PIRMS NOTIKUMA

Par dabai atdoto darbu

LU Dr. Edgars Vimba — “Latvijas Vēstnesim”

Rīgā 30. un 31.maijā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē notiks starptautiska konference “Veģetācija, ainavu izmaiņas un dabas aizsardzība”. Atzīmējot Kārļa Reinholda Kupfera 125. dzimšanas dienu, kā arī 75.gadadienu Moricsalas rezervātam, Konferenci rīko Latvijas Universitāte, Latvijas Botānikas biedrība, Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Bioloģijas institūts, Salaspils un Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar Reģionālās ģeogrāfijas institūtu Leipcigā, Tartu universitāti, Botānikas institūtu Viļņā, Helsinku universitāti un Roskiles universitāti. Lielu atbalstu sniedz Gētes institūts Rīgā.

Dr. Franks Dīters Grimms (Leipciga) nolasīs referātu “Tradīcijas un jaunākā attīstība reģionālajā ģeogrāfijā”, prof. Pēteris Tīgerštets (Helsinki) referātu “Dabas rezervāti kā integratīvu ekoloģisku pētījumu modeļteritorijas”. Mūsu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas profesore Aija Melluma lasīs referātu “Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības pasākumu integrācija: Latvijas pieredze”. Par lauksaimniecības ainavu monitoringa programmu Dānijā stāstīs Mariuss Mēls Madsens no Roskiles. Par botāniķu devumu Lietuvas ekoloģiskā tīkla izveidei runās Dr. Jūrate Balavičiene un Dr. Roms Pakalnis no Viļņas. Par slapjaiņu un krastmalu ekosistēmu izpēti, apguvi un aizsardzību ziņos profesors Ilo Manders no Tartu, bet par Moricsalas veģetācijas dinamiku — Dr. Māris un Sniedze Laiviņi.Būs arī K.R.Kupferam veltīta ekspozīcija.

Kārlis Reinholds Kupfers — izcils vācbaltu botāniķis. Viņš dzimis 1872.gada 25.martā Besarābijā. Vēlāk ģimene atgriezās Latvijā. Te K.R.Kupfers sāka savas skolas gaitas. Tad seko botānikas un matemātikas studijas Tartu universitātē, kuru viņš beidz 1893.gadā. Sākas darba dzīve. Tā galvenokārt ir saistīta ar Rīgas Politehnisko institūtu un Rīgas Dabas pētnieku biedrību. Zinātniskā izaugsme turpinās. 1905.gadā viņš Tartu universitātē iegūst maģistra, bet 1922.gadā Jēnas universitātē — Dr. phil. grādu. K.R.Kupfera maizes darbs ir tēlotājas ģeometrijas un mikroskopijas mācīšana, arī skolotāja darbs vairākās Rīgas skolās. Sirds darbs — botānika. Tās daudzajās nozarēs gūti panākumi — floristika, augu ģeogrāfija, floras veidošanās vēsture, augu sistemātika. Savākts milzīgs herbārijs. K.R.Kupfera veidotajā Baltijas augu herbārijā ( Herbarium Balticum ) ir ap 26 000 lapu. Tikpat daudz herbārija lapu ir vispārējā herbārijā ( Herbarium generale ). Šie herbāriji līdz ar citiem K.R.Kupfera vākumiem (ķērpjiem, sēnēm) kopš 1929. gada glabājas Latvijas Universitātē. Tas ir Latvijas herbāriju zelta fonds, kuru tagad izmanto ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un citu valstu botāniķi. Tajā pārstāvētas ap 1 200 vietējo augu sugu, no kurām K.R.Kupfers 120 Baltijas teritorijā atradis pirmoreiz.

K.R.Kupfera publicēto zinātnisko darbu sarakstā minēti 123 darbi, no tiem 65 veltīti botānikai un dabaszinātnēm.

Viņš aktīvi darbojās Rīgas Dabas pētnieku biedrībā. 1908. gadā viņš ir šīs biedrības viceprezidents, bet 1913. gadā bierības prezidents. No 1921. gada viņš ir priekšnieks arī biedrības dibinātā un uzturētā Doma muzeja dabas zinātņu nodaļā, kas tagad ieplūdusi Latvijas Dabas muzejā. Liels K.R.Kupfera devums ir dabas aizsardzības attīstīšanā Latvijā. Viņa “rūpju bērns” ir 1912. gadā izveidotais Moricsalas rezervāts Usmas ezerā. Tas bija viens no pirmajiem toreizējā Krievijā.

Kupfers mira 1935. gadā. Viņu apbedīja Jēkaba kapsētā, t.i., teritorijā, kuru ietver Lielie kapi. Uz kapa Rīgas Dabas pētnieku biedrība uzlika pieminekli. Tas nostāvēja līdz Lielo kapu pārveidošanai padomju laikā. Latvijas Dabas muzeja darbinieki to uzstādīja no jauna, atceroties zinātnieka 120. dzimšanas dienu. Arī tagad, atzīmējot Kupfera 125. dzimšanas dienu, pieminekļa apkārtne sakopta un greznota ar ziediem. Uz pieminekļa ir uzraksts “Ein Leben reich an Arbeit fūr Wissenschaft und Heimat”. Tas kodolīgi raksturo aizgājēja darbiem bagāto un vispusīgo dzīvi.