Cilvēktiesības un Latvija

Valsts cilvēktiesību biroja 1996.gada ziņojums (saīsināts)

Turpinājums. Sākumu skat. “LV” nr. 136.

Biroja darbības virzieni

Birojs ir izveidots cilvēktiesību ievērošanas veicināšanai Latvijā. Biroja darbs ietver sabiedrības informēšanu un izglītošanu, cilvēktiesību situācijas izpēti un priekšlikumu izstrādi tās uzlabošanai, kā arī sūdzību izskatīšanu par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem gan valsts, gan privātajā sfērā.

Šo funkciju apvienošana vienā institūcijā ir ļāvusi efektīvi strādāt visos minētajos virzienos — situācijas analīze un ieteikumi likumdošanas vai prakses izmaiņām bieži vien ir izrietējuši no birojā saņemtajām sūdzībām. Informatīvie un izglītojošie projekti bieži vien tiek gatavoti, atbildot uz jautājumiem, kurus apmeklētāji uzdod visbiežāk, kā arī izmantojot analītiskos pētījumus. Savukārt pēc veiksmīgām informācijas un izglītības kampaņām, pieaug sūdzību skaits par konkrēto jautājumu.

Informācijas un izglītības projektu mērķis ir nodrošināt sabiedrības informētību par cilvēktiesību jautājumiem.

Birojs ir izveidojis Informācijas un dokumentācijas centru, kurā tiek apkopota gan juridiska rakstura, gan arī plašākai sabiedrībai domāta informācija par cilvēktiesībām. Visa informācija šī centra lasītavā, kura atrodas biroja telpās, ir brīvi un bez maksas pieejama jebkuram interesentam.

Informācijas un izglītības daļa gatavo informatīvus materiālus un organizē izglītojošus seminārus un konferences. Viena no sabiedrības informēšanas formām ir biroja veidotais televīzijas raidījums “Cilvēks un viņa tiesības.”

Izglītojošais darbs vērsts trijos galvenajos virzienos — informēt plašāku sabiedrību par cilvēktiesībām, izglītot to profesiju pārstāvjus, kuru darbs vistiešāk ietekmē cilvēktiesību situāciju (ierēdņi, juridisko profesiju pārstāvji, žurnālisti u.c.), kā arī informēt sabiedrības mazaizsargātās grupas (bērnus, personas par fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, mazākumtautības u.c.) par viņu tiesībām.

Analīzes darba galvenais mērķis ir radīt pamatu cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanai Latvijā. Tas paredz gan dažādu cilvēktiesību jautājumu izpēti un analīzi, gan ekspertīžu gatavošanu par aktuāliem likumprojektiem, gan arī materiālu gatavošanu valsts atskaitēm par Latvijas ratificēto konvenciju izpildi. Analīzes rezultātā tiek izstrādāti viedokļi par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem un formulēti ieteikumi likumdošanas izmaiņām. Viena no šī darba metodēm ir Latvijas likumdošanas salīdzināšana ar starptautiskajām cilvēktiesību normām. Daudzkārt situācijas analīze parāda, ka situācijas uzlabošanai nepieciešams veikt informatīvus vai izglītojošus projektus un ir pamatā to izstrādei.

Sūdzību izskatīšana ir biroja pamatfunkcija. Birojs sniedz konstultācijas cilvēktiesību jautājumos un izskata jebkuru individuālu sūdzību par iespējamiem to pārkāpumiem. Izskatot sūdzību, birojs izstrādā gan ieteikumus tās iesniedzējam par tālāko rīcību, gan priekšlikumus atbildīgajai iestādei vai personai par to, kā pārkāpumus novērst. Otrs sūdzības risinājuma veids ir mierizlīgums, kad birojs uzņemas starpnieka lomu, lai panāktu strīda pusē savstarpēji pieņemamu rezultātu.

Savā darbā birojs vadās pēc cilcēktiesību normām, kas iekļautas Latvijas Republikas Satversmē, tās ratificētajos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, kā arī konstitucionālajā likumā “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”. Analītiskajos, kā arī izglītojošajos projektos birojs ņem vērā arī tos līgumus un konvencijas, kuri vēl nav spēkā Latvijā, tādējādi veidojot labvēlīgus priekšnosacījumus to drīzākai ratificēšanai.

Informācija un izglītība

Biroja uzdevums ir sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, kā arī veicināt šo tiesību atzīšanu un izprašanu. (No likuma “Par Valsts

Šajā nodaļā konspektīvi aplūkoti biroja informācijas un izglītības projekti — Informācijas un dokumentācijas centra izveide, semināri, konferences, lekcijas, kā arī informatīvie materiāli par dažādu sabiedrības grupu tiesību aizsardzību.

Biroja Informācijas un dokumentācijas centrs

Centrā atrodas starptautiskie cilvēktiesību dokumenti — konvencijas, deklarācijas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi un Eiropas Cilvēktiesību komisijas lēmumi, kā arī ANO, EDSO un citu starptautisko organizāciju materiāli. Informācijas un dokumentācijas centrā pieejama arī informācija par starptautiskām valstiskām un nevalstiskām organizācijām, informatīvi un izglītojoši materiāli par atsevišķu sabiedrības grupu (ieslodzīto, etnisko grupu, bērnu, invalīdu u.c.) tiesībām, kā arī regulāra starptautiskā periodika. Informācijas un dokumentācijas centrs sadarbojas ar dažādām valstiskām un nevalstiskām organizācijām, lai radītu apstākļus brīvai informācijas apmaiņai nacionālo un starptautisko organizāciju starpā. Centrā ir pieejama arī starptautiskā cilvēktiesību elektroniskās informācijas tīkla HURIDOC (Cilvēktiesību informācijas un dokumentācijas centrs) informācija.

Par vispārējiem cilvēktiesību jautājumiem birojs informēja:

Latvijas sabiedrību

Cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un LR tiesību normām, kā arī to īstenošanas mehānisms tika raksturots informatīvajā brošūrā “Jūsu cilvēktiesības” (latviešu un krievu valodā). Par cilvēktiesībām un par Valsts cilvēktiesību biroju tika sagatavoti divi TV raidījumi ciklā “Cilvēks un viņa tiesības”.

Ierēdņu kandidātus

Cilvēktiesību normu avoti un to hierarhija. Satversmes un konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” interpretācija, lēmumu pieņemšanas metodoloģijas demokrātiskā sabiedrībā — šādi ierēdņu apmācībā svarīgi jautājumi tika pārrunāti seminārā, kurā piedalījās Valsts Administrācijas skolas juridisko zinātņu lektori. Juridisko zinātņu kursu šajā skolā jānoklausās visiem ierēdņu kandidātiem. Seminārs tika organizēts sadarbībā ar LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtu.

Juristus

Seminārs par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanu praksē deva iespēju Latvijas juristiem (likumdevējiem, deputātu palīgiem, tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem u.c.) apzināties šīs konvencijas parakstīšanas un ratificēšanas ietekmi uz viņu darbu, praktiskas iemaņas konvencijas normu interpretēšanā un izskaidroja konvencijas mehānismu (Eiropas Cilvēktiesību komisijas un tiesas) darbību. Seminārā piedalījās vairāk nekā simts dažādu juridisko profesiju pārstāvju. Seminārs notika sadarbībā ar Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru un LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtu.

Skolotājus

Lai izstrādātu mācību programmu un mācību materiālus cilvēktiesību apguvē jaunākā skolas vecuma bērniem, birojs izveidoja darba grupu, piesaistot sabiedriskas organizācijas un individuālus pedagogus. Oktobrī darba grupa sāka strādāt pie nodarbību aprakstu grāmatas sākumskolas skolotājiem un pie mācību programmas sākumskolu audzināšanas stundām.

Mediju pārstāvjus

Kā pielietot cilvēktiesības darbā ar patiesību? Cilvēktiesības mediju darbā — par šo tēmu mediju pārstāvjiem tika rīkots seminārs.

Birojs par savām funkcijām informēja:

Latvijas sabiedrību

Pamatinformācija par biroju un tā funkcijām tika apkopota bukletā “Valsts cilvēktiesību birojs” (latviešu, krievu un angļu valodā). Tas bez maksas tika izplatīts valsts institūcijām (visām Latvijas pašvaldībām, ministrijām, Saeimā, sabiedriskajām organizācijām). Buklets ir pieejams arī biroja apmeklētājiem.

Alūksnes un Balvu iedzīvotājus

Lai biroja pakalpojumus padarītu pēc iespējas pieejamākus visā Latvijā, notika biroja izbraukums uz Alūksni un Balviem, kurā šo rajonu iedzīvotāji ieguva informāciju par biroju, savukārt birojs guva ieskatu lauku rajonu aktuālajās problēmās. Biroja darbinieki atbildēja uz interesentu jautājumiem, pieņēma sūdzības, iedzīvotājiem un pašvaldību darbiniekiem tika izplatīti informatīvie materiāli gan par biroju, gan par cilvēktiesībām. Biroja darbinieki iepazinās ar situāciju bērnu tiesību jomā, sociālās palīdzības jomā, apmeklēja Alsviķu invalīdu rehabilitācijas centru, kā arī tikās ar vietējiem masu medijiem.

Pašvaldību darbiniekus

Par Cilvēktiesību biroju, tā darba metodēm un pašvaldību darbinieku lomu iedzīvotāju cilvēktiesību īstenošanā tika nolasīta informatīva lekcija pašvaldību vadītāju sanāksmē. Uz sanāksmi bija ieradušies ap 1000 pašvaldību darbinieku no visas Latvijas.

Mazākumtautību biedrības

Biedrības tika informētas par biroja darbu un iespējamiem atbalsta veidiem, biroja pārstāvjiem piedaloties vairākās mazākumtautību biedrību sanāksmēs un Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas gadskārtējā konferencē.

Mazaizsargāto sabiedrības grupu tiesības

Informējot un izglītojot sabiedrību par bērnu tiesībām, birojs īpašu uzmanību pievērsa vairākām grupām, kurām ir vistiešākā loma cilvēktiesību īstenošanā:

Valsts un pašvaldību darbiniekiem, sabiedrisko organizāciju un mediju pārstāvjiem

Starptautiskajām ģimenes tiesībām veltītā semināra galvenās tēmas bija: civiltiesu loma ģimenes strīdu risināšanā, juridiskie un nejuridiskie pakalpojumi ģimenēm, kuras šķiras, bērna aizsargāšana laulību uzjukšanas gadījumā, vardarbība ģimenē, kā arī starptautisko bērnu tiesību normu pielietojums. Semināra materiālu apkopojums tika izsūtīts ieinteresētajām institūcijām.

Likumdevējiem un sabiedriskajām organizācijām

Likumdošana par abortiem un cilvēktiesību normas. Austrālijas pieredze — par šo tēmu tika rīkots seminārs.

Bērnu tiesību aizsardzības institūcijām

Par Bērna tiesību konvenciju un tās iedzīvināšanas mehānismiem tika rīkots seminārs.

Policijai

Kā policijai rīkoties, saskaroties ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem — šāda apmācību programma tika izstrādāta sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Policijas departamentu. Pēc biroja uzaicinājuma Latvijā ieradās Nīderlandes Policijas priekšnieku padomes komisārs, lai izstrādātu priekšlikumus par abu valstu policijas sadarbību darbā ar nelabvēlīgajām ģimenēm un nepilngadīgajiem.

Bāriņtiesām un pagasttiesām

Birojs sagatavoja lektorus bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētāju un darbinieku apmācībām

Lektoru sagatavošana deva iespēju sākt plašu bāriņtiesu un pagasttiesu locekļu apmācību un reālu šo tiesu darbības uzsākšanu. Bāriņtiesām un pagasttiesām bērnu tiesību aizsardzības struktūrā ir nozīmīga vieta, jo tās risina iepriekš nenoregulētos jautājumus, kas saistīti ar adopciju, aizgādnību un aizbildnību. Programma tapa, sadarbojoties ar Labklājības, Tieslietu, Izglītības un zinātnes ministrijām un Pašvaldību mācību centru.

Informējot un izglītojot sabiedrību par šīs mazaizsargātās sociālās grupas tiesībām, birojs īpašu uzmanību pievērsa:

Bērniem un jauniešiem

Lai bērni iegūtu gan zināšanas par personu ar garīgiem vai fiziskiem traucējumiem vienlīdzīgajām un īpašajām tiesībām, gan iemaņas, kā šīm personām palīdzēt, birojs izstrādāja bērnu un jauniešu izglītības projektu “Attieksme pret invalīdiem”. 1996.gadā aizsāktais projekts turpinās 1997.un 1998.gadā. Jaunatnes izglītības projekts ietver semināru ciklu, savukārt jaunākajām klasēm — vairāku nodarbību progammu.

Sabiedriskajām organizācijām, kas veicina personu ar garīgiem vai fiziskiem traucējumiem tiesību aizsardzību

Birojs atbalstīja tās gan ar informāciju, gan finansiāli, dodot šīm organizācijām iespēju piedalīties starptautiskos semināros, kursos un konferencēs.

Latvijas sabiedrībai

Personu ar garīgiem vai fiziskiem traucējumiem tiesībām bija veltīti divi TV raidījumi biroja veidotajā ciklā “Cilvēks un viņa tiesības”.

Par ieslodzīto tiesībām birojs informēja:

Kriminālprocesa kodeksa izstrādes darba grupu

Lai kriminālprocesa kodeksu saskaņotu ar starptautiskajām tiesību un cilvēktiesību normām, birojs sniedza konsultatīvu palīdzību šī likumdošanas akta izstrādes darba grupai.

Latvijas sabiedrību

Ieslodzīto tiesībām bija veltīts TV raidījums biroja veidotajā ciklā “Cilvēks un viņa tiesības”.

Par patvēruma meklētāju tiesībām birojs informēja plašu Latvijas sabiedrību. Tām bija veltīts TV raidījums biroja veidotajā ciklā “Cilvēks un viņa tiesības”.

Citu sabiedrības grupu tiesības

Lai veicinātu mazākumtautību tiesību labāku izpratni, birojs organizēja semināru mazākumtautību biedrību, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas atsevišķu ministriju, inteliģences pārstāvjiem — “Minoritāšu tiesības. Mehānismi valdības un minoritāšu dialoga veicināšanai”. Seminārs palīdzēja risināt vairākus aktuālus starpetnisko attiecību jautājumus Latvijā izglītības un valodu lietošanas politikas kontekstā. Viens no semināra rezultātiem ir Valsts prezidenta Tautību konsultatīvās padomes izveidošana.

Lai veicinātu cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu armijā, par šīm tiesībām birojs informēja:

Jauniesaucamos

Birojs sagatavoja bukleta tekstu jauniešiem, kuri pakļauti iesaukšanai dienestam Latvijas armijā, jo biroja veiktais pētījums par Latvijas bruņoto formējumu kopējo situāciju parādīja, ka daudzas problēmas armijā rada informācijas trūkums par dienestu.

Aizsardzības akadēmijas kadetus

Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju birojs finansiāli atbalstīja lekciju kursu par cilvēktiesībām Aizardzības akadēmijas kadetiem.

Par sieviešu diskriminācijas jautājumiem birojs informēja:

Sabiedrisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvjus

Par dzimumu līdztiesību 90.gados un diskrimināciju darbavietās notika seminārs. Par starptautiskajiem dokumentiem un mehānismiem sieviešu tiesību aizsardzībai tika nolasīta lekcija.

Darba devējus un arodbiedrības

Vai pastāv dzimumu diskriminācija darba attiecībās? Diskriminācija, pieņemot darbā. Seksuālā uzmākšanās darba vietā — par šīm tēmām tika nolasīta leksija.

Lai piesaistītu Latvijas sabiedrības uzmanību dzimumu līdztiesības problēmām, birojs izstrādāja projektu Baltijas—Ziemeļvalstu konferencei “Sievietes un vīrieši dialogā”. Plaša starptautiska konference par dzimumu līdztiesības jautājumiem Latvijā būs nozīmīgs solis, lai iesaistītu atklātā diskusijā abu dzimumu pārstāvjus. Konferencē, kas notiks 1997.g. 7.–10.augustā Valmierā, piedalīsies aptuveni 1000 dalībnieku no Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, tajā skaitā vairāk nekā 300 dalībnieki no Latvijas. Konferenci finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padome, birojs un Valmieras rajona pašvaldība.

“Vardarbība ģimenē. Nesamierinies ar to!”

Šajā biroja izdotajā brošūrā tika skaidrots vardarbības cikls, tā cēloņi un doti praktiski padomi, kā rīkoties vardarbības gadījumos. Brošūru izplatīja ar pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un mācību iestāžu starpniecību. Par šo izdevumu lielu interesi izrādīja pasniedzēji un studenti, medicīnas iestāžu un sociālie darbinieki. Brošūra tapa sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru.

Lai skaidrotu iedzīvotājiem viņu tiesības aizturēšanas gadījumā, birojs veica informatīvu kampaņu “Vai jūs zināt savas tiesības?”

Ar pasta starpniecību iedzīvotājiem tika izplatītas informatīvas kartītes un presē regulāri tika publicēta informācija par iedzīvotāju tiesībām latviešu un krievu valodā, plašāku informāciju birojs sniedza populāros TV raidījumos. Kampaņas rezultātā birojā vērsās arvien vairāk cilvēku, kuri uzskatīja, ka viņi tikuši aizturēti nelikumīgi, sūdzējās par amatpersonu brutalitāti un rupjiem spēka pielietošanas gadījumiem u.c. Pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām, birojs konstatēja, ka amatpersonām trūkst pamatzināšanu par aizturētās personas pamattiesībām (tajā skaitā par tiesībām zināt, kas veicis aizturēšanu, uzaicināt advokātu, paziņot piederīgajiem par aizturēšanas faktu). Projekts tapa sadarbībā ar Sorosa fondu “Latvija” un Budapeštas Konstitucionālo un likumdošanas institūtu.

Pašvaldības: tiesības un pienākumi — šādu informatīvu kampaņu birojs veica pirms pašvaldību vēlēšanām.

Visās pasta nodaļās bija pieejamas informatīvas kartītes latviešu un krievu valodā, kurās tika skaidrotas pašvaldību galvenās funkcijas, iedzīvotāju pienākumi, kā arī pilsoņu iespējas piedalīties vēlēšanu procesā, veidojot vēlēšanu apvienības un iesniedzot deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanu komisijās.

cilvēktiesību biroju”)