• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.1997., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29932

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

05.06.1997., Nr. 137

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par organizāciju, kas pretosies Lietuvas iešanai uz Eiropas Savienību

Viļņā nodibināta sabiedriska eiroskeptiķu organizācija, kas izsakās pret Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā. Nacionāldemokrātiskās kustības par neatkarīgu Lietuvu (ND) izveidošanas aktu parakstīja 30 sanāksmes dalībnieki. Par šīs kustības vadītāju vienbalsīgi ievēlēts Lietuvas Seima loceklis, bijušais Lietuvas tautinieku savienības priekšsēdētājs, 51 gadu vecais Rimants Smetona, par ND valdes priekšsēdētāju kļuva Stepons Janusonis.

ND kustība pieņēmusi vairākus dokumentus, kuros partiju un politiķu pūles, lai Lietuva kļūtu par ES locekli, atzītas par sasteigtām, antikonstitucionālām un noziedzīgām. Jautājumu par iestāšanos ES var izlemt tikai visas tautas referendums. Par Lietuvas drošības un neatkarības galveno garantiju ND uzskata Lietuvas uzņemšanu NATO. Pašlaik Lietuvas neatkarība, pēc ND domām, ir apdraudēta, jo, iestājoties ES, vajadzētu atteikties no zināmas suverenitātes daļas. Tāpēc ND būs "pretošanās kustība vienpartijiskai vissvarīgāko jautājumu izlemšanai, nacionālo interešu pārdošanai".

ND dibināšanas sanāksmē piedalījās R.Smetonas atbalstītāji no tautinieku partijas, arī tehniskās un radošās inteliģences pārstāvji un zemkopji. Liela daļa dalībnieku bija ieradušies no perifērijas. Uz jautājumu, vai paredzams uz ND bāzes izveidot jaunu partiju, R.Smetona atbildēja, ka pašlaik pēc tā nav vajadzības. Jāpiezīmē, ka pēdējā tautinieku partijas saietā R.Smetona zaudēja partijas priekšsēdētāja vēlēšanās, taču aiziet no tautinieku partijas viņš negatavojas. Pēc R.Smetonas domām, jaunizveidotā ND nešķeļ tautinieku partiju, ND ir nepieciešama, tādēļ nākotnē tā kļūs par spēcīgu kustību. Paredzams, ka Lietuvas Seimā tiks reģistrēta jauna nacionāldemkrātu frakcija.

Par vizītēm Austrijā un Lietuvā

Pirmdien, 2. jūnijā, Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis devās darba vizītē uz Austriju, lai tiktos ar Austrijas parlamenta priekšsēdētāju H.Fišeru un citām augstām amatpersonām. V.Landsberģis plāno arī piedalīties Vīnes festivāla pasākumos.

Pēc Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska ielūguma pirmdien, 2. jūnijā, Lietuvā oficiālā divu dienu vizītē ieradās Turcijas prezidents Suleimans Demirels ar kundzi Nazmiju, augstu Turcijas amatpersonu un vairāk nekā 30 uzņēmēju delegācijas pavadībā. Šīs vizītes laikā apsprieda divpusēju ekonomisko sakaru un reģionālās sadarbības iespējas, attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī Lietuvas centienus kļūt par Eiropas Savienības un NATO locekli. Parakstīti arī trīs Lietuvas un Turcijas sadarbības dokumenti: divpusējs brīvās tirdzniecības līgums, protokols par abu valstu Ārlietu ministriju sadarbību, kā arī starpvaldību vienošanos par abu valstu sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelikumīgu narkotisko vielu apgrozījumu u.c. smagiem noziegumiem.

Par sieviešu un vīriešu dialogu

No 30. maija līdz 1. jūnijam Lietuvas pilsētā Druskininkos notika Baltijas un Ziemeļvalstu sagatavošanās konference "Sieviešu un vīriešu dialogs" (pamatkonference notiks augustā Valmierā). Tajā piedalījās vairāk nekā 400 personu, tai skaitā arī 30 pārstāvji no Latvijas.

Konferences koordinatore, Lietuvas sieviešu līgas priekšsēdētāja Ona Voveriene uzskata, ka sieviešu un vīriešu vienlīdzība japropagandē vismaz tik ilgi, kamēr Seimā būs 30 procenti sieviešu (pašlaik tajā ir 18 procenti sieviešu, iepriekšējā parlamentā bija tikai septiņi).

Tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis atzina, ka Lietuvas sabiedrība atveseļojas, jo sievietes situācija ir visu uzmanības centrā. Viņš mudināja vīriešus konferencē vairāk klausīties nekā runāt. Seima priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Vidžūns teica, ka konflikts, apspriežot vīriešu un sieviešu dialoga problēmas, ir "pasaules attīstības dzinējspēks". Pēc A.Vidžūna domām, sieviešu pārstāvniecība Seimā ir pietiekama.

Konferences dalībnieces no Somijas atzina, ka pēdējos pāris gados Lietuvā ir notikušas pārmaiņas. Gan sievietes, gan vīrieši saprot, ka ir vajadzīgi likumi, kas reglamentētu dzimumu vienlīdzību.

Par skolu izlaiduma eksāmenu biļetēm

Lietuvas skolu 9. un 12. klašu izlaiduma eksāmenu biļetes iespiestas Dānijas pilsēta Orhūsā. No turienes 25 tūkstoši aplokšņu ar biļešu komplektiem ar speciālu lidmašīnu atvesti uz Lietuvu, kur sūtījumu saņēmuši Izglītības ministrijas pārstāvji un līdz eksāmenu sākumam novietojuši slepenā vietā. Pavisam Dānijā iespiestas 138 veidu biļetes, kuru kopējā tirāža ir 700 000, vislielākā tirāža (15 000 eksemplāru) ir to eksāmenu biļetēm, kuri ir obligāti visiem Lietuvas skolu absolventiem (tādi ir trīs), bet vismazākā (5 eksemplāri) — padziļināta ķīmijas, bioloģijas un krievu valodas eksāmenu biļetēm.

Pērn izlaiduma eksāmenu biļetes iespiestas turpat Lietuvā (samaksājot par to ap 100 000 litu), taču tad lielai daļai skolēnu jau ilgi pirms eksāmeniem bijušas zināmas to uzdevumu atbildes. Tādēļ šogad galvenā prasība tipogrāfijai, kas iespiestu eksāmenu biļetes, bija — nodrošināt pilnīgu slepenību. Diemžēl visas Lietuvas tipogrāfijas, kurām Izglītības ministrija piedāvāja šo darbu, no tā atteicās, jo simtprocentīgu slepenību nodrošināt nevarot. Tāpēc izglītības ministrs Zigms Zinkevičs noslēdza līgumu par izlaiduma eksāmenu biļešu iespiešanu ar Dānijas firmu "Litografija / D&D grafisk", kurai par to samaksāti 346 898 liti.

Igaunijas Republikā

Par Marta Sīmana valdības pirmajiem mēnešiem

Apritējuši Marta Sīmana valdības pirmie mēneši. Premjerministrs šajā sakarā sniedzis interviju laikrakstam "Postimees" un vienlaikus arī televīzijai.

Uz jautājumu par savu un valsts veselību premjerministrs atbildēja, ka viņa veselība esot laba, un izteica nožēlu, ka žurnālisti šim jautājumam veltī lielāku vērību nekā, piemēram, viņa tikšanās reizēm ar Somijas prezidentu vai Zviedrijas premjerministru. Bet par valsts veselību tika atbildēts, ka nevar to vērtēt ar trīs vai četru punktu sistēmu, bet galvenais ir fakts, ka Igaunijas valsts eksistē un darbojas. Mums ir problēmas, mēs tās risinām, un mēs arī tās radām. Ja Igaunija ir normāla valsts, sarežģījumi būs vienmēr.

Vērtējot Tīta Vehi un iepriekšējo premjerministru darbu, Marts Sīmans izteicās, ka uzskatot Tītu Vehi par godavīru, jo Vehi esot teicis: "Mart, es tevi netraucēšu, tavā darbībā nejaukšos, tagad tu esi premjerministrs, ja esmu tev vajadzīgs — piezvani." Vehi viņam neesot nekad zvanījis, lai dotu padomus, bet Marts Sīmans gan vairākkārt, jo esot sapratis, ka jāsadarbojas arī ar opozīcijas politiķiem, piebilstot, ka viņam esot savs darbības stils un pie tā centīšoties palikt. No malas kritizēt ir viegli, bet "tagad, kad esmu premjerministrs, daudz ko zinu un varu vērtēt.

Esmu jau teicis, ka neesmu speciālists lauksaimniecībā, bet, ja komisija, kas nodarbojas ar lauku dzīves un zemkopības problēmām, kuras sastāvā ir ļoti atšķirīgu uzskatu cilvēki, ir spējuši vienoties un pierādīt aizsargmuitas nepieciešmību, arī to, ka vajadzētu aizsargāt cūkgaļas ražošanu ar ievedmuitas tarifiem, tad nezinu, kāpēc man vajadzētu šaubīties".

Viņš uzskatot, ka tas nekādā gadījumā nekaitēšot Igaunijas tēlam, jo tikšot turpināta iesāktā lauksaimniecības politika. Tas nozīmē liberālu, atklātu ekonomisko politiku. "Mēs esam apstiprinājuši, ka maksājumu nasta nepalielināsies, ka turpināsim radīt labvēlīgu klimatu uzņēmējdarbībai, tāpēc nav pamata bažām, ka mēs mainītu ekonomisko politiku."

Parlamentā izskatot šo jautājumu, nonāca līdz asumiem — līdz tankiem un tā tālāk. Marts Sīmans atbildēja, ka tas viss ir jāatstāj malā. Viņš un viņa valdība ir deklarējusi, ka varbūt būs aizsargmuita cūkgaļai. Mums jāapzinās, ka esam mazākuma valdība un ne vienmēr valdības nodomi tiek akceptēti parlamentā. Bet, ja netiks akceptēti šādi principiāli jautājumi, tad cits nekas neatliek kā valdībai atkāpties. "Man kā premjerministram ir jārūpējas par valsts tēlu, bet man ir jālūkojas arī valsts iekšienē, uz laukiem. Un aizsargmuitas ieviešana varbūt ir signāls, ka Igaunijā ir vērts nodarboties arī ar lauksaimniecisko ražošanu. Ja tiešām tiek cerēts, ka aizsargmuitas neieviešana kādam grupējumam ir izdevīga, man nozīmīgāks ir tas, ko domā mūsu lauku cilvēks, nekā tas, ka runājam par kādu tēlu vai simbolu.

Marts Sīmans noraidīja žurnālistu versiju, ka aiz dažu ministru un amatpersonu nomaiņas stāvot valsts prezidents, piebilstot, ka ar prezidentu viņam esot ļoti labas darba attiecības. "Reizi nedēļā kopā pusdienojam. Tur pārspriežam valsts lietas, runājam arī par problēmām, par nozarēm, par tām jomām, ar ko prezidents nav apmierināts. Prezidents neiejaucas valdības veidošanā."

Uz teikto, ka izmaiņas valdībā skar tieši tās jomas, par ko Igauniju kritizē Eiropas Savienība, Marts Sīmans atbildēja, ka vispārējā attieksme pret Igauniju ir labvēlīga. Ir lielas cerības iekļūt to valstu skaitā, ko uzņemtu Eiropas Savienībā pirmajā kārtā un tādēļ arī Igauniju kritizē un pievērš uzmanību tās vājajām vietām. Starp tām ir policija un iekšlietas. Nav viegli arī harmonizēt Igaunijas likumus ar Eiropas Savienības likumiem, jo ekonomikas attīstības tempi ir gausi. Tādēļ arī jautājuma risināšanu par integrēšanos Eiropā ir uzņēmies premjers pats.

Nākamā gada budžetā prioritāte ir paredzēta reģionālpolitikai un ir minētas arī dažādas priekšrocības. Uz teikto, ka prioritāte un priekšrocības izglītības ziņā ir gandrīz viens un tas pats, bet ir svarīgi, kā tas risinās politiski, premjerministrs atbildēja: apkopojot visas vajadzības no prognozētā budžeta kopapjoma — 13,69 miljardiem kronu, pāri paliek 500 miljoni. "Ja mēs sakām, ka mums ir dažas priekšrocības — izglītība, kultūra, iekšējā aizsardzība — tad, par šiem 500 miljoniem runājot, valdības priekšrocība ir izglītība."

Par Sīmu Kallasu Reformu partijas vadībā

Par Reformu partijas priekšsēdētāju sākotnēji kandidēja arī parlamenta spīkers Tomass Savi un partijas biedre, frakcijas priekšsēdētāja vietniece parlamentā Valve Kirsipū, bet vēlāk viņi savas kandidatūras atsauca un par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Sīmu Kallasu. Reformu partijas kopsapulce pieņēma partijas statūtus un programmu, arī rezolūcijas par uzņēmējdarbību, par lauku dzīvi, demokrātijas padziļināšanu un sociālpolitiku un iesniegumu Eiropas Savienībai.

Reformu partija uzskata, ka pašreizējā politiskā sistēma veicina politisko sadrumstalotību un mazina atbildību vēlētāju priekšā. Reformu partija ierosina, ka turpmāk valdībā var būt tikai tie, kas vismaz kandidējuši parlamenta vēlēšanās.

Sociālpolitikas jomā Reformu partija ir iecerējusi paaugstināt bērnu pabalstu otrajam un vairākiem bērniem. Paredzēts arī atbalstīt jaunām ģimenēm kredītus dzīvokļu iegādei un valsts dalību kredīta dzēšanā vairāku bērnu dzimšanas gadījumos. Reformu partija uzskata, ka jāpārkārto pensiju sistēma, ieviešot pensiju brīvprātīgu un privātu apdrošināšanu.

Lauku dzīves nebūšanās, pēc Sīma Kallasa izteikumiem, ir meklējams skaidrojums tam, ka lauksaimniecībā vairāk nekā jebkurā citā nozarē vadošajos posteņos saglabājušies vecās nomenklatūras darboņi.

Pēc reformu partijas ieskatiem, uzņēmējdarbības veicināšanai apriņķos, arī lauku dzīves atbalstam nepieciešams no valsts budžeta paredzēt piecus procentus līdzekļu. Par valsts prioritāti ir jākļūst infrastruktūras attīstībai reģionos.

Reformu partijā patlaban ir 919 biedru, un tie visi tiešām ir aktīvi biedri, ne tikai formāli līdzjutēji. Pašlaik Reformu partija paliek opozīcijā, bet pēc jaunām parlamenta vēlēšanām tā, iespējams, būs viena no vadošajām.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu —

ar Lietuviešu valodas institūta

(Viļņa) atbalstu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!