No ceļa

Zem sarkanbaltsarkanā karoga Kiprā

Pa tālraksti no “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondenta, ārlietu redaktora JĀŅA ŪDRA. Vakar, 4.jūnijā, no Nikosijas

Šonedēļ Kiprā uzturas Latvijas Saeimas deputāti: Ziedonis Čevers, Ludmila Kuprijanova, Kārlis Leiškalns un Odisejs Kostanda. Deputātus pavada Ārlietu ministrijas pārstāve Ludmila Buligina. Kiprā ieradusies arī Latvijas žurnālistu grupa, tajā ir “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas nozares redaktors Jānis Ūdris, no kura arī šī pirmā informācija.

Jau gandrīz nedēļu Kipras Dienvidu piekrastes kurortā Pafā pie viesnīcām “Amaltia Beach” un “Cypria Manis”, kur dzīvo Latvijas Saeimas deputāti un gandrīz divdesmit dažādu mūsu preses, radio un TV kanālu žurnālisti, plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Latvijas žurnālistu ierašanās mazajā Kipras Republikā piesaistījusi sabiedrības uzmanību. Latvijas žurnālistus jau tūdaļ pēc ielidošanas Pafas lidostā intervēja vietējā televīzija. Latvijas vārdu Kiprā pazīst arī dēļ aizvien lielākā mūsu valsts tūristu skaita. Tūrisms ir Kipras Republikas galvenā ekonomikas nozare, kas dod gandrīz 60 procentus no valsts nacionālā ienākuma. Kipra dzīvo no tūrisma, un lielum lielā daļa no valsts 700 tūkstošiem iedzīvotāju ir nodarbināti tūristu apkalpošanas industrijā. Kipra ir trešā lielākā tūrisma valsts pasaulē apsteidzot daudzas pasaules lielvalstis. 1995. — līdz šim vissekmīgākajā tūrisma gadā Kipru apmeklēja 2 miljoni 200 tūkstoši tūristu — trīsreiz vairāk par Kipras iedzīvotāju skaitu, dodot valsts budžetam 1,6 miljardus Kipras mārciņu (aptuveni 1,9 miljardus latu).

Arī Latvijas žurnālistu uzmanības centrā vispirms ir dinamiskā Kipras tūrisma industrijas attīstība. Kiprieši, iepazīstinot Latvijas pārstāvjus ar savu salas valsti, vispirms akcentē tieši šo aspektu. Pastāvot labvēlīgai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai Latvijā, aizvien vairāk latviešu varēs apciemot relatīvi lētos Kipras kurortus. Savukārt kipriešu pieredze tūrisma jomā lieti noderētu Latvijai, atjaunojot un tālāk attīstot šo mūsu valstij visnotaļ perspektīvo tautsaimniecības nozari.

Taču abas valstis ir visnotaļ ieinteresētas arī plaša spektra politiskā un ekonomiskā sadarbībā. To šajās dienās pierādīja arī Latvijas parlamentāriešu tikšanās ar vairākiem Kipras Republikas populārākajiem politiķiem. Kipras Republikas parlamenta priekšsēdētājs Spiross Kiprianu ( Spyros Kyprianou ), kurš pirms tam desmit gadus bijis Kipras valsts prezidents, uzrunājot Latvijas sūtņus, uzsvēra savas valsts vēlmi un apņēmību iestāties Eiropas Savienībā. Viņš atzīmēja, ka Kipra un Latvija var viena otru atbalstīt kopīgajā ceļā uz šo ietekmīgo starptautisko organizāciju. Savukārt Latvijas Republikas Saeimas deputāts Ziedonis Čevers, atbildot Kipras Republikas parlamenta spīkeram un eksprezidentam, uzsvēra abu valstu politiskās un ekonomiskās sadarbības plašo spektru. Viņš atgādināja faktu, ka Kipra laikā, kad Latviju uzņēma Eiropas Padomē, bija šīs organizācijas prezidējošā valsts. Z.Čevers arī minēja sarunās ar Kipras parlamentāriešiem konstatēto faktu, ka abu valstu attiecības šobrīd ir “politiski iesaldētas”. Bet tas noticis tikai uz īsu laiku, uzsvēra Ziedonis Čevers, piebilstot, ka mūsu valstu attiecības “nedrīkst būt balta lapa”. Ziedonis Čevers izteica pārliecību, ka abām pusēm ir plašas iespējas piepildīt šo Latvijas un Kipras “attiecību lapu” ar konkrētu sarturu.

Kipras Republikas parlamenta ārlietu komisijas priekšēdētājs Tass Papadopuls ( Tasos Papadopoulos ), kurš ir arī Latvijas atbalsta grupas vadītājs Kipras parlamentā, atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu.

“Latvijas Vēstnesis” : — Priekšsēdētāja kungs, jūs tikko kā apliecinājāt Kipras Republikas politiķu vēlmi un gatavību sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai ar Latviju. Dažās dienās jūsu valstī esmu pārliecinājies, ka līdzīga noskaņa valda arī vienkāršo kipriešu vidū. Kas ir šādas jūsu ieinteresētības pamatā: politiski, vai ekonomiski apsvērumi?

Tass Papadopuls : — Domāju, ka mūsu interešu pamatā ir abu šo apsvērumu sintēze. Ceru, ka jūs man piekritīsit, abas šīs jomas — politika un ekonomika — labi sader kopā, viena otru papildinot. Piemēram, mēs varēsim labi uzņemt jūsu tūristus tikai tad, ja starp mūsu valstīm būs labas politiskās attiecības. Abas mūsu valstis ir mazas. Tās abas cer tikt uzņemtas Eiropas Savienībā.

Kopš Latvija ir atjaunojusi savu neatkarību, es redzu nemitīgi pieaugošu politiskās sadarbības, kā arī tūrisma aktivitātes no Latvijas uz Kipru, kas ir jo svarīgi mūsu ekonomikai. Tagad Latviju gatavojas apmeklēt ietekmīgu Kipras tūrisma uzņēmumu un zemes īpašnieku grupa, lai dibinātu ar jums kopuzņēmumus. Es ceru, ka mūsu valstu sadarbība kļūs aizvien efektīvāka.

Daļa žurnālistu tikās ar Kipras ietekmīgākajiem politiķiem un tūrisma industrijas vadītājiem. “Latvijas Vēstneša” pārstāvis uzdeva vairākus jautājumus Kipras Republikas tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministram Kiriakam Kristofi ( Kiriacos Christofi ):

“Latvijas Vēstnesis”: — Ministra kungs, kādas konkrētas sadarbības iespējas jūs saskatāt starp mūsu valstīm?

Kiriaks Kristofi: — Šo jautājumu apsprieda arī abu valstu delegācijas. Es pēc šīs mūsu tikšanās patiesi ticu, ka pastāv plašas iespējas stiprināt un paplašināt divu draudzīgu valstu attiecības — Kipras un Latvijas.

Pirms dažiem gadiem es biju Latvijā un zinu, ko jūsu valsts var piedāvāt tūristiem dabas skaistuma ziņā. Es uzskatu, ka mūsu savstarpējo tirdzniecības, tūrisma un citu sakaru attīstībai ir milzu potenciāls. Protams, daudz ir atkarīgs no mūsu tautām. Un cilvēki gan Kiprā, gan Latvijā grib izmantot jaunās iespējas, ko dod viņu skaistās zemes.

“Latvijas Vēstnesis”: — Vai esat apmierināts ar Latvijas un Kipras politiķu sarunām?

Kiriaks Kristofi: — Jā, esmu ļoti apmierināts. Mēs viens otru iepazīstinājām ar aktuālo situāciju savās valstīs. No Kipras puses sarunās piedalījās dažādu nozaru pārstāvji, kas jūsu politiķiem sniedza izsmeļošu informāciju. Man bija arī ļoti svarīgi uzzināt detalizētu informāciju par jaunāko attīstību Latvijā. Man gan vēl nav īsti skaidri visi šī gada plāni, taču es ieradīšos Latvijā, kolīdz mēs būsim gatavi parakstīt līgumu par tirdzniecību un tūrismu, kuru projektu kopijas es iesniedzu Latvijas delegācijai, lai jūsu valstī ar tiem varētu detalizēti iepazīties. Mūsu zemēm ir kopīgas politiskās un ekonomiskās intereses, un šie līgumi būs ļoti svarīgi Kipras un Latvijas kontaktu padziļināšanai.

Latvijas politiķu un žurnālistu vizīte Kiprā ir notikumiem bagāta. Lielu palīdzību “Latvijas Vēstneša” pārstāvim sniedz mūsu valsts goda konsuls Georgs Prodromous ( Georgiu Prodromou ). Savā laikā viņš mācījies Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā, pēc tam beidzis Kara lidotāju skolu ASV un komandējis Kipras policijas gaisa spēkus.

Pulkvedis Prodromous augstu vērtē mūsu valstu sadarbības iespējas un daudz dara to padziļināšanā. Ārēji klusajā Elias Venezis ielā Nikosijā, kur atrodas Latvijas Republikas konsulāts, iegriežas aizvien vairāk apmeklētāju, un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu Kiprā pazīst labāk nekā daudzu citu valstu simbolus.

Rīt, 6.jūnijā, Pafā notiek plaša Latvijas parlamentāriešu un žurnālistu preses konference, kas arī apliecina kipriešu aizvien pieaugošo interesi par mūsu zemi.

Ārlietu ministrs — Spānijā

Divas dienas, 3. un 4.jūnijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs darba vizītē uzturējās Spānijā un tikās ar Spānijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Havjeru Ruperesu ( Javier Ruperez ).

3.jūnijā V.Birkavs nolasīja lekciju Starptautisko jautājumu un Ārpolitikas institūtā, bet 4.jūnijā tikās ar Spānijas Ekonomikas un finansu ministrijas valsts sekretāru tirdzniecības un tūrisma lietās Hosē Fernandesu ( Jose Fernandess ), ar Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru ārpolitikas un ES lietās Ramonu de Migelu ( Ramon de Miguel Egea ).

Sarunu laikā Latvijas puse uzsvēra, ka laikā, kad ES diskutē un pieņem lēmumus par paplašināšanās stratēģiju, īpaši nozīmīgi ir Latvijas un ES dalībvalstu nacionālo parlamentu kontakti. V.Birkavs iesniedza H.Ruperesam LR Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Induļa Bērziņa ielūgumu apmeklēt Latviju.

Runājot par integrācijas procesu ES un transatlantiskajās drošības struktūrās, Latvija izteica Spānijai pateicību par līdz šim sniegto politisko atbalstu ceļā uz ES — Spānija bija viena no pirmajām, kas ratificēja Latvijas un ES asociācijas līgumu.

Īpaša uzmanība sarunās tika veltīta jautājumiem par sadarbību tieslietu un tūrisma jomā. Puses vienojās, ka šajās jomās jānoslēdz atsevišķi līgumi. V.Birkavs iesniedza projektus diviem līgumiem — Līgumam par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas ieceļo un uzturas nelegāli, un Līgumam par bezvīzu režīmu.

ĀM preses centrs