PRIVATIZĀCIJAS VĒSTNESIS Nr.11

Vai rīdziniekiem būs tikai paātrinātā dzīvokļu privatizācija?

Ja skaitām laiku līdz dienai, kad beigsies privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš, un to mēs zinām - 1999. gada 31. decembris, tad rīdzinieki, kas nodomājuši šos vērtspapīrus ieguldīt sava dzīvokļa privatizācijā vispārējā kārtībā, kādu mēnesi mierīgi var atņemt nost, jo apmēram par tik ilgu laika posmu šis process jau ir aizkavēts. Ņemot vērā ļoti saspringto situāciju mūsu valsts galavaspilsētā dzīvojamo māju vispārējās privatizācijas frontē, diezgan grūti iedomāties, kā šādu klupienu būs iespējams izlīdzināt. Aizkavēšanās radusies tādēļ, ka 27. maija sēdē Rīgas domes deputāti, uzklausot sociāldemokrātu frakcijas pārstāvju aicinājumu, neapstiprināja privatizācijai gatavojamo 308 māju sarakstu. Tā kā aprēķināts - lai rīdzinieki paspētu vispārējā privatizācijā ieguldīt sertifikātus un līdz gadsimta beigām šim procesam tiktu nodots nepieciešamais skaits māju, ik mēnesi vispārējā kārtībā nepieciešams privatizēt apmēram divsimt māju.

Kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija maija beigās savā sēdē uzklausīja Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atskaiti par dzīvojamo māju privatizācijas gaitu Rīgā, izrādījās, ka šobrīd vispārējai privatizācijai nodotas 77 dzīvojamās mājas, bet privatizācijas procesā atrodas 1100 dzīvojamo māju. Daudzas no tām jau iekļautas sarakstos par dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai, un tie iesniegti Rīgas domē izskatīšanai.

Šogad 18000 personām gan nodoti dzīvokļi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, taču par to iegūtie līdzekļi ir nepietiekami, lai varētu pilnā apjomā apmaksāt vispārējās dzīvojamo māju privatizācijas sagatavošanu pilsētā. Šīs grūtības, kā to jau arī paredzējusi valdība, ieplānojot dzīvojamo māju privatizācijas procesu kopumā, varētu atrisināt līdzekļi, ko iegūtu, pārdodot neapdzīvojamo fondu. Taču Rīgā arī tas iet kā pa celmiem, jo Rīgas dome līdz 6. maijam nebija pieņēmusi arī lēmumu par Brīvības ielas 90. nama neapdzīvojamo telpu pirkuma līgumu apstiprināšanu. Sēdes dalībnieki konstatēja, ka Rīgas dome savā darbībā neievēro likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktos ēku privatizācijas termiņus.

Par dzīvojamo māju privatizācijas neapmierinošo gaitu un likumā noteikto privatizācijas termiņu neievērošanu tika nolemts informēt Saeimas Pašvaldību un valsts lietu komisiju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldības lietu pārvaldi.

Kādēļ šāda vilcināšanās? Rīgas domes deputāti uzskata, ka vispirms nepieciešams izvērtēt pilsētas dzīvojamo māju vēsturisko, arhitektonisko un sociālo nozīmi, kā arī nedrīkst privatizācijai nodot visas pašvaldībai piekrītošās dzīvojamās mājas, jo tad pilsētai nebūs dzīvokļu fonda, kur izvietot maznodrošinātos Rīgas iedzīvotājus.

Kā radušos situāciju komentē Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgais sekretārs Indulis Krauze ?

- Likums "Par dzīvojamo māju privatizāciju" ir uzdevis visām pašvaldībām 18 mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā novērtēt visus privatizācijas objektus un piedāvāt tos iedzīvotājiem. Šis laiks jau ir pagājis. Un Rīgas dome pat nedod iespēju sākt novērtēšanu. No tāda viedokļa tas ir likuma pārkāpums. Kaut gan - no otras puses - apstrīdēt Rīgas domes rīcību šajā gadījumā ir grūti, jo var apstrīdēt pieņemtu lēmumu, bet šajā gadījumā tas vispār nav pieņemts. Bezdarbību jebkurā gadījumā apstrīdēt ir grūti. Tomēr ar šādu lēmumu nenodot mājas vispārējai privatizācijai rīdziniekiem faktiski tiek liegts izmantot tās iespējas, ko viņiem ir piešķīris likums - iegūt dzīvokļus īpašumā ne tikai paātrinātā kārtībā, bet arī vispārējā privatizācijā. Tātad dome it kā darbojas pret iedzīvotāju tiesībām. Šobrīd rīdziniekiem paliek tikai paātrinātās privatizācijas iespēja. Ja iedzīvotāji to aktīvāk izmantotu, tad vismaz šos 20 latus, ko iegūst no katra dzīvokļa, Rīgas dzīvojamo māju komisija varētu ieguldīt, lai gatavotu privatizācijai kaut vai tās tūkstoš mājas, kuras dome apstiprinājusi privatizācijai. Ļoti negribētos, ka Rīgas komisijas darbs kādā brīdī vispār apstātos. Jo ļoti grūti bija iekustināt šo vezumu, un, kad tas beidzot noticis, tāda aizķeršanās ir ārkārtīgi nevēlama. Atklāti sakot, Rīgas dome var izstrādāt visādas koncepcijas, bet tās nebūs dzīvotspējīgas, ja atradīsies pretrunā ar likumu. Tad atbilstoši koncepcijai jāiesniedz Saeimai likuma grozījumu projekts. Un ko darīt ar tām mājām, kurās paātrinātā kārtā privatizēti daudzi dzīvokļi? Skaidrs ir tas, ka visai mājas privatizācijai kaut kad ir jānotiek. Tādu māju jau šobrīd Rīgā ir vairāk par 3 tūkstošiem. Taču domāju, ka aiz šīs koncepcijas, ko Rīgas domē tagad grasās veidot, slēpjas ideja saglabāt neapdzīvojamo fondu domes īpašumā. Nav noslēpums, ka no neapdzīvojamo telpu nomas Rīga iegūst ļoti lielus līdzekļus. Tādēļ var saprast domnieku nevēlēšanos šķirties no neapdzīvojamā fonda, kas pašlaik domei kaut kādā mērā kompensē tos zaudējumus, ko Rīgā neievāc no īres maksām. Tas, protams, nav attaisnojums, kādēļ domei vajadzētu rīkoties nelikumīgi.

Kādi bija domnieku iebildumi, lai privatizācijai nododamo māju sarakstu neapstiprinātu? Pirmkārt, tajā varētu būt iekļauti arhitektūras un kultūras pieminekļi. Te uzreiz var likt pretī argumentu: likuma "Par dzīvojamo māju privatizāciju" 11. pantā ir precīzi noteikts, kas ir jāievēro, ja privatizācijai nodod māju - kultūras pieminekli. Kultūras pieminekli privatizējot, pirms pirkuma līguma slēgšanas pircējam jāparaksta atsevišķs līgums ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kurā viņš uzņemas īpašas saistības attiecībā pret šo kultūras pieminekli. Es neesmu pārliecināts, ka pašvaldība būtu tas gādīgākais kultūras pieminekļu īpašnieks. Tālāk - par sociālajām dzīvojamām mājām. Kamēr Rīgā nav izstrādāta koncepcija par sociālajām mājām, iznāk, ka vispār nav iespējams dzīvojamo māju privatizāciju turpināt. Laikam daļa deputātu nav apzinājušies, kas vispār ir sociālā dzīvojamā māja vai sociālais dzīvoklis. Arī tas ir noteikts likumā par dzīvojamo māju privatizāciju. Tā ir ar pašvaldības lēmumu noteikta pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja ( varētu būt arī dzīvojamās mājas daļa, atsevišķi dzīvokļi), kuras uzturēšana un apsaimniekošana tiek pilnīgi vai daļēji veikta par pašvaldības budžeta līdzekļiem.Te uzreiz ir jautājums - cik daudz pašvaldības budžeta līdzekļu iespējams ziedot šādu sociālo māju uzturēšanai? No otras puses - visiem ir skaidrs, ka tās pašas dzīvojamās mājas, kas tiek piedāvātas privatizācijai, noteikti visas netiks privatizētas, liels skaits dzīvokļu tik un tā paliks pašvaldības īpašumā, un daudzus no tiem dome varēs izmantot tieši kā sociālos dzīvokļus, tos dotējot. Jebkurā gadījumā sociālais statuss nozīmē, ka dome par šo dzīvokli maksā. Nevis maksā pabalstu cilvēkam, sociālajam subjektam, kā tas ir pašlaik, bet tad būs sociālais objekts, kas nozīmē, ka dotēta tiks pati māja vai dzīvoklis. Ar to ir jārēķinās. Un cik tas maksā, arī ir zināms, jo Rīgā jau ir izveidotas pirmās sociālās mājas. Es atbalstu sociālās mājas institūtu, jo bez tā nevar iztikt. Taču tas nevar būt arguments, lai mājas nenodotu privatizācijai.

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieces Sarmītes Reinsones viedoklis:

- Dīvaina situācija izveidojusies ar Brīvības ielas 90. namu. Dome pēc ilgas vilcināšanās apstiprināja apdzīvojamā fonda pirkuma līgumus. Līdz šim brīdim ( 30. maijam -M.L.) pirkuma līgumi par neapdzīvojamo fondu apstiprināti nav. Liela daļa iedzīvotāju būtībā jau divas reizes privatizējuši savus dzīvokļus: gan paātrināti, gan vispārējā kārtībā. Likums neparedz, ka daļu mājas iespējams privatizēt, daļu - nē. Turklāt mājas domājamā daļa gan no pagraba, gan visām koplietošanas telpām jau ir aprēķināta un ierakstīta pirkuma līgumos... Neskaidrā situācija ar neapdzīvojamā fonda privatizāciju sagādā lielas grūtības visiem, kas nolēmuši to iegūt īpašumā. Piemēram, izsoles dalībnieki iemaksāja 50 procentus drošības naudas. Par veikalu iemaksāti 12 tūkstoši latu. Par katru mazo kiosku iemaksāti 200 lati. Šī nauda nevienam nebija lieka, bet visu šo laiku tā ir "iesaldēta". Nemaz nerunājot par tiem līdzekļiem, kuri tiek taupīti šo telpu iegādei un netiek laisti apgrozībā.

Bet, runājot par šīm 308 mājām, jāatzīmē, ka to starpā ir tikai divi kultūras pieminekļi - māja Krišjāņa Barona ielā 25 un Ģertrūdes ielā 41. Būtībā visā šajā sarakstā iekļautas kvartālu mājas, kur ir arī kvartālu plānošana - Jūrmalas gatvē, Juglas ielā, Kandavas ielā. Neapdzīvojamā fonda tajās maz.

Māju sagatavošana privatizācijai ir ilgstošs un sistemātisks process. Mājas taču netiek uzreiz atdotas kaut kam, nezināmam. Privatizācijas sagatavošanas procesā tās tiek reģistrētas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Pie tam katrā no šīm mājām saglabāsies pašvaldības daļa. Nekad netiks privatizēti visi dzīvokļi.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš sacīja, ka konkrētus lēmumus dzīvojamo māju vispārējās privatizācijas lietās var gaidīt ne ātrāk par divām nedēļām. Šajā laikā cita starpā tiks noskaidrots, cik dzīvokļu paātrināti privatizēts iepriekšminētajos 308 namos, kāda ir iedzīvotāju ieinteresētība savus mājokļus iegūt īpašumā.

Kā noprotams, problēmas tiek paceltas koncepcjas līmenī.

Mudīte Luksa, "LV" privatizācijas lietu redaktore

---

Latvijas Attīstības aģentūra - ārvalstu investoriem Latvijā

Līdztekus daudzajiem pasākumiem, kas tiek veikti ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai, Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) sniedz arī palīdzību ārvalstu investoriem dažādu jautājumu risināšanā.

1996. gada nogalē LAA Investīciju departamenta ietvaros tika izveidota juridiskā nodaļa, kura uzņēmās izskatīt faktus par ārvalstu investoru problēmām. Šobrīd Latvijā nav neatkarīgas institūcijas, kura varētu izteikt neapmierinātību par kādas organizācijas vai iestādes neapmierinošo darbu, birokrātijas izpausmēm vai iespējamiem likumpārkāpumiem. Protams, var griezties augstākstāvošā institūcijā, bet vai tas nodrošinās lojalitāti?

LAA var uzskatīt par institūciju, kas ir neatkarīga un lojāla ārvalstu uzņēmumiem, bez jebkāda protekcionisma un personiskās ieinteresētības. Šādi mērķi ir deklarēti normatīvajos aktos, LAA statūtos un tiek īstenoti aģentūras ikdienas darbā.

Kā LAA var palīdzēt?

1. LAA rīcībā ir milzīgs intelektuālais potenciāls, un ārvalstu investori var saņemt kvalificētas konsultācijas biznesa, ekonomikas un juridiskajos jautājumos.

2. Ja ir konkrēti fakti par kādas lietas neobjektīvu izskatīšanu, novilcināšanu, noraidīšanu vai arī jautājums vispār netiek izskatīts, par to var informēt mūsu juridisko nodaļu. Iesniegtie dokumenti un paskaidrojumi tiks izvērtēti, un atkarībā no rezultātiem un nepieciešamības LAA veiks šādas darbības:

1) dos savu rakstisku vērtējumu;

2) sniegs atbalstu konkrētajā institūcijā, kurā tiks izskatīts jautājums;

3) informēs un lūgs palīdzību LAA Padomei, kurā pārstāvēti:

- ekonomikas ministrs (padomes priekšsēdētājs),

- ārlietu ministrs,

- finansu ministrs,

- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents,

- Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors,

- ekonomikas ministra uzaicināti uzņēmējorganizāciju trīs pārstāvji, šobrīd:

- U.Cērps, bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības "Rīgas Fondu birža" prezidents;

- A.Jurdžs, Latvijas Jūrniecības savienības firmas "Hanza" ģenerāldirektors;

- J.Ķirsis, a/s "Lindeks" prezidents.

3. LAA sniedz palīdzību biznesa uzsākšanai Latvijā: izstrādā uzņēmējsabiedrības dokumentus, reģistrē Uzņēmumu reģistrā, palīdz atvērt biroju. LAA realizē pārstāvību, izstrādā dokumentus un līgumus, veic dokumentu un faktu juridisko ekspertīzi, sagatavo atzinumus par atbilstību likumdošanas normām, piedalās biznesa sarunās, vāc un apkopo informāciju par potenciālajiem partneriem.

4. Uzņēmējsabiedrībām, kurās pārstāvēts ārvalstu kapitāls un kurām saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" doti atvieglojumi uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanā, LAA nepieciešamajos gadījumos sniedz atzinumus par uzņēmējsabiedrības darbības atbilstību nodokļu atvieglojumu piemērošanai.

Starp uzskaitītajām LAA darbībām ir arī maksas pakalpojumi. Izsmeļošu informāciju iespējams saņemt LAA - Pērses ielā 2, Rīgā, vai pa tālr. 7288842.

Jānis Birzulis, LAA Investīciju departamenta juriskonsults

---

Latvijas uzņēmējus nu gaida Novgorodā

Šā gada 20. maijā Novgorodā izstāžu centrā Dialogs durvis vēra izstāde EXPO LATVIA, kuru ar Latvijas Biznesa konsultāciju fonda, Latvijas Republikas konsulāta Pleskavas apgabalā un Novgorodas Tirdzniecības un rūpniecības palātas atbalstu organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tajā piedalījās 36 mūsu valsts firmas. To vidū bija gan tādi mūsu valstī plaši pazīstami uzņēmumi kā Latvijas balzams, Dauteks, Kaija, Rebir, House of Prince , gan nelielas firmas, piemēram, Apgāds no Valmieras un Ražotāji no Gulbenes rajona Lizuma pagasta. Izstādē EXPO LATVIA visplašāk bija pārstāvēti pārtikas ražotāji. Daudz cilvēku vienmēr bija pie Latvijas balzama stenda, kur visas trīs izstādes dienas ritēja šī uzņēmuma produkcijas degustācija. Īpašu atzinību dāmu vidū izpelnījās jaunais produkts - krējuma liķieris "Šarlote". Arkas un Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrības stendos drūzmējās desu cienītāji, bet saldumu mīļotāji nu nekādi nevarēja paiet garām Ražotāju "Gotiņām". Daudz apmeklētāju interesējās par firmas V.O.V.A. veļu un Radiotehnika-RRR akustiskajām sistēmām vai, kā tagad pieņemts teikt, skandām. Novgorodiešus saistīja arī Rebir rokas instrumenti. Vārdu sakot, trīs dienas izstāžu centrs Dialogs dūca kā bišu strops.

Kā šajā izstādē veicās mūsu uzņēmējiem? Vidēji katrs EXPO LATVIA dalībnieks tikās ar piecām, sešām Krievijas firmām. Vislabāk, šķiet, veicās a/s Kaija . Šīs firmas ārējo sakaru konsultante Lidija Ksajanova braucienu uz Novgorodu vērtē ļoti pozitīvi - uzņēmums noslēdzis līgumus ar lieliem Krievijas vairumtirgotājiem - firmām Adept, Rusj un citām. Par sadarbību ar Kaiju interesējušies apmēram 60 Novgorodas pilsētas un apgabala veikalu. Krievijas uzņēmēji ir vēlējušies iepirkt arī kulinārijas izstrādājumus, kuru glabāšanas termiņš nav visai garš. Savukārt uzņēmums House of Prince apsver iespēju atvērt savu ražotni Novgorodā, jo eksportēt produkciju uz šo reģionu nav izdevīgi, tāpēc ka jāmaksā liela ievedmuita. Zināmas problēmas cigarešu ražotājiem varētu sagādāt arī tas, ka Krievijā lielos daudzumos tiek izplatītas kontrabandas cigaretes. Līdzīgu domu par ražotnes veidošanu Novgorodas apgabalā izteica arī firmas Valmieras durvis direktora vietnieks Arturs Rudzītis. "Tai būtu jāražo durvis un citi būvmateriāli atbilstoši Krievijas standartiem, un tad sadarbība kļūtu izdevīga abām pusēm," sarunā uzsvēra A.Rudzītis. Kā jau minēju, lielu interesi pircēji izrādīja arī par Radiotehnika-RRR akustiskajām sistēmām un Rebir rokas instrumentiem, jo šāda veida izstrādājumi Novgorodas veikalos praktiski nav atrodami. Problēmas gan rada norēķinu kārtība, taču šie jautājumi, pēc firmas Radiotehnika-RRR komercdirektora vietnieces Regīnas Puriņas domām, ir atrisināmi. Tīri labi veicās arī a/s Druva - desmit nopietnas tikšanās un pirmie kontakti ar Novgorodas maizes kombinātu, lielu Novgorodas veikalu tīkla pārstāvjiem. Vairākas firmas, to vidū arī Latvijas balzams , savus komercplānus cer realizēt, izmantojot pārstāvniecības Sanktpēterburgā.

Daudz apmeklētāju interesējās arī par Latvijā ražotajām krāsām, Dzintara produkciju, diabētiskajiem produktiem un citiem mūsu valstī ražotajiem izstrādājumiem, taču viņiem diemžēl nevarējām palīdzēt.

Izstādes EXPO LATVIA laikā par labāko tika atzīts a/s Kaija stends, un LTRK saieta laikā šā gada decembrī šis uzņēmums saņems īpašu LTRK atzinības diplomu.

"Mēs ceram vēlreiz atgriezties Novgorodā, lai turpinātu izstādes EXPO LATVIA laikā aizsāktos kontaktus. Šim reģionam ir lielas potenciālas iespējas," tā izstādes rezultātus kopumā vērtēja galdniecības Flora ceha priekšnieks Inārs Ķempelis.

Izstādes EXPO LATVIA laikā Novgorodu apmeklēja arī Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs Edvīns Laucis un padomes pārstāvji. Viņiem bija vairākas tikšanās ar apgabala un pilsētas vadību, kuru laikā tika pārrunātas sadarbības iespējas. Novgorodas apgabals šobrīd Krievijā ieņem pirmo vietu investīciju apjoma ziņā, šeit darbojas četras ofšora zonas, pērn apgabalā tika investēti 170 miljoni USD. Šie skaitļi, ņemot vērā kopējo stagnāciju Krievijas tautsaimniecībā, ir visai iespaidīgi. Sarunā ar "LTRK Ziņām" Edvīns Laucis uzsvēra, ka investorus šim reģionam piesaista elastīgā likumdošana un nodokļu maksājumu atvieglojumi investoriem. Novgorodas apgabalā patlaban darbojas 150 kopīgu uzņēmumu un ārzemju firmu filiāļu. Lai veicinātu investīcijas, katram projektam tiek iecelts īpašs administrācijas pārstāvis - kurators, kura galvenais uzdevums ir sniegt nepieciešamo atbalstu un ar savu autoritāti panākt ātru visu dokumentu saskaņošanu un apstiprināšanu visās birokrātijas instancēs. Faktiski, šo cilvēku varētu uzskatīt par lobiju šī vārda labākajā nozīmē.

Šajās maija dienās tika parakstīts arī sadarbības līgums starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Novgorodas Tirdzniecības un rūpniecības palātu. Līgums sekmēs ciešāku sadarbību starp abām biznesu veicinošajām organizācijām, pavērs plašākas iespējas Latvijas un Krievijas uzņēmējiem. Tas paredz apmaiņu ar komercpiedāvājumiem un citu firmām nepieciešamo informāciju.

Novgorodā līgumus noslēdza arī privatizējamā valsts a/s Dauteks un firma Grindex .

Paredzams, ka nākamo izstādi EXPO LATVIA Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizēs šā gada rudenī Kaļiņingradā.

Jānis Lukss, LTRK preses nodaļas vadītājs

Pie a/s Tukuma gaļas pārstādes sabiedrības stenda

A/s Kaija stends

Foto: Jānis Lukss

---

Sēļi grib savu zemi

IEVA MARGA MARKAUSA, LZA Ekonomikas institūta pētniece, - "Latvijas Vēstnesim"

Kādas teritorijas (pagasta, rajona, valsts) attīstības līmeni zināmā mērā raksturo tur dzīvojošo cilvēku vēlēšanās un iespējas dzīvot un saimniekot tieši tur un apzināties sava novada nozīmību un savu piederību tam. Iespējas ne vienmēr izriet no paša indivīda rīcības, ikviena darbošanās lielā mērā ir atkarīga no likumdevēju un valsts pārvaldes institūciju ieinteresētības teritoriālajā attīstībā, un šī ieinteresētība (vai pretējais) izpaužas attiecīgos likumdošanas aktos, kas regulē visas attiecības sabiedrībā - ekonomiskās, tiesiskās, sociālās utt.

Neatkarīgi no motīviem, kas mudinājuši Sēlijā dzīvojošos un savulaik no turienes aizceļojušos apzināt šī apvidus iespējamās robežas, kultūrvēsturiskās īpatnības, šodienas situāciju - vai tās ir nostalģiskas atmiņas par tēvutēvu zaļo zemi, kas daudziem pilsētu būros dzīvojošiem ir zudusi, vai tas ir mēģinājums sajust piederību par ģimeni plašākai savas tautas kopai, vai parāda apziņas diktēta reāla darbība savas tagadējās vai bijušās dzīvesvietas uzplaukumā - jebkurā gadījumā tas ir nozīmīgs ieguldījums cilvēku pašapziņas celšanā, iniciatīvas atraisīšanā. Jau tāpēc vien par Sēliju ir jārūpējas, ka šis novads glabā mūsu senču cilts vārdu, tā ir kā radu laipa uz leišu zemi, bez Sēlijas nav Latvijas.

Tautas savdabība ilgāk saglabājas un spilgtāk izpaužas laukos, tāpēc šoreiz runa būs par Sēlijas laukiem, par zemes privatizācijas procesa kā lauku attīstības pamata īpatnībām šajā Latvijas teritorijā.

Nelielais apvidus aizņem aptuveni 7 procentus Latvijas teritorijas, un tajā mīt 5,4 procenti lauku iedzīvotāju.

Salīdzinot ar situāciju pirms otrā pasaules kara, iedzīvotāju skaits te samazinājies straujāk nekā Latvijas laukos kopumā: Sēlijas laukos ir vairs tikai nedaudz virs 59 procentiem no 1935. gada iedzīvotāju skaita, Latvijas laukos - gandrīz 65 procenti.

Kopš kraso politisko un ekonomisko pārmaiņu sākuma lauku iedzīvotāju skaits dabiskās kustības, migrācijas un administratīvo pārveidojumu rezultātā sarucis par 0,3 procentiem, Sēlijā - aptuveni par diviem procentiem.

Iedzīvotāju skaitam Latvijā samazinoties, laukos deviņdesmito gadu pirmajā pusē bija vērojams pozitīvs iekšējās migrācijas saldo (izņemot Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonus), kas vistiešāk bija saistīts ar zemes reformu. Tomēr šīs pozitīvās iezīmes nav bijušas noturīgas. Sākot ar 1995. gadu, lauki kopumā iekšējā migrācijā savus cilvēkus atkal atdod pilsētām, un šī parādība aptver arvien vairāk rajonu, arī tos, kuru pagasti Daugavas kreisajā krastā veido novadu, ko sauc par Sēliju.

Zemes privatizācijas gaitu un zemes pieprasījumu struktūru pagastos iespējams izmantot kā indikatoru, kas parāda konkrētās teritorijas iespējamās attīstības pamatu.

Zemes reformas 2. posmā arvien straujāk pieaug kadastrā reģistrēto un zemesgrāmatā nostiprināto īpašumu skaits, bet pieprasījumu lielums un struktūra, kas atspoguļo reformas 1. posma rezultātus, pamatos nemainās.

1997. gada 1.janvārī Sēlijā bija reģistrēti 20 542 pieprasījumi, kas veido nepilnus 7 procentus no visiem pieprasījumiem laukos. Tāpat kā laukos kopumā, arī Sēlijā pārsvarā ir pieprasījumi zemes īpašuma tiesību atjaunošanai (1. tabula), tomēr tikai aptuveni trešdaļā Sēlijas pagastu šie pieprasījumi pārsniedz vairāk par pusi no visu pieprasījumu skaita. Kompensācijas pieprasījumi dominē pār pieprasījumiem zemes iegādei īpašumā par maksu, kamēr Latvijas laukos vidēji pieprasījumu skaits zemes iegādei par maksu pārsniedz ceturto daļu no visiem pieprasījumiem.

1. tabula

Zemes pieprasījumu struktūra Latvijas un Sēlijas laukos, procentos

	Pieprasījumi .
	īpašuma	zemes	kom-	kopā
	tiesību	iegādei	pensā-
	atjauno-	īpašumā	cijai
	šanai	par maksu
Latvijā	48,3	28,4	23,3	100,0
Sēlijā	48,3	23,5	28,3	100,0

Sēlijā, tāpat kā visā valstī, zemes pieprasījumu struktūra pagastos ir visai atšķirīga, to ietekmē pagasta atrašanās vieta un iepriekšējo gadu ekonomiskie un sociālie procesi - ražošanas koncentrācija atsevišķās saimniecībās padomju laikā, aizceļošana no laukiem, administratīvi teritoriālās izmaiņas, kā arī īpašumu skaits pirms otrā pasaules kara un izmaiņas bijušo īpašnieku ģimeņu skaitliskajā lielumā. Pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai ir diapazonā no 29,8 procentiem Neretas pagastā līdz 71,1 procentam Staburaga pagastā, pieprasījumi zemes īpašuma iegādei par maksu - no 5,3 procentiem Rites pagastā līdz 52,4 procentiem Salas pagastā, kompensācijas pieprasījumi - no 9,2 procentiem Salas pagastā līdz 49,4 procentiem Subates lauku teritorijā. Sēlijā nav tādu pagastu, kuros dominētu kompensācijas pieprasījumi - tie vairāk raksturīgi Latgalei un Dienvidkurzemei. Lielākajā daļā Sēlijas pagastu kompensācijas pieprasījumu skaits tomēr pārsniedz pieprasījumu skaitu zemes iegādei īpašumā par maksu, izņēmums ir Viesītes, Pilskalnes, Valles, Zalves, Dunavas, Leimaņu, kā arī Neretas, Salas un Birzgales pagasti. Trijos pēdējos pieprasījumi zemes iegādei īpašumā par maksu ir dominējošie.

Zemes pieprasījumu struktūra laukos kopumā un arī Sēlijā izriet no Zemes reformas mērķa "pakāpeniskas privatizācijas gaitā pārkārtot zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības laukos, lai veicinātu Latvijas tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu, nodrošinātu dabas un citu resursu saimniecisku izmantošanu un aizsardzību, augsnes auglības saglabāšanu un celšanu, kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas palielināšanu" (Latvijas Republikas likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", 1. pants), tajā izpaužas gan četrdesmito gadu politisko notikumu, gan sešdesmito astoņdesmito gadu intensīvās migrācijas sekas: liela daļa potenciālo zemes īpašnieku dzīvo atrauti no bijušajiem (mantotajiem) īpašumiem; apdzīvojuma sistēmas izmaiņu rezultātā ir radušies sarežģījumi pirmskara situācijas atjaunošanā. Zemes pieprasījumu skaits (īpašuma tiesību atjaunošanai un zemes iegādei īpašumā par maksu) Latvijas laukos par vairāk nekā 30 procentiem pārsniedz pirmskara īpašumu skaitu, Sēlijā - par 18 procentiem.

Pieprasījumu sadalījums pēc platības Sēlijā galvenajos vilcienos ir līdzīgs vidējam sadalījumam laukos un saskan ar pieprasījumu struktūru pēc skaita - vairāk nekā puse no visas pieprasītās platības attiecas uz pieprasījumiem īpašuma tiesību atjaunošanai, kompensācijas pieprasījumu platība ievērojami pārsniedz platību, kas aptver pieprasījumus zemes iegādei īpašumā par maksu (2.tabula). Sēlijas īpatnība - salīdzinājumā ar situāciju laukos kopumā, te īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu kopējā platība ir salīdzinoši mazāka, toties kompensācijas pieprasījumi aptver gandrīz trešo daļu pieprasījumu kopplatības.

2. tabula

Pieprasījumos uzrādītās platības sadalījums pa pieprasījumu veidiem, procentos

	Pieprasījumi .
	īpašuma	zemes	kom-	kopā
	tiesību	iegādei	pensā-
	atjauno-	īpašumā	cijai
	šanai	par maksu
Latvijā	60,0	16,1	23,9	100,0
Sēlijā	52,0	17,5	30,3	100,0

Ražošanas attīstībai laukos būtisks ir saimniecību lielums, kas var ievērojami atšķirties no īpašumu lieluma un ir dinamisks rādītājs. Situācijas raksturošanai un nākotnes izredžu novērtēšanai pagaidām iespējams izmantot tādu rādītāju kā pieprasījumu vidējā platība pagastos, galvenokārt pievēršot uzmanību īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu lielumam, kas veido esošo un turpmāko saimniecību pamatu; savukārt zemes iegādei par maksu pieprasītā platība zināmā mērā raksturo potenciālo zemes īpašnieku aktivitāti, kā arī pilsētu tuvumā izvietoto dārzkopības kooperatīvo sabiedrību izplatību: tās vairāk saistītas ar pilsētu iedzīvotājiem.

Sēlijā zemes pieprasījumu vidējā platība pārsniedz attiecīgos Latvijas lauku vidējos rādītājus (3. tabula), īpaši tas attiecas uz pieprasījumiem zemes iegādei īpašumā par maksu.

3. tabula

Zemes pieprasījumu vidējā platība, hektāros

	Pieprasījumi .
	īpašuma	zemes
	tiesību	iegādei īpašumā
	atjaunošanai	par maksu
Latvijā	15,1	6,9
Sēlijā	17,2	11,9

Salīdzinoši lielāka īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vidējā platība zināmā mērā atspoguļo pirmskara saimniecību lielumu. Īpašumu iegādi par maksu (to platību) Sēlijā neierobežo lielpilsētas tuvums, kā tas ir Rīgas, Tukuma, Ogres un Limbažu rajonos, kur šo pieprasījumu vidējā platība nesasniedz 5 hektārus, Rīgas rajonā - tikai 0,9 hektārus.

Pieprasījumu grupējums pēc zemes vidējās platības (4. tabula) uzskatāmi parāda, ka Sēlijai raksturīgi samērā lieli īpašumi (ja par atskaites punktu ņem pieprasījumu vidējo lielumu), dominē pieprasījumi ar platību virs 20 hektāriem, un to aizņemtā platība veido gandrīz pusi visas īpašuma tiesību atjaunošanai pieprasītās platības.

4. tabula

Īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu grupējums pēc vidējās platības, procentos

Platība,	Pieprasījumu		Pieprasījumu
hektāros	skaits		platība
	Latvijā	Sēlijā	Latvijā	Sēlijā
<10,0	27,5	16,8	15,8	8,4
10.1-15,0	16,3	25,0	13,1	20,1
15,1-20,0	34,2	23,9	38,3	24,9
>20,0	22,0	34,3	32,8	46,6
Kopā	100,0	100,0	100,0	100,0

Vēlēšanos, zināmā mērā arī iespējas pārkārtot vai (un) attīstīt saimniekošanu raksturo īpašumu reģistrācija kadastrā un nostiprināšana zemesgrāmatā. Gada sākumā Sēlijā vidēji kadastrā bija reģistrēti aptuveni 28 procenti atgūto īpašumu (no 12,5 procentiem Viesītes lauku teritorijā līdz 77,6 procentiem Birzgales pagastā) un gandrīz 30 procenti par maksu iegādāto īpašumu (no 11,9 procentiem Bebrenes pagastā līdz 100 procentiem Seces un Rites pagastos). Zemesgrāmatā nostiprināto īpašumu bija mazāk - nepilni 19 procenti atgūto zemes īpašumu un nedaudz vairāk par piekto daļu par maksu iegūto īpašumu. Šajā jomā labi panākumi bijuši Neretas, Mazzalves, Staburaga, Ābeļu, Rites, Saukas pagastos.

Citos novados (rajonos) process norit līdzīgi: reģistrāciju kā nepieciešamu priekšnoteikumu saimniekošanas attīstībai sekmē lielpilsētas un satiksmes maģistrāļu tuvums, to ietekmē zemes pieprasījumu struktūra un cilvēku reālā piesaiste konkrētajai vietai, kas savukārt izriet no pašvaldības attieksmes. Līderu un prasmīgu pagasta dzīves veidotāju loma pieaug.

Sēlijā, tāpat kā daudzviet Latvijas laukos, pašreizējo situāciju un iestrādes nākotnei vairāk nosaka pagātne, un tās ietekme pagaidām ir ieilgusi. Zemes reformas gaitas analīze liecina, ka lauku uzplaukuma iespējamība Sēlijā ir nedaudz lielāka nekā vidēji Latvijā. Atsevišķos Sēlijas pagastos Lietuvas pierobežā deviņdesmito gadu vidū iedzīvotāju skaits ir pieaudzis ar zemes reformu saistītās iekšējās migrācijas rezultātā.

Attīstībai nepieciešami cilvēki, satiksme un izglītība - tā palīdzēs atrast labas idejas, strādātvarošus cilvēkus un līdzekļus jaunu ieceru uzsākšanai. Vispirms gan nauda jāiegulda izglītībā un jāizstrādā izglītības atmaksāšanās sistēma; līdz šim ļoti daudz paņēmusi Rīga, bez līdzvērtīgas kompensācijas laukiem par aizvilinātajiem ļaudīm. Mūsdienās parādījies jauns migrācijas veids - peļņas iespējas ārzemēs, kas vieglāk realizējamas izglītotiem jauniešiem; tas ir izglītībai izlietotās Latvijas naudas ieguldījums citu valstu labklājības celšanai. Vienlaicīgi tā ir arī iespēja apgūt vērā ņemamu pieredzi, un no šī viedokļa savukārt izglītošanās un darbs rietumzemēs uz laiku būtu visnotaļ atbalstāmi; tādu iespēju izmantošana sekmētu visu novadu, arī Sēlijas, uzplaukumu, ja vien jaunu ideju realizāciju nekavētu nekonsekvences likumdošanā. Sēlijā nav neviena augstākās izglītības centra; nedaudzās arodskolas un tehnikumi, no kuriem daļa visai nosacīti pieskaitāmi šim novadam, nenodrošina ar vēlamo izglītību visus zinības alkstošos, bet satiksme te vairāk veicina aizbraukšanu nekā atgriešanos.

Arodskolās un tehnikumos uzņemto audzēkņu uzskaite konkrētajās mācību iestādēs notiek pēc rajoniem, kur atradusies iepriekšējā skola, bet šī uzskaite neatspoguļo audzēkņu faktiskās dzīvesvietas. Līdz ar to Sēlijas jauniešu interesi par viņiem piedāvātajām izglītošanās iespējām savā novadā vai citur, kā arī citu novadu skolēnu vēlēšanos mācīties Sēlijas arodskolās un tehnikumos varam izzināt tikai aptuveni. Ņemot vērā satiksmes iespējas, ar lielu ticamību var teikt, ka Sēlijā esošās mācību iestādes (Valsts Bebrenes lauksaimniecības tehnikums, Viesītes lauksaimniecības skola, Saukas lauksaimniecības skola) piesaista jauniešus pārsvarā no apvidus Daugavas kreisajā krastā, bet Valsts Jēkabpils lauksaimniecības tehnikumā audzēkņi ierodas ne tikai no Sēlijas. Šī novada skolēni mācās arī Aizkraukles arodvidusskolā un Daugavpilī, kā arī Rīgā un citur.

1996./97. mācību gadā novada arodskolās un tehnikumos uzņemto audzēkņu vidū dominēja jaunieši no Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajoniem - 93,4 procenti no visiem uzņemtajiem. Dažādos tehnikumos un arodskolās iestājušies Jēkabpils un Aizkraukles rajonu skolēni pārsvarā izvēlējušies savu rajonu mācību iestādes - 46,0 procenti, Rīgas tehnikumus un arodskolas - 14,7 procenti, Ogri - 5,7 procenti, Latgales rajonus - 8,2 procenti. Abu minēto rajonu tehnikumos un arodskolās šajā mācību gadā uzņemto audzēkņu skaits veidoja 7,3 procentus no visa valsts attiecīgā līmeņa mācību iestādēs uzņemto audzēkņu kopskaita.

Jaunā dzīve prasa saskaņotu dažādu paaudžu darbību un jo sevišķi jaunās paaudzes aktivitāti, bet Sēlijā 82,8 procentos pagastu darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir zemāks par laukos vidējo - 53,4 procentiem (1995), un vairāk nekā trešdaļā pagastu šis rādītās nesasniedz 50 procentus. Šī īpatsvara samazināšanās notiek, pieaugot pensionāru īpatsvaram un vienlaicīgi samazinoties bērnu skaitam. Visai draudīgs simptoms ir padomju laika un arī deviņdesmito gadu - cerību un iespējamās atjaunotnes laika - netālredzīgās sociālās un ekonomiskās politikas sekas. Darbaspēka ziņā labāka situācija ir pagastos, kuri robežojas ar Latgali, novadu saskares zonā, bet īpaši problemātiski ir atsevišķi Sēlijas pagasti Aizkraukles rajonā.

Lauku attīstības iespēju raksturošanai izmantojams arī tāds rādītājs kā zemes pieprasījumu platība uz vienu lauku iedzīvotāju (5. tabula).

5. tabula

Zemes pieprasījumu platība uz 1 iedzīvotāju, hektāros

	īpašuma	zemes	kopā
	tiesību	iegādei
	atjaunošanai	īpašumā
		par maksu
Latvijā	3,7	1,0	4,7
Sēlijā	4,1	1,4	5,5

Lai arī daļa zemes pieprasītāju dzīvo pilsētās vai laukos citos novados, zemes apsaimniekošana atgūtajos īpašumos vispirms nodrošina ar darbu un tātad ar iztiku galvenokārt konkrētā apvidus lauku cilvēkus, tas īpaši attiecas uz īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumiem.

Lauku nākotnes izredzes, kas balstās uz sakārtotām īpašuma attiecībām, raksturo arī cilvēku skaits uz vienu pieprasījumu (6. tabula).

6. tabula

Iedzīvotāju skaits uz vienu pieprasījumu

	cilv./ piepras. .
	Īpašuma	zemes	kopā
	tiesību	iegādei
	atjaunošanai	īpašumā
		par maksu
Latvijā	4,1	6,9	2,6
Sēlijā	4,2	8,6	2,8

Pagastos ar lielāku iedzīvotāju skaitu uz vienu zemes pieprasījumu pastāv lielāka varbūtība, ka no turienes cilvēki var sākt aizceļot, ja zemes reformas pirmā un otrā posma rezultātus nepapildinās īpaša lauku attīstību veicinoša saimnieciskā un sociālā politika, kas stimulētu iedzīvotāju iniciatīvu un ļautu saimniekot ar ilglaicīgu perspektīvu. Iespējamo migrāciju apstiprina fakts, ka rajonos ar salīdzinoši augstu minēto rādītāju šāda parādība vērojama kopš zemes reformas sākuma. Līdzīgi var notikt ar pagastiem, kuros ir salīdzinoši mazākas atgūtās platības uz vienu lauku cilvēku. Abu minēto rādītāju lieluma, zemes pieprasījumu struktūras un šo pieprasījumu vidējās platības, demogrāfiskās slodzes un iekšējās migrācijas analīze Sēlijas pagastos un salīdzinājums ar attiecīgajiem rādītājiem valstī vidēji un atsevišķos rajonos ļauj apgalvot, ka mērķtiecīga politika te cilvēkus varētu piesaistīt ļoti sekmīgi. Tas ir iedzīvotāju iniciatīvas un tālredzīgu politiķu ziņā, un kā atbalsta punkts ir jāizmanto izglītība.

Raksta sagatavošanā izmantoti Valsts Statistikas komitejas dati par iedzīvotāju skaitu Latvijas laukos un iekšējo migrāciju; Valsts Zemes dienesta apkopotā informācija par zemes privatizāciju lauku apvidos (1997.1.I.); Izglītības un Zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības departamenta dati par 1996./ 97. mācību gadā arodskolās un tehnikumos uzņemto audzēkņu skaitu un sadalījumu pēc iepriekšējās mācību iestādes atrašanās vietas.

---

Starp ikdienu un perspektīvu - valsts ģeoloģija

Rudīte Aņikējeva, Valsts ģeoloģijas dienesta direktore - "Latvijas Vēstnesim"

Valsts ģeoloģijas dienests izveidots 1995.gada 30.maijā. Tagad, atskatoties uz divos gados paveikto, mēs varam pārliecinoši raudzīties nākotnē.

Šajā laikā ir sagatavoti divi nozares darbību noteicoši dokumenti - koncepcija "Latvijas zemes dzīles" un likums "Par zemes dzīlēm". Galvenā uzmanība šajos dokumentos pievērsta zemes dzīļu resursu racionālai izmantošanai, ņemot vērā, ka zemes dzīļu resursi ir neatjaunojama dabas bagātība un tā ir jāizmanto gan zemes dzīļu īpašnieka, gan visas sabiedrības labā.

Šie aspekti ir ņemti vērā, arī sagatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu "Par zemes dzīļu izmantošanu" un "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanu". Galvenās izmaiņas, kuras būs saistītas ar šo Ministru kabineta noteikumu stāšanos spēkā, būs reglamentēta zemes dzīļu izmantošanas (ģeoloģiskās izpētes, derīgo izrakteņu ieguves u.c.) kārtība. Jebkuram zemes dzīļu izmantošanas veidam uzņēmējdarbībā būs jāsaņem atļauja (licence), kuras uzdevums ir sabalansēt derīgo izrakteņu ieguves apjomus ar kopējo resursu bāzi atbilstoši tirgus pieprasījumam, kā arī regulēt valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvi (jaunus ģeoloģiskās izpētes darbus), atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanu.

Līdz ar to dienesta galvenie stratēģiskie uzdevumi ir saistīti ar esošās ģeoloģiskās informācijas uzkrāšanu, pilnveidošanu un publicēšanu, kā arī jaunas informācijas iegūšanu, lai reāli nodrošinātu zemes dzīļu racionālu izmantošanu.

Agrākajos gados, paaugstinātas slepenības apstākļos, lielākā daļa ģeoloģiska satura karšu un pārskatu nebija pieejamas plašai sabiedrībai. Mūsdienu prasībām atbilstošu, Latvijas koordināšu sistēmā LKS - 92 un latviešu valodā publicētu karšu trūkums šodien būtiski sarežģī teritoriālplānošanas jautājumu risināšanu. Tādēļ pašlaik dienests sāk atjaunot 1: 200 000 mēroga ģeoloģisko karšu izdošanu kopā ar paskaidrojošu tekstu, kā arī gatavo publicēšanai reģionālo (nacionālo) plānojumu vajadzībām 1: 500 000 mēroga ģeoloģiskās un inženierģeoloģiskās kartes. 1997.gadā sadarbībā ar Igaunijas ģeoloģisko dienestu tiks pabeigta četru Rīgas jūras līča 1: 200 000 mēroga karšu izdošana.

Līdztekus ģeoloģisko karšu publikācijām tiek izdotas arī grāmatas par valsts zemes dzīļu resursu bāzi ("Rietumlatvijas kūdras resursi", 1996.g.; "Zemes dzīļu resursi", 1997.g.), kā arī periodiskais žurnāls "Latvijas ģeoloģijas vēstis".

Šādu materiālu publikācija ir iespējama, tikai pārinterpretējot ģeoloģisko informāciju atbilstoši mūsdienu tehnoloģijas, kā arī Eiropas un pasaules standartu prasībām. Pretējā gadījumā, neiekļaujoties kopējos starptautiski pieņemtajos normatīvos, praktiski nebūs iespējams izvērtēt ne ģeoloģiskās likumsakarības, ne mūsdienu ģeoloģiskos procesus attīstībā un savstarpējā saistībā, jo ģeoloģiskās likumsakarības nevar iekļaut valsts robežās.

Valsts ģeoloģijas dienesta darbība ģeoloģiskās informācijas pilnveidošanā, skar ļoti plašu zemes dzīļu apzināšanas jomu. Pirmkārt, tā ir saistīta ar datu apkopošanu par Latvijā jau izpētītajiem, plaši pazīstamajiem derīgajiem izrakteņiem (māls, smilts, ģipsis, dolomīts u.c.), lai ne vien nodrošinātu esošās pārstrādes rūpniecības attīstību, bet arī ieinteresētu lietotāju ieviest jaunas tehnoloģijas uz izvērtēta tirgus pieprasījuma bāzes. Liela uzmanība tiek pievērsta arī nepieciešamībai pilnveidot informāciju par pazemes ūdeņiem, tai skaitā par iespējām tos izmantot dzeramā ūdens apgādei. Sadarbībā ar Dānijas ģeoloģijas dienesta speciālistiem sagatavoti ieteikumi Rīgas dzeramā ūdens apgādei, programmas 800+ "Latvijas apdzīvoto vietu un mazpilsētu ūdensapgāde un kanalizācija" ietvaros tiks sagatavoti konkrēti ieteikumi par dzeramā pazemes ūdens krājumiem un iespējām tos izmantot visās Latvijas pilsētās.

Liela uzmanība tiek pievērsta arī tā saucamo perspektīvo resursu (derīgie izrakteņi, kas konstatēti vai prognozēti zemes dzīlēs, bet to ģeoloģiskās izpētes līmenis un izmantošanas ekonomiskais pamatojums nav pietiekams rūpnieciskās ieguves uzsākšanai - nafta, zemes siltums, dimanti, rūpnieciskie minerālūdeņi u.c.) apzināšanai.

No 1992.gada sadarbībā ar Dānijas ģeoloģijas dienesta un enerģētikas aģentūras speciālistiem ir paveikts ievērojams darbs naftas resursu licencēšanas sagatavošanā. Ministru kabinetam apstiprināšanai ir iesniegta pirmā naftas darbu licencēšanas raunda koncepcija, kas orientēta uz investīciju piesaisti šim augsta ekonomiska un ģeoloģiska riska biznesam. Kopīgi ar Norvēģijas speciālistiem ir sagatavots reklāmas prospekts par naftas atradņu izveidošanās ģeoloģiskajiem aspektiem. Šāda profesionāla, pasaules naftas biznesa prasībām atbilstoši sagatavota informācija var nodrošināt ārvalstu naftas kompāniju interesi par Latviju.

Viss iepriekš minētais ir saistīts ar jau esošās ģeoloģiskās informācijas pilnveidošanu. Sarežģītāk mūsu nelielo budžeta asignējumu ietvaros ir runāt par jaunas ģeoloģiskās informācijas ieguvi. Tas galvenokārt ir saistīts ar ierobežoto iespēju veikt jaunus ģeoloģiskās izpētes darbus (ģeoloģiskās kartēšanas lauku darbus). Tuvāko divu trīs gadu laikā par valsts budžeta līdzekļiem tiks pabeigti kūdras un ezeru sapropeļu atradņu revīzijas darbi. Šogad pēc sekmīgi pabeigtajiem un kopīgi ar Zviedrijas ģeoloģijas dienesta speciālistiem izstrādātajiem ģeoķīmiskajiem pētījumiem tiek sākta valsts ģeoķīmiskā kartēšana mērogā 1: 500 000. Šī darba nozīme ir ļoti svarīga - tā ir gan ģeoķīmiskā fona (apmēram 40 elementu satura noteikšana augsnē, cilmiezī un pazemes ūdeņos), gan anomāliju kartēšana. Latvija ir vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kurā nav veikti šādi ģeoķīmiskie kartēšanas darbi. Mēs ceram, ka Zviedrijas valdība arī turpmāk sniegs finansiālu un metodoloģisku atbalstu šo darbu veikšanā.

Pats galvenais tuvāko divu gadu uzdevums ir atjaunot valsts ģeoloģiski ekoloģisko kartēšanu mērogā 1: 50 000 (pašlaik šāda mēroga kartes ir tikai trešdaļai no valsts teritorijas). Ne Lietuvas, ne Igaunijas ģeoloģiskie dienesti kartēšanas darbu izpildi nav pārtraukuši, jo šo karšu nozīme tautsaimniecībā (teritoriālplānošanas, fizisko un juridisko personu u.c. vajadzībām) ir neatsverama. Attiecīgā mēroga ģeoloģiskie darbi dod iespēju sagatavot konkrētus ieteikumus saimnieciskās darbības attīstībai - kalnrūpniecībai (derīgo izrakteņu ieguvei), pazemes ūdeņu ieguvei, atkritumu izgāztuvju ierīkošanai u.c., kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumiem kopā ar riska un apdraudējuma areāliem, ņemot vērā teritorijas inženierģeoloģiskos apstākļus, mūsdienu ģeoloģiskos procesus utt.

Pašlaik sadarbībā ar Latvijas universitātes speciālistiem tiek izstrādāta koncepcija "Ģeoloģiskās informācijas sagatavošana un izmantošana teritoriālplānošanai Latvijā".

Mēs uzskatām, ka ģeoloģiskās kartēšanas atjaunošana valstī ir ļoti aktuāla. Nedrīkst aizmirst, ka ģeoloģija ir nozare, kas strādā nākotnei, tādēļ līdzekļi ir jāiegulda jau šodien, ir jāveic regulāra un apzināta valsts zemes dzīļu izzināšana, arvien vairāk paplašinot dzīļu izmantošanas spektru un iespējas.

Ģeoloģiskā informācija ir pieejama visiem zemes dzīļu īpašniekiem Valsts ģeoloģijas dienestā, Ģeoloģijas fondā, Eksporta ielā 5.

Galvenais hidroķīmiķis Igors Levins veic monitoringa urbuma atsūknēšanu un pazemes ūdens parauga noņemšanu Baltezera apkārtnē.

No kreisās: Juris Silamednis un Igors Levins sagatavo sūkni ūdens iegādei.

Foto: Māris Kundziņš