Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10. nr.; 1993, 24./25., 36. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 2001, 24. nr.; 2003, 24. nr.; 2005, 11. nr.; 2008, 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 188. nr.; 2010, 183. nr.; 2013, 6. nr.; 2016, 2., 81. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 3. pantā vārdu "vienīgā" ar vārdu "labākā".

3. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Rīcība ar senlietām

Aizliegts atsavināt, iegūt, glabāt, pārvietot un pārsūtīt senlietas, kuras saskaņā ar šā likuma 7. panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij."

4. Papildināt 5. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurās vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide."

5. 7. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekli. Šādu atzīmi var izdarīt arī uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lūguma pamata.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai" ar vārdiem un skaitļiem "Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kā arī uz senlietām, kuru likumīgu izcelsmi persona ir pierādījusi pēc 2013. gada 30. marta un saņēmusi par to Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida apliecinājumu".

6. 8. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "kā arī sadalīt" ar vārdiem "vai apvienot";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, attiecīgās reģionālās nodaļas inspektors, ja tas nepieciešams, ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir saņēmis Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādījumus par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu un viņam šie norādījumi ir izskaidroti."

7. Izteikt 10. panta tekstu šādā redakcijā:

"Saimnieciskā darbība un cita veida darbība kultūras pieminekļos (to teritorijās, zonās, muzeju rezervātos, nacionālajos parkos u. c.), kas var ietekmēt kultūras pieminekļu saglabāšanu, piekļūšanu tiem vai vizuālo uztveramību, kā arī kultūras pieminekļu attēlu un simbolu izmantošana komercdarbībai atļauta tikai ar kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu."

8. Papildināt 11. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) laikus informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido kultūras pieminekli, tā apkārtējo vidi aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu šim piemineklim vai tā vizuālo uztveramību."

9. Izteikt 14. panta tekstu šādā redakcijā:

"Kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iekļauj kā valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde rakstveidā informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam valsts vai reģiona nozīmes aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Objekta īpašnieks (valdītājs) 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par savu attieksmi. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, izvērtējusi objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi, iesniedz kultūras ministram priekšlikumu par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Priekšlikumu par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kultūras ministram iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība. Pašvaldība rakstveidā informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam vietējās nozīmes valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Objekta īpašnieks (valdītājs) 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē pašvaldību par savu attieksmi. Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nepieciešamo dokumentāciju pašvaldība sagatavo un saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Priekšlikumu par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kultūras ministram ir tiesīga iesniegt arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, rakstveidā informējot par to attiecīgo pašvaldību un šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noskaidrojot objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi.

Priekšlikumu iekļaut vietējās nozīmes kultūras pieminekļus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ja līdzīgi vai saistīti objekti atrodas vairākās pašvaldībās, izstrādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kura arī sniedz ieteikumus šo objektu saglabāšanai un izmantošanai.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi, kas raksturīga konkrētas pašvaldības teritorijā.

Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde var precizēt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritoriju robežas, tai skaitā pēc kultūras pieminekļa īpašnieka iniciatīvas. Informāciju par precizētajām robežām Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ne vēlāk kā viena mēneša laikā rakstveidā nosūta zemes īpašniekam un pašvaldībai.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un grozījumus tajā apstiprina kultūras ministrs. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Objekts iegūst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Pēc objekta īpašnieka (valdītāja) pieprasījuma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniedz viņam nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības plāksni, ko objekta īpašnieks (valdītājs) piestiprina pie kultūras pieminekļa redzamā vietā. Publiski pieejamiem kultūras pieminekļiem — ēkām un būvēm — plāksnes izvietošana ir obligāta. Pie ceļiem, kuri ved uz publiski pieejamu kultūras pieminekli, var uzstādīt norādes zīmi.

Pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas, var izvietot tos izskaidrojošas informatīvās plāksnes. Par informatīvo plākšņu izvietošanu atbild attiecīgā pašvaldība vai pieminekļa īpašnieks. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvieto informatīvās plāksnes un uz tām norādāmo informāciju.

Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga tā īpašnieka (valdītāja) piekrišana. Viņam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem.

Kultūras pieminekļu un to teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem.

Šā panta devītajā daļā minētos kultūras ministra lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību."

10. Papildināt likumu ar 18.³ pantu šādā redakcijā:

"18.³ pants. Pieminekļu uzstādīšana un piemiņas vietu izveidošana

Publiskā ārtelpā var uzstādīt pieminekļus, piemiņas zīmes un izveidot piemiņas vietas vēsturiskiem notikumiem un personām, ja tam ir vēsturisks pamatojums un ieceres realizācijā nodrošināta arhitektoniska, mākslinieciska un dizaina kvalitāte.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju un Aizsardzības ministriju izveido konsultatīvu padomi pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides priekšlikuma izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides dokumentāciju saskaņo pašvaldība. Kontroli pār militāro apbedījuma vietu iekārtošanu un ar militāriem notikumiem saistītu piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveidi nodrošina Aizsardzības ministrija.

Kārtību, kādā tiek uzstādīti vēsturiskiem notikumiem un personām veltīti pieminekļi un piemiņas zīmes, kā arī izveidotas piemiņas vietas, un kārtību, kādā tiek izveidota šā panta otrajā daļā minētā konsultatīvā padome, kā arī padomes uzdevumus nosaka Ministru kabinets."

11. Izteikt 20. panta tekstu šādā redakcijā:

"Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā paziņo kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu."

12. Papildināt 21. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas darbus veic atbilstošas kvalifikācijas speciālisti, restauratori un amatnieki, ja to pieprasa Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde."

13. Aizstāt 22. pantā vārdu "veicējam" ar vārdiem "pasūtītājam par saviem līdzekļiem".

14. 23. panta pirmajā daļā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, nekustamiem kultūras pieminekļiem tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas.";

papildināt daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Kultūras pieminekļiem, kuriem likumā noteiktajā attālumā aizsardzības zona nav nepieciešama, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde to, sadarbojoties ar pašvaldību, var samazināt. Ja nepieciešama aizsardzības zonas palielināšana, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde to nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

15. 24. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras vērtību apzināšanai, kultūras pieminekļu izpētei, popularizēšanai un citiem ar kultūras pieminekļu saglabāšanu saistītiem pasākumiem. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sagatavo kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas projektu un iesniedz to kultūras ministram apstiprināšanai. Pēc kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas apstiprināšanas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atklāta konkursa kārtībā piešķir līdzekļus to valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri ir pieejami sabiedrības apskatei. Pašvaldībām to saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt līdzekļus tādu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri ir pieejami sabiedrības apskatei. Kultūras pieminekļiem, kuru konservācijas un restaurācijas darbiem saņemts valsts finansējums, publiskā pieejamība saglabājama ne mazāk kā 25 gadus, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" ar vārdiem "Ja darbu pasūtītājs nav Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, tā".

16. 26. panta otrajā daļā:

papildināt 2. punktu pēc vārdiem "apturēt jebkuru saimniecisko darbību" ar vārdiem "kultūras pieminekļos";

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7) pārbaudīt antikvariātus un komisijas veikalus, mākslas salonus un kultūras vērtību izsoles, lai novērstu nelikumīgus darījumus ar kultūras pieminekļiem vai to detaļām, kā arī ar arheoloģiskajām senlietām un, ja nepieciešams, ņemtu tos valsts aizsardzībā kā kultūras vērtības;".

17. Papildināt 28. panta pirmo teikumu pēc vārdiem "Katram kultūras piemineklim" ar vārdiem "kam nodarīts kaitējums".

18. Papildināt likumu ar 30.¹ pantu šādā redakcijā:

"30.¹ pants. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvs

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un tās uzdevumā veidotā dokumentācija par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un kultūrvēsturiski vērtīgiem objektiem uzskatāma par nacionālā kultūras mantojuma daļu un kā dokumentu kopums tiek uzkrāta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvā. Šos dokumentus izmanto, ievērojot autortiesību, fizisko personu datu aizsardzības un citu normatīvo aktu noteikumus."

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"4. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde līdz 2018. gada 31. decembrim izstrādā kritērijus kultūrvēsturisku objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus.

5. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto kultūras pieminekļu statusu, izvērtējot šo pieminekļu atbilstību reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa kritērijiem.

6. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14. panta vienpadsmitajā daļā un 18.³ panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

7. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumos Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" atbilstoši grozījumiem šā likuma 14. pantā."

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 17. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 30. maijā