preses konferences

Par pretkorupcijas stratēģiju

Papildus 1.lpp.

Kas ir korupcija?

Visbiežāk ar korupciju saprot kukuļdošanu un kukuļņemšanu. Bieži vien amatpersonas savas vai savu radinieku labklājības sasniegšanu, izmantojot amata iespējas personiskos nolūkos, neuzskata par korupciju.

Korupcijai kā parādībai ir savas saknes: vēsturiskās, ekonomiskās, politiskās un sociālās.

Korupcija ir divu vai vairāku pušu mijiedarbība. Ja vien puse spēj ietekmēt otras puses interešu nodrošināšanu, paātrinot likumīgā ceļā sasniegto rezultātu vai arī pārkāpjot likumu, šī ietekmīgā puse var pieprasīt par to attiecīgu atalgojumu. Ekonomisko apstākļu pasliktināšanās, zemās algas provocē nelikumīgus ienākumus, izmantojot varas pozīcijas.

Korupcija plaukst šādos apstākļos:

* pārmērīga regulēšana;

* neskaidra vai nepilnīga likumdošana;

* nepilnīga finansu atskaites sistēma, nepilnīga grāmatvedība;

* sabiedrības, īpaši masu saziņas līdzekļu, neinformētība par korupcijas būtību un cēloņsakarībām;

* ētikas normu neievērošana.

Nereti nākas sastapties ar politisko saukļu izmantošanu argumentu vietā.

Gadījumā, kad politiskās partijas vēlas panākt savus (ekonomiskos) mērķus, īpaši pirsmvēlēšanu laikā, tās izmanto neīstenojamus saukļus, lozungus, “etiķetes” utt. argumentu un analīzes vietā. To varētu arī uzskatīt par politisko korupciju.

Kas bremzē pretkorupcijas darbību?

* Ticība, ka apstākļi attaisno darbību un mērķis attaisno līdzekļus;

* attieksme, ka nav vērts paziņot par korupciju, jo neiestājas nekādas sekas, netiks veikta nosodoša rīcība;

* pieņēmums, ka rīcība nebija korumpēta;

* bažas par personisko atriebību;

* bažas par liecības nepietiekamību.

Kādās jomās valsts ir vismazāk aizsargāta no korupcijas?

1) Valsts apgādē;

2) zemes un citu īpašumu pārdalē;

3) ienākumu (nodokļu) iekasēšanā;

4) muitā;

5) iecelšanā valsts amatos;

6) pašvaldībās.

Kā izpaužas korupcija?

* Pastāv pārmērīga familiaritāte, sakari, ģimenes vai radniecības attiecības;

* politiskā korupcija: dāvinājumu izmantošana politiskām kampaņām;

* kukuļi par valdības kontraktu (valdības pasūtījumu) piešķiršanu;

* dažāda veida krāpšana.

Bieži notiek šādas ar korupciju saistītas lietas:

* amatpersonas “pārdod” savu ekskluzīvo varu;

* amatpersonas saņem procentus no valdības līgumiem (valsts pasūtījumiem);

* amatpersonas saņem īpašu labvēlību no nolīgtās puses, saņem natūrā (piemēram, stipendijas bērniem studijām ārzemēs, dzīvokļa remonts, dzīvojamo māju celtniecība u.tml.);

* amatpersonas slēdz līgumu par valdības pasūtījumu paši ar sevi vai arī ar partneriem;

* politiskās partijas izmanto varu, lai noteiktu augstas procentu likmes ārzemju firmām, apsolot tām valdības kontraktu (valsts pasūtījumiem) nākotnē (iemaksas var slēpties aiz nosaukuma “dotācijas”);

* ieņēmumu dienestu amatpersonas izspiež kukuļus, piedraudot noteikt augstu sodu vai papildu nodokli. Apejot likumīgu nodokļu iekasēšanu, ievestās preces cena tiek nelikumīgi pazemināta;

* inspektori izspiež kukuļus, piedraudot ar soda uzlikšanu par pārkāpumu;

* sniedzot valsts (sabiedriskos) pakalpojumus: licences, pases, vīzas utt., ierēdņi pieprasa papildu samaksu.

Pāreja uz demokrātiju un tirgus ekonomiku

Ja cenas ir noteiktas zemākā līmenī nekā tirgus realizācijas cena, tas rada stimulu maksāt vairāk, lai iegūtu ierobežoto preci. Savukārt ierēdņiem ir vilinoši izveidot vēl vairāk šķēršļu, lai nodrošinātu sev nelikumīgus ienākumus. Viņi izmanto laika vilcināšanu vai izgudro sarežģītus noteikumus pakalpojumu saņemšanai. Pārejas periodam raksturīgā nestabilitāte rada iespējas korupcijai: nepilnīgā un nesakārtotā likumdošana, neattīstītas administratīvās un politiskās struktūras. Šādos apstākļos cilvēkiem, lai nodrošinātu sev zināmu drošību, gribas ar kukuļiem “nopirkt” sev aizstāvību.Stabilitātes trūkuma apstākļos biznesa cilvēki var izvēlēties ēnu ekonomiku un aizsargāties kā no valsts, tā arī no konkurentiem ar organizētās noziedzības struktūru un korumpētu amatpersonu palīdzību.