PRESES KONFERENCES

Par pretkorupcijas stratēģiju

Vakar, 28. maijā, Tieslietu ministrija rīkoja preses konferenci, kuras galvenie sarunu aspekti bija šādi: vai Tieslietu ministrija spēj uzņemties atbildību par pretkorupcijas stratēģijas izstrādāšanu; pretkorupcijas pasākumu koncepcijas un likumdošanas saskaņošana; galvenās problēmas, kas saistītas ar korupcijas profilaksi. 23. maijā Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa koncepcijas izstrādāšanai, lai efektīvāk cīnītos pret korupciju. Pasaules banka apsolījusi savu atbalstu, ja tiks izstrādāta valdības stratēģija.

Sarunu ievadot, tieslietu ministrs teica, ka preses konference bijusi iecerēta jau agrāk, bet dažādu objektīvu apstākļu dēļ atlikta un nekādā ziņā nav saistāma ar pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos publicētajiem rakstiem par vairākām valsts amatpersonām Korupcijas apkarošanas likuma ievērošanā. Ministrs atzīmēja: “Konferences mērķis ir vairāk saistīts ar tiem jautājumiem, kas aplūkoti šī gada 13. februārī notikušajā kopīgajā Pasaules bankas un valdības seminārā, tas bija veltīts pretkorupcijas pasākumu sagatavošanai un faktiski turpmāko to risināšanas ceļu izvēlei. Valdībai vajag izstrādāt konkrētu koncepciju, jo līdzšinējā darbība korupcijas novēršanā bijusi visai stihiska un haotiska un saistīta ar dažādu institūciju apkarošanas pasākumu veikšanu, taču bez konkrētas koncepcijas nevar veidot tādus likumus, kuru reāla darbība būtu iespējama. Pārsvarā tiem bijis deklaratīvs raksturs. Jāsaka, ka šī darba koordinācija bija uzticēta bijušajam darba lietu valsts ministram Andrim Bērziņam, un, manuprāt, viņš ar to visai sekmīgi tika galā. Ar minēto 13. februāra semināru tika likts labs pamats turpmākajam darbam šajā jomā. 6. maijā esmu saņēmis Ministru prezidenta rezolūciju, un pašlaik tiek veikti priekšdarbi koordinācijai starp dažādām institūcijām. Šī rīcība ietver sevī divus virzienus: pirmais virziens, bez kura vispār nevar iedomāt likumdošanas darbu, tas ir ierēdņu, žurnālistu tiesībsargājošo institūciju, arī visas sabiedrības informētība par korupciju, par to, kādi priekšdarbi veicami, lai korupcija neizvērstos. Protams, nav valstu, kurās nebūtu korupcijas, taču ir būtiski, cik lielā mērā tā saistīta ar organizēto noziedzību. 10. un 11. jūnijā Prāgā notiks ļoti svarīga konference, kur piedalīsies Eiropas Padomes dalībvalstu tieslietu ministri. Arī man būs tas gods tur būt. Tajā apspriedīs aktuālus jautājumus korupcijas novēršanā, tās saiknēm ar organizēto noziedzību. Tā būs pamats EP rīkotajam oktobra saietam, bet tur jau ar konkrētu dokumentu pieņemšanu, rezolūcijām, kas skar korupcijas un organizētās noziedzības saistību un kā cīnīties pret to. Korupcijas cēloņi ir dažādi. Un to novēršanai mums nevajadzētu akli kopēt kādas vienas konkrētas valsts pieredzi, jo Latvijai ir savas īpatnības — maza valsts, nedaudz iedzīvotāju, rit reformas procesi...

Pirmais, kā jau minēju, ir šie profilaktiskie pasākumi. Otrais ir šis likumdošanas process. Svarīgi, lai likumi reāli darbotos, varētu ne tikai profilaktiski ietekmēt korupcijas izplatīšanos, bet apkarot arī tās sekas. Tiesa, maldās tie, kas domā: šobrīd nav likumu, kas vērstos pret korupciju. Pirmkārt, šādas normas ir Kriminālkodeksā 7. nodaļā “Amatnoziegumi”. Šī sadaļa jāizvērš plašāk, un Ekonomikas ministrija jau sagatavojusi un ir iesniegts valdības projekts Saeimā par tādiem nozieguma sastāviem kā valsts pasūtījumu noteikumu pārkāpšana. Tiks sagatavots priekšlikums Kriminālkodeksā, kas skar netīrās naudas legalizēšanas darbības. Paredzēts Kriminālkodeksā ietvert normas, nosakot atbildību par tīšu Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanu. Protams, KK pašlaik ir paredzēti gadījumi, kad var sodīt par šādiem pārkāpumiem. Taču KK darba grupa atzīst: gadījumos, kad tiek konstatēta saistība ar organizēto noziedzību, vajadzētu paredzēt speciālas normas.”

Tieslietu ministrs atzina, ka korupcijas novēršanas likumam vairāk ir deklaratīvs raksturs, lai gan, protams, savus rezultātus devis. Ir arī citi likumi, kā Prokuratūras, Kriminālprocesa, Operatīvās darbības likums, par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību un vēl daži citi, kuros ir normas, kas tieši vai netieši vēršas pret korupciju.

3.jūnijā Tieslietu ministrijai jāsniedz valdībai informācija par pretkorupcijas pasākumu koncepcijas izstrādi, un tā būs pieejama arī žurnālistiem, sabiedrībai. Tiks iesniegti divi varianti. Pirmais — Tieslietu ministrija veido jaunu struktūru, kurā ir dažādi speciālisti, kas cieši saistīti ar operatīvajiem dienestiem, citām tiesībsargājošām iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestu. Tas, pēc ministra domām, tomēr nebūtu atbalstāms. Otru labāku risinājumu piedāvā Pasaules bankas speciālisti, tas ir, Ministru prezidenta vadībā notiek šīs jaunās struktūras izveidošana, kas strādā gan pie stratēģijas, gan dod rīkojumus, priekšlikumus likumdošanas izmaiņu sagatavošanai. Un vēl kas svarīgi — rīko seminārus, konferences, lai izglītotu šajā jomā un uzlabotu profilaksi. Šāds birojs varētu būt pie Noziedzības novēršanas padomes, kuru vada Ministru prezidents un kuras sastāvā ir tieslietu, iekšlietu ministrs, finansu ministrs, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors. Tas ir pietiekami optimāls dažādu struktūru vadītāju salikums, kas varētu koordinēt un vadīt korupcijas apkarošanas politiku.

Žurnālisti preses konferencē interesējās arī par ministra attieksmi pret pašreiz sacelto ažiotāžu presē, citos saziņlīdzekļos, kas saistīti ar Pretkorupcijas novēršanas likuma ievērošanu augstākajos varas līmeņos. Dz. Rasnačs atbildēja, ka viņa attieksme pret to ir “visai dalīta”. Un arī žurnālistu viedokļi, spriedumi, noskaidrojot faktus, mainās. “Man šo pēdējo dienu notikumi atgādina ziloņu ķeršanu ar tauriņķeramo vai tauriņu dzenāšanu ar cirvi,” tā piebilda tieslietu ministrs.

Preses konferences dalībnieki saņēma atbildes arī uz citiem jautājumiem, to skaitā par Tieslietu ministrijas lomu korupcijas apkarošanas pasākumu īstenošanā.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore