija nozīmē arī kvantitatīvas izmaiņas, paplašinot programmu “Partnerattiecības mieram”. Paplašināsies un padziļināsies arī šajā programmā iesaistīto valstu iespējas konsultēties ar NATO un nodibināt ar to politiskas attiecības. Praktiski tā būs paralēla notikumu attīstība otrdien Parīzē parakstītajam NATO un Krievijas attiecību dokumentam.

“Mēs ceram un iestājamies par to, lai visiem NATO sadarbības partneriem, ieskaitot arī mazās valstis, būtu tikpat lielas iespējas piedalīties konsultācijās un kopīgu lēmumu pieņemšanā ar NATO kā lielajām valstīm, ieskaitot kodolvalsti Krieviju,” teica Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs Pēteris Viņķelis. Pēc viņa domām, šis reorganizācijas process ir svarīga sadarbības mehānisma sastāvdaļa, kas sevī ietver plašākas faktiskās tuvināšanās iespējas ar aliansi, ko Latvija nedrīkst nenovērtēt.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai šajā principiāli svarīgajā NACC reorganizācijas posmā mūsu valsts prestižu negatīvi neietekmēs nenokārtotie jautājumi Latvijas Ārlietu ministrijā, P. Viņķelis teica: “ Protams, tas ir iekšpolitisks jautājums. Taču šī alianse ir konkrēta aizsardzības savienība, kurā katram jānāk ar savu ieguldījumu. ASV savai aizsardzības finansēšanai atvēl 4,3 procentus no sava nacionālā kopprodukta. Eiropas valstis — vidēji 2,5 procentus, Dānija - 1,7 procentus. Nav nevienas valsts, ieskaitot miermīlīgo Luksemburgu, kas atvēlētu savai aizsardzībai mazāk par 1 procentu, kā Latvija. Latvijai šis skaitlis ir arī ievērojami mazāks nekā Lietuvai un Igaunijai. Tas ir elements, ko Ārlietu ministrijai grūti izmantot, pārliecinot mūsu partnerus Rietumos — ka viņu interesēs un viņu pienākums ir mums palīdzēt. Protams, mums nākotnē ir jādomā par šī procenta pieaugumu, un to, lai šī nauda tiktu labi apsaimniekota. Tas ir arī valsts stratēģiskā redzējuma uzdevums - samērot iespējas ar nepieciešamību un izvēlēties optimālo ceļu.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors