Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 8., 12. nr.; 2001, 24. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 12. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 22. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2013, 118. nr.; 2014, 51., 60. nr.; 2015, 245. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 54., 242. nr.) šādus grozījumus:

1. 5.¹ panta pirmajā daļā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, bāriņtiesas loceklim un personai, ja tā pašvaldības domes uzdevumā nodrošina juridisko atbalstu bāriņtiesai lēmuma sagatavošanā un citu bāriņtiesai noteikto uzdevumu izpildē;";

papildināt daļu ar 19.² un 19.³ punktu šādā redakcijā:

"19²) tiesu izpildītājam;

19³) tiesu psiholoģijas ekspertam, kurš veic bērnu psiholoģiskā stāvokļa izpēti;".

2. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Bērna tiesības uz ģimeni

Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz ģimeni."

3. 27. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina tikai gadījumos, kad aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.";

izslēgt 3.¹ daļu.

4. Izteikt 28. panta nosaukumu šādā redakcijā:

"28. pants. Aizgādības tiesību pārtraukšana un atņemšana".

5. 45.⁴ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošu bērnu, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu, var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja to vēlas bērns un ja tam piekrīt bērnu aprūpes iestāde vai audžuģimene un bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.";

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Aizbildnībā esošu bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja to vēlas bērns un ja tam piekrīt aizbildnis un bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2²) Izņēmuma gadījumā bērnu aprūpes iestādē un audžuģimenē esošu bērnu, kurš jaunāks par 12 gadiem, var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja bērns citas personas aprūpē ārvalstī tiek nodots kopā ar brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām, no kuriem vismaz viens ir sasniedzis 12 gadu vecumu."

6. 50.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas bērna tiesības un būtiskas intereses, kā arī valsts drošību.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Bērnu aizliegts iesaistīt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta organizētās militāra rakstura aktivitātēs (pasākumos), izņemot gadījumus, kad bērns piedalās Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes organizētās militāra rakstura aktivitātēs (pasākumos) vai tādas valsts organizētās militāra rakstura aktivitātēs (pasākumos), ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu."

7. Izslēgt 58. panta otrās daļas 1. punktā vārdus "un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts".

8. 72. pantā:

papildināt piekto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) kurām piemērots naudas sods par administratīvo pārkāpumu, kas noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.² pantā, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi.";

papildināt sesto daļu pēc skaitļa "172.²" ar vārdiem "(gadījumos, kad kā administratīvais sods piemērots brīdinājums)".

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35. un 36. punktu šādā redakcijā:

"34. Šā likuma 5.¹ panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas, ja tās pašvaldības domes uzdevumā nodrošina juridisko atbalstu bāriņtiesai lēmuma sagatavošanā un citu bāriņtiesai noteikto uzdevumu izpildē, un 19.² punktā minētās personas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā apgūst ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

35. Šā likuma grozījumi par 27. panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 3.¹ daļas izslēgšanu, kā arī šā likuma grozījumi par 45.⁴ panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un papildināšanu ar 2.¹ un 2.² daļu stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.

36. Šā likuma grozījumi, kas paredz papildināt 72. panta piekto daļu ar 4. punktu un papildināt sesto daļu, stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.² pantā saistībā ar maksimālā soda palielināšanu un brīdinājuma piemērošanu attiecīgo pārkāpumu izdarījušām valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonām vai darbiniekiem. Šā likuma 72. panta piektās daļas 4. punktā noteiktais ierobežojums nav attiecināms uz personām, kuras par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.² pantā noteikto pārkāpumu sodītas ar naudas sodu pirms šīs normas spēkā stāšanās dienas."

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 3. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 18. maijā