MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Lietuvas prezidenta tikšanos ar Romas pāvestu

Trešdien, 6.jūnijā, paredzama Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska, kā arī Polijas, Vācijas, Čehijas, Ungārijas un Slovākijas prezidentu piedalīšanās pāvesta Jāņa Pāvila II vadītajā svētajā misē Polijas pilsētā Gņieznā, bet pēc tam prezidenti uzaicināti tikties ar pāvestu un piedalīties Polijas prezidenta Aleksandra Kvašņevska rīkotajās pusdienās.

Par Lietuvas konservatoriem ekonomikas jautājumu risinājumā

Apritējis pusgads, kopš Lietuvā varu pārņēma konservatori un kristīgo demokrātu koalīcija. Pa šo laiku gan valdošās koalīcijas, gan citu partiju pārstāvji ir nonākuši pie secinājuma, ka sekmīgu valsts attīstību kavē aktīvas opozīcijas trūkums (bez opozīcijas Lietuvas politiskā dzīve var kļūt nepilnvērtīga). Maija beigās paredzēts apspriest labojumus Seima statūtos, lai palielinātu opozīcijas tiesības un iespējas. Taču, kā norādīja Andrjus Kubiļus, pašreizējais Lietuvas Seima priekšsēdētāja pirmais vietnieks, bet iepriekšējā Seima opozicionārās konservatoru frakcijas vadītājs, problēma ir nevis opozīcijas tiesībās, bet gan pašā opozīcijā. A.Kubiļus ir ievērojis, ka opozīcijas uzdotie jautājumi valdības pārstāvjiem parasti ir nebūtiski, ka opozicionārās frakcijas uz savām sēdēm ministrus vairs neaicina. Varbūt tā notiek tādēļ, ka opozīcija nav gatava lietišķām diskusijām, uzskata A.Kubiļus.

Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris no opozīcijas darbības vērtēšanas atteicās, jo tas nebūtu ētiski. Premjerministra pārstāvis presei Albins Piļipausks to komentēja šādi: neviens politisko oponentu vērtējums nevar būt objektīvs. Reāli Lietuvā preses kritika tagad ir gan ietekmīgāka, gan konkrētāka, gan arī labāk argumentēta nekā atsevišķu oponējošu politiķu kritika.

Lietuvas Seimā 14 partiju pārstāvji un 12 bezpartijiski deputāti. Valdošo koalīciju tajā veido 89 no visiem 139 Seima locekļiem (69 konservatoru un 16 kristīgo demokrātu partijas pārstāvji). Opozīcijas — LDDP un Lietuvas sociāldemokrātu (LSDP) — frakcijās Seimā ir tikai par 12 deputātiem.

Turklāt šīs partijas nav vienotas. LDDP oponē visam, ko piedāvā konservatori, bet LSDP vienmēr atbalsta prātīgus ierosinājumus.

LDDP frakcijas loceklis Ģedimins Kirkils uzskata, ka opozīcija Seimā ir pārāk raiba un tai trūkst reāla līdera (kas arī ir galvenais opozīcijas vājuma iemesls). Pēc Ģ.Kirkila domām, galvenās opozīcijas partijas — LDDP un LSDP — ne tik daudz oponē konservatoriem, cik konkurē savā starpā, tādēļ reāli vienīgā opozīcija Lietuvas valdībai pašlaik ir brīvā prese.

Savukārt LDDP līderis Česlavs Juršēns gatavojas ap sevi pulcināt Seima opozīciju, lai varētu stingrāk kontrolēt konservatoru valdību. Žurnālistiem Č.Juršēns paziņojis, ka opozīcijai vajadzētu pieprasīt no valdības atskaiti par tās darbu. LDDP solās turpmāk atkal uzaicināt ministrus, biežāk uzdot jautājumus valdībai. LDDP frakcijai ir arī uzticēts izveidot Seima kārtējās vakara sēdes darba kārtību. Saskaņā ar to LDDP gatavojas sākt diskusiju par Lietuvas lauku ekonomiskajām un sociālajām problēmām un perspektīvām.

Par sociāldemokrātu nostāju Lietuvas prezidenta velēšanās

ELTA no drošiem avotiem uzzinājusi, ka pēc tam, kad sociāldemokrātu (LSDP) līderis Aloīzs Sakals atteicies izvirzīt savu kandidatūru Lietuvas prezidenta vēlēšanām, LSDP apspriež iespēju atbalstīt trimdas lietuvieša Valda Adamkus kandidatūru. Taču, ja izrādīsies, ka V.Adamkus nevar balotēties, LSDP meklēs prezidenta kandidātu savās rindās. V.Adamkus sola ierasties Lietuvā jūnija sākumā un, tiekoties ar juristiem, noskaidrot iespējas izvirzīt savu kandidatūru šī gada beigās paredzamajām vēlēšanām.

LSDP plāno reizē ar šīm vēlēšanām sarīkot arī referendumu par stratēģisku saimniecības objektu privatizāciju. Sociāldemokrātu mērķis — panākt, lai Lietuvas pilsoņi izteiktos pret valsts infrastruktūras stratēģisku uzņēmumu atdošanu privātpersonām un organizācijām, īpaši citu valstu pārstāvjiem.

Igaunijas Republikā

Par pusotru simtu pašvaldību

Igaunijas “Lauku Avīze” (“Maaleht”) publicējusi interviju ar reģionālās attīstības ministru Pēpu Aru, kurš pārstāv koalīcijas partiju.

Pēpam Aru premjerministrs ir noteicis divus galvenos uzdevumus: koordinēt administratīvo reformu un reģionālo politiku. Viņš ir arī valdības delegācijas vadītājs sarunās ar pašvaldībām. Iekšlietu ministrijā Pēps Aru sākšot virzīt pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļu un tikšot izveidota arī nodaļa, kas nodarbosies ar administratīvo reformu. Ministram bez portfeļa nav paredzēti savi štata darbinieki, varētu būt tikai divi padomnieki. Viens no tiem — padomnieks administratīvās reformās, otrs — reģionālpolitikas problēmu risināšanā.

Uz jautājumu, kā, pēc viņa domām, būtu jāveic administratīvā reforma apriņķos, Pēps Aru atbildēja, ka vispirms jāizlemj, kādās nozarēs tas notiks un kas īsti ir jāreformē. Kad tas būs skaidrs, tad varēšot sākt darboties. Pašvaldību apvienošanu par reformu viņš nesaukšot. Te jārēķinās ar vietējo iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, kuru īstenošanai vajadzīga valsts palīdzība. Reformā ir jābūt skaidram, kāds būs Igaunijas teritoriālais iedalījums, cik pašvaldībām jābūt un kādas būs to funkcijas. Pārmaiņas ir nepieciešamas.

Atšķirībā no citiem ministriem Pēpam Aru ir iecere ieklausīties lauku ļaužu domās un priekšlikumos, nevis tikai sniegt norādījumus. Ir jāatrod līdzsvars starp valdības politiku un iedzīvotāju vēlmēm. Gadu desmitiem nav uzklausīta lauku ļaužu iniciatīva, viņi vienmēr bijuši atstāti novārtā.

Pašvaldību apvienošana neko nemainīs vietējo iedzīvotāju darbībā. Nereti šīs pašvaldības atrodas burtiski uz vienas ielas. Apvienošanas pamatideja ir tā, ka centrs apvienosies ar laukiem un nebūs atšķirības, vai pilsēta sakļausies ar pagastu vai pagasts ar pagastu.

Līdz rudenim paredzēts pabeigt administratīvās reformas shēmu, kas tiks nodota apspriešanai. Lauku iedzīvotāji ļoti cer: ministrs palīdzēšot risināt bezdarba problēmu laukos. Nākamā gada budžetā ir palielināta naudas summa lauksaimniecības attīstībai. Lauku iedzīvotājiem ir jācenšas izdzīvot ar savu darbu, bet sociālās palīdzības daļai ir jāsamazinās.

Lai iegūtu bankas kredītu, lauku iedzīvotājiem nav līdzekļu, ar ko to garantēt. Zemes reforma ir ieilgusi, zeme un mežs nav vēl privatizēts, kas varētu būt galvenais kredīta garants. Vissmagākais ir vietējo uzņēmēju bankrots, jo tad daudzi cilvēki paliek bez darba. Valdība ir iecerējusi radīt atbilstošu krīzes pārvarēšanas fondu, kurā apvienotos gan darba devēji, gan darba ņēmēji, arī valsts ir iecerējusi šajā fondā ieguldīt prāvus līdzekļus. Līdzās lieluzņēmumiem ir jārada mazāki, kur cilvēki varētu strādāt. Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldībām ar tiem ciešāk jāsadarbojas un kopīgi jāizstrādā dažādi un vairāki attīstības varianti.

Par Francijas ordeni igaunietei

“Marseljēzes” skaņām skanot, Francijas vēstnieks Igaunijā Žaks Fors pasniedza Francijas augsto apbalvojumu “Akadēmiskās Palmas” ilggadējai Tartu universitātes franču valodas pasniedzējai Tīju Vilimā, kura franču valodu Tartu universitātē māca jau vairāk nekā 30 gadus.

1970. gadā Tartu universitātē tika pārtraukta franču filoloģijas mācīšana kā atsevišķa specialitāte. Ar Tiju Vilimā pūlēm tā tika atjaunota 1978.gadā. Pēc šīs specialitātes atjaunošanas Tīju Vilimā bija vienīgā franču valodas pasniedzēja visā Tartu universitātē un viņa viena mācīja visus franču filoloģijas priekšmetus.

Ordeni “Akadēmiskās Palmas” 1808.gadā dibinājis Napoleons, un ar to apbalvo par īpašiem nopelniem izglītībā, literatūrā, zinātnē un mākslā.

Par Krievijas armijas kaitējumu videi

Tapā no akām divu gadu laikā ir izsūknēti 89 m3 petrolejas. Krievu lidotājiem bija mode neizlietoto degvielu vienkārši izliet zemē. Zem 40 cm bieza smilts slāņa var atklāties visādas nopietnas drazas. No 800 bijušajiem Krievijas armijas objektiem 155 ir piesārņoti, bet 20 — ļoti stipri. Armijas piesārņojuma seku likvidēšanai piecu gadu laikā Igaunijas valsts ir iztērējusi 26 miljonus kronu.

Dānija ir palīdzējusi, piešķirdama 4 miljonus Dānijas kronu, palīdzējusi ir arī Somija un Vācija. Emari lidostas attīrīšanai Igaunijas Aizsardzības ministrija cer saņemt naudu no NATO. Visbīstamākais ir piesārņojums zem bijušās Keila — Joa raķešu bāzes, kur zemē ir izlietas 10 līdz 15 tonnas raķešu degvielas sastāvdaļas. Tā ir brūna viela ar pretīgu smaku, kas kož acīs. Pat krievu karavīri ar to esot strādājuši gāzmaskās. Šīs vielas izplatīšanās ir ierobežota, un blakus esošais vasarnīcu rajons vairs neesot apdraudēts. Bet saindēta vieta var būt bīstama gadsimtiem. Paaugstināts radioaktīvais starojums ir konstatēts gan Paldiski, gan Sillamē. Tomēr liela daļa bīstamo atkritumu ir savākta, šo darbu ir paredzēts pabeigt šogad.

Ir palikuši arī atklāti urbumi, kur var iekļūt dažāds piesārņojums. Tos paredzēts likvidēt šogad.

Tapas pilsētā kara lidlauka degviela ir saindējusi gruntsūdeņus, tādēļ dzeramais ūdens tiek pievests ar cisternām. Katru mēnesi pa dzelzceļu tiek atvestas 200 tonnas ūdens. Gruntsūdeņi ir piesārņoti Paldiski, Emari, Tartu, Hāpsalu, Pērnavas un Rakveres lidostu rajonos. Pērn tika konstatēts arī piesārņojums Sāmsalā, Orikilā. Iespējams, ka piesārņojums ir lokāls, bet Sāmsalas gruntsūdeņi ir vāji aizsargāti. Nepieciešami papildu pētījumi. Izpētot netālu no Kuresāres bijušo raķešu bāzi, atklājās, ka augsne ir saindēta trīs metru dziļumā. Jo pa nelielo nogāzi bija ļoti ērti izliet degvielas atliekas. Par miljonu kronu varēs tikai daļēji likvidēt piesārņojumu Kuresārē. Arī citās mazāk piesārņotās vietās atliek cerēt uz dabas pašattīrīšanos, kas var ilgt 20 līdz 30 gadus.

Par astoto vietu Eirovīzijas konkursā

Igaunija aktīvi piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā. Sākumā bija vietējais dziesmu konkurss, un tā uzvarētājs piedalījās Eirovīzijas konkursos. Tā bija Harmo Kallastes un Kāri Sillamē dziesma “Aizliegtā zeme”, ko izpildīja 16 gadus vecā Igaunijas estrādes zvaigzne Mārja Līze Husa. Eirovīzijas dziesmu konkurss noslēdzās Īrijā, Dublinā, kur Igaunijas dziesma no 24 dalībniekiem ieguva augsto astoto vietu, atstājot aiz sevis (15.vietā ar 33 punktiem) pat Krievijas zvaigzni Allu Pugačovu. Pirmais dziesmu piecnieks ir šāds: 1. Lielbritānija — 227 punkti; 2. Īrija— 157 punkti; 3. Turcija — 121 punkts; 4. Itālija — 114 punkti; 5. Kipra — 98 punkti; 8. Igaunija — 82 punkti.

Jāpiebilst, ka tāda muzikāla zeme kā Itālija deva Igaunijai maksimālo punktu skaitu — 12, Īrija — 8, bet Anglija Igaunijas dziesmai piešķīra 2.vietu.

Igaunijas delegācijas vadītājs Jiri Pihels izteicies, ka šie rādītāji ir vērā ņemami, it īpaši tāpēc, ka esam vēl nepazīstama zeme un dziedam nepazīstamā valodā. Ir iegūta laba pozīcija turpmākajiem Eirovīzijas konkursiem.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu —

ar Lietuviešu valodas institūta

(Viļņa) atbalstu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane