• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par naturalizācijas lietām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.1997., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29918

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Valsts prezidenta

Vēl šajā numurā

05.06.1997., Nr. 137

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents — Ministru prezidentam:

Par naturalizācijas lietām

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!

Latvijas valsts nacionālās drošības interesēs ir sakļautas pilsoniskas sabiedrības izveidošana. Tiekoties ar valsts iedzīvotājiem, daudzkārt esmu vispusīgi pārrunājis naturalizācijas jautājumus, naturalizācijas gaitu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ir pienācis laiks mainīt valsts attieksmi pret iedzīvotājiem, kuri vēlas apstiprināt savu lojalitāti valstij, naturalizējoties un kļūstot par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem.

Kā zināms, pilsonības pretendentu loku nosaka Pilsonības likums, tomēr esošie lēnie naturalizācijas tempi asi kontrastē ar savulaik prognozētajiem, tādēļ ļoti rūpīgi ir izvērtējams jautājums, kāpēc cilcēki, kuri var pretendēt uz Latvijas pilsonību, tomēr paliek bezvalstnieku statusā.

Sevišķi bieži blakus citiem iemesliem kā atsumjošu faktoru, kas traucē bezvalstniekiem izmantot tiem ar Pilsonības likumu piešķirtās tiesības, pilsonības pretendenti min valsts nodevu, kas jāsamaksā, lai varētu uzsākt naturalizācijas procedūru. Šobrīd valsts nodeva ir 30 lati. Esošajā ekonomiskajā situācijā daudziem valsts iedzīvotājiem, gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, šāda summa veido ievērojamu daļu no ģimenes budžeta. Uzskatu, ka valsts nodeva nedrīkst būt šķērslis pilsonības iegūšanai.

Lai sekmētu naturalizācijas norisi, ierosinu izdarīt Ministru kabineta noteikumos šādus grozījumus:

1) samazināt valsts nodevu līdz 3 latiem, tādējādi uzsverot, ka pilsonība nav pērkama lieta un samaksai par procedūru jābūt simboliskai (1995. gada 24. janvāra noteikumu nr.22 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru naturalizācijas iesniegumu izskatīšanai” 4. punkts);

2) paplašināt personu loku, kuras tiek atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas, iekļaujot to skaitā arī mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņus, tādējādi veicinot gados jaunu pilsonības pretendentu īpatsvara pieaugumu (1995. gada 24. janvāra noteikumu nr.22 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru naturalizācijas iesniegumu izskatīšanai” 3. punkts);

3) dot iespēju pilsonības pretendentam atkārtoti kārtot nenokārtoto pārbaudījumu tad, kad pretendents pats uzskata, ka ir gatavs to darīt, neatvirzot šo laiku uz sešiem mēnešiem (1995. gada 7. februāra noteikumu nr.29 “Zināšanu pārbaudes noteikumi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā” 9. punkts);

4) paredzēt pietiekamus līdzekļus sabiedrības informēšanai par naturalizācijas gaitu un pilsonības iegūšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu informācijas apriti un skaidrojošo darbu par pilsonības iegūšanas jautājumiem, par pilsoņa tiesību un pienākumu loku.

Esmu pārliecināts, ka, vienīgi veicinot pilsoniskās un valstiskās piederības apziņas veidošanos, uzturot ne tik vien formālu, bet arī emocionālu saikni ar valsts iedzīvotājiem, varam nodrošināt stabilas demokrātiskas Latvijas valsts attīstību.

Ar cieņu, —

Rīgā 1997. gada 3. jūnijā Guntis Ulmanis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!