Informācija

Par Vācijas pensijām

Par invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma kompensācijas saņemšanu Latvijā

Ar šī gada 1.martu ir stājusies spēkā vienošanās starp Rāvensburgas sociālās aprūpes iestādi Vācijā un Latvijas Republikas Labklājības ministriju par savstarpēju atbalstu sociālā kaitējuma atlīdzības jautājumos.

Kā "Latvijas Vēstnesi" informēja Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda Starptautisko pakalpojumu daļas vadītāja Dace Poriete, šī vienošanās paredz kārtību, kādā Latvijā dzīvojošās personas saskaņā ar Vācijas Federatīvo apgādes likumu var pieprasīt kara upuriem nodarītā sociālā kaitējuma atlīdzināšanu. Arī līdz šī dokumenta parakstīšanai ir bijis iespējams saņemt šādas pensijas - iesniedzot pieprasījumu individuāli vai ar kādas sabiedriskas organizācijas starpniecību. Tagad, lai centralizētu pieprasījumu iesniegšanu un pensijas pieprasītājam šī procedūra būtu vienkāršota un bez maksas, Rāvensburgas sociālās apgādes iestāde, kuras kompetencē Vācijā ir sociālā kaitējuma atlīdzība ārvalstu personām, ir noslēgusi šādu vienošanos ar Latvijas Republikas Labklājības ministriju. No Latvijas puses vienošanos īstenos Valsts sociālās apdrošināšanas fonds (VSAF).

Kā uzsvēra Dace Poriete, saskaņā ar vienošanos Valsts sociālās apdrošināšanas fonds ir tikai Rāvensburgas sociālās apgādes iestādes un atlīdzības pieprasītāja starpnieks - visus kaitējuma atlīdzības piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pieprasītājs iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas fondā, kas nodrošina iesniegumu un dokumentu tulkošanu, notariālu apstiprināšanu un nosūtīšanu Rāvensburgas sociālās apgādes iestādei. Lēmumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu un šīs atlīdzības apmēru pieņem Rāvensburgas sociālās apgādes iestāde. Latvijas puse lēmuma pieņemšanu nevar ietekmēt.

Saskaņā ar vienošanās pielikumu tiesības uz sociālā kaitējuma atlīdzību ir kara upuriem - bijušiem vērmahta dalībniekiem, kuri, piedalīdamies kaujas darbībās, ievainoti un kuriem sakarā ar šiem ievainojumiem šodien ir vismaz 25% darbaspēju zaudējums, viņu atraitnēm, ja vīrs, karojot vācu armijā, kritis vai miris no gūtajiem ievainojumiem, kā arī bērniem bāreņiem, kuri ir invalīdi kopš bērnības.

Kā uzsvēra Dace Poriete, Vācijas puse lūdz atlīdzības pieprasītājus turpmāk neizmantot advokātu kantoru pakalpojumus, bet tikai VSAF starpniecību, jo advokātu pakalpojumu izmaksas būs jāsedz pašam pieprasītājam. Turklāt pilnvaras izsniedzējam sociālās atlīdzības pieprasīšanai ir jāmaksā nodeva advokātam arī gadījumā, ja iesniegums par pensijas piešķiršanu Rāvensburgas sociālās apgādes iestādē tiek noraidīts.

Pieprasījumi par sociālā kaitējuma atlīdzību jāiesniedz personiski vai pa pastu VSAF Starptautisko pakalpojumu daļā Rīgā, Lāčplēša ielā 70a, LV-1011, vai Sociālās aprošināšanas pārvaldē pieprasītāja dzīvesvietā.

Pieprasījumam pēc iespējas jāpievieno šādi dokumenti:

- dokumentāri pierādījumi par dienesta laiku vācu armijā vai atrašanos gūstā, kā, piemēram, karavīra grāmatiņa, karaklausības apliecība, apliecība par ievainotā nozīmīti, medicīniskās izziņas, dokumenti par slimošanu, lazaretes ziņojumi, apliecība par atlaišanu no lazaretes, dienesta vai gūsta un citi;

- pēckara laika dokumenti, piemēram, par medicīnisko aprūpi - pirmām kārtām tieši pēc karadienesta beigšanas vai atlaišanas no gūsta, lēmumi par invaliditātes grupas piešķiršanu, lēmums par invaliditātes pensijas vai pensijas piešķiršanu.

Pozitīva lēmuma gadījumā pensija - atlīdzība par kara upuriem nodarīto sociālo kaitējumu saņēmējam tiek izmaksāta tieši, bez VSAF starpniecības.

Dina Gailīte,

"LV" iekšlietu redaktore

Par patēriņa cenām maijā

Patēriņa cenas Latvijā 1997.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, pieauga par 0,6% (Igaunijā - par 2,0%, Lietuvā - par 0,8%), salīdzinot ar 1996.gada maiju - par 9,1%.

Patēriņa cenu indekss un cenu pārmaiņas 1997.gadā bija:

Patēriņa cenas maijā, salīdzinot ar aprīli, uztura produktiem pieauga par 0,4%, apģērbam un apaviem - par 0,9%, dzīvokļa īrei un uzturēšanai - par 2,5%, mājsaimniecībai - par 0,3%, veselības aprūpei - par 0,4%, transportam samazinājās par 0,5%, sakariem cenas nemainījās, atpūtai un kultūrai pieauga par 0,2%, izglītībai cenas nemainījās, viesnīcām un sabiedriskajai ēdināšanai cenas pieauga par 0,1%, pārējām precēm un pakalpojumiem samazinājās par 0,6%, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai pieauga par 0,4%.

Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija elektroenerģijas tarifu paaugstinājumam par 10,1%. Zināmu ietekmi radīja arī apģērbu un apavu cenu pieaugums par 0,9%. Bez tam maijā palielinājās samaksa par karsto ūdeni - par 2,8% (tarifs pieaudzis Daugavpilī un Dobelē).

Cenu indeksu ietekmēja arī atsevišķu uztura produktu cenu kāpums. Piemēram, maijā dārzeņu cenas palielinājās par 9,8%, maizes un labības produktu - par 0,7%, siera - par 7,6%. Pudelēs pildītā alus cenas pieauga par 1,6%, maltās kafijas - par 1,1%. Tajā pašā laikā piena un piena produktu cenu kritums kopējo cenu līmeni pazemināja par 2,4%, olu - par 1,5%, augļu - par 3,5%, zivju - par 1,6%. Līdzīga ietekme bija degvielas cenu kritumam par 1,6%, kas noteica cenu pazeminājumu visā transporta izdevumu grupā par 0,5%.

Preces un pakalpojumi, kas cenu līmeņa pārmaiņas maijā ietekmēja visvairāk (% punkti):

Igaunijā patēriņa cenas maijā pieauga par 2,0%. Lielākā ietekme uz cenu indeksu bija elektrības, gāzes un telefona tarifu pieaugumam.

Lietuvā patēriņa cenas pieauga par 0,8%. To ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai.

Pielikums

Patēriņa cenu pārmaiņas, procentos

... 1996.gadā indekss netika aprēķināts

VSK Cenu statistikas departaments

ANO pārstāvji uzskata: Latvija ir paraugs, kam sekot

Trīs Rīgas dienas (9.,10.,11.06)

par cilvēka tiesību aizsargāšanas

praksi reģionā un pasaulē

Vakar Rīgā beidzās Trešais starptautiskais Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (ANAP) seminārs "Veidojot demokrātiju: no teorijas līdz praksei", ko ANAP bija organizējusi sadarbībā ar Latvijas valdību un mūsu Valsts cilvēktiesību biroju. Seminārs izvērtās par plašu un atklātu ideju apmaiņas un diskusiju forumu, kurā tika akcentēta cilvēktiesību aizsardzības institūciju praktiskā pieredze Latvijā un citur pasaulē. Seminārā piedalījās daudzu Baltijas, Viduseiropas un Austrumeiropas, kā arī NVS valstu valdību un parlamentu pārstāvji, kā arī cilvēktiesību komisāri no daudziem pasaules reģioniem, ieskaitot Āfriku, Latīņameriku un Āziju. Seminārā augstā līmenī bija pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija ģenerālsekretāra vietnieka, Attīstības programmas administratora vietnieka Rafetdīna Ahmeda personā, kā arī Eiropas Savienība, Eiropas Padome, EDSO un citas autoritatīvas starptautiskas organizācijas.

ANO Attīstības programmas (UNDP) seminārs izstrādāja ieteikumus cilvēktiesību aizstāvības uzlabošanai pasaulē.

Dalībnieki ieteikumus izstrādāja trim galvenajām mērķgrupām - valstīm, kurās pašreiz vēl nav cilvēktiesību aizsardzības mehānismu; eksistējošām ombudsmena un cilvēktiesību institūcijām; ANO un citām starptautiskajām organizācijām.

Cilvēktiesību institūcijām ir

- jābūt neatkarīgām ar skaidri likumā definētām funkcijām;

- jābūt pietiekami finansētām - tika pieminēts, ka cilvēktiesību aizardzībai valstis atvēl ievērojami mazāk līdzekļu nekā, piemēram, militārajam budžetam;

- jāsniedz informācija un apmācības iespējas visām sabiedrības daļām, īpaši profesionālajām grupām, kā valsts ierēdņiem un policijai, tā arī sabiedrībai kopumā;

- jābūt pieejamām visiem un jāpievēršas mazaizsargātajām grupām, piemēram, mazturīgajiem iedzīvotājiem;

- jādalās pieredzē ar citām valstim;

- jāizvēlas prioritātes, apzinoties, ka visu nav iespējams paveikt vienlaikus.

Savukārt ANO uzņēmās turpināt atbalstīt Viduseiropas, Austrumeiropas un NVS valstis, kuras vēlas izveidot un attīstīt savas cilvēktiesību institūcijas.

Semināra noslēgumā viesnīcā "Radisson SAS" notika preses konference, kurā savos vērtējumos par šī foruma norisi dalījās ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Džons Hendra ( John Hendra ), Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers un direktora vietniece Kaija Gertnere, kā arī ANO komisāra cilvēktiesību jautājumos īpašais padomnieks Braiens Burdekins ( Brian Burdekin ) un ANO Attīstības programmas Eiropas un NVS valstu regionālā biroja pārstāvis Filips Elguājels ( Philippe Elghouayel) .

Uzrunājot žurnālistus, Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers teica:

- Es vēlos apsveikt mūs visus ar trim dienām, kas, manuprāt, visas bija piesātinātas ar vērtīgu pieredzes apmaiņu, ar interesantām diskusijam gan plenārsesijās un darba grupās, gan arī pārtraukumos un neformālās tikšanās reizēs. Viesu pieredze no vairāk nekā 30 valstīm bijusi ārkārtīgi vērtīga tieši man, uzsākot pildīt Valsts cilvēktiesību biroja direktora pienākumus, un arī maniem darbiniekiem. Lai gan šeit ir pārstāvētas cilvēktiesību institūcijas ar dažādiem nosaukumiem un tās arī strādā dažādos apstākļos, es pārliecinājos, ka jebkurā valstī cilvēka pamattiesības un brīvības , gandrīz varētu teikt - visvairāk tiek pārkāptas tieši no valsts puses. Un tādēļ ir svarīgi, ka valsts to atzīst un ir gatava izveidot mehānismus šo pārkāpumu novēršanai. Es esmu lepns un pagodināts par tiem labajiem vārdiem, kas darba gaitā tika veltīti Valsts cilvēktiesību birojam. Tajā pašā laikā šis forums arī pierādīja, cik daudz Latvijai un mūsu birojam ir jāstrādā mūsu iedzīvotāju vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai. Un man ir radušās arī daudzas domas, ar ko sākt savu direktora pienākumu pildīšanu.

ANO komisāra cilvēktiesību jautājumos sevišķais padomnieks Braiens Burdekins atzīmēja Rīgas semināra universiālo nozīmi pasaules mērogā:

- Es ar apmierinājumu un gandarījumu esmu vērojis to lielo darbu, ko jau pusotru gadu šeit Rīgā veikusi Kaija, Olafs un Džons ( Kaija Gertnere, Olafs Brūvers un Džons Hendra - J.Ū.) izveidojot neatkarīgu Cilvēktiesību biroju, - teica Braiens Burdekins: " Tas ir ļoti nozīmīgs paraugs ne vien jūsu reģionā, bet arī daudzām Centrāleiropas, Austrumeiropas un NVS valstīm."

ANO Attīstības programmas Eiropas un NVS reģionālā biroja pārstāvis Filips Elguājels kā ļoti pozitīvu faktoru atzīmēja to, ka Latvijas parlaments un valdība garantē savā zemē izveidotā Valsts cilvēktiesību biroja patstāvīgu darbu:

- Es gribu apsveikt Latviju un latviešus ar šādas sekmīgas institūcijas - patiešām neatkarīga Valsts cilvēktiesību biroja darbību, - uzsvēra Filips Elguājels:" Šis Rīgas forums palīdzēs mums, vispirms jau Apvienotajām Nācijām un Apvienoto Nāciju Attīstības programmai, un starptautiskajai kopienai kopumā pateikt un apliecinat citām valstīm, valdībām un parlamentiem, ka šis ir paraugs, kam sekot, īpaši pārejas perioda valstīm."

ANAP pastāvīgais pārstāvis Latvijā Džons Hendra uzsvēra, ka daudzas valstis šobrīd atrodas pārejas periodā, taču Latvija šajos apstākļos ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi cilvēka fundamentālo tiesību aizsargāšanā.

Pēc tam žurnālisti tika aicināti uzdot jautājumus.

"Latvijas Vēstnesis": - Man ir jautājums ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos īpašajam padomniekam Braienam Burdekinam: - kā jūs vērtējat cilvēktiesību situāciju Latvijā? Es to jautāju sakarā ar pastāvīgajiem mūsu lielās Austrumu kaimiņvalsts Krievijas oficiālo personu apgalvojumiem par nepilsoņu un tā saukto "krievvalodīgo" iedzīvotāju masveida diskrimināciju Latvijā. Neviens no autoritatīvajiem starptautiskajiem cilvēktiesību ekspertiem gan līdz šim nekādus masveida pārkāpumus Latvijā nav konstatējis. Kāds ir jūsu viedoklis?

Braiens Burdekins: - Paldies par jautājumu! Es uz to atbildēšu divās daļas. Vispirms es gribu izteikt savu viedokli, ka Latvija ir izdarījusi vērtīgu darbu, nodibinot neatkarīgu Valsts cilvēktiesību biroju. Atklāti sakot, ir pavisam nedaudz valstu, kas ko tādu paveikušas. Gan no lielajām, gan mazajām valstīm. Jūs man prasāt īpaši par Krieviju. Domāju, kā oficiāls ANO padomnieks šajā cilvēktiesību jomā es varu teikt, ka arī Krievija tagad ir pieņēmusi likumu par cilvēktiesību mehānisma nodibināšanu, taču es nedomāju, ka jau būtu nozīmētas attiecīgās personas šīs institūcijas vadīšanai. Cik es saprotu, Krievijas Domē it kā ir runāts par šo mehānismu, taču cilvēki tajā joprojām nav norīkoti.

Manas atbildes otra daļa uz jūsu jautājumu ir šāda: manā iespaidā cilvēka tiesību aizsargāšana Latvijā norit patiešām pozitīvi. Es to nesaku, tikai balstoties uz mirkļa iespaidiem. Es to saku tādēļ, ka tikai pirms dažām nedēļām mēs izstudējām pārskatu par Latvijas Cilvēktiesību biroja darbu un tas bija patiešām objektīvs dokuments. Tajā nebija aplūkoti tikai sūdzību veidi, bet tajā bija arī analizēts plašs sūdzību spektrs pret valdības birokrātiskiem ierēdņiem dažās jomās. Šajā dokumentā bija arī aprakstīts, kas Latvijā tiek darīts, lai sabiedrības locekļiem izskaidrotu viņu tiesības. Tur bija arī uzsvērts, ka plašsaziņas līdzekļi Latvijā ir brīvi un ka tie visnotaļ aktīvi izplata informāciju par cilvēka tiesībām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo virknē pārejas perioda valstu cilvēki joprojām nesaprot, ko nozīmē cilvēka tiesības. Es domāju, tāds elements ir bijis arī jūsu valsts nesenajā pagātnē. Tāpēc ir jo svarīgi, ka tagad cilvēkiem Latvijā tiek plaši skaidrotas viņu tiesības. Jāteic, ka ikvienā valsti sastopamas cilvēka tiesību problēmas un ikvienai valstij nākas saskarties ar grūtībām šo problēmu risināšana.

Protams, no šī viedokļa varētu teikt, ka arī Latvijā cilvēka tiesību situācija nav teicama. Taču teicama tā nav nevienā pasaules valstī. Bet jūs savā valstī esat izdarījuši ko ļoti svarīgu, kas cilvēka tiesību aiszsargāšanā vēl ir izdarīts tikai ļoti nedaudzās valstīs. Un ir ļoti svarīgi, ka jūsu valdība un parlaments ļauj brīvi darboties jūsu neatkarīgajam Valsts cilvēktiesību birojam. Jūs esat izveidojuši institūciju, kādas nav NVS un daudzās citās Eiropas valstīs. Tas ir ļoti svarīgs paraugs šodienas pasaulei, kurā vēl tik bieži jāsastopas ar cilvēktiesību parkāpumiem. Piemēram, šajā seminārā piedalījās Ugandas pārstāvji - cilvēki no valsts, kas ir piedzīvojusi briesmīgu cilvēktiesību parkāpšanas periodu. Ir acīmredzams, ka jūs savā valstī esat izveidojuši ļoti nopietnu cilvēktiesību aizsargāšanas kārtību . Domāju, ka cilvēktiesību aizsargāšanā Latvija ir patiešām pozitīvs un atdarināšanas cienīgs paraugs citām valstīm.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Par Honkongas pagātni un nākotni

Ķīnas Tautas Republikas fotoliecībās

Turpinājums no 1.lpp.

Savukārt Latvijas kultūras ministrs Rihards Pīks teica:

"Šis desmit gadu periods ir visai zīmīgs mūsu cilvēces vēsturē. Samērā nesen Latvija atguva valstisko neatkarību. Tagad mēs šajā izstādē vērojam citu piemēru, kā kāda cita tauta atgūst savu vēsturisko teritoriālo kopību. Šim gadsimta nobeiguma periodam ir raksturīgi, ka valstis vairs neveidojas un neattīstās ar spēka palīdzību, bet gan uz tautu vēsturiskās kopības un kultūras tradīciju kopības pamata. Notiek vēsturiska taisnīguma harmonizēšanās process. Pateicoties šādām izstādēm, mēs Latvijā jau esam uzzinājuši vairāk par Ķīnas Tautas Republiku, tagad uzzinām ko jaunu par Honkongu, kas drīz apvienosies ar Ķīnu. Mūsu zemju nu jau tradicionālās draudzības saites palīdz mūsu tautām vienai otru aizvien labāk iepazīt. Pašlaik Latvijā ir tūrisma sezona, un es ceru, ka ar šo izstādi iepazīsies ne vien daudzi rīdzinieki, bet arī Latvijas viesi. Mūsu kultūras sadarbības līguma ietvaros mēs turpināsim šādu izstāžu apmaiņu. "

"LV" informācija