Ministru kabineta rīkojums Nr. 241

Rīgā 2018. gada 1. jūnijā (prot. Nr. 26 32. §)

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Rojas novada domes (reģ. Nr. 90002644930, adrese – Zvejnieku iela 3, Roja, Rojas novads, LV-3264) 2017. gada 27. septembra iesniegumu Nr. 3-1/880 "Par atmežošanu nekustamā īpašumā "Atpūtas vieta Pūrciemā" Rojas novadā, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8882 003 0146, un nekustamā īpašumā "Valsts mežs Melnsils" Rojas novadā, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8882 003 0058" (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Atpūtas vieta Pūrciemā" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 003 0146) Rojas novadā (turpmāk – pašvaldības īpašums) ierakstīts zemesgrāmatā uz Rojas novada pašvaldības vārda (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000105289). Pašvaldības īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 003 0146) 1,28 ha platībā (turpmāk – pašvaldības zemesgabals), kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts kā mežs;

2.2. nekustamais īpašums "Valsts mežs Melnsils" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 001 0025) Rojas novadā 1483,9 ha platībā, tai skaitā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 003 0058) 628,48 ha platībā (turpmāk – valsts zemesgabals), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000227486). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz valsts zemesgabala reģistrēta inženierbūve "Pievedceļš pirms Melnsila" (būves kadastra apzīmējums 8882 003 0058 001) 0,34446 ha platībā (turpmāk – inženierbūve), lietotājs – akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (reģ. Nr. 40003466281, adrese – Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004). Valsts zemesgabalam zemesgrāmatā reģistrēts apgrūtinājums – braucamā ceļa servitūts par labu pašvaldības īpašumam 0,68 ha platībā (turpmāk – ceļa servitūts), kas pārklājas ar inženierbūvi;

2.3. Rojas novada dome Igaunijas–Latvijas pārrobežas projekta Nr. Est-Lat18 "Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā"/"SAVE SEE" ietvaros paredz pašvaldības un valsts zemesgabalā sakārtot un nodrošināt glābšanas tehnikas piebraukšanu jūrai (esošā meža ceļa vietā), papildus izbūvējot apgriešanās laukumu operatīvā transporta vajadzībām (turpmāk – paredzētā darbība), lai nodrošinātu Rojas novada pašvaldības autonomo funkciju izpildi – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana);

2.4. saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otro daļu vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktu darbību veikšanai ir nepieciešams īpašnieka saskaņojums, vietējā pašvaldība īpašnieka vārdā saskaņo tās valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos veicamās darbības. Paredzētās darbības rezultātā tiks nodrošināta piekļuve jūras piekrastes sauszemes daļas (nekustamā īpašuma "Jūras piekrastes josla" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 001 0038) sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 003 0064)). Atbilstoši iepriekš minētā panta piektajai daļai vietējā pašvaldība gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un nodrošina to sanitāro tīrību, veic teritorijas plānošanu, kā arī nodrošina glābšanas dienestu darbību vietējās pašvaldības apsaimniekotajās peldvietās, kur tas ir nepieciešams;

2.5. saskaņā ar 2017. gada 14. decembra vienošanos par zemesgabala bezatlīdzības lietošanu akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir nodevusi Rojas novada domei bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem valsts zemesgabala daļu 0,7274 ha kopplatībā, tai skaitā inženierbūvi paredzētās darbības veikšanai;

2.6. atbilstoši Rojas novada 2011. gada 20. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2011 "Rojas novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – teritorijas plānojums) pašvaldības zemesgabalam noteikta plānotā (atļautā) izmantošana – "meži (M)", savukārt valsts zemesgabalam – "meži (M)" un "dabiskie meža biotopi (M)". Ceļa servitūts teritorijas plānojuma grafiskajā daļā atzīmēts kā koplietošanas ceļš ar publisko piekļuvi jūrai. Saskaņā ar teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem visās teritorijās atļautā izmantošana ir ceļu, ielu, laukumu un piebrauktuvju būvniecība. Saskaņā ar teritorijas plānojumu Rojas apvienotā būvvalde 2016. gada 6. oktobrī izsniegusi būvatļauju Nr. BIS/BV-4.5-2016-483 operatīvā transporta piekļuves vietas izveidei Rojas novadā;

2.7. atmežošana 0,7649 ha kopplatībā (krasta kāpu aizsargjoslā – 0,453 ha) ierosināta pašvaldības zemesgabala 1. kvartāla 1. nogabala daļā 0,0375 ha platībā un valsts zemesgabala 149. kvartāla 1., 2., 4., 7., 9. un 13. nogabala, 150. kvartāla 1., 3., 6., 8., 10. un 17. nogabala daļā 0,7274 ha (krasta kāpu aizsargjoslā – 0,4155 ha) platībā. Atmežošana nepieciešama paredzētās darbības ietvaros plānotajai inženierbūves – ceļa – pārbūvei (kopējais ceļa garums – aptuveni 209,2 metri, ceļa garums krasta kāpu aizsargjoslā – aptuveni 680 metri) un apgriešanās laukuma ierīkošanai. Koku ciršana nav paredzēta;

2.8. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus;

2.9. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk – novērtējuma likums) 2. pielikuma 11.12. apakšpunktu sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums nepieciešams ēku un būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai un restaurācijai krasta kāpu aizsargjoslā;

2.10. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Ilzes Rērihas (sertifikāta Nr. 002) 2016. gada 24. septembra atzinumu "Par augu sugu un biotopu izpēti Rojas novada Rojas pagastā gar meža ceļu no autoceļa P 131 līdz Baltijas jūras Rīgas jūras līča akvatorijam (īpašumu kadastra Nr. 8882 003 0146; Nr. 8882 003 0058; Nr. 88820030064)" (turpmāk – atzinums) paredzētās darbības teritorijā konstatēti Eiropas Savienības īpaši aizsargājamie biotopi – mežainās piejūras kāpas (biotopa kods 2180), kas vietām pārklājas ar veciem vai dabiskiem boreālajiem mežiem (biotopa kods 9010*), aiz meža jūras virzienā – ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (biotopa kods 2130*), kas pakāpeniski pāriet priekškāpās (biotopa kods 2120). Eksperta atzinumā norādīti ieteikumi paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai (tehniski iespējamais minimālais ceļa platums, ceļa paplašinājumu un apgriešanās laukuma ierīkošana jau esošajās spontāni izveidotajās vietās, caurtekas ierīkošana starpkāpu ieplakā), tādējādi netiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un augu sugām;

2.11. paredzētajai darbībai krasta kāpu aizsargjoslas daļā (ceļam aptuveni 680 metru garumā) ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums (krasta kāpu aizsargjoslas daļā) un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar novērtējuma likuma prasībām. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) 2017. gada 12. decembrī izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VE17SI0069 (turpmāk – izvērtējums), kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi. Pārvalde ir pieņēmusi lēmumu nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ceļa un apgriešanās laukuma izbūvei. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot tehniskajos noteikumos minētās atbilstošās vides aizsardzības prasības;

2.12. pārvalde 2017. gada 12. decembrī ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VE17TN0271 (spēkā līdz 2022. gada 11. decembrim) (turpmāk – tehniskie noteikumi) operatīvā transporta piekļuves vietas izveidei, atjaunojot esošu piebraucamo ceļu un izbūvējot apgriešanās laukumu. Tehniskie noteikumi izdoti, nosakot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai, kā arī ņemot vērā eksperta ieteikumus;

2.13. saskaņā ar šā rīkojuma 2.11. apakšpunktā minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota;

2.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokola Nr. 34 24. § "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.

3. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par atmežošanu ceļa un apgriešanās laukuma būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā. Ministru kabinetam neizdodot Rojas novada pašvaldībai labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu pašvaldības zemesgabalā un valsts zemesgabalā – netiks nodrošināta Rojas novada autonomās funkcijas (gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana)) izpilde, kvalitatīva operatīvā transporta piekļuve pie jūras. Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteikta pašvaldības autonomā funkcija – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana), kas nodrošina labvēlīgu dzīves vidi. Līdz ar to netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslu.

Tādējādi, ņemot vērā tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, jo ceļa un apgriešanās laukuma būvniecība paredzēta pa jau esošu inženierbūvi un antropogēni ietekmētu teritoriju bez koku ciršanas un plānotā ietekme uz meža teritoriju un iespējamā antropogēnā slodze uz krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva). Ievērojot minētos apsvērumus, atmežošana ceļa un apgriešanās laukuma būvniecībai pašvaldības zemesgabalā un valsts zemesgabalā ir atbalstāma.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu, 66. panta pirmo daļu un 68. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut Rojas novada pašvaldībai atmežot mežu nekustamā īpašuma "Atpūtas vieta Pūrciemā" zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 882 003 0146) un nekustamā īpašuma "Valsts mežs Melnsils" zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 003 0058) Rojas novadā krasta kāpu aizsargjoslā 0,4530 hektāru kopplatībā, kas nepieciešama ceļa un apgriešanās laukuma izbūvei operatīvā transporta vajadzībām.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards