Referāti. Ziņojumi

Par tiesisko bāzi pretkorupcijas jomā

No tieslietu ministra Dzintara Rasnača informācijas Ministru kabineta 3.jūnija sēdei

Līdzšinējā darbība korupcijas novēršanas jomā bijusi visai stihiska, bez noteiktas koncepcijas.

Apmēram pirms diviem gadiem korupcijas apkarošanai tika pievērsta pastiprināta uzmanība, kā rezultātā tika izstrādāts un 1995.gada 21.septembrī pieņemts “Korupcijas novēršanas likums”.

Pašreiz korupciju un ar to saistītos jautājumus bez iepriekš minētā likuma regulē vēl šādi normatīvie akti:

1) Latvijas Kriminālkodeksa 7.nodaļa “Amatnoziegumi”;

2) Latvijas Kriminālprocesa kodekss;

3) Likums par valsts civildienestu;

4) Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (21.12.1990.);

5) Likums “Par tiesu varu” (15.12.1992.);

6) Operatīvās darbības likums (16.12.1993.);

7) Prokuratūras likums (19.05.1994.);

8) Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums (19.07.1995.);

9) Likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (19.07.1995.);

10) Ministru kabineta noteikumi nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” (16.08.1994.);

11) Ministru kabineta noteikumi nr.275 “Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība” (30.07.1996.);

12) Ministru kabineta noteikumi nr.260 “Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā” (16.07.1996.).

Nepieciešams veikt tiesību normu, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un apkarošanu, apkopojumu. Tas būtu par pamatu tālākai normatīvās bāzes pilnveidošanai, veidojot vienotu sistēmu, uzsvarot tieši uz korupcijas novēršanu.

Korupcijas novēršana un apkarošana ir viena no prioritātēm arī vairākās starptautiskajās organizācijās un institūcijās (piemēram, Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē, Pasaules bankā u.c.). Eiropas Padomes ietvaros tiek izstrādāti (arī Latvijas pārstāvis piedalās šajā darbā) divu konvenciju projekti korupcijas novēršanas jomā:

1) Vispārējā korupcijas novēršanas konvencija, kuras mērķis ir nostiprināt jau iepriekš Eiropas Padomes ietvaros pieņemtos pamatprincipus cīņai ar korupciju, izveidot procesu starptautisko līdzekļu piemērošanai cīņā ar korupciju, ņemot vērā tās komplekso būtību, kā arī izveidot mehānismu, ar kura palīdzību konvencijas piemērošanu kontrolēt;

2) Krimināltiesību konvencija korupcijas novēršanai, kurā ietvertas visas darbības, kuras valstīm vajadzētu kriminalizēt nacionālajā likumdošanā. Konvencijas projektā tiek ietvertas arī normas, kas uzlabos starptautisko sadarbību šajā jomā.

Turklāt Eiropas Padomē tiek izstrādāts amatpersonu uzvedības kodeksa modelis un spriests par civiltiesiskiem līdzekļiem kompensācijai par korupcijas nodarītajiem zaudējumiem.

Eiropas Padome kopīgi ar PHARE programmu tika izstrādājusi “Octopus” projektu cīņai ar organizēto noziedzību valstīs pārejas periodā. Projekta ietvaros valstīm vajadzēja atbildēt uz anketām par situāciju valstī korupcijas un organizētās noziedzības jomā, bet pēc tam valstu pārstāvji piedalījās konferencē, kurā vajadzēja atbildēt uz ekspertu jautājumiem. Pamatojoties uz iesniegtajām anketām un konferencē sniegtajām atbildēm, Eiropas Padomes eksperti Latvijas valdībai iesniedza rekomendācijas, kuru apspriešanai š.g. 3. un 4.jūnijā tie ieradīsies Latvijā.

Š.g. 10. un 11. jūnijā Prāgā notiks Eiropas tieslietu ministru 21.konference, kuras tēma ir saikne starp korupciju un organizēto noziedzību. Konferences rezultātā tiks pieņemta rezolūcija par šiem jautājumiem.

Ar Pasaules bankas atbalstu Latvijā, Jūrmalā, š.g. 13.februārī tika organizēts seminārs, kurā tika noteikti Latvijas pretkorupcijas programmas trīs galvenie virzieni: izmeklēšana, novēršana, izglītošana. Šo semināru vadīja darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš. Semināra ietvaros tika izveidotas četras darba grupas. Darba grupās tika izstrādāti priekšlikumi korupcijas novēršanas programmai valsts pārvaldē. Uzmanība tika koncentrēta uz korupcijas būtību, cēloņiem un Latvijas realitāti, kā arī to, kādā veidā risināmi ar korupciju saistītie jautājumi.

Pretkorupcijas programmas veiksmīgai realizēšanai nepieciešama laba vadība. Attiecībā uz to Pasaules bankas pārstāvji Jūrmalas semināra laikā piedāvāja divus variantus:

1) Tieslietu ministrija veido jaunu struktūru — Korupcijas novēršanas koordinācijas biroju, kas sastāvētu no dažādiem speciālistiem, un šī darba veikšanai saņem papildu finansējumu no valsts budžeta;

2) jaunas struktūras veidošana notiek Ministru prezidenta vadībā. Šāda struktūra varētu būt pie Noziedzības novēršanas padomes, kuru vada Ministru prezidents un kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, finansu ministrs, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un ģenerālprokurors.

Atbalstāms būtu otrais variants, jo Tieslietu ministrijas pakļautībā nav operatīvās darbības subjektu un tās rīcībā nav arī Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, kas ir nepieciešams korupcijas novēršanai un cīņai ar to. Tieslietu ministrijas rīcībā ir tikai Uzņēmumu reģistra dati un tiesu prakses dati. Darba koordinācija būs efektīvāka, ja tā notiks Ministru prezidenta vadībā, kā izpildu struktūru iesaistot Valsts kanceleju vai arī veidojot Korupcijas novēršanas koordinācijas biroju.

Lai uzlabotu tiesisko bāzi korupcijas apkarošanas un novēršanas jomā, nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos, galvenokārt, Latvijas Kriminālkodeksā. Šo grozījumu (to ieteikusi Krimināllikuma projekta darba grupa) pamatā ir Latvijas Republikas Krimināllikuma projekta attiecīgas normas, kas būtiski atšķiras no risinājuma spēkā esošajā Kriminālkodeksā.

1. Grozījumi LKK 7.nodaļā “Amatnoziegumi”:

1) 162.pantā dot amatpersonas jēdzienu, kā tas ir Krimināllikuma projektā;

2) nodaļu papildināt ar jaunu 162.5 pantu par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskas ieinteresētības dēļ izdarījusi amatpersona, kurai tas sakarā ar viņas amata stāvokli ar likumu ir aizliegts;

3) 167.pantā “Neizpaužamu ziņu izpaušana” ietvert brīdinājumu amatpersonai par aizliegumu izpaust noteikta veida ziņas;

4) nodaļu papildināt ar jaunu 1671. pantu, kurā būtu noteikta kriminālatbildība par neizpaužamu ziņu izpaušanu pēc amata atstāšanas brīdinājuma noteiktā laikā.

Šajā nodaļā iekļautais attiecas tikai uz amatpersonām.

2. Grozījumi LKK 6.nodaļā “Saimnieciskie noziegumi”:

1) papildināt nodaļu ar jaunu pantu “Nelikumīgi iegūtu ienākumu legalizēšana” (iespējams, ka šāds pants tuvākajā laikā tiks iekļauts LKK sakarā ar likumprojektu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu);

2) noteikt kriminālatbildību par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu (skat. Krimināllikuma projekta 190.pantu);

3) noteikt kriminālatbildību par nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka nolaidību (skat. Krimināllikuma projekta 191.pantu);

4) papildināt nodaļu ar normām par mantiska labuma neatļautu pieņemšanu un komerciālo uzpirkšanu (skat. Krimināllikuma projekta 192. un 193.pantu).

Diskutējams ir jautājums par to, vai nepatiesu ziņu sniegšana valstij jāietver Kriminālkodeksā vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Iesakām apsvērt, vai Kriminālprocesa kodekss nebūtu jāpapildina ar Kriminālprocesa kodeksa projekta 7. sadaļas atsevišķiem pantiem, kur noteikta ar noziedzīgu nodarījumu nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas kārtība. Tas palīdzētu risināt jautājumu par korupcijas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Bez tam būtu jāizstrādā liecinieku un cietušo valstiskās aizsardzības mehānisms, īpaši korupcijas un organizētās noziedzības jautājumos.

Operatīvās darbības likums jāpapildina ar normām, kas uzlabotu izziņas procesu korupcijas apkarošanā.

Korupcijas novēršanas likumā vajadzētu pilnveidot pašu korupcijas jēdzienu, kā arī tajā iekļaut normas, kuras paredzētu izvērtēt, vai amatpersonas darbība divās vai vairākās darbavietās vienmēr rada interešu konflikta situāciju un nelikumīgas ietekmēšanas stāvokli.

Lai izstrādātu fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas principu un tā īstenošanas mehānismu, ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurai līdz 1997.gada 1.oktobrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izstrādātie priekšlikumi.

Tiek strādāts arī pie jaunā Administratīvā procesa likuma, kurā būs paredzēta kārtība, kādā var tikt pārsūdzēta amatpersonu rīcība un pieņemtie lēmumi.

Korupcijas veiksmīgākai apkarošanai nepieciešams būtu izstrādāt arī uzvedības (ētikas) kodeksus atsevišķām personu kategorijām, piemēram, ierēdņiem.

Izvērtējama būtu arī likuma par informācijas brīvību nepieciešamība.

Lai veiksmīgi varētu cīnīties ar korupciju vēl bez iepriekš minētā, jāpalielina tiesību aizsardzības iestāžu finansējums, novirzot to attiecīgās likumdošanas izstrādāšanai, tiesību normu ieviešanai, kā arī profesionālajai apmācībai un sabiedrības tiesiskajai informācijai un izglītošanai. Šiem mērķiem Pasaules bankas eksperti piedāvā palīdzību, tāpēc ir nepieciešams valdības atbalsts, veidojot struktūru, kas koordinēs šo darbu.