Ministru kabineta noteikumi Nr. 302

Rīgā 2018. gada 29. maijā (prot. Nr. 26 9. §)

Psihologu sertifikācijas padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Psihologu likuma 7. panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Psihologu sertifikācijas padome (turpmāk – padome) ir izglītības un zinātnes ministra izveidota psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija.

II. Padomes uzdevumi un tiesības

2. Padomei, īstenojot Psihologu likuma 7. panta ceturtajā daļā noteiktās funkcijas, ir šādi uzdevumi:

2.1. izskatīt un izvērtēt priekšlikumus un viedokļus par psihologa profesionālo darbību, izglītības attīstību un profesionālās kvalifikācijas celšanu;

2.2. sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību;

2.3. ne retāk kā reizi gadā sagatavot un sniegt izglītības un zinātnes ministram pārskatu par padomes darbību. Pārskatā ietver arī informāciju un izvērtējumu par Psihologu ētikas komisijas un Psihologu sertifikācijas komisijas darbību.

3. Padomei ir šādas tiesības:

3.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no nevalstiskajām organizācijām informāciju un atzinumus, kas nepieciešami padomes funkciju un uzdevumu izpildei;

3.2. uzaicināt piedalīties (ar padomdevēja tiesībām) padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus;

3.3. piedalīties tādu normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību;

3.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izglītības un zinātnes ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību;

3.5. paust viedokli jautājumos, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību.

III. Padomes sastāvs

4. Padomi izveido uz pieciem gadiem. Padomes sastāvā ir:

4.1. Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

4.2. Iekšlietu ministrijas pārstāvis;

4.3. Tieslietu ministrijas pārstāvis;

4.4. Veselības ministrijas pārstāvis;

4.5.  Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) pārstāvis;

4.6. divi Latvijas Psihologu apvienības pārstāvji;

4.7. divi Latvijas Psihologu asociāciju federācijas pārstāvji.

5. Šo noteikumu 4. punktā minētās ministrijas darbam padomē var deleģēt arī to padotības iestāžu pārstāvjus.

6. Padomi vada tās priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētāju ievēlē no šo noteikumu 4.6. un 4.7. apakšpunktā minētajiem pārstāvjiem. Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir dienesta pārstāvis.

IV. Padomes darbība

7. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī, un tās sasauc padomes priekšsēdētājs. Padomes sekretariāts (dienests) vismaz trīs darbdienas pirms kārtējās sēdes nosūta padomes locekļiem padomes sēdes darba kārtību. Vienlaikus padomes sēžu darba kārtība tiek publicēta dienesta tīmekļvietnē (www.ikvd.gov.lv).

8. Ārkārtas sēdes notiek, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai vismaz trīs padomes locekļi. Ārkārtas sēdes izziņo padomes sekretariāts (dienests) ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sēdes.

9. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Lēmumus ieraksta sēdes protokolā.

10. Padomes priekšsēdētājs:

10.1. vada padomes darbu;

10.2. sasauc un vada padomes sēdes;

10.3. uzaicina piedalīties padomes sēdēs un iesaista atzinumu sagatavošanā amatpersonas un speciālistus;

10.4. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus padomes dokumentus;

10.5. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.

11. Padomes sekretariāts (dienests) nodrošina padomes darbību, kā arī:

11.1. sagatavo padomes sēžu darba kārtību un protokolē sēdes;

11.2. sagatavo izskatāmos materiālus;

11.3. nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā.

12. Padomes sēdes ir atklātas. Pēc psihologa pamatota lūguma vai padomes ieskata padomes sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta.

13. Lēmumu par sēdes vai tās daļas pasludināšanu par slēgtu pieņem padomes priekšsēdētājs. Dienesta tīmekļvietnē (www.ikvd.gov.lv) laikus norāda, ka attiecīgā padomes sēde vai tās daļa būs slēgta.

14. Ja sēdē tiek izskatīta lieta, kuras materiālos ir iekļauta informācija, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta, padome par to rakstveidā brīdina personas, kas piedalās attiecīgās lietas izskatīšanā.

15. Slēgtā padomes sēdē piedalās tikai tās personas, uz kurām attiecas padomē izskatāmais jautājums. Ja neviens dalībnieks neiebilst, ar padomes priekšsēdētāja atļauju slēgtā padomes sēdē var piedalīties personas, kurām ir īpašs iemesls piedalīties attiecīgajā sēdē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis