INTERVIJAS. SARUNAS

Par Rīgas izaugsmi — pamatotu un pārdomātu

Gunārs Asaris, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts — “Latvijas Vēstnesim”

— Rīgā, vēl straujāk nekā citviet Latvijā, mainās īpašuma attiecības, un tas, protams, pilsētas sejā iezīmē savādākus vaibstus. Un šā pavasara jaunums, kas būtiski nosaka pilsētas attīstības tālākvirzību, — Rīgai cita dome, cita vadība. Kāda ir šo procesu norise pilsētas galvenā arhitekta Gunāra Asara skatījumā?

— Esmu arhitekts pilsētbūvnieks, kas strādā pašvaldības sistēmā, un faktiski esmu izpildītājs. Tādiem administratoriem jeb ierēdņiem nedrīkstētu būt neviena augstāka burta kā Valsts prezidenta izsludinātais Būvniecības likums, Ministru kabineta teritoriālplānošanas noteikumi, 1995. gada 12. decembrī pieņemtais Rīgas pilsētas attīstības plāns, pilsētas apbūves noteikumi. Tātad — valsts un pilsētas likumi. Mēs, Pilsētas arhitektūras pārvaldes speciālisti, esam nolikti to sardzē.

Taču vienmēr arī esam uzsvēruši to, ka pilsētas attīstības plāns nav dogma. Teritoriālplānošanas noteikumu 33. punkts nosaka, ka katra jaunievēlētā pilsētas vai pagasta pašvaldība izvērtē spēkā esošo attīstības plānu un pieņeo to risināšanas ceļu pagarināšanu, grozījumu sagatavošanu vai jauna plāna izstrādāšanu. Tas ir pamats pilsētas tālākai stratēģiskai attīstībai. Faktiski tam jābūt vienam no jaunievēlētās domes pirmajiem darbiem. Mēs sagatavojām un iesniedzām pilsētas domes lēmuma projektu par pilsētas attīstības plāna darbības pagarināšanu. Taču visiem ir tik daudz darba, īpaši domes reorganizācijas apstāklis, ka uz lēmuma pieņemšanu vēl jāgaida.

— Ir noteikts, ka tam jānotiek triju mēnešu laikā pēc jaunās domes stāšanās pie pienākumu pildīšanas...

— Jā, un mēs ļoti ceram, ka plāns, kura izstrādāšanā piedalījās daudz izcilu speciālistu, arī no ārvalstīm, tiks akceptēts. Kaut gan — var būt arī cits viedoklis. Taču šādā nenoteiktības situācijā, kad es turpinu strādāt saskaņā ar pašreizējo plānu, bet pēc trim mēnešiem var pateikt, ka tas nekur neder un viss būs savādāk, zaudējumus var ciest daudzi cilvēki, kuru projektus esam saskaņojuši un kuri pa šo laiku jau sākti īstenot. Cilvēki tajos ieguldījuši gan līdzekļus, gan savu laiku, un pēkšņi var nākties daudz ko pārtaisīt.

Vēl ļoti būtiski ir tas, ka ar 1997. gada 1. jūliju stājas spēkā Latvijas vispārējie būvnoteikumi, kuri nosaka, ka pašvaldībās arhitektūras dienestu vietā būs būvvaldes, kas nodarbosies ar pilsētas apbūves un kontroles jautājumiem. Tātad līdz 1. jūlijam jāizveido Rīgas pilsētas būvvalde. Būvvalžu paraugnolikumu apstiprinās Ministru kabinets. Mēs atgriežamies apmēram pie tās sistēmas, kas bija pirmskara Latvijā. Tieši tādā veidā, protams, viss netiks atjaunots, taču ir skaidrs, ka jaunās organizācijas funkcijas ievērojami paplašināsies. Nezinu, no kurienes tam tiks ņemti līdzekļi, taču zinu to, ka pašlaik Arhitektūras pārvaldei uzlikts pārmērīgs darba apjoms. Citu valstu pilsētās tādu darbu veic desmitreiz lielāks speciālistu skaits. Esmu pats redzējis un izpētījis. Pie mums ir lielas gaidītāju rindas, pārslodze, un šādos apstākļos objektīvi neizbēgamas arī kļūdas. Ceru, ka tad cilvēkiem vairs mēnešiem nebūs jāgaida uz vienkāršu projekta saskaņošanu, slēdziena saņemšanu utt.

Šobrīd dzīvojam unikālā situācijā: pirmo reizi mūsu valsts vēsturē vienlaikus ar īpašuma formu maiņu veidojam Rīgas attīstības koncepciju XXI gadsimtam.

Viena no vissmagākajām problēmām patlaban ir tā, ka zemes īpašuma jautājumos, kas nereti kļūst par noteicošajiem, bieži vien rodas neskaidrības, un tas savukārt rada cilvēku neapmierinātību. Piemēram, cilvēks atgūst zemi, sāk maksāt nodokļus un pēkšņi uzzina, ka viņam nav tiesību uz šīs zemes darīt to un vēl to...Uz kāda pamata? Kādēļ viņš to nezināja pašā sākumā?