Cilvēks starp darbu un bezdarbu

Bezdarbs ir rūpju nasta, kuras smagumu galvenokārt izjūt tās nesējs. Un, protams, arī bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Nodarbinātības valsts dienests" (NVD), kam jāšķetina daudzu cilvēku likteņi, iekārtojot viņus darbā. Šis dienests vienmēr ir labi informēts par bezdarba līmeņa svārstībām. Zina, kas pie vainas, zina, kam palīdzība visvairāk vajadzīga. Taču arī palīdzēt var vienīgi tiem cilvēkiem, kas paši to vēlas. Piemēram, cilvēki, kam bezdarbnieka pabalsts ir 200 un pat 250 latu mēnesī nebūt nav ieinteresēti iesaistīties darbā, jo ar šādu naudu, kas tūkstošiem cilvēku rādās vien sapņos, itin mierīgi var divus trīs mēnešus atpūsties. Un tikai tad, kad pabalsta summa ievērojami samazinās, šie cilvēki sāk nopietnāk domāt par strādāšanu. Par laimi, tādu bagātu bezdarbnieku nav daudz. Turklāt tagad, kad noteikti pabalstu griesti, lielo pabalstu saņēmēji, jādomā, aktivizēsies. Grūti klājas bezdarbniekiem, kas saņem tikai pārdesmit latu. Jā, vidējais bezdarbnieka pabalsts ir 37 lati mēnesī.

Ir vēl tāda kategorija - pasīvie bezdarbnieki, viņu ir aptuveni 10 procenti. Ļoti daudzi pasīvie bezdarbnieki pat necenšas darbu meklēt, jo ir iemācījušies izdzīvot bez regulāriem ienākumiem. Darbs viņiem it kā nemaz nav vajadzīgs. Diemžēl.

Bezdarbs ir bijis un droši vien allaž būs. Cita lieta - bezdarbnieku skaits. Kā 12.janvārī preses konferencē pastāstīja Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieks Andris Siliņš, reģistrētais bezdarba līmenis valstī decembrī nav mainījies. Janvāra sākumā bezdarba līmenis ir 9,1 procents no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Latvijā NVD ir reģistrēti 109 497 bezdarbnieki un 111 102 darba meklētāji, no tiem 34 042 ir ilgstošie bezdarbnieki. Pēdējos mēnešos bezdarba līmenis gan ir nedaudz samazinājies. Patīkami, ka darbību atsākuši zivju pārstrādes uzņēmumi, kas pieņem atpakaļ darbā savus darbiniekus. Kaut arī gan pagājušajā, gan šajā gadā ļoti nopietni turpina attīstīties mazie un vidējie uzņēmumi, kas pakāpeniski palielina darbavietu skaitu, diemžēl decembra beigās mežu reformas rezultātā bezdarbnieku skaits Latvijā ir papildinājies. Nestabila situācija joprojām saglabājas Latgales puses lielajos uzņēmumos. Decembrī Daugavpilī lielākais uzņēmums, bijušais "Dauteks" atkal ir atbrīvojis diezgan lielu savu darbinieku skaitu.

Nodarbināto skaits valstī samazinājies divu galveno iemeslu dēļ - pēc darbinieku atlaišanas un gada nogalē, beidzoties darba līguma termiņam. Bezdarba līmeni aizvadītā gada decembrī ietekmējis arī tas, ka no šā gada 1.janvāra būtiski mainās bezdarbnieku pabalsta saņemšanas noteikumi. Turpmāk, ja cilvēks no darba aizies pēc pašas vēlēšanās, vai tiks atlaists par darba disciplīnas pārkāpumiem, bezdarbnieka pabalstu saņemšanai viņam iestāsies divu mēnešu noilguma termiņš. Tātad, ja viņš kļuvis par bezdarbnieku pašās decembra beigās, bezdarbnieka pabalstu sāks saņemt, tikai sākot ar šā gada martu. Kā uzskata A.Siliņš, ir pamats domāt, ka cilvēki, kas rūpīgāk iepazinušies ar grozījumiem likumdošanā, ir centušies no darba aiziet laikus, lai pagūtu tikt pie bezdarbnieka statusa pērngada nogalē.

Situācijas pētījumi liecina, ka tuvāko mēnešu laikā bezdarba līmenis nevarētu būtiski samazināties, jo vairāki lielie uzņēmumi gatavojas atlaist diezgan daudz darbinieku. Piemēram "Latvijas dzelzceļš" plāno atlaist vairāk nekā divus simtus darbinieku, Rīgas transporta flote - ap trīssimt. Visai nepatīkami, taču acīmredzot drīzumā darbinieku skaitu samazinās arī cukura fabrikās, kas būs pārstrādājušas piegādāto produkciju. Un diezin vai tādu skaitu nestrādājošo spēs nodrošināt ar darbu mazie un vidējie uzņēmēji. Darbā iekārtojušos skaits aizvadītajā gadā ir palielinājies par aptuveni desmit tūkstošiem. Izskaidrojums tam ir vienkāršs. Nodarbinātības valsts dienests daudz vairāk un nopietnāk ir strādājis ar darba devējiem. Tādēļ reģistrēts daudz vairāk brīvo darbavietu nekā gadu iepriekš.

Nodarbinātības valsts dienests joprojām palīdz bez darba palikušajiem cilvēkiem ne vien atrast piemērotu darbu, bet arī apgūt jaunas profesijas. Darbojas Darba meklētāju klubs, un, ja cilvēks neprot meklēt darbu, klubā šī māka meklēt ir jāapgūst. Izklausās neticami, taču diemžēl ir arī tādas situācijas, ka darbavietas gan ir, bet nav kas strādā. Liels pieprasījums ir pēc šuvējām, arī tekstilrūpniecībā. Piemēram akciju sabiedrībā "Ogre" gatavojas dot papildu darbavietas aptuveni 800 cilvēkiem, taču jāšaubās, vai ar Rīgas bezdarbniekiem varēs šīs vietas aizpildīt. Joprojām ir liels pieprasījums pēc dažādiem kokapstrādes speciālistiem. Daudzi bezdarbnieki ļoti vēlas apgūt iemaņas darbā ar datoru. Diemžēl, ja cilvēkam nav specialitātes, datorzinības vien nepalīdzēs atrast darbu. Darba tirgū pašlaik nav pieprasījuma pēc grāmatvežiem, kas nav bilancspējīgi, nav pieprasījuma arī pēc apmetējiem.

Ļoti daudziem bezdarbniekiem ir tikai pamatizglītība vai pat nepabeigta pamatizglītība. Taču dažkārt darba devējs savā uzņēmumā vēlas pat apkopēju ar augstāko izglītību. Joprojām vērojama visai nepatīkama tendence, ka sievietes, kurām ir pāri četrdesmit, darba devēji atstāj bez ievērības. Diemžēl. Un kas pateiks, vai šiem darba devējiem ir taisnība. Jo daudzas sievietes pat pāri pusmūža gadiem ir zinīgākas un strādā labāk nekā divdesmitgadīgās. Par to arī neviens vien darba devējs paguvis pārliecināties.

Kāds būs bezdarba līmenis Latvijā pēc pusgada vai gada, to grūti prognozēt. Jo dažādi iemesli var radīt būtiskas korektīvas gan uz labo, gan slikto pusi. Laiks rādīs un visu noliks savā vietā.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore

Galvenie bezdarba rādītāji rajonos (pilsētās)

1999.gada decembrī salīdzinājumā ar novembri

Bezdarba analīzes un prognozēšanas daļas vadītāja I.Upeniece